Kustības sensors

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasīvais infrasarkanais kustības sensors pie apgaismojuma ierīces

Kustības sensors jeb kustības detektors ir ierīce, kas reaģē uz objektu kustību. To visbiežāk izmanto drošības sistēmās, automātiskā apgaismojuma kontrolē, mājokļa kontroles sistēmās, enerģijas taupīšanas un citās sistēmās.

Mikroviļņu kustības sensors

Kustības sensoros var pielietot dažādas tehnoloģijas. Populārākās no tām:

Pasīvais infrasarkanais (PIR)
Tas ir jutīgs pret objekta temperatūru vidējā infrasarkanajā viļņu garumā attiecībā pret fona objektiem un telpas temperatūru. Lai noteiktu, vai objekts kustas, tiek izmantota optiskā sistēma, kura fokusē infrasarkano starojumu uz piroelektriķi. Objektam kustoties, starojums fokusējas dažādās vietās, un tiek ģenerēti vairāki elektriskie impulsi. Atkarībā no uzstādītās sensora jutības, izpildelements tiek ieslēgts pēc noteikta impulsu skaita.
Mikroviļņu
Darbojas pēc Doplera efekta principa. Ierīce nepārtraukti izstaro mikroviļņus. Tie atstarojas no apkārtējiem objektiem un tiek uztverti sensorā. Objekta kustība tiek noteikta pēc viļņu fāzes izmaiņām.
Ultraskaņas
Darbojas līdzīgi mikroviļņu sensoram, bet izmanto ultraskaņu. Šai sistēmai traucējumus var radīt skaņas viļņu atstarošanās telpas stūros.
Tomogrāfiskās kustības sensors
Reaģē uz traucējumiem radioviļņos. Spēj kontrolēt zonu pilnībā, jo darbojas caur sienām un šķēršļiem.
Video kameras programmatūra
Izmanto lētu ciparu videokameru un attiecīgu programmatūru.

Dažkārt par kustības sensoriem kļūdaini sauc akselerometrus, kas var noteikt ķermeņa paātrinājumu, bet nereaģē uz vienmērīgu kustību.