Pāriet uz saturu

Kviešu lauks ar vārnām

Vikipēdijas lapa
Kviešu lauks ar vārnām
Mākslinieks Vinsents van Gogs Edit this on Wikidata[1]
Gads jūlijs 1890
Medijs eļļas krāsa, audekls Edit this on Wikidata[2]
Kustība impresionisms, postimpresionisms Edit this on Wikidata[3]
Izmēri 50.2 cm (19.8 in) × 103 cm (41 in)
Atrašanās vieta Van Goga muzejs, Nīderlande Labot šo Vikidatos
Koordinātas 52°21′30″N 4°52′52″E / 52.358333°N 4.881111°E / 52.358333; 4.881111Koordinātas: 52°21′30″N 4°52′52″E / 52.358333°N 4.881111°E / 52.358333; 4.881111
Inventāra nr. s0149V19558 Edit this on Wikidata[4]
Identifikatori RKDimages ID: 53623

Kviešu lauks ar vārnām ir Vinsenta van Goga 1890. gada jūlijā radīta eļļas krāsas glezna. Vairāku kritiķu skatījumā tas ir viens no viņa labākajiem darbiem.[5][6]

Bieži tiek apgalvots, ka tā ir pēdējā van Goga radītā glezna. Tomēr mākslas vēsturnieki par to nav pārliecināti, jo nepastāv vēsturisku pierakstu par viņa darbiem. Van Goga sūtītās vēstules liecina, ka "Kviešu lauks ar vārnām" tika pabeigti ap 10. jūliju, t.i. pirms tādiem darbiem kā "Overas domes ēka 14. jūlijā" un "Dobiņī dārzs".[7][8][9] Turklāt van Goga pētnieks Jans Hilserks norāda, ka gleznai, kurā attēloti novāktie kvieši "Lauks ar kviešu kūļiem" (F771), būtu jābūt tapušai vēlāk.[10]

Izcelsme

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Kviešu lauks ar vārnām" glezna tapusi 1890. gada jūlijā, van Goga dzīves pēdējās nedēļās. Daudzi apgalvojuši, ka tas ir viņa pēdējais darbs, bet tomēr iespējams, ka pēdējais darbs ir bijis "Koka saknes" vai iepriekš minētais "Dobiņī dārzs".

"Kviešu lauks ar vārnām" rāmis veidots no divām dažādām franču standarta rāmju komplektu daļām, lai iegūtu malu attiecību 2:1. Gleznā attēlota dramatiska, mākoņu pilna debess un kviešu lauks, pār kuru lido vārnu bars.[8] Izolācijas sajūtu pastiprina centrālais ceļš, kurš nekur neved un neskaidrais vārnu lidojuma virziens. Kviešu lauks aizpilda divas trešdaļas no gleznas. Ketlīna Eriksone uzskata, ka glezna izsaka gan nožēlu, gan dzīves beigu tuvošanos.[11] Van Gogs vārnas izmanto kā nāves un pārdzimšanas vai augšāmcelšanās simbolu.[12][13] Ceļš, kas ir kontrastējoši zaļā un brūnā krāsā Eriksones uzskatā ir metafora no sprediķa, kas balstīts Džona Banjana darbā "Svētceļnieka taka", kur svētceļnieks ir apbēdināts, ka ceļš ir tik ilgs, taču priecājas par to, ka ceļojuma galā gaida Mūžīgā pilsēta.[14][15]

Ap 1890. gada 10. jūliju van Gogs rakstīja savam brālim Teo un viņa sievai, paziņojot, ka kopš apciemojis viņus Parīzē 6. jūlijā, ir uzgleznojis trīs lielus darbus Ovērā.[7] Divus no tiem viņš aprakstīja kā bezgalīgus kviešu laukus zem nemierīgām debesīm (tiek uzskatīts, ka tie ir "Kviešu lauks ar vārnām" un "Mākoņainas debesis virs kviešu lauka") un trešā ir "Dobiņī dārzs". Viņš rakstīja, ka vēlējies izteikt skumjas, vēlāk papildinot ar galēju vientulību, bet minēja arī to, ka viņš domā, ka gleznas parāda to, ko viņš lauku dzīvē uzskata par veselīgu un stiprinošu (piemetinot, ka plāno tās pēc iespējas ātrāk nogādāt viņiem Parīzē).

Visas šīs gleznas ir piemēri van Goga pagarinātajam dubultā kvadrāta audekla izmēram, ko viņš izmantoja savas dzīves pēdējās nedēļās 1890. gada jūnijā un jūlijā.

Glezna atrodas Van Goga muzejā Amsterdamā tāpat kā darbs Mākoņainas debesis virs kviešu lauka.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ https://beckchris.wordpress.com/visual-arts/best-works-of-art-of-all-time-the-critics-picks/; Make Lists, Not War.
  2. ↑ Q17299580; P350: 53623; pārbaudes datums: 9 jūlijs 2022.
  3. ↑ https://beckchris.wordpress.com/visual-arts/art-history-101-part-iv-1800-present/; Make Lists, Not War; pārbaudes datums: jūnijs 2020.
  4. ↑ http://www.vangoghmuseum.nl/nl/collectie/s0149V1962; pārbaudes datums: 5 janvāris 2015.
  5. ↑ Cézanne to Picasso: Ambroise Vollard, Patron of the Avant-garde. Metropolitan Museum of Art. 2006. 11. lpp. ISBN 1588391957.
  6. ↑ Tony McKenna. Art, Literature and Culture from a Marxist Perspective. Springer, 2015. ISBN 1137526610.
  7. ↑ 7,0 7,1 «To Theo van Gogh and Jo van Gogh-Bonger. Auvers-sur-Oise, on or about Thursday, 10 July 1890». Vincent van Gogh: The Letters. Van Gogh Museum. Skatīts: 2011. gada 16. jūlijs.
  8. ↑ 8,0 8,1 «Wheat Field with Crows». Collection. Van Gogh Museum. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 9. augustā. Skatīts: 2011. gada 31. marts.
  9. ↑ «Auvers-sur-Oise: May – July 1890 (75 paintings)». vggallery.com. Skatīts: 2010. gada 29. jūlijs.
  10. ↑ Jan Hulsker. The Complete Van Gogh: Paintings, Drawings, Sketches. Random House, 1986. 480. lpp. ISBN 0-517-44867-X.
  11. ↑ Erickson, K. At Eternity's Gate: The Spiritual Vision Of Vincent Van Gogh. Grand Rapids, MI : William B. Eerdsman Publishing, 1998. 103, 148. lpp. ISBN 0-8028-3856-1.
  12. ↑ Hope B. Werness. Continuum Encyclopedia of Animal Symbolism in World Art. Continuum International, 2007. 106. lpp. ISBN 0-8264-1913-5.
  13. ↑ Rosenblum, Robert (1975), Modern Painting and the Northern Romantic Tradition: Friedrich to Rothko, p.100, New York: Harper & Row, ISBN 0-06-430057-9
  14. ↑ Erickson, K. At Eternity's Gate: The Spiritual Vision Of Vincent Van Gogh. Grand Rapids, MI : William B. Eerdsman Publishing, 1998. 162–163. lpp. ISBN 0-8028-3856-1.
  15. ↑ «Van Gogh's First Sunday Sermon: 29 October 1876». vggallery.com. Skatīts: 2011. gada 17. jūlijs.

Bibliogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Erickson, Kathleen Powers. At Eternity's Gate: The Spiritual Vision of Vincent van Gogh, 1998. ISBN 0-8028-4978-4
  • Ingo F. Walther, Rainer Metzger. Van Gogh: The Complete Paintings. Taschen, 2010. 680–682. lpp. ISBN 3-8365-2299-3.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kviešu_lauks_ar_vārnām&oldid=3797979"