Apskatīt Kārlis XIII izejas kodu

[[Attēls:Charles XIII of Sweden.jpg|thumb|Zviedrijas karalis Kārlis XIII]]
'''Kārlis XIII''' ([[Zviedru valoda|zviedru]]: ''Karl'' XIII, ''Carl'' XIII; dzimis 1748. gada 7. oktobrī, [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija]], miris 1818. gada 5. februārī turpat) bija [[Zviedrijas valdnieku uzskaitījums|Zviedrijas karalis]] no 1809. gada 5. jūnija, kā arī [[Norvēģijas valdnieku uzskaitījums|Norvēģijas karalis]] no 1814. gada 4. novembra (kā '''Kārlis II''') no [[Holšteinas-Gotorpas dinastija]]s.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1748. gadā Zviedrijas karaļa [[Ādolfs Frederiks|Ādolfa Frederika]] un viņa sievas Luīzes ģimenē, Zviedrijas karaļa [[Gustava III]] jaunākais brālis. 1772. gadā Gustavs III viņu iecēla par Sēdermanlandes hercogu, 1774. gadā viņu ievēlēja par Zviedrijas brīvmūrnieku kapitula meistaru un 1778. gadā par Stingrās Observances ordeņa vadītāju.
[[Krievu—zviedru karš (1788—1790)|Krievu—zviedru kara]] laikā 1788. gadā hercogu Kārli iecēla par par lieladmirāli un Zviedrijas kara flotes pavēlnieku. Pēc Gustava III nogalināšanas 1792. gadā jaunais karalis [[Gustavs IV Ādolfs|Gustavs IV]] valdīja Kārļa aizbildnībā līdz pilngadībai 1796. gadā.

1805. gadā Zviedrija Gustava IV vadībā iesaistījās [[Trešās koalīcijas karš (1803—1806)|Trešās koalīcijas karā]] pret [[Napoleons|Napoleonu]]. Kampaņa bija neveiksmīga un [[Zviedru Pomerānija|Zviedru Pomerāniju]] ieņēma franču karaspēks. 1807. gadā [[Tilzītes miers|Tilzītes miera līguma]] rezultātā [[Francija]] un [[Krievija]] kļuva par sabiedrotajām lielvalstīm, bet par [[Lielbritānija]]s sabiedrotajiem palika tikai Zviedrija un [[Portugāle]]. 1808. gadā [[Krievu—zviedru karš (1808—1809)|Krievija uzbruka Zviedrijai]] un ieņēma Somiju, 1809. gada 7. martā [[Kārlstade|Kārlstadē]] sadumpojušās zviedru karaspēka daļas virzījās uz Stokholmu, 1809. gada 13. martā ielauzās karaļa apartamentos un arestēja karaļa ģimeni. 29. martā Gustavs IV Ādolfs atteicās no troņa un [[Rigsdags]] par Zviedrijas karali iecēla Kārli XIII.

1810. gadā Kārlis XIII adoptēja franču maršalu [[Žans Batists Bernadots|Bernadotu]] un iecēla viņu par troņmantnieku. 1811. gadā viņš nodibināja [[Kārļa XIII ordenis|Kārļa XIII ordeni]] (''Kungliga Carl XIII:s orden'') augstāko grādu [[brīvmūrnieki]]em. 1811. gada 17. martā karaļa slimības dēļ Bernadots kļuva par reģentu un [[Sestās koalīcijas karš|Sestās koalīcijas kara]] laikā piespieda Dānijas karali [[Frederiks VI|Frederiku VI]] Zviedrijai atdot Norvēģiju. Miris 1818. gada 5. februārī, pēc viņa nāves Bernadots kļuva par Zviedrijas karali [[Kārlis XIV Juhans|Kārli XIV]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{S-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Gustavs IV Ādolfs]] | virsraksts = [[Zviedrijas monarhu uzskaitījums|Zviedrijas karalis]] | periods = 1809. - 1818. | pēc = [[Kārlis XIV Juhans]] }}
{{kastes beigas}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

{{Zviedrijas karaļi}}
{{Norvēģijas valdnieki}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zviedrijas vēsture]]
[[Kategorija:Zviedrijas karaliskā vara]]
[[Kategorija:Zviedrijas monarhi]]
[[Kategorija:Zviedrijas monarhija]]