Apskatīt Lībieši izejas kodu

{{redirect|Līvi}}
{{Citas nozīmes|somugru tautu|Lībietis|Lībietis}}
{{Tautas infokaste
| attēls = [[Attēls:Flag of the Livonians.svg|250px]]
[[Lībiešu karogs]]
| tauta = Lībieši
| skaits = {{LAT}} (163)<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE010/table/tableViewLayout1/]</ref><br />{{EST}} (22)<br />{{RUS}} (7)
| vieta = [[Latvija]] ([[Lībiešu krasts]])
| valoda = [[latviešu valoda|latviešu]], [[lībiešu valoda|lībiešu]]
| reliģija = [[luterticība]]
| grupas = 
| radi = citi [[Baltijas somi]]
}}
'''Lībieši''' jeb '''līvi'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Lībietis vai līvs |author=Saulvedis Cimermanis |date= 2005. gada 5. maijs |publisher= Livones.net |url= http://www.livones.net/lingua/en/kratuve/petijumi-kratuve/?libietis-vai-livs |accessdate= 2016. gada 4. decembris}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Līvs vai lībietis? |author=Līksma Bebre |date= 2012. gada 15. marts |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/livs-vai-libietis/ |accessdate= 2016. gada 4. decembris |quote=}}</ref> ({{val|liv|līvlizt}}, {{val|la|livones}}, {{val|de|Liven}}, [[senkrievu valoda|senkrievu]]: ''либь'') ir [[Baltijas somi|Baltijas somu]] tauta [[Latvija]]s teritorijā, kas runā [[Somugri|somugru]] grupas [[Lībiešu valoda|lībiešu valodā]].

Dažādu vēsturiski politisku un ekonomisku apstākļu dēļ iekšzemē dzīvojošie [[latgaļi]] un [[kurši]] pamazām jau no 13. gadsimta [[pārtautošana|asimilēja]] gar jūras malu un [[Daugava]]s un [[Gauja]]s lejtecē mītošos līvus, kas pakāpeniski konsolidējās par vienu no [[Latvieši|latviešu tautas]] sastāvdaļām. Līvu valoda stipri ietekmējusi modernās [[latvieši|latviešu]] valodas izveidi, tās ietekmē radies latviešu valodai raksturīgais uzsvars uz vārda pirmo zilbi.

Mūsdienās Latvijā dzīvo 163 līvi,<ref name="PMLP">[http://www.pmlp.gov.lv/images/documents/ttbvpd.pdf Latvijas iedzīvotāji pēc tautības un pilsonības. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200924134845/https://www.pmlp.gov.lv/images/documents/ttbvpd.pdf |date={{dat|2020|09|24||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> bet to lībiešu, kas savā valodā runā kopš bērnības, nav vairāk par desmit.<ref>[http://virmus.ri.lv/index.php?akt=ra&menu=rak/lib&img=r-lib Lībieši — Virtuālais muzejs]{{Novecojusi saite}} {{lv ikona}}</ref>

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Līvu zemes}}

[[Attēls:Lívek a 12. században számokkal.png|thumb|250px|Līvu zemes (1185—1230). 1. [[Metsepole]], 2. Gaujas Līvzeme, 3. Daugavas Līvzeme, 4. [[Kursa (valsts)|Kursas]] līvu zemes ([[Vanema]] un [[Ventava]])]]
[[Attēls:Liivi keel LV.GIF|thumb|250px|[[Kurzeme]]s un [[Vidzeme]]s līvu apdzīvotās zemes 15.—17. gadsimtā (pelēkā krāsā) un 20. gadsimta sākumā (melnā krāsā)]]
[[Attēls:Līvu īpatsvars Kurzemē 14. un 16. gadsimtā pēc Arbuzova un Bauera datiem.jpg|thumb|250px|Līvu īpatsvars Kurzemē 14. un 16. gadsimtā (pēc Arbuzova un Bauera datiem)]]
Spriežot pēc lingvistiskā mantojuma līvu valodā, līviem bija cieši kultūras sakari ar tām [[Baltijas somi|Baltijas somu]] ciltīm, kas dzīvoja [[Sāmsala|Sāmsalā]], Rietumigaunijā ([[Ridala]]) un [[Somija]]s dienvidrietumu daļā. Kurzemes lībiešu teikas apgalvo, ka viņu priekšteči nākuši no Igaunijas salām.<ref name="SNP2">“''Slīteres nacionālais parks''”, Lauku ceļotājs. 12. lpp. ISBN 9984-9288-7-x.</ref>

11. gadsimtā līvi pēc neveiksmīgiem kariem ar [[kurši]]em pārcēlās no [[Vanema]]s (līvu: ''vecā zeme'') pāri [[Rīgas līcis|Rīgas līcim]] uz Vidzemes rietumu krastu, apmezdamies arī tālāk uz austrumiem zemes iekšienē, Gaujas un Daugavas baseina rietumu daļās. Šī pārcelšanās izraisīja ilgstošus konfliktus ar [[zemgaļi]]em, kas pirms tam bija dzīvojuši šajā teritorijā.

Rakstītajos vēstures avotos pirmo reizi pieminēti jau no [[11. gadsimts|11. gadsimta]] vikingu sāgās un krievu hronikās. Senākais zināmais Līvzemes nosaukums '''Iflanti''' atrasts uz [[Trosas rūnu akmens]]. Arheoloģiskie izrakumi [[Daugmales pilskalns|Daugmales pilskalnā]] un citur liecina, ka Daugavas un Gaujas lejteces līvu etnoģenēzē piedalījušies [[zemgaļi]] un [[skandināvi]]. Nepieciešamība pēc sabiedrotajiem līvu konfliktos ar kuršiem un zemgaļiem bija par iemeslu tam, ka viņu sabiedrotie sākotnēji bija skandināvi un vēlāk arī vācieši jau pašā [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] sākumā.

Pirmais zināmais katoļu sludinātājs [[Līvzeme|Līvzemē]] bija [[Gotlande]]s tirgotāju priesteris [[Meinards]], kas ar [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] meslu kunga [[Polockas kņaziste|Polockas kņaza]] [[Vladimirs Vseslavičs|Valdemāra]] atļauju uzsāka kristietības sludināšanu Lejasdaugavas līvu vidū.<ref>[[Indriķa hronika]], I: 3</ref> Gotlandieši uzcēla pirmās līvu mūra pilis [[Ikšķile|Ikšķilē]] un [[Salaspils|Mārtiņsalā]].

1188. gada 1. oktobrī [[Brēmenes arhibīskaps]] [[Ikšķile]]s līvu pilsnovadā izveidoja [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapiju]]. {{dat|1199|3|29||bez}} pāvests [[Inocents III]] par trešo Līvzemes (Ikšķiles) bīskapu iecēla agrāko [[Brēmene]]s domkungu [[Alberts fon Bukshēvdens|Albertu no Bukshēvdenas]]. 1201. gadā, pēc pret līviem zaudētās [[Kauja pie Rumbulas (1200)|kaujas pie Rumbulas]], Alberts savu rezidenci pārcēla uz [[Rīga]]s līvu pilsnovadu. 1202. gadā tika izveidots [[Zobenbrāļu ordenis]], kura karagājienos vēlāk piedalījās arī kristītie līvu karavīri.

[[Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)|Livonijas krusta karu pirmajā periodā (1193—1206)]] vācu krustneši bīskapa Alberta vadībā un Zobenbrāļu ordenis pakāpeniski pakļāva un [[Līvzemes dalīšanas līgums|sadalīja Gaujas līvu un Metsepoles zemes]], vēlāk arī [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] zemes.

Zobenbrāļu ordenis pēc 1206. gada uzvarām pār [[līvi]]em [[1206. gada kauja pie Salaspils|kaujā pie Salaspils]], [[1206. gada kauja pie Turaidas|kaujā pie Turaidas]] un [[1206. gada Salaspils aplenkums|Salaspils aplenkuma]] neatlaidīgi pieprasīja no bīskapa Alberta trešo daļu no visas Līvzemes, kā arī no citām zemēm un vēl katoļu ticībai nepievērstajām apkārtējām tautām. Tomēr bīskaps Alberts no [[Svētās Romas impērijas imperators|Romas ķeizara]] [[Frīdrihs I Barbarosa|Frīdriha I]] dēla [[Švābijas Filips|Švābijas Filipa]] 1207. gadā saņēma [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] firsta ({{val|de|Reichsfürst}}) tiesības Līvzemē.<ref>No [[Indriķa hronika|Indriķa hronikas]] [http://www.dmgh.de/de/fs2/object/display/bsb00000734_00111.html?sortIndex=010%3A070%3A0031%3A010%3A00%3A00&zoom=1.50&html=true]{{Novecojusi saite}}: ''Episcopus autem Albertus circuivit in Theuthonia per vicos et plateas et ecclesias, querendo peregrinos. Et perlustrata Saxonia et Westfalia tandem ad curiam regis Philippi pervenit, et cum ad nullum regem auxilii haberet respectum, ad Imperium se convertit et Lyvoniam ab imperio recepit. Unde rex pie memorie Philippus quolibet anno sibi in auxilium dari centum marcas promisit. Si promissis quispiam dives esse poterit''. (latīniski) "Bet bīskaps Alberts Vācijā apstaigāja ciematus; ielas un baznīcas, meklēdams krustnešus. Apceļojis Saksiju un Vestfāleni, viņš beidzot nokļuva karaļa Filipa galmā un, tā kā viņam ne no viena karaļa nebija izredzes saņemt palīdzību, vērsās pie Impērijas un saņēma Līvzemi no tās. Tāpēc karalis Filips, kura piemiņa svēta, apsolīja viņam katru gadu palīdzībai dot simt marku. Ja tikai kāds ar solījumiem varētu kļūt bagāts!"</ref>

Pēc bīskapa Alberta pieprasījuma ordeņa brāļi 1207. gadā sadalīja Gaujas līvu zemes trijās daļās un bīskapam piešķīra izvēles pirmtiesības. Bīskaps pirmām kārtām paņēma [[Turaida (zeme)|Turaidu]], proti, Līvzemes [[Kaupo]] daļu (''pars Cauponis''), ordenis izvēlējās Līvzemes [[Satesele]]s pilsnovadu ([[Dabrelis|Dabreļa]] daļu) Gaujas pretējā krastā (''altera pars Coiwe''), tādēļ bīskapam palika trešā daļa [[Metsepole]] (''Methsepole'').<ref>[http://www.dmgh.de/de/fs2/object/display/bsb00000734_00113.html?sortIndex=010%3A070%3A0031%3A010%3A00%3A00&zoom=1.50&html=true Indriķa hronika par 1207. gada notikumiem]{{Novecojusi saite}} (latīniski)</ref>

Līdzīgi 1211. gada vasarā pēc bīskapa Alberta un krustnešu vienošanās [[Aizkraukles pilskalns|Aizkraukles pilsnovadu]] un trešdaļu no [[Salaspils]] (''Holme'') un [[Doles sala]]s (''insula regina'') pilsnovadiem pārņēma Zobenbrāļu ordenis, bet [[Ikšķile]]s un [[Lielvārdes viduslaiku pils|Lielvārdes pilsnovadi]] bija izlēņoti bīskapa vasaļiem.

Saskaņā ar 1212. gada vasarā noslēgto [[Jersikas miera līgums|Jersikas miera līgumu]] [[Polockas kņazs]] Valdemārs atteicās no savām meslu kunga tiesībām uz Daugavas līvu zemi. [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles|Autines sacelšanās]] laikā 1212. gada rudenī līvu kungi mēģināja atgūt zaudēto patstāvību, bet cieta sakāvi. Lielākā daļa no Vidzemes līvu zemēm integrējās [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Līvu gals|Līvu gala]] teritorijā, bet Daugavas līvu novadi palika [[Letu gals|Letu gala]] teritorijā un ātri pārlatviskojās.

Turpretī [[Kursa (valsts)|Kursas]] pārsvarā līvu apdzīvotās zemes ([[Vanema]] un [[Ventava]]) noslēdza miera līgumus ar [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]] un [[Rīgas domkapituls|Rīgas domkapitulu]] (t. s. [[Miera Kursa]] 1230. gadā) un Romas pāvesta vietvaldi [[Alnas Balduīns|Alnas Balduīnu]] 1231. gadā.

Igauņu [[Jurģa nakts sacelšanās]] iespaidā arī līvi 1345. gadā ievēlēja savu ķēniņu un vēlējās atbrīvoties no Livonijas ordeņa mestra virsvaras. [[Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika]] aprakstā par Lietuvas dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] iebrukumu Līvzemē pieminēts, ka kāds vārdā nenosaukts līvu vecākais ({{val|la|quidam Livo de senioribus dicens}}), kuru iedzīvotāji bija izvēlējuši par savu ķēniņu (''regem constitutum''), [[Sigulda|Siguldā]] ticies ar dižkunigaiti un piedāvājis kopā ar viņu iekarot visu zemi un padzīt [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestru]] [[Burhards fon Dreilēbens|Burhardu]]. Leišu lielkungs atbildējis: "Zemniek, tu nebūsi te karalis" un pavēlējis viņam nocirst galvu.<ref>Indriķis Šturms. Latvijas vēsture 1290-1500. Rīga, Daugava, 1997. 400 lpp.</ref>

20. gadsimtā līvu apdzīvotā teritorija saruka līdz dažus kilometrus platai un 60 kilometrus garai zemes strēlei Ziemeļkurzemes piekrastē. Ziemeļkurzemes lībieši sevi sauc par jūrmalniekiem (''rāndalist'') un savu valodu par jūrmalas valodu (''rāndakēļ'').

2018. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] tika izveidots [[Lībiešu institūts]] ({{val|liv|Lețmō Iļīzskūol Līvõd institūt}}). Tā direktors ir valodnieks un rakstnieks [[Valts Ernštreits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.livonian.lv/|title=Sākums - LU LĪBIEŠU INSTITŪTS|access-date=2023-07-20|date=2022-11-20|language=lv}}</ref> Lai rosinātu lībiešu savulaik apdzīvotos Latvijas novadus apzināt un izcelt savas lībiskās saknes, meklēt un rādīt lībisko sava novada ainavā, pasākumos un ikdienā, LU Lībiešu institūts sadarbībā ar [[UNESCO|UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju]] un [[Latvijas Nacionālais kultūras centrs|Latvijas Nacionālo kultūras centru]] pasludināja 2023. gadu par Lībiešu mantojuma gadu ({{val|liv|Līvõd pierāndõks āigast}}), organizējot dažādus institūciju un aktīvistu rīkotus pasākumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/15.04.2023-libiesu-mantojuma-gads-ka-bridinajums-latviesiem-cik-atri-var-izzust-tauta-un-valoda.a504550/|title=Lībiešu mantojuma gads – kā brīdinājums latviešiem, cik ātri var izzust tauta un valoda|website=Lsm.lv|access-date=2023-07-20|date=2023-04-15|language=lv}}</ref> Par centrālo notikumu akcijā tika noteikta Lībiešu mantojuma diena — pirmā svētdiena pēc pavasara [[Saulgrieži]]em, kas atbilda 26. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://libiesugads.lv/?lv|title=Lībiešu gads|website=libiesugads.lv|access-date=2023-07-20}}</ref>
<gallery>
Attēls:Lībieši no Irbes kāzu tērpā Šēgrens 1846.jpg|Lībieši kāzu tērpos (zīmējums no A. Šēgrena ekspedīcijas materiāliem)
Attēls:Liiviläisiä.jpg|Kurzemes lībieši tautastērpos (20. gadsimta sākums)
</gallery>

=== Līvu personvārdi no [[Livonijas Indriķa hronika]]s ===
[[Attēls:Baumanis Jauns livu kareivis.jpg|thumb|200px|"Jauns līvu kareivis" ([[Artūrs Baumanis|Artūra Baumaņa]] glezna)]]
* '''Ilo''' (''Ylo'') — priestera Meinharda 1184. gadā kristītais [[Ikšķile]]s līvs. Personvārds etimoloģiski saistāms ar somu ''ilo'' “prieks”, igauņu ''ilu'' — 'prieks', 'skaistums' (Kiparsky 1939; Alvre 1984). Iespējams arī, ka vārda Ilo sakne aizgūta no vikingiem, sal. senvācu Ilo, Illo (Stoebke 1964).
* '''Kulevenes tēvs''' (''Kulewene'') — priestera Meinharda 1184. gadā kristītais Ikšķiles līvs. To iespējams skaidrot kā salikteni: vārda pirmais komponents ''kule-'' varētu būt no somu ''kylä'', igauņu ''küla'' un līvu ''kila'' “ciems”. Otrais komponents varētu būt no igauņu ''väin'', lībiešu ''vēna'' — 'jūras šaurums'; 'osta', “upes ieteka jūrā” (Stoebke 1964), vai arī līvu ''vanà'', igauņu ''vana'' — 'vecs'. Personvārds ''Kulewene'' varētu būt darināts arī no darbības vārda saknes ''kuule-'', sal. igauņu ''kuulma'', somu ''kuulla'' — 'dzirdēt' (Alvre 1984).
* '''Vieco''' (''Viezo, Vietzo'') — priestera Meinharda 1184. gadā kristītais Ikšķiles līvs. Personvārds, kas acīmredzot atvasināts ar piedēkli -ts- no igauņu vārda ''viha'' — 'dusmas', 'niknums' (Stoebke 1964; Alvre 1984).
* '''Alo tēvs''' — priestera Meinharda 1184. gadā kristītais Ikšķiles līvs. Personvārds varētu būt darināts no vārda saknes ''ala-'' (Alvre 1984). Darinājumi no šīs saknes parasti apzīmē zemāku atrašanās vietu. Iespējama arī vārda Alo vikingu izcelsme — senvācu Alo, sendāņu Alli, Allo (Stoebke 1964).
* '''Viliendi''' — priestera Meinharda 1185. gadā kristītais [[Salaspils]] līvs. Personvārds minēts arī 14. un 16. gadsimta dokumentos Kurzemē. Vārds ir darināts ar piedēkli -ndi no lībiešu ''vīļa'' — 'augļi', 'labība', 'īpašums' (Kiparsky 1939; Alvre 1984).
* '''Uldenago''' — priestera Meinharda 1185. gadā kristītais Salaspils līvs. Personvārds ir saliktenis, kura pirmā komponenta Ulden- cilme nav skaidra, savukārt -ago varētu būt saistāms ar igauņu ''agu'' — 'agra rītausma' (Alvre 1984).
* '''Vade''' — priestera Meinharda 1185. gadā kristītais Salaspils līvs. Personvārda cilme nav skaidra (Alvre 1984), taču iespējams, ka tas nācis no vikingu personvārda Vadi, Wado (Stoebke 1964).
* '''Valdeko''' — priestera Meinharda 1185. gadā kristītais Salaspils līvs. Personvārds acīmredzot darināts no vikingu ''*valta'' aizguvuma Baltijas somu valodās — igauņu ''vald'', somu ''valta'', līvu ''vālda'' — 'pārvalde', 'vara' (Alvre 1984). Vārds Valdeko varētu būt aizgūts arī no senvācu Waldiko (Stoebke 1964).
* '''Gerveders''' — priestera Meinharda 1185. gadā kristītais Salaspils līvs. Pēc viena uzskata šis personvārds esot latviešu cilmes un lasāms ''Garvēderis'' (Blese 1929, Švābe 1940); citi to uzlūko par aizguvumu no vikingiem (Johansen 1939).
* '''[[Kaupo]]''' — kristīto līvu valdnieks Turaidas novadā, kuram bija karadraudze un pilis Turaidā un Krimuldā. Uzskata, ka Kaupo kristījies jau 1191. gadā kā viens no pirmajiem Turaidā un ieguvis kristīgo vārdu Jēkabs (Kaupo) (Švābe 1940).
* '''[[Anno]]''' — viens no kristīto līvu [[Turaida (zeme)|Turaidas]] novada vecākajiem, kurš 1195. gadā sadarbojās ar priesteri Meinhardu un bija vismaz viena ciema pārvaldnieks. Anno bija starp pirmajiem Turaidā kristītajiem līviem, kas pēc kristīšanās ieguvis Jāņa jeb Johannesa (Anno) vārdu. Ir arī minēts, ka Anno ir sensakšu personvārds (Alvre 1984; Stoebke 1964). Personvārds "Annus" vēlāk sastopams arī latviešiem (Blese 1929).
* '''Imauts''' jeb '''Imants''' — Salaspils vai Ikšķiles līvs, kas 1198. gada 24. jūlija kaujā pie Rīgas kalna nogalināja Livonijas bīskapu Bertoldu. Personvārds saistāms ar igauņu personvārdu ''Himot(u)'', kura nozīme varētu būt “kārotais” (Alvre 1984), no igauņu ''himustama'' — 'tīkot', 'vēlēties', 'kārot'. Personvārds ''Ymmotu'' atrodamas arī 14.-16. gadsimta Livonijas rakstītajos avotos (Kiparsky 1939).
* '''Kirjāns''' un '''Lajāns''' — Ikšķiles kristītie līvi, ko viņa tautieši 1206. gada sacelšanās laikā sodīja ar nāvi par to, ka viņi sadarbojās ar krustnešiem.
* '''[[Aso]]''' — Rīgas lībiešu vecākais, kristīts 1200. gadā. Personvārdu Aso un tā variantus lībieši un igauņi, iespējams, aizguvuši no [[ģermāņi]]em, sal. senvācu Asi, Aso u.c., sendāņu Assi, Asi, Asso (Stoebke 1964). Vārdu Aso iespējams skaidrot arī no Baltijas somu valodu viedokļa — tas varētu būt darināts no saknes ase-. Darinājumi no šīs vārda saknes Baltijas somu valodās parasti nozīmē “lieta”. Personvārda Aso varianti atrodami arī 14.-16. gadsimta rakstītajos avotos, kas saistīti ar Kurzemi (Kiparsky 1939).
* '''[[Ako]]''' — Salaspils līvu valdnieks un vecākais. Personvārds Ako aizgūts no vikingiem — senvācu Ago, zviedru Ake, dāņu Aage (Stoebke 1964). Personvārds Aki sastopams Egila sāgā, minēts arī Dānijas vēstures notikumos 12. gadsimtā ([[Saksis Gramatiķis]], "Gesta Danorum"). Vārda etimoloģija neskaidra; Vācijā vīrieša vārdu Acco sastop uzrakstos uz māla traukiem kā to darinātāja (meistara) apzīmējumu (Reichert 1987).
* '''[[Dabrelis]]''' — Turaidas līvu valdnieks, kura zemes atradās Gaujas kreisajā krastā. Baltu izcelsmes personvārds no “dabrs”, ar nozīmi “labs”, “drosmīgs” (Mīlenbahs, Endzelīns; Blese 1929).
* '''Bertolds''' — Kaupo dēls, kas krita 1210. gada [[Kauja pie Imeras|kaujā pie Imeras]]. Kristīto vārdu pēc kristīšanas ieguvis par godu savam krusttēvam [[Cēsu Bertolds|Cēsu Bertoldam]] (Švābe 1940).
* '''Vane''' — Kaupo svainis, kas krita 1210. gada kaujā pie Imeras. Personvārds etimoloģiski varētu būt saistāms ar somu ''vanea'' — 'drošs', 'stiprs'; sal. arī 16. gadsimta igauņu personvārdu Wani (Stoebke 1964; Alvre 1984).
* '''[[Vesiķis]]''' — viens no Gaujas labā krasta līvu vecākajiem un Sateseles pils aizstāvjiem 1212. gadā, to vadonis pēc Kaupo pāriešanas krustnešu pusē. Personvārda cilmi saista gan ar ar līvu ''veiž, vež'', somu un igauņu ''vesi'' — '[[ūdens]]' (Kiparsky 1939), gan ar indoeiropiešu *uesu- — 'labs' (Blese 1929). Vēl pastāv viedoklis (Kiparsky 1939; Alvre 1984), ka Vesiķis varētu nozīmēt “gaigala” (Clangula glaucion).
* '''[[Ase]]''' — līvu vecākais, [[Satezele]]s pils aizstāvis 1212. gadā, kas kā galvenais vaininieks tika piesiets pie moku rīkiem. Personvārds vēl 16. gadsimta vidū sastopams Kuldīgas pilsnovadā (Kiparsky 1939); 17. gadsimta arklu revīzijā konstatēts arī Krimuldas apkārtnē ar piezīmi, ka zemnieks Ase ir ieceļotājs no Kurzemes (LVA IV, 1938).

== Lībiešu asimilācija ==
[[Attēls:Latvaldialekti.svg|250px|right|thumb|Ar zilu krāsu iezīmēta latviešu valodas lībiskā dialekta izplatība bijušajās [[Metsepole]]s, [[Vanema]]s un [[Ventava]]s līvu zemēs. Daugavas un Gaujas līvu asimilācija ir ietekmējusi Vidus dialekta Vidzemes izloksnes veidošanos]]
Bijušajā [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Līvu gals|Līvu galā]]" Ziemeļrietumu Vidzemē lībiešu valoda panīka pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] izraisītās [[Lielais mēris Latvijā|mēra epidēmijas]] un beidza skanēt 19. gadsimta otrajā pusē. Lībieši kā viendabīga etniska grupa visilgāk saglabājās [[Ziemeļkurzeme|Ziemeļkurzemē]], Baltijas jūras piekrastē apmēram 60 km garā un 2—5 km platā joslā starp Ventspili un Kolkasragu, kur viņi dzīvoja 12 lībiešu ciemos — [[Lūžņa|Lūžņās]] (''Lūž''), [[Miķeļtornis|Miķeltornī]] (''Pizā''), [[Lielirbe|Lielirbē]] (''Īra''), [[Jaunciems (Tārgales pagasts)|Jaunciemā]] (''Ūžkilā''), [[Sīkrags|Sīkragā]] (''Sīkrõg''), [[Mazirbe|Mazirbē]] (''Irē''), [[Košrags|Košragā]] (''Koštrõg''), [[Pitrags|Pitragā]] (''Pitrõg''), [[Saunags|Saunagā]] (''Sänag''), [[Vaide|Vaidē]] (''Vaid''), [[Kolka|Kolkā]] (''Kūolka''), [[Melnsils|Melnsilā]] (''Mustānum'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.integracija.gov.lv/doc_upl/libiesi_vesture_u.c..doc |title=V. M.Šuvcāne "Lībieši" |access-date={{dat|2007|12|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071214100633/http://www.integracija.gov.lv/doc_upl/libiesi_vesture_u.c..doc |archivedate={{dat|2007|12|14||bez}} }}</ref>

Visilgāk lībiešu kopiena ar savu valodu, [[dzīvesveids|dzīvesveidu]] un tradīcijām saglabājās Ziemeļkurzemes zvejniekciemos. 1852. gadā ciemos no Lūžņas līdz Melnsilam dzīvoja 2324 lībieši, 1935. gadā ciemos bija 2746 iedzīvotāji, no viņiem 32% lībiešu. Lībiešu valodu prata 790 iedzīvotāji.

=== Līvu skaita izmaiņas Latvijā ===
[[Attēls:Libiesu skaits.JPG|thumb|280px|Lībiešu skaita izmaiņas Latvijā]]

{| class="wikitable"
|+ '''Līvu skaita samazināšanās Kurzemē<ref name="autogenerated1">{{Grāmatas atsauce|title=Valkoisen hiekan kansa: liiviläisten historiaa ja kulttuuria|url=https://books.google.lv/books/about/Valkoisen_hiekan_kansa.html?id=NQoxAAAACAAJ&redir_esc=y|publisher=Atena|date=2001|isbn=978-951-796-235-3|first=Edgars|last=Vālgamā|first2=Valda|last2=Šuvcāne}}</ref>'''
|-
! 1100
! 1300
! 1600
! 1835
! 1852
! 1897
! 1920
! 1925
! 1930
! 1935
! 1959
! 1970
! 1994
! 1997
! 2000
|-
| 20 000 ||15 000 ||15 000 ||2074 || 2400 || 1312 || 831
| 1238 || 962 || 944 || 185 || 48 || 204 || 187 || 177
|}
{| class="wikitable"
|+ '''Līvu skaita samazināšanās Vidzemē<ref name="autogenerated1" />'''
|-
! 1100
! 1500
! 1600
! 1846
! 1852
! 1858
|-
| 30 000-50 000 ||13 000 ||13 000 ||22 || 22 || 8
|}
{| class="wikitable"
|-
! ''' Deklarētā tautība !! 1834 !! 1867 !! 1881 !! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011'''
|-
| [[līvi]]|| 2074|| 2541|| 2374|| 831|| 1238|| 962|| 944|| 185|| 48|| 107|| 135|| 177|| 250
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Līvu valoda]]
* [[Lībiešu karogs]]
* [[Mana tēvzeme]]
* [[Lībiešu krasts]]
* [[Baltijas somi]]

== Ārējās saites ==

* [http://incubator.wikimedia.org/wiki/Wp/liv/Kuodlēḑ Līvõ Vikipēdij]
* [https://web.archive.org/web/20061116042929/http://www.livones.lv/ livones.lv]
* [http://virtuallivonia.info/ Virtuālā Līvzeme]
* [http://www.livujaunietis.ucoz.lv/ Līvu savienības jauniešu grupas mājas lapa]
* Blumberga R. Lībieši. // [http://www.tm.gov.lv/lv/noderigi/sabiedribas_integracija/mazakumtautibas_latvija_dribin.pdf Mazākumtautības Latvijā: vēsture un tagadne. / sast. Dribins L. — Rīga, 2007 (.pdf)]{{Novecojusi saite}} 26.-43. lpp.
* [https://web.archive.org/web/20100613112506/http://www.lsif.lv/files/pics/Projektu%20konkursi/EEZ_finansu_instruments/2008-2012-libiesi.programma.doc Programma „Lībieši Latvijā 2008.-2012. gads” (.doc)]
* [http://www.nba.fi/liivilaiset/Latvia/ALatvia.html Fotogrāfijas no Kurzemes lībiešu ciemiem 1902.—1927.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170904052915/http://www.nba.fi/liivilaiset/Latvia/ALatvia.html |date={{dat|2017|09|04||bez}} }}
* [http://www.lnp.lv/uploads/files/Buru_kugu_buve_meistari_%20marsruti_kugnieciba_un_jurskolas_Ziemelkurzeme_Livu_krasa_19-20gs.pdf Dženeta Marinska. Buru kuģu būve, meistari, maršruti, kuģniecība un jūrskolas Ziemeļkurzemē, Līvu krastā 19.—20. gs. (.pdf)]{{Novecojusi saite}}
* Valda Šuvcāne. [https://www.vestnesis.lv/ta/id/47238 Kā lībieši uzvārdus dabūja]. [[Latvijas Vēstnesis]]

== Skatīt arī ==
* [[Baltijas somi]]

{{Eiropa-aizmetnis}}
{{Latvijas mazākumtautības}}
{{Latvijas kultūras kanons}}
{{Senlatviešu valstis}}

[[Kategorija:Lībieši| ]]
[[Kategorija:Latvijas mazākumtautības]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture|Libieszi]]
[[Kategorija:Eiropas tautas]]