Līnijsekotājs
 | Šajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks valodas stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
| Šim rakstam ir nepieciešamas papildu atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz dažas atsauces. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Līnijsekotājs" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Līnijsekotājs jeb līnijsekotājrobots ir robots, kas ar sensoru palīdzību seko melnai līnijai neatkarīgi no tā, kāda ir šīs līnijas forma.
Robota ātrumu aprēķina ar fizikas formulu Ātrums=Ceļš/Laiks, jeb [1]
Uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Robotam ir 3 galvenās detaļas:
- Sensori;
- Dzinējs ar riteņiem;
- Elektroniskā shēma.
Sensori
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sensori robotam dod signālu, kur atrodas līnija. Par sensoriem robotos parasti izmanto kādu no uzskaitītajiem variantiem:
- Fototranzistors un infrasarkanā diode;
- Infrasarkanais sensors un infrasarkanā diode;
- Tīmekļkamera.
Fototranzistors un infrasarkanā diode ir pats vienkāršākais un arī lētākais variants. Tomēr šo sensoru signālu var ietekmēt apkārtējā gaisma, piemēram, fotoaparāta zibspuldze. Variants ar infrasarkano sensoru un infrasarkano diodi ir nedaudz dārgāks, bet to pilnīgi neietekmē apkārtējā gaisma. Šis robots var labi pārvietoties pa līniju arī pilnīgā tumsā. Modelis ar tīmekļkameru ir ļoti precīzs un var labi pārvietoties pa dažādu krāsu līnijām, bet šī robota kustībai ir grūti uzrakstīt atbilstošu algoritmu. Bez tam robots var labi pārvietoties tikai spožā apgaismojumā. [2]
Dzinējs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzinējs nodrošina robota kustību. Ir svarīgi, lai dzinēji būtu jaudīgi, taču tiem jābūt kompaktiem un viegliem. Saķeri ar zemi nodrošina riteņi. Riteņi robotam var būt jebkādi — sākot ar plastmasas rotaļu ritenīšiem, beidzot ar virpotiem metāla riteņiem ar gumijas riepām.
Elektroniskā shēma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Elektroniskā shēma ir robota smadzenes. Shēma apstrādā datus no sensoriem un dod signālu dzinējam. Shēma var būt analoga un vienkārša, bet ir iespējams izveidot daudz sarežģītāku shēmu, ko ir iespējams programmēt. Viss ir atkarīgs no paša zināšanām.
Sacensības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sacensību dalībnieku uzdevums ir izgatavot robotu, kurš pārvietojas, sekojot melnai līnijai. Katram robotam ir jāveic 3 pilni apļi. Roboti sacenšas individuāli uz viena un tā paša sacensību laukuma. Laukuma pamatne ir baltā krāsā (balts papīrs vai balta matēta krāsa). Uz laukuma ar melnu krāsu uzzīmēta 15 mm plata līnija — sacensību trase. Dalībniekam vai dalībniekiem, kuri piesaka robotu un piedalās ar to sacensībās, ir jābūt robota autoriem. Robots nedrīkst būt cilvēka vai datora attālināti vadāms. Jebkura veida savienojums ar datoru nav pieļaujams, robota programmatūrai (ja tāda tiek izmantota) un visiem vajadzīgajiem algoritmiem jāatrodas pašā robotā.[3]
2014. gada Latvijas labākie līnijsekotāji:[4]
| Iegūtā vieta | Robota nosaukums | Labākais laiks |
|---|---|---|
| 1. | Lii-Si | 0:12.43 |
| 2. | Stalker | 0:13.30 |
| 3. | Sigis L2 | 0:16.81 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Ātruma aprēķināšana — teorija. Dabaszinības, 6. klase.». www.uzdevumi.lv.
- ↑ morf.lv/download.php?fails=faili/ZPD_toms_raivis_liepaja.pdf
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 23. septembrī.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 24. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 1. oktobrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Robotikas sacensības Arhivēts 2015. gada 6. septembrī, Wayback Machine vietnē.