Apskatīt Latgale izejas kodu

{{citas nozīmes|Latvijas kultūrvēsturisko novadu|Latgale (nozīmju atdalīšana)|Latgale}}
{{Latvijas vēsturiskā novada infokaste
| novada_nosaukums   = Latgale
| karte              = Latgales_Mara.jpg
| ģerboņa_attēls     = Coat of Arms of Latgale.svg
| ģerboņa_nosaukums  = Latgales ģerbonis
| karoga_attēls      = Flag of Latgale.svg
| karoga_nosaukums   = Latgales karogs
| vpilsētas          = [[Daugavpils]], [[Jēkabpils]] <small>(abas daļēji)</small>, [[Rēzekne]]
| platība            = 14 433
| platības_gads      = 
| iedzīvotāji        = 246 829
| iedzīvotāji_gads   = 2021
| blīvums            = 17.1
| teritorijas        = {{collapsible list|title=12 novadi (6 daļēji)|[[Balvu novads]]<br>[[Līvānu novads]]<br>[[Ludzas novads]]<br>[[Preiļu novads]]<br>[[Rēzeknes novads]]<br>[[Varakļānu novads]]<br><br>daļēji:<br>[[Aizkraukles novads]]<br>[[Alūksnes novads]]<br>[[Augšdaugavas novads]]<br>[[Jēkabpils novads]]<br>[[Krāslavas novads]]<br>[[Madonas novads]]}}
| novadu_centri      = {{collapsible list|title= 6 centri (3 daļēji)|[[Balvi]]<br>[[Līvāni]]<br>[[Ludza]]<br>[[Preiļi]]<br>[[Rēzekne]]<br>[[Varakļāni]]<br>daļēji:<br>[[Jēkabpils]], [[Daugavpils]], [[Krāslava]]}}
| mājaslapa          = lpr.gov.lv
|Attēls_symbol=Latgales_Mara.jpg|karte2=Latgale_location_Latvia.svg}}
'''Latgale''' ({{val|ltg|Latgola}}) ir viena no [[latvieši|latviešu]] [[latviešu vēsturisko zemju likums|vēsturiskajām zemēm]].<ref>[http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=788/Lp13 Latviešu vēsturisko zemju likums] titania.saeima.lv</ref> Latgales teritoriālā identitāte izsekojama līdz [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņa valsts laikiem 12. un 13. gadsimta mijā. Latīņu tekstos saukta par „Letiju” (''Lettia''), bet senkrievu rakstos par „Lotigolu” (''Лотыголa''). Pēc 1561. gada [[Žečpospolita]]s, vēlāk [[Krievijas Impērija]]s varas laikā (1772—1918) apgabals tika dēvēts par „Inflantiju” ({{val|pl|Inflanty}}, {{val|ru|Инфлянтия}}). Nosaukumu „Latgale” 1900. gadā no seno „[[Lotigola|lotigolu]]” apzīmējuma darināja un ieviesa latgaliešu rakstnieks un politiskais darbinieks [[Francis Kemps]] (1876—1953).<ref>Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. — Zvaigzne: Rīga, 1992., 207. lpp.</ref>

Atšķirībā no pārējās Latvijas, kur dominējošā konfesija ir [[luterisms]], Latgalē dominējošā ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] baznīca. Latgali no [[Sēlija]]s atdala [[Daugava]], un no [[Vidzeme]]s — [[Aiviekste]] un [[Pededze]]. Austrumos Latgale robežojas ar [[Krievija|Krievijas Federāciju]], dienvidaustrumos ar [[Baltkrievija|Baltkrievijas Republiku]]. Kopējā Latgales platība sastāda 14 547 km<sup>2</sup>, kas ir 22,52 procenti no visas Latvijas teritorijas.

Raksturīgā Latgales ainava ar augstienēm un ieplakām veidojusies [[ledus laikmets|ledāja iedarbībā]]. Latgales ziemeļu daļā stiepjas Austrumlatvijas zemieņu zona — [[Austrumlatvijas zemiene]] un [[Mudavas zemiene]]. Latgales dienvidu daļā atrodas [[Latgales augstiene]], Latgales augstākais punkts atrodas 289 m virs jūras līmeņa ([[Lielais Liepukalns]]). Latgali kopā ar [[Sēlija|Augšzemi]] un [[Aukštaitija]]s novadu [[Lietuva|Lietuvā]] reizēm sauc par Baltijas Ezerzemi, jo to teritorijā ir vairāk par diviem tūkstošiem ezeru.

Novadā atrodas Augšdaugavas un [[Daugavas loki|Daugavas loku]] aizsargājamie ainavu apvidi.

Latgali raksturo liela dabas un klimatisko apstākļu daudzveidība, kas to atšķir no citiem Latvijas novadiem. Šeit ir izteikti kontinentāls klimats, bargākas ziemas, biezākas sniega segas.

== Kultūra ==
Latgales kultūru veidojuši [[latgaļi]] un, savstarpēji ietekmējoties, arī vairākas citas etniskās grupas — [[kriviči]] un [[rusi]] (9.—12. gadsimtā), [[vācbaltieši]] (13.—19. gadsimtā), [[lietuvieši]], [[baltkrievi]], [[poļi]], [[ebreji]] un [[krievi]] (16.—20. gadsimtā).

Latgales kultūras mantojumu pārstāv tādi [[arhitektūras pieminekļi]], kā [[katedrāle]]s, [[Baznīca (celtne)|baznīca]]s, sabiedriskās ēkas, pilsētu ansambļi, kā arī lauku [[viensēta]]s, raksturīgās apdzīvotās vietas un [[kultūrainava]]s. Latgales kultūras tradīcijas — [[Latgaliešu valoda|valoda]], [[tautasdziesma]]s, dejas, [[amatniecība]] (īpaši [[Latgales podniecība|podniecība]]) veido nozīmīgu Latvijas kultūras daļu, piemēram, [[Aglonas bazilika]] — viens no lielākajiem Baltijas katolicisma centriem, kas katru gadu pulcē daudzus tūkstošus [[svētceļnieks|svētceļnieku]], un savā ziņā tā uzskatāma par Latvijas garīgo un reliģisko centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Aglona un Aglonas bazilika |publisher= Latvijas oficiālais tūrisma portāls |url= http://www.latvia.travel/lv/aglona-un-aglonas-bazilika |accessdate= 2012. gada 29. janvārī |archiveurl= https://web.archive.org/web/20120116213722/http://www.latvia.travel/lv/aglona-un-aglonas-bazilika |archivedate= 2012. gada 16. Janvāris }}</ref> Pateicoties stiprām reliģiskām tradīcijām, daudzas baznīcas ir labi saglabātas un uzturētas, tāpat arī daudzi mākslas objekti, pārsvarā [[Ikona (svētbilde)|ikonas]] un [[krucifikss|krucifiksi]].

Latgales kultūras mantojuma sarakstā ir iekļauti vairāk nekā 600 dažādi objekti: [[Pils|pilis]], [[Muiža|muižu]] ansambļi, baznīcas, zemnieku sētas, pilsētu teritorijas. Gandrīz puse no tiem ir valsts nozīmes pieminekļi.

Latgalē ir saglabājušies arī daudzi veci muižu un [[Parks|parku]] kompleksi, kas dibināti vēl 18. un 19. gadsimtā. Vēl aizvien ir skatāmi sienu gleznojumi [[Krāslava|Krāslavā]], [[Preiļi|Preiļos]] un [[Kameņecas muiža|Kameņecā]]; muižu ansambļi ar kalpu mājām, zirgu staļļiem, klētīm. Daudzviet vēl saglabājušies parki un apstādījumi, dīķi ar salām un zvērudārzi. Lielākā arheoloģisko objektu daļa ([[Pilskalns|pilskalni]], kulta vietas un senās apbedījumu vietas) ir izvietotas [[Latgales augstiene]]s centrālajā daļā un gar [[Daugava|Daugavu]].
 
Tautas jeb [[kultūras nams|kultūras nami]] ir nozīmīgas iedzīvotāju pulcēšanās, dažādu brīvā laika pavadīšanas un radošo aktivitāšu norises vietas, tie ir galvenie vietēju un reģionālas nozīmes kultūras pasākumu — koncertu, sarīkojumu, festivālu — ierosinātāji, koordinatori un īstenotāji.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Latgales vēsture}}
[[Attēls:Latgalu teritorija.jpg|250px|thumb|Latgaļu valstiskie un teritoriālie veidojumi 9.—13. gadsimtā pēc dažādām vēstures kartēm]]
[[Attēls:Latgale ar poliskajiem vietvārdiem pēc 1905.jpg|250px|thumb|Latgales karte ar poliskajiem vietvārdiem (pēc 1905).]]
Līdz 12. gadsimta beigām mūsdienu Latgalē un [[Vidzeme]]s austrumu daļā bija vairāki letgaļu valstiskie veidojumi. Abās [[Daugava]]s pusēs atradās [[Koknese (valsts)|Kokneses]] un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņvalstis, kuru valdījumi dienvidos robežojās ar sēļu un lietuviešu zemēm. Jersikai, kas vācu hronikās dēvēta par [[Letija|Letiju]], bija savas pavalstis ([[Asotes pilskalns|Asote]], [[Alene]], [[Autine]], [[Cesvaine]], [[Gerdene]], [[Lepene]], [[Mārciena]], [[Negeste]], [[Varka (pilsnovads)|Varka]] u.c.), kas ziemeļos robežojās ar letgaļu [[Tālava]]s un [[Atzele]]s zemēm. Senkrievu hronikā minētā [[Lotigola]]s zeme bija Jersikas valsts austrumu daļa, kas iestiepās arī mūsdienu [[Baltkrievija]]s un [[Krievija]]s teritorijā.
 
1209. gadā, izmantodams par ieganstu Jersikas ķēniņa savienību ar lietuviešiem, kas atkārtoti siroja letgaļu un igauņu zemēs, bīskaps Alberts kopā [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] brāļiem sasauca lielu kristīto līvu un letgaļu karaspēku un iekaroja Jersikas pilsētu. Pats ķēniņš patvērās savā [[Dignājas pilskalns|Dignājas pilī]] otrpus Daugavai. 1209. gada rudenī Jersikas ķēniņu [[Visvaldis|Visvaldi]] piespieda kļūt par [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] [[Vasalis|vasali]], par ķīlu izmantojot viņa sagūstīto sievu. Svinīgā ceremonija notika Pētera baznīcas laukumā Rīgā citu bīskapa Alberta pavalstnieku klātbūtnē. Trīs daļas no Jersikas valsts Visvaldis saņēma atpakaļ par [[Lēnis|lēni]], bet jau iepriekš krustnešu pusē pārgājušās [[Autine]]s un [[Cesvaine]]s pavalstis palika [[Bīskaps|bīskapa]] rīcībā.

Kopš 1561. gada Latgale ietilpa [[Lietuvas dižkunigaitija]]s sastāvā esošās [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s austrumu daļa, vēlāk [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] [[Inflantijas vaivadija]] (jeb t.s. Poļu Vidzeme). Administratīvi bija iedalīta 4 traktos: Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas un Viļakas.

Pēc 1. [[Polijas dalīšanas]] 1772. gadā Latgali pievienoja sev Krievijas Impērija, administratīvi iekļaujot [[Pleskavas guberņa|Pleskavas guberņā]] kā Daugavas provinci, kas tika sadalīta 3 apriņķos: Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas (Rēzeknes apriņķis laikā no 1797. līdz 1802. gadam nepastāvēja, sadalīts starp Daugavpils un Ludzas apriņķiem). 1796. gadā Latgali iekļāva Polockas vietniecībā, bet pēc vietniecības likvidēšanas Latgali iekļāva [[Baltkrievijas guberņa|Baltkrievijas guberņā]] (ko izveidoja no likvidētajām Polockas un Mogiļevas vietniecībām). No 1802. gada līdz 1917. gadam Latgale ietilpa [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 1917. gada 14. decembrī Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķus atdalīja no Vitebskas guberņas un pievienoja [[Vidzemes guberņa]]i.

1918. gadā, nodibinoties [[Latvijas Republika]]i, Latgale tika pasludināta par jaunajai valstij piederošu teritoriju un 1919.—1920. gados [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas Neatkarības kara]] laikā, [[Latgales atbrīvošana|padzenot lieliniekus]], Latgali pievienoja pārējai Latvijai.

== Iedzīvotāji ==
{{bar box
|width = 300px
|float = middle
|title = Latgales iedzīvotāji pēc etniskajām grupām (2011) <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=TSG11-061&ti=TSG11-061.+PAST%C2V%CEGIE+IEDZ%CEVOT%C2JI+PA+STATISTISKAJIEM+RE%CCIONIEM%2C+REPUBLIKAS+PILS%C7T%C2M++UN+NOVADIEM+P%C7C+TAUT%CEBAS%2C+DZIMUMA+UN+PA+DZIM%D0ANAS+VALST%CEM+2011.GADA+1.MART%C2&path=..%2FDATABASE%2Ftautassk_11%2F2011.gada%20tautas%20skait%EE%F0anas%20gal%EEgie%20rezult%E2ti%2F&lang=16 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|08|21||bez}} |archiveurl=https://archive.today/20121205014757/data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=TSG11-061&ti=TSG11-061.+PAST%C2V%CEGIE+IEDZ%CEVOT%C2JI+PA+STATISTISKAJIEM+RE%CCIONIEM,+REPUBLIKAS+PILS%C7T%C2M++UN+NOVADIEM+P%C7C+TAUT%CEBAS,+DZIMUMA+UN+PA+DZIM%D0ANAS+VALST%CEM+2011.GADA+1.MART%C2&path=../DATABASE/tautassk_11/2011.gada%20tautas%20skait%EE%F0anas%20gal%EEgie%20rezult%E2ti/&lang=16# |archivedate={{dat|2012|12|05||bez}} }}</ref>
|left1 = Tautība
|right1 = Procenti
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|Latvieši|#a12830|46.0}}
{{bar percent|Krievi|green|38.9}}
{{bar percent|Poļi|blue|6.8}}
{{bar percent|Baltkrievi|red|4.9}}
{{bar percent|Ukraiņi |yellow|1.3}}
{{bar percent|Lietuvieši|Orange|0.6}}
{{bar percent|Citi|purple|1.5}}
}}

=== Latgales iedzīvotāji (1897—2011) ===
{| class="wikitable"
|-
! gads!! iedz.skaits!! [[latvieši]]!! [[Latvijas krievi|krievi]]!! [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]]!! [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]]!! [[Latvijas poļi|poļi]]!! [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]]!! [[Latvijas ebreji|ebreji]]!! [[tatāri]]!! [[Vācbaltieši|vācieši]]!! [[Latvijas čigāni|čigāni]]!! [[Latvijas igauņi|igauņi]]!! un citi
|-
| 1897.|| 501 623|| 253 792|| 77 967|| 66 448|| 260|| 30 972|| 1329|| 63 851|| 576|| 5047|| 346|| 612|| 423
|-
| 1920.|| 497 350|| 263 893|| 65 116|| 57 545|| nez.|| 27 990|| 1135|| 30 055|| nez.|| 764|| nez.|| 274|| 50 578
|-
| 1925.|| 539 682|| 307 291|| 142 526|| 28 624|| nez.|| 25 564|| 1172|| 31 760|| nez.|| 995|| nez.|| 450|| 1300
|-
| 1930.|| 541 127|| 307 838|| 148 515|| 22 306|| nez.|| 29 698|| 953|| 28 704|| nez.|| 1037|| nez.|| 395|| 1681
|-
| 1935.|| 567 164|| 347 751|| 153 976|| 13 919|| nez.|| 19 534|| 925|| 27 974|| nez.|| 892|| nez.|| 457|| 1736
|-
| 1989.|| 425 249|| 177 134|| 181 165|| 26 112|| 8438|| 23 555|| 2134|| 1900|| 456|| 449|| 1261|| 173|| 2472
|-
| 2000.|| 388 207|| 176 537|| 153 088|| 21 780|| 5800|| 24 089|| 1903|| 926|| 311|| 362|| 1383|| 109|| 1919
|-
| 2011.|| 301 593|| 142 998|| 115 388|| 14 413|| 3825|| 18 984|| 1540|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 4445
|}
* (1897—2011) Latgales iedzīvotāju skaits tās kultūrvēsturiskajā teritorijā.

== Teritorija ==
[[Attēls:Latvijas karte V. Krūmiņš 1920.jpg|thumb|270px|Latgale kā viena no trim Latvijas daļām 1920. gada kartē (V. Krūmiņš, 1920)]]  
[[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|270px|Latgale Latvijas pašvaldību kartē (1938)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.</ref>]]
=== Līdz 1947. gada reformai ===
Līdz 1947. gada 16. oktobra administratīvi teritoriālajai reformai Latgali veidoja [[Daugavpils apriņķis]], [[Rēzeknes apriņķis]], [[Ludzas apriņķis]] un [[Abrenes apriņķis]] (līdz 1938. gadam — Jaunlatgales apriņķis; pēc [[Pitalova|Abrenes]] atdalīšanas, kopš 1945. gada 11. oktobra — [[Viļakas apriņķis]]), kuru ārējās robežas arī veidoja [[Latvijas vēlēšanu apgabali|Latgales vēlēšanu apgabala]] robežu.

=== Pēc 2008. gada reformas ===
[[Attēls:Latgales vēlēšanu apgabals.svg|right|thumb|270px|Latgales vēlēšanu apgabals (2011)]]
[[Attēls:Latvijas novadi.PNG|thumb|270px|Latgales kultūrvēsturiskais novads (zilā krāsā) un pilsētas (2009)]]
Pēc 2008. gada 18. decembrī [[Saeima|Saeimā]] pieņemtā „LR Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma” Latgales vēlēšanu apgabalā atradās 19 novadi un 2 republikas pilsētas:

{{columns|
|col1=
* [[Aglonas novads]],
* [[Baltinavas novads]],
* [[Balvu novads]],
* [[Ciblas novads]],
* [[Dagdas novads]], 
* [[Daugavpils novads]],
|col2=
* [[Ilūkstes novads]],
* [[Kārsavas novads]],
* [[Krāslavas novads]],
* [[Līvānu novads]], 
* [[Ludzas novads]],
* [[Preiļu novads]],
|col3=
* [[Rēzeknes novads]],
* [[Riebiņu novads]],
* [[Rugāju novads]], 
* [[Vārkavas novads]],
* [[Viļakas novads]],
* [[Viļānu novads]],
|col4=
* [[Zilupes novads]],
* [[Daugavpils]] pilsēta,
* [[Rēzekne]]s pilsēta.
}}

=== Pēc 2021. gada reformas ===
{{Pamatraksts|Latviešu vēsturisko zemju likums}}

Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas un Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas otrajā lasījumā Latgalei kā latviešu vēsturiskajai zemei pieder:

* [[Daugavpils valstspilsēta]]s daļa Daugavas labajā krastā
* [[Rēzeknes valstspilsēta]]
* [[Aizkraukles novads]] ([[Aiviekste]]s labajā krastā): [[Aiviekstes pagasts]] (daļēji) un [[Pļaviņu pilsēta]] (daļēji)
* [[Alūksnes novads]] (daļēji): [[Liepnas pagasts]]
* [[Augšdaugavas novads]] ([[Daugava]]s labajā krastā):[[Ambeļu pagasts]], [[Biķernieku pagasts]], [[Dubnas pagasts]], [[Kalupes pagasts]], [[Līksnas pagasts]], [[Maļinovas pagasts]], [[Naujenes pagasts]], [[Nīcgales pagasts]], [[Vaboles pagasts]], [[Višķu pagasts]]
* [[Balvu novads]]: [[Baltinavas pagasts]], [[Balvu pagasts]], [[Balvu pilsēta]], [[Bērzkalnes pagasts]], [[Bērzpils pagasts]], [[Briežuciema pagasts]], [[Krišjāņu pagasts]], [[Kubuļu pagasts]], [[Kupravas pagasts]], [[Lazdukalna pagasts]], [[Lazdulejas pagasts]], [[Medņevas pagasts]], [[Rugāju pagasts]], [[Susāju pagasts]], [[Šķilbēnu pagasts]], [[Tilžas pagasts]], [[Vecumu pagasts]], [[Vectilžas pagasts]], [[Viļakas pilsēta]], [[Vīksnas pagasts]], [[Žīguru pagasts]]
* [[Jēkabpils novads]] ([[Daugava]]s labajā krastā): [[Atašienes pagasts]], [[Jēkabpils valstspilsēta]]s (daļa Daugavas labajā krastā un [[Daugavsala]]), [[Krustpils pagasts]], [[Kūku pagasts]], [[Mežāres pagasts]], [[Variešu pagasts]], [[Vīpes pagasts]]
* [[Krāslavas novads]] ([[Daugava]]s labajā krastā): [[Andrupenes pagasts]], [[Andzeļu pagasts]], [[Asūnes pagasts]], [[Aulejas pagasts]], [[Bērziņu pagasts]], [[Dagdas pagasts]], [[Dagdas pilsēta]], [[Ezernieku pagasts]], [[Grāveru pagasts]], [[Indras pagasts]], [[Izvaltas pagasts]], [[Kalniešu pagasts]], [[Kastuļinas pagasts]], [[Kombuļu pagasts]], [[Konstantinovas pagasts]], [[Krāslavas pagasts]], [[Krāslavas pilsēta]]s (daļa Daugavas labajā krastā), [[Ķepovas pagasts]], [[Piedrujas pagasts]], [[Robežnieku pagasts]], [[Skaistas pagasts]], [[Svariņu pagasts]], [[Šķaunes pagasts]], [[Šķeltovas pagasts]], [[Ūdrīšu pagasts]] 
* [[Līvānu novads]]: [[Jersikas pagasts]], [[Līvānu pilsēta]], [[Rožupes pagasts]], [[Rudzātu pagasts]], [[Sutru pagasts]], [[Turku pagasts]]
* [[Ludzas novads]]: [[Blontu pagasts]], [[Briģu pagasts]], [[Ciblas pagasts]], [[Cirmas pagasts]], [[Goliševas pagasts]], [[Isnaudas pagasts]], [[Istras pagasts]], [[Kārsavas pilsēta]], [[Lauderu pagasts]], [[Līdumnieku pagasts]], [[Ludzas pilsēta]], [[Malnavas pagasts]], [[Mežvidu pagasts]], [[Mērdzenes pagasts]], [[Nirzas pagasts]], [[Ņukšu pagasts]], [[Pasienes pagasts]], [[Pildas pagasts]], [[Pureņu pagasts]], [[Pušmucovas pagasts]], [[Rundēnu pagasts]], [[Salnavas pagasts]], [[Zaļesjes pagasts]], [[Zilupes pilsēta]], [[Zvirgzdenes pagasts]]
* [[Madonas novads]]: [[Barkavas pagasts]] (daļēji), [[Ošupes pagasts]] (daļēji)
* [[Preiļu novads]]: [[Aglonas pagasts]], [[Aizkalnes pagasts]], [[Galēnu pagasts]], [[Pelēču pagasts]], [[Preiļu pagasts]], [[Preiļu pilsēta]], [[Riebiņu pagasts]], [[Rožkalnu pagasts]], [[Rušonas pagasts]], [[Saunas pagasts]], [[Silajāņu pagasts]], [[Sīļukalna pagasts]], [[Stabulnieku pagasts]], [[Upmalas pagasts]], [[Vārkavas pagasts]]
* [[Rēzeknes novads]]: [[Audriņu pagasts]], [[Bērzgales pagasts]], [[Čornajas pagasts]], [[Dricānu pagasts]], [[Feimaņu pagasts]], [[Gaigalavas pagasts]], [[Griškānu pagasts]], [[Ilzeskalna pagasts]], [[Kantinieku pagasts]], [[Kaunatas pagasts]], [[Lendžu pagasts]], [[Lūznavas pagasts]], [[Mākoņkalna pagasts]], [[Maltas pagasts]], [[Murmastienes pagasts]], [[Nagļu pagasts]], [[Nautrēnu pagasts]], [[Ozolaines pagasts]], [[Ozolmuižas pagasts]], [[Pušas pagasts]], [[Rikavas pagasts]], [[Sakstagala pagasts]], [[Silmalas pagasts]], [[Stoļerovas pagasts]], [[Stružānu pagasts]], [[Vērēmu pagasts]], [[Dekšāres pagasts]], [[Sokolku pagasts]], [[Varakļānu pagasts]], [[Varakļānu pilsēta]], [[Viļānu pagasts]], [[Viļānu pilsēta]]

== Karogs ==
{{Pamatraksts|Latgales karogs}}

2023. gada 19. aprīlī Valsts prezidents [[Egils Levits]], ņemot vērā [[Valsts heraldikas komisija]]s atzinumu, apstiprināja oficiālo [[Latgales karogs|Latgales karogu]].

Latviešu vēsturiskās zemes Latgales karoga apraksts:<ref>[https://www.president.lv/lv/media/94462/download?attachment Par latviešu vēsturiskās zemes Latgales karogu] Valsts prezidenta Egila Levita 2023. gada 19. aprīļa rīkojums Nr. 1</ref>
# Latviešu vēsturiskās zemes Latgales karogs ir tumši zils ar baltu horizontālu svītru.
# Latviešu vēsturiskās zemes Latgales karoga tumšizilbalttumšizilo svītru attiecība ir 2: 1 :2.
# Latviešu vēsturiskās zemes Latgales karoga platuma un garuma attiecība ir 1 :2.
# Latviešu vēsturiskās zemes Latgales karoga tumšizilbalttumšizilo svītru attiecība, kā arī karoga platuma un garuma attiecība neatkarīgi no karoga izmēriem atbilst norādītajam paraugam.
# Latviešu vēsturiskās zemes Latgales karoga tumši zilā krāsa atbilst Pantone 295 C krāsas kodam.

Pirms tam kā Latgales karogu neoficiāli lietoja [[latgaliešu karogs|latgaliešu karogu]] ar zilibaltizilajām joslām un kronētu grifu uz sarkana ģerboņa formas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2023-valsts-prezidents-apstiprinajis-latgales-karogu.a505741/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Valsts prezidents apstiprinājis Latgales karogu] lsm.lv 2023. gada 21. aprīlī</ref>

== Skatīt arī ==
* [[Jersika (valsts)|Jersika]]
* [[Livonijas ordenis]]
* [[Livonijas ordeņa mestri]]
* [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]
* [[Inflantijas vaivadija]]
* [[Latgales ģerbonis]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.vesture.eu/index.php/Pārdaugavas_hercogiste Pārdaugavas hercogiste — Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca]
* [http://www.vesture.eu/index.php/Inflantija Inflantija — Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca]
* [https://lpr.gov.lv/lv/padome-l2f3/info Latgales reģiona portāls]

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Latviešu vēsturiskās zemes}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas kultūrvēsturiskie novadi]]
[[Kategorija:Latgale| ]]