Latgale
- Šis raksts ir par Latvijas kultūrvēsturisko novadu. Par citām jēdziena Latgale nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Latgale | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Republikas pilsētas: | Daugavpils, Jēkabpils, Rēzekne | |||||
Platība: | 14 547 km2 | |||||
Iedzīvotāji (2011): | 301 593 | |||||
Teritoriālās vienības: |
22 novadi (3 daļēji)
| |||||
Novadu centri: |
19 centri
| |||||
Mājaslapa: | lpr |
Latgale (latgaliešu: Latgola) ir viena no piecām latviešu vēsturiskajām zemēm.[1] Latgales teritoriālā identitāte izsekojama līdz Jersikas ķēniņa valsts laikiem 12. un 13. gadsimta mijā, kas latīņu tekstos saukta par „Letiju” (Lettia), bet senkrievu rakstos par „Lotigolu” (Лотыголa). Pēc 1561. gada Žečpospolitas, vēlāk Krievijas impērijas varas laikā (1772—1918) apgabals tika dēvēts par „Inflantiju” (poļu: Inflanty, krievu: Инфлянтия). Nosaukumu „Latgale” 1900. gadā no seno „lotigolu” apzīmējuma darināja un ieviesa latgaliešu rakstnieks un politiskais darbinieks Francis Kemps (1876—1953).[2]
Atšķirībā no pārējās Latvijas, kur dominējošā konfesija ir luterisms, Latgalē dominējošā ir Romas katoļu baznīca. Latgali no Sēlijas atdala Daugava, un no Vidzemes — Aiviekste un Pededze. Austrumos Latgale robežojas ar Krievijas Federāciju, dienvidaustrumos ar Baltkrievijas Republiku. Kopējā Latgales platība sastāda 14 547 km2, kas ir 22,52 procenti no visas Latvijas teritorijas. Raksturīgā Latgales ainava ar augstienēm un ieplakām veidojusies ledāja iedarbībā. Latgales ziemeļu daļā stiepjas Austrumlatvijas zemieņu zona — Austrumlatvijas zemiene un Mudavas zemiene. Latgales dienvidu daļā atrodas Latgales augstiene, Latgales augstākais punkts atrodas 289 m virs jūras līmeņa (Lielais Liepukalns). Latgali kopā ar Augšzemi un Aukštaitijas novadu Lietuvā reizēm sauc par Baltijas Ezerzemi, jo to teritorijā ir vairāk par diviem tūkstošiem ezeru. Novadā atrodas Augšdaugavas un Daugavas loku aizsargājamie ainavu apvidi. Latgali raksturo liela dabas un klimatisko apstākļu daudzveidība, kas to atšķir no citiem Latvijas novadiem. Šeit ir izteikti kontinentāls klimats, bargākas ziemas, biezākas sniega segas.
Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latgales kultūru veidojuši latgaļi un, savstarpēji ietekmējoties, arī vairākas citas etniskās grupas — kriviči un rusi (9.—12. gadsimtā), vācbaltieši (13.—19. gadsimtā), lietuvieši, baltkrievi, poļi, ebreji un krievi (16.—20. gadsimtā). Latgales kultūras mantojumu pārstāv tādi arhitektūras pieminekļi, kā katedrāles, baznīcas, sabiedriskās ēkas, pilsētu ansambļi, kā arī lauku viensētas, raksturīgās apdzīvotās vietas un kultūrainavas. Latgales kultūras tradīcijas — valoda, tautasdziesmas, dejas, amatniecība (īpaši podniecība) veido nozīmīgu Latvijas kultūras daļu, piemēram, Aglonas bazilika — viens no lielākajiem Baltijas katolicisma centriem, kas katru gadu pulcē daudzus tūkstošus svētceļnieku, un savā ziņā tā uzskatāma par Latvijas garīgo un reliģisko centru.[3] Pateicoties stiprām reliģiskām tradīcijām, daudzas baznīcas ir labi saglabātas un uzturētas, tāpat arī daudzi mākslas objekti, pārsvarā ikonas un krucifiksi.
Latgales kultūras mantojuma sarakstā ir iekļauti vairāk nekā 600 dažādi objekti: pilis, muižu ansambļi, baznīcas, zemnieku sētas, pilsētu teritorijas. Gandrīz puse no tiem ir valsts nozīmes pieminekļi.
Latgalē ir saglabājušies arī daudzi veci muižu un parku kompleksi, kas dibināti vēl 18. un 19. gadsimtā. Vēl aizvien ir skatāmi sienu gleznojumi Krāslavā, Preiļos un Kameņecā; muižu ansambļi ar kalpu mājām, zirgu staļļiem, klētīm. Daudzviet vēl saglabājušies parki un apstādījumi, dīķi ar salām un zvērudārzi. Lielākā arheoloģisko objektu daļa (pilskalni, kulta vietas un senās apbedījumu vietas) ir izvietotas Latgales augstienes centrālajā daļā un gar Daugavu.
Tautas jeb kultūras nami ir nozīmīgas iedzīvotāju pulcēšanās, dažādu brīvā laika pavadīšanas un radošo aktivitāšu norises vietas, tie ir galvenie vietēju un reģionālas nozīmes kultūras pasākumu — koncertu, sarīkojumu, festivālu — ierosinātāji, koordinatori un īstenotāji.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Līdz 12. gadsimta beigām mūsdienu Latgalē un Vidzemes austrumu daļā bija vairāki letgaļu valstiskie veidojumi. Abās Daugavas pusēs atradās Kokneses un Jersikas ķēniņvalstis, kuru valdījumi dienvidos robežojās ar sēļu un lietuviešu zemēm. Jersikai, kas vācu hronikās dēvēta par Letiju, bija savas pavalstis (Asote, Alene, Autine, Cesvaine, Gerdene, Lepene, Mārciena, Negeste, Varka u.c.), kas ziemeļos robežojās ar letgaļu Tālavas un Atzeles zemēm. Senkrievu hronikā minētā Lotigolas zeme bija Jersikas valsts austrumu daļa, kas iestiepās arī mūsdienu Baltkrievijas un Krievijas teritorijā.
1209. gadā, izmantodams par ieganstu Jersikas ķēniņa savienību ar lietuviešiem, kas atkārtoti siroja letgaļu un igauņu zemēs, bīskaps Alberts kopā Zobenbrāļu ordeņa brāļiem sasauca lielu kristīto līvu un letgaļu karaspēku un iekaroja Jersikas pilsētu. Pats ķēniņš patvērās savā Dignājas pilī otrpus Daugavai. 1209. gada rudenī Jersikas ķēniņu Visvaldi piespieda kļūt par bīskapa Alberta vasali, par ķīlu izmantojot viņa sagūstīto sievu. Svinīgā ceremonija notika Pētera baznīcas laukumā Rīgā citu bīskapa Alberta pavalstnieku klātbūtnē. Trīs daļas no Jersikas valsts Visvaldis saņēma atpakaļ par lēni, bet jau iepriekš krustnešu pusē pārgājušās Autines un Cesvaines pavalstis palika bīskapa rīcībā.
Kopš 1561. gada Latgale ietilpa Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā esošās Pārdaugavas Livonijas hercogistes austrumu daļa, vēlāk Polijas—Lietuvas kopvalsts Inflantijas vaivadija (jeb t.s. Poļu Vidzeme). Administratīvi bija iedalīta 4 traktos: Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas un Viļakas. Pēc 1. Polijas dalīšanas 1772. gadā Latgali pievienoja sev Krievijas impērija, administratīvi iekļaujot Pleskavas guberņā kā Daugavas provinci, kas tika sadalīta 3 apriņķos: Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas (Rēzeknes apriņķis laikā no 1797. līdz 1802. gadam nepastāvēja, sadalīts starp Daugavpils un Ludzas apriņķiem). 1796. gadā Latgali iekļāva Polockas vietniecībā, bet pēc vietniecības likvidēšanas Latgali iekļāva Baltkrievijas guberņā (ko izveidoja no likvidētajām Polockas un Mogiļevas vietniecībām). No 1802. gada līdz 1917. gadam Latgale ietilpa Vitebskas guberņā. 1917. gada 14. decembrī Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķus atdalīja no Vitebskas guberņas un pievienoja Vidzemes guberņai. 1918. gadā, nodibinoties Latvijas Republikai, Latgale tika pasludināta par jaunajai valstij piederošu teritoriju un 1919.—1920. gados Latvijas Neatkarības kara laikā, padzenot lieliniekus, Latgali pievienoja pārējai Latvijai.
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latgales iedzīvotāji (1897—2011)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
gads | iedz.skaits | latvieši | krievi | baltkrievi | ukraiņi | poļi | lietuvieši | ebreji | tatāri | vācieši | čigāni | igauņi | un citi |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
1897. | 501 623 | 253 792 | 77 967 | 66 448 | 260 | 30 972 | 1329 | 63 851 | 576 | 5047 | 346 | 612 | 423 |
1920. | 497 350 | 263 893 | 65 116 | 57 545 | nez. | 27 990 | 1135 | 30 055 | nez. | 764 | nez. | 274 | 50 578 |
1925. | 539 682 | 307 291 | 142 526 | 28 624 | nez. | 25 564 | 1172 | 31 760 | nez. | 995 | nez. | 450 | 1300 |
1930. | 541 127 | 307 838 | 148 515 | 22 306 | nez. | 29 698 | 953 | 28 704 | nez. | 1037 | nez. | 395 | 1681 |
1935. | 567 164 | 347 751 | 153 976 | 13 919 | nez. | 19 534 | 925 | 27 974 | nez. | 892 | nez. | 457 | 1736 |
1989. | 425 249 | 177 134 | 181 165 | 26 112 | 8438 | 23 555 | 2134 | 1900 | 456 | 449 | 1261 | 173 | 2472 |
2000. | 388 207 | 176 537 | 153 088 | 21 780 | 5800 | 24 089 | 1903 | 926 | 311 | 362 | 1383 | 109 | 1919 |
2011. | 301 593 | 142 998 | 115 388 | 14 413 | 3825 | 18 984 | 1540 | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | 4445 |
- (1897—2011) Latgales iedzīvotāju skaits tās kultūrvēsturiskajā teritorijā.
Teritorija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc Latvijas Republikas Saeimā 2008.gada 18.decembrī pieņemtā „LR Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma” Latgales kultūrvēsturiskajā teritorijā atrodas trīs republikas pilsētas — Daugavpils, Jēkabpils (abas daļēji) un Rēzekne un šādi novadi:
- Aglonas novads, ko veido šādas agrākās administratīvās vienības:
Aglonas pagasts, Grāveru pagasts, Kastuļinas pagasts, Šķeltovas pagasts.
- Baltinavas novads
- Balvu novads, ko veido šādas agrākās administratīvās vienības:
Balvu pagasts, Balvu pilsēta, Bērzkalnes pagasts, Bērzpils pagasts, Briežuciema pagasts, Krišjāņu pagasts, Kubuļu pagasts, Lazdulejas pagasts, Tilžas pagasts, Vectilžas pagasts, Vīksnas pagasts.
- Ciblas novads, ko veido šādas agrākās administratīvās vienības:
Blontu pagasts, Ciblas pagasts, Līdumnieku pagasts, Pušmucovas pagasts, Zvirgzdenes pagasts.
- Dagdas novads, ko veido šādas agrākās administratīvās vienības:
Andrupenes pagasts, Andzeļu pagasts, Asūnes pagasts, Bērziņu pagasts, Dagdas pilsēta, Dagdas pagasts, Ezernieku pagasts, Konstantinovas pagasts, Ķepovas pagasts, Svariņu pagasts, Šķaunes pagasts.
- daļēji Daugavpils novads (Daugavas labajā krastā) ar šādām agrākām administratīvām vienībām:
Ambeļu pagasts, Biķernieku pagasts, Dubnas pagasts, Kalupes pagasts, Līksnas pagasts, Maļinovas pagasts, Naujenes pagasts, Nīcgales pagasts, Vaboles pagasts, Višķu pagasts.
- Kārsavas novads, ko veido šādas agrākās administratīvās vienības:
Goliševas pagasts, Kārsavas pilsēta, Malnavas pagasts, Mērdzenes pagasts, Mežvidu pagasts, Salnavas pagasts.
- Krāslavas novads (novada lielākā daļa Daugavas labajā krastā) ar šādām agrākām administratīvām vienībām:
Aulejas pagasts, Indras pagasts, Izvaltas pagasts, Kalniešu pagasts, Krāslavas pagasts, Kombuļu pagasts, Krāslavas pilsēta (daļēji), Piedrujas pagasts, Robežnieku pagasts, Skaistas pagasts, Ūdrīšu pagasts.
- Krustpils novads, ko veido šādas agrākās administratīvās vienības:
Atašienes pagasts, Krustpils pagasts, Kūku pagasts, Mežāres pagasts, Variešu pagasts, Vīpes pagasts.
- Līvānu novads, ko veido šādas agrākās administratīvās vienības:
Jersikas pagasts, Līvānu pilsēta, Rožupes pagasts, Rudzātu pagasts, Sutru pagasts, Turku pagasts.
- Ludzas novads, ko veido šādas agrākās administratīvās vienības:
Brigu pagasts, Cirmas pagasts, Isnaudas pagasts, Istras pagasts, Ludzas pilsēta, Nirzas pagasts, Ņukšu pagasts, Pildas pagasts, Pureņu pagasts, Rundēnu pagasts.
- Preiļu novads, ko veido šādas agrākās administratīvās vienības:
Aizkalnes pagasts, Pelēču pagasts, Preiļu pagasts, Preiļu pilsēta, Saunas pagasts.
- Rēzeknes novads, ko veido šādas agrākās administratīvās vienības:
Audriņu pagasts, Bērzgales pagasts, Čornajas pagasts, Dricānu pagasts, Feimaņu pagasts, Gaigalavas pagasts, Griškānu pagasts, Ilzeskalna pagasts, Kantinieku pagasts, Kaunatas pagasts, Lendžu pagasts, Lūznavas pagasts, Mākoņkalna pagasts, Maltas pagasts, Nagļu pagasts, Nautrēnu pagasts, Ozolaines pagasts, Ozolmuižas pagasts, Pušas pagasts, Rikavas pagasts, Sakstagala pagasts, Silmalas pagasts, Stoļerovas pagasts, Stružānu pagasts, Vērēmu pagasts.
- Riebiņu novads, ko veido šādas agrākās administratīvās vienības:
Galēnu pagasts, Riebiņu pagasts, Rušonas pagasts, Silajāņu pagasts, Sīļukalna pagasts, Stabulnieku pagasts.
- Rugāju novads, ko veido šādas agrākās administratīvās vienības:
Lazdukalna pagasts, Rugāju pagasts.
- Varakļānu novads, ko veido šādas agrākās administratīvās vienības:
Murmastienes pagasts, Varakļānu pagasts, Varakļānu pilsēta.
- Vārkavas novads, ko veido šādas agrākās administratīvās vienības:
Rožkalnu pagasts, Upmalas pagasts, Vārkavas pagasts.
- Viļakas novads, ko veido šādas agrākās administratīvās vienības:
Kupravas pagasts, Medņevas pagasts, Susāju pagasts, Šķilbēnu pagasts, Vecumu pagasts, Viļakas pilsēta, Žīguru pagasts.
- Viļānu novads, ko veido šādas agrākās administratīvās vienības:
Dekšāres pagasts, Sokolku pagasts, Viļānu pagasts, Viļānu pilsēta.
- Zilupes novads, ko veido šādas agrākās administratīvās vienības:
Lauderu pagasts, Pasienes pagasts, Zaļesjes pagasts, Zilupes pilsēta.
- Latgalē atrodas arī Krustpils (agrākā Krustpils pilsēta, šobrīd daļa no Jēkabpils), Alūksnes novads (Liepnas pagasts, daļēji Pededzes pagasts) un Madonas novads (Barkavas pagasts).
Administratīvais iedalījums līdz 1947. gada 16. oktobrim[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmskara Latvijas laikos Latgali veidoja Daugavpils apriņķis, Rēzeknes apriņķis, Ludzas apriņķis un Abrenes apriņķis (līdz 1938. gadam — Jaunlatgales apriņķis; pēc Abrenes atdalīšanas, kopš 1945. gada 11. oktobra — Viļakas apriņķis), kuru ārējās robežas arī veido Latgales novada robežu.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Jersika
- Livonijas ordenis
- Livonijas ordeņa mestri
- Pārdaugavas Livonijas hercogiste
- Inflantijas vaivadija
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latviešu vēsturisko zemju likums titania.saeima.lv
- ↑ Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. — Zvaigzne: Rīga, 1992., 207. lpp.
- ↑ «Aglona un Aglonas bazilika». Latvijas oficiālais tūrisma portāls. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 16. Janvāris. Skatīts: 2012. gada 29. janvārī.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 5. decembrī. Skatīts: 2018. gada 21. augustā.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Pārdaugavas hercogiste — Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca
- Inflantija — Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca
- Latgales reģiona portāls
![]() | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|