Eiropas Latviešu apvienība

Eiropas Latviešu apvienība (saīsinājumā: ELA) ir ārpus Latvijas Republikas reģistrētu Eiropas latviešu un latviešu sadraudzības nevalstisko organizāciju apvienība. ELA darbības mērķis ir pārstāvēt latviešu diasporas intereses Eiropas mērogā, tās biedru organizāciju darbības saskaņošana informācijas, izglītības un kultūras jomā un sadarbības projektu veicināšana starp biedru organizācijām, kā arī ar radniecīgām citu tautību emigrantu organizācijām.

ELA pārstāv 30 organizācijas 19 Eiropas valstīs. ELA darba valoda ir latviešu valoda. ELA ir Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) un Europeans Throughout the World (ETTW) biedrs.

Vēsture

1951. gada 31. jūlijā Londonā, piedaloties pārstāvjiem no Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā, Beļģijas Latviešu nacionālās komitejas, Latviešu apvienības Dānijā, Latviešu palīdzības komitejas Francijā, Francijas Latviešu biedrības, Latviešu centrālās padomes Vācijā un Zviedrijas latviešu nacionālās padomes, nodibināja Latvijas Atbrīvošanas komitejas Eiropas centru (saīsinājums: LAK EC). Jaundibinājuma mērķis – sekmēt Latvijas atbrīvošanu un valstiskuma atjaunošanu.

1995. gada 23. septembrī Londonā, piedaloties pārstāvjiem no Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā, Daugavas Vanagu fonda, Zviedrijas Latviešu centrālās padomes un Vācijas Latviešu centrālās padomes, Latvijas Atbrīvošanas komitejas Eiropas centru pārveidoja par Rietumeiropas Latviešu apvienību (saīsinājums: RLA). Jaundibinājuma mērķis – veicināt latviešu nacionāli politisko interešu īstenošanu Rietumeiropas valstīs un starptautiskajās organizācijās un saskaņotu latviešu organizāciju darbību informācijas, izglītības un kultūras jomā.

2006. gada 11. septembrī Rīgā, nolūkā pārvarēt Eiropas dalījumu Rietumu un Austrumu zonās uz latviešu organizācijām, kā arī lai sekmētu koordinētu rīcību starp latviešu organizācijām visā Eiropā, Rietumeiropas Latviešu apvienības paplašinātais prezidijs (pilnsapulce) pārdēvēja Rietumeiropas Latviešu apvienību par Eiropas Latviešu apvienību (saīsinājums: ELA). Pilnsapulcē piedalījās latviešu organizāciju pārstāvji no Lielbritānijas, Zviedrijas, Vācijas, Francijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Īrijas.

2009. gada 12. septembrī Hamburgā, nolūkā pārveidot Eiropas Latviešu apvienību (ELA) par juridisku personu, ELA biedru organizāciju sapulce pieņēma lēmumu par Eiropas Latviešu apvienības oficiālu reģistrāciju un apstiprināja jauno statūtu redakciju.

Darbības mērķis un principi

Specifiskie ELA darbības mērķi ir sekojoši:

veicināt Eiropas valstīs dzīvojošo latviešu etniskās identitātes saglabāšanu, latviešu valodas apmācības pieejamību un latviešu kultūras popularizēšanu;
stiprināt Eiropas valstīs dzīvojošo latviešu pilsonisko saiti ar Latviju, kā arī sekmēt Eiropas Savienības pilsoniskuma apziņu;
veicināt toleranci un savstarpēju sapratni starp Eiropas valstīs dzīvojošiem latviešiem un latviešu mītnes valstu iedzīvotājiem;
sekmēt Latvijas vēstures izpratni Eiropā, kā arī veicināt totalitārisma upuru piemiņas saglabāšanu;
atbalstīt Latvijas valdības centienus veicināt emigrācijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo repatriāciju.

ELA atbalsta un veicina Eiropas Savienības principus un pamatvērtības, proti, ciešāku savienību starp Eiropas valstīm un tautām, vienotu saimniecisko telpu, ietverot brīvu personu pārvietošanos, respektu pret cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību un tiesiskumu, kā arī cieņu pret Eiropas kultūru un valodu daudzveidību.

Lai sekmētu savu mērķu īstenošanu, ELA sadarbojas ar Eiropas un nacionāla līmeņa nevalstiskajām organizācijām, kā arī ar Latvijas, Eiropas valstu un Eiropas Savienības institūcijām.

Saskaņā ar ELA statūtiem, ELA galvenā lēmējinstitūcija ir biedru organizāciju sapulce, kuru ne retāk kā reizi gadā sasauc ELA prezidijs. Prezidiju, tajā skaitā ELA priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, kopā sešu cilvēku sastāvā ievēl biedru organizāciju sapulcē uz diviem gadiem. Finanšu lietu kārtošanai biedru organizāciju sapulcē ievēl arī kasieri, grāmatvedi un Revīzijas komisiju. Prezidijs savu lietu kārtošanā var iesaistīt citas personas. Šobrīd pie ELA prezidija darbojas politiskais referents, kultūras referents, izglītības referents, komunikācijas referents un projektu referents.

Biedru organizācijas

Pilntiesīgās biedru organizācijas:

Latviešu apvienība Francijā
Zviedrijas Latviešu apvienība
Zviedrijas Latviešu Centrālā padome
Vācijas Daugavas Vanagi
Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā
Latviešu kopība Vācijā
Latviešu biedrība Beļģijā
Daugavas Vanagu fonds
Latviešu biedrība Īrijā
Nīderlandes-Latvijas biedrība „Latvija” (līdz 2016.g., kad šī biedrība beidza savu pastāvēšanu)

Asociētās biedru organizācijas:

Latviešu biedrība Norvēģijā
Latviešu apvienība latviešiem Īrijā
Latvijas- Somijas biedrība "Laivas"
Šveices Latviešu apvienība
Pīterborovas Latviešu biedrība

Skatīt arī

Pasaules brīvo latviešu apvienība

Literatūra

Ādolfs Šilde „Vai Latvija var izstāties no Padomju Savienības”. — Atlantas apgāds, Stuttgart 1964. (ar Latvijas un Krievijas mierlīguma tekstu pielikumā)

Ārējās saites