Apskatīt Latviešu valoda izejas kodu

{{Valodas infokaste
|name=Latviešu valoda
|states=[[Latvija]]
|region=[[Baltijas valstis|Baltija]]
|speakers= dzimtā valoda ap 1,5 miljoniem, kopējais runājošo skaits virs 2 miljoniem<ref name=valoda>{{Tīmekļa atsauce|title=Latviešu valoda|url=https://valoda.lv/valsts-valoda/|publisher=Latviešu valodas aģentūra|accessdate=2021-12-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Baltic-languages|title=Baltic languages|website=[[Encyclopædia Britannica]]|access-date=2019-02-16}}</ref>
|familycolor=Indoeiropiešu
|fam2=[[Baltu-slāvu valodas|Baltu-slāvu]]
|fam3=[[Baltu valodas|Baltu]]
|fam4=[[Austrumbaltu valodas|Austrumbaltu]]
|script=[[Latīņu raksts]] (latviešu ortogrāfija)
|nation={{LAT}}<br />{{EU}}
|agency=[[Valsts valodas centrs]]
|map           =
|iso1=lv
|iso2=lav
|iso3=
|lc1           = lav
|ld1           = Latviešu valoda
|ll1           = 
|lc2           = ltg
|ld2           = Latgaliešu valoda
|ll2           = 
|lc3           = lvs
|ld3           = Latviešu literārā valoda
|ll3           = 
|image=[[Attēls:Idioma_letón.PNG|210px]]|caption=Latviešu valodas izplatība}}

'''Latviešu valoda''' ir dzimtā [[valoda]] apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir vienīgā [[valsts valoda]].<ref name=valoda /><ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980 Latvijas Republikas Satversme] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081028032553/http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980 |date={{dat|2008|10|28||bez}} }}, 4. pants</ref> Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārpus Latvijas ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Īrija|Īrijā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Krievija|Krievijas Federācijā]]. Latviešu valoda pieder pie [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] saimes [[Baltu valodas|baltu valodu]] grupas. Senākie rakstu paraugi latviešu valodā — jau no 15. gadsimta — ir atrodami [[Mazā ģilde (Rīga)|Jāņa ģildes]] alus nesēju biedrības [[grāmata|grāmatās]]. Tajā lielākoties bija latvieši, un no 1517. gada arī brālības vecākie bija latvieši. Pirmais teksts latviski iespiests 1507. gadā izdotajā baznīcas rokasgrāmatā „''AGENDA”.''<ref>[https://web.archive.org/web/20180101021006/http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/lit12.htm Veclatviešu rakstības senākais posms] {{lv ikona}} ''valoda.ailab.lv''</ref>

{{TOC limit|0}}

== Dialekti ==
[[Attēls:Latvaldialekti.svg|300px|right|thumb|Dialektu izplatība Latvijas teritorijā. Literārā latviešu valoda veidojusies uz [[Vidzeme]]s [[Vidus dialekts|vidus dialekta]] pamata]]
[[Attēls:Julius Döring, Tafel I, Karte des lettischen Sprachgebiets ca1860.jpg|300px|thumb|Valodas un izloksnes Latvijā ap 1860. gadu. 1: Vidus dialekts jeb latviešu rakstu valoda, 2: tīrākā latviešu valoda, 3: kurzemnieku izloksne (''Nordwestkurisch oder Tamisch''), 4: īstākā tāminieku izloksne (''eigentliches Tamisch''), 5: līvu-latviešu izloksnes ziemeļu variants (''nordliches Live-Lettisch''), 6: augšzemieku izloksne (''oberländischer Dialekt oder Hochlettisch''), 7: īstākā augšzemnieku izloksne (''eigentliches Oberländisch''), 9: [[līvu valoda]] (''Livisch'')]]
Latviešu valodai ir trīs [[dialekts|pamatdialekti]], ko var sīkāk iedalīt atsevišķās [[izloksne|izloksnēs]]. [[Lībiskais dialekts|Lībiskais]] (tāmnieku) dialekts iedalās [[Kurzeme]]s un [[Vidzeme]]s izloksnēs. [[Vidus dialekts]] iedalās kursiskajās, zemgaliskajās un Vidzemes izloksnēs. [[Augšzemnieku dialekts]] iedalās sēliskajās un nesēliskajās izloksnēs. Latviešu [[literārā valoda|literārās valodas]] pamatā ir vidus dialekts, bet [[latgaliešu valoda|latgaliešu rakstu valodas]] — Latgales dienvidos runātās nesēliskās izloksnes.<ref>[http://www.liis.lv/latval/literval/lit6.htm Vidus dialekts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110608151334/http://www.liis.lv/latval/literval/lit6.htm |date={{dat|2011|06|08||bez}} }} {{lv ikona}}</ref><ref>Krauklis, K.[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0306054714|article:DIVL57|issueType:B Latviešu valodas kultūras jautājumi 9. laidiens: LATGALIEŠU IZLOKSNE VAI DIALEKTS?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306054714{{!}}article:DIVL57{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|09|02||bez}} }} (1973)</ref>

=== Lībiskais dialekts ===
{{pamatraksts|Lībiskais dialekts}}
Lībiskais dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem. [[Lībiešu valoda]]i bija lielāka ietekme uz latviešu valodas [[lībiskais dialekts|lībisko]] jeb [[tāmnieku dialekts|tāmnieku dialekta]] [[substrāts (valodniecība)|substrātu]] nekā uz pārējiem latviešu valodas dialektiem Latvijā. Kurzemē vārdu beigās tiek atmesti īsie patskaņi, bet garie patskaņi tiek saīsināti. Visos skaitļos un dzimtēs tiek izmantoti vienas formas [[darbības vārds|darbības vārdi]]. Cilvēku vārdi abām dzimtēm tiek atvasināti ar galotnēm ''-els'', ''-ans''. Dialekts radies no [[līvi]]em, kas pēc [[pārtautošana|pārtautošanās]] sāka runāt latviešu valodā un iekļāva tajā arī [[loda]]s elementus.

=== Vidus dialekts ===
{{pamatraksts|Vidus dialekts}}
Vidus dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem. Tas ir arī latviešu literārās valodas pamatā. Šajā dialektā runā [[Vidzeme]]s vidienē no ziemeļrietumiem ([[Mazsalaca]]) līdz ziemeļaustrumiem ([[Valka]]), tad pāri [[Smiltene]]i, [[Valmiera]]i un [[Cēsis|Cēsīm]] virzienā uz Rīgu. Vidus dialektā runā arī [[Zemgale]]s līdzenumā un [[Kurzeme|Kurzemē]] uz dienvidiem no Kuldīgas. Dialekts iedalās trīs izloksnēs — Vidzemes, zemgaliskajā un kursiskajā.

=== Augšzemnieku dialekts ===
{{pamatraksts|Augšzemnieku dialekts}}
Augšzemnieku dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem. Izplatīts [[Latgale|Latgalē]], [[Sēlija|Sēlijā]] un [[Vidzeme|Austrumvidzemē]]. Iedalās divās izloksnēs — latgaļu un sēļu. Ziemeļaustrumu Vidzemē un Latgalē runāto izlokšņu pamatā ir seno [[latgaļu valoda]]. Pārējās daļās to ir ietekmējusi senā [[sēļu valoda]]. [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] uz šī dialekta Dienvidlatgales izlokšņu pamata izveidojās [[latgaliešu valoda|latgaliešu rakstu valoda]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Balti ap 13.gs.svg|220 px|left|thumb|Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu]]
Latviešu valoda pieder pie [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu saimes]] [[baltu valodas|baltu valodu grupas]].

=== Pirmsākumi ===

Uzskata, ka [[baltu valodas|baltu valoda]] no [[indoeiropiešu pirmvaloda]]s atdalījusies pēc 2000. gada p.m.ē.,<ref name="Valodas saknes">[http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559#1 Latviešu valodas saknes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130111201739/http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559#1 |date={{dat|2013|01|11||bez}} }} {{lv ikona}}, ''Latviešu valodas aģentūra''</ref> bet baltu sentautas bija sadalījušās jau mūsu ēras sākumā (pēc Tacita). Kā nacionāla valoda latviešu valoda izveidojās vairākus gadsimtus ilgā procesā no četrām baltu cilšu — [[Kurši|kuršu]], [[Zemgaļi|zemgaļu]], [[Latgaļi|latgaļu]] un [[Sēļi|sēļu]] — valodām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Mūsu valoda – Latvijas vai ES identitātes daļa? | author= [[Ina Druviete]] | date= 2004. gada 12. oktobris | work= Lauku Avīze | url= https://providus.lv/raksti/musu-valoda-latvijas-vai-es-identitates-dala/ | accessdate= 2013. gada 6. oktobrī | language= latviski}}</ref> šīm sentautām zaudējot cilts raksturlielumus un to locekļiem pārtopot par [[zemnieki|zemnieku]] [[Kārta|kārtu]], pamazām zūdot lielākajām atšķirībām starp to valodām. Konsolidēšanās process sākās [[13. gadsimts|13. gadsimtā]], [[Senlatvijas tautu kristianizēšana|Senlatvijas maztautām pieņemot katoļu ticību]] un nonākot vienotā politiskā, ekonomiskā un reliģiskā telpā — [[Livonija|Livonijā]]. Process paātrinājās 16. gadsimtā līdz ar rakstu valodas pamatu izveidošanos<ref>[http://www.liis.lv/latval/Valoda/Teksts/2nodalja/2nodalja.htm II. Latviešu rakstu valodas veidošanās un attīstība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120823161301/http://www.liis.lv/latval/Valoda/Teksts/2nodalja/2nodalja.htm |date={{dat|2012|08|23||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> un izplatīšanos, un ieilga līdz 19. gadsimta sākumam ([[kursenieki]] [[kursenieku valoda|savu valodu]] saglabāja līdz pat 20. gadsimta otrajai pusei), kad pēc [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas]] izveidojās mūsdienu latviešu nācija.

=== Rakstu valodas aizsākumi ===
[[Attēls:Old latvian bible.jpg|thumb|250px|Luterāņu dziesmu grāmata latviešu valodas vecajā ortogrāfijā]]
[[Attēls:Jauna un veca latviešu laiku grāmata uz to 1774. gadu.jpg|thumb|250px|[[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] „Jauna un veca latviešu laiku grāmata uz to 1774. gadu”]]

Alus nesēji bija viens no četriem senākajiem amatiem Rīgas pilsētā. Šī ģilde pastāvēja no 1396. gada līdz pat 1870. gadam. Tajā lielākoties bija latvieši, bet no 1517. gada arī amata vecākie šajā brālībā bija latvieši. Ierakstus biedrības grāmatās parasti veica priesteri. Tieši tajās atrodami vecākie ieraksti latviešu valodā — jau no 15. gadsimta. Arī citu Rīgas [[amatnieki|amatnieku]] lietvedības dokumentos ir atrodams pa kādam ierakstam latviešu valodā, piemēram, ''Andrewes Bolman, musseneke dels'' (1522); ''Pawel Pissick, yauns bralis tapis'' (1565), kuru valoda ir tuvākā vidus dialektam.<ref name="1525.-1631.g.">[http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/lit12.htm Veclatviešu rakstības senākais posms, 1525. — 1631. gads] {{lv ikona}}. ''http://valoda.ailab.lv'' {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180213220548/http://valoda.ailab.lv/|date={{dat|2018|02|13||bez}}}}</ref>

Pirmais zināmais latviešu valodā sarakstītais teksts ir kādā katoļu [[agenda|agendā]], kas iespiesta Leipcigā 1507. gadā. Tajā ir ar roku rakstīti latviešu tēvreizes fragmenti, kam latviešu valodas vēsturē dots Gisberta tēvreizes nosaukums. 1522. — [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Sv. Jēkaba baznīcā]] latviski sāk sludināt [[Silvestrs Tegetmeijers]] un parādās vajadzība pēc baznīcas literatūras latviešu valodā. Lībekas Doma baznīcas dekāna J. Branda pierakstos ir norāde, ka 1525. gadā [[Lībeka|Lībekā]] aizturēja kādu tirgotāju ar mucu, kura ir bijusi pilna ar grāmatām, arī latviski tulkotais [[katķisms]]. Grāmatas bija paredzētas [[Mārtiņš Luters|Lutera]] mācības izplatīšanai [[Livonija|Livonijā]], bet katoliskā Lībekas rāte nolēmusi grāmatas sadedzināt.<ref name="Valodas aizsākumi">[http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559#2 Literārās un rakstu valodas aizsākumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130111201739/http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559#2 |date={{dat|2013|01|11||bez}} }} {{lv ikona}}. ''Latviešu valodas aģentūra''</ref>

Latviešu rakstu valodas veidotāji 16.—18. gadsimtā bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] garīdznieki, kurus vadīja tīri praktiska vēlme — [[Reformācija Livonijā|Reformācijas laikmetā]] padarīt latīniski rakstītās reliģiska satura grāmatas pieejamas un saprotamas arī latviešu draudžu locekļiem. Līdzīgi apsvērumi vadīja arī [[jezuīti|jezuītus]], kas kopš 1582. gada darbojās arī Latvijā.

1584. gadā parādījās pirmais [[dainas|latvju dainu]] pieraksts, bet ar notīm tās pirmo reizi publicētas 1632. gadā. Pirmā saglabājusies grāmata ir 1585. gadā jezuītu priestera [[Ērdmans Tolgsdorfs|Ertmaņa Tolgsdorfa]] tulkotais un [[Viļņa|Viļņā]] izdotais katoļu katķisms ar nosaukumu ''Kriscige pammacischen no thems Papreksche Galwe gabblems Christites macibes. Prexskan thems nemacigems vud iounems bernems'' (Kristīgā pamācīšana no tiem papriekš galvas gabaliem Kristītās mācības. Priekš tiem nemācītiem un jauniem bērniem).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Poļu laiki Vidzemē |author= Roberts Feldmanis |date= 1992. gada 26. oktobris |url= http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=bvesture&fu=read&id=1219784876 |accessdate= 2013. gada 6. oktobrī |language= latviski |archive-date= 2016. gada 5. Marts |archive-url= https://web.archive.org/web/20160305003618/http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=bvesture&fu=read&id=1219784876 }}</ref> 1588. gadā [[Nikolajs Mollīns]] atvēra pirmo Rīgas grāmatu spiestuvi, kurā latviski izdeva luterāņu katķisma otro izdevumu.<ref name="Valodas aizsākumi" />

=== Literārās valodas veidošanās ===

[[Georgs Elgers]] uzskatīja, ka [[Lejasvācu valoda|lejasvācu]] ortogrāfija ir pilnīgi nepieņemama latviešu valodas sistēmai un 1621. gadā izdeva „Garīgas katoļu dziesmas”. Luterāņu mācītājs [[Georgs Mancelis]] izveidoja vidus dialekta [[ortogrāfija]]s pamatus un 1638. gadā izdeva vācu-latviešu [[vārdnīca|vārdnīcu]] „''Lettus”'',<ref name="Mancelis">[http://www.liis.lv/latval/literval/val.kopeji/kop33.htm Georgs Mancelis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081028020640/http://www.liis.lv/latval/literval/val.kopeji/kop33.htm |date={{dat|2008|10|28||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> kuru izplatīja visā Livonijas latviešu daļā, zemniekiem savu valodu piemērojot šīs vārdnīcas materiālam, kas aizsāka strauju kurzemnieku, zemgaliešu un vidzemnieku dialektu atšķirību samazināšanos. Šo procesu pastiprināja [[Kristofors Fīrekers|Kristofora Fīrekera]] vācu-latviešu vārdnīcas materiāli un [[Johans Georgs Rēhehūzens|Johana Georga Rēhehūzena]] 1644. gadā latīniski iespiestā latviešu gramatikas rokasgrāmata ''Manuductio ad linguam lettonicam facilis & certa/monstrata a Joanne Georgo Rehehusen”'' (Johana Georga Rēhehūzena viegls un drošs vadonis latviešu valodā).<ref>[http://trove.nla.gov.au/book/result?c=book&q=creator%3A%22Rehehusen%2C+J.+G.+%28Johann+Georg%29%22 Austrālijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapa]</ref> Manceļa devums latviešu valodā ir arī tādu [[jaunvārds|jaunvārdu]] darināšana kā ''cepurnieks'', ''mūrnieks'', ''parādnieks'', ''skolasbērns'', ''durvjusargs'', kā arī mūsdienu valodas arhaismi — ''brālnieki'' (brāļa bērni), ''dedzīklis'' (šķiltavas), ''precenieks'' (tirgotājs), ''blaka'' (tinte), ''tūba'' (lietus mētelis).<ref name="Mancelis"/> Šajā laikā ar vācu valodas starpniecību valodā ienāca arī pirmie [[svešvārds|internacionālismi]]: ''buldrijānis'', ''vīģes'', ''piperes'', ''suckurs'', ''pulvers'', ''papiers'', ''telte'', ''keizers''.<ref name="Valodas aizsākumi"/> 1649. gadā tika iespiesta ''Historia Lettica''. 1683. gadā [[Georgs Elgers]] Viļņā izdeva Poļu-latīņu-latviešu vārdnīcu ({{val|la|Dictionarium Polono-Latino-Lottauicum}}). Tāpat 1683. gadā iespiestā [[ābece]] uzskatāma par vecāko atrasto latviešu ābeci. Tā atbilst 1660. gadā Zviedrijā izdotajai ābecei.

[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1705. gadā [[Patriciāts#Patriciāts Rīgā|Rīgas patricietis]] [[Liborijs Depkins]] izdeva „Vācu, zviedru, poļu un latviešu vārdnīciņu” ({{val|de|Wörter-Büchlein, wie etzliche gebräuchliche Sachen auff Teutsch, Schwedisch, Polnisch und Lettisch zu benennen seynd}}), kas balstījās uz 1688. gadā izdoto vācu, latīņu, poļu un latviešu vārdnīcu (''Vocabularium wie etzliche gebräuchliche Sachen auff Teutsch, Lateinisch, Polnisch und Lettisch auszusprechen seynd''). 1685. gadā izdota [[Heinrihs Ādolfijs|Heinriha Ādolfija]] latviešu valodas gramatika „Pirmais īsas latviešu valodas mācības mēģinājums”. Tomēr vislielāko ietekmi uz latviešu valodas attīstību atstāja [[Alūksne]]s mācītāja [[Ernsts Gliks|Ernsta Glika]] „[[Jaunā Derība|Jaunās Derības]]” (1685) un „[[Vecā Derība|Vecās Derības]]” (1691) tulkojumi vidus dialektā, ko izplatīja visā Vidzemes latviešu daļā, šo valodu par savu pieņemot arī Zemgalē un Kurzemē. Savukārt [[jezuīti|jezuītu]] priesteris [[Jans Karigers]] ap 1764. gadu uzrakstīja latviešu-poļu valodas vārdnīcu ''Lexicon Lottavicum''.<ref>Breidaks A. Vērtīgs pētījums latviešu valodas vēsturē // LPSR ZA Vēstis, nr. 1 (378). Rīga, 1979., 153.—156. lpp.</ref>

=== Apgaismības laikmets ===
[[Attēls:Augstas Gudrības Grāmata (1776).jpg|thumb|180px|[[Gothards Frīdrihs Stenders|Gotharda Frīdriha Stendera]] „Augstas Gudrības Grāmatas” vāks (1776)]]
[[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmetā]] [[Sunākste]]s luterāņu mācītājs [[Gothards Frīdrihs Stenders]] rakstīja grāmatas, no kurām Kurzemes un Vidzemes zemnieki apguva dzimtās valodas rakstību: „Bildu ābece” (1787), „Gramatika un vārdnīca” (1789), „Jaukas pasakas un stāsti” (1774), „Ziņģu lustes" (1774), „Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas” (1774) u.c. 18. gadsimta vidū parādījās arī pirmie periodiskie izdevumi — kalendāri —, kuros bija lasāmas arī dzejoļi, fabulas un īsi stāstiņi. Daudzus gadus latviešu zemniekiem kalendāri bija vienīgā laicīgā satura literatūra. 1768. gadā iznāca pirmais žurnāls latviešu valodā — „[[Latviešu ārste]]”, bet 1797. gadā reizi ceturksnī iznāca žurnāls „[[Latviska Gada Grāmata]]”, kurā līdzās populārzinātniskiem rakstiem un dabas apcerējumiem bija ievietoti arī dzejoļi. Pirmo lugu latviešu valodā „[[Žūpu Bērtulis]]” lokalizēja [[Aleksandrs Johans Stenders]], [[Gothards Frīdrihs Stenders|Vecā Stendera]] dēls. Lugas sižeta pamatā ir klasiskais motīvs par nejaušu atšķirīgiem sabiedrības slāņiem piederīgu cilvēku samainīšanos vietām. Pirmo oriģināllugu „Tā dzimšanas diena” 1804. gadā sacerēja mācītājs un rakstnieks [[Kārlis Gothards Elferfelds]]. Luga bija veltīta tolaik aktuālai problēmai — [[bakas|baku]] potēšanas propagandai.<ref>[http://www.literature.lv/his_lv/1_3.html 18 gadsimts. Vecais Stenders] {{lv ikona}} ''Latvijas Literatūras centrs''.</ref>

19. gadsimtā vācbaltiešu valodnieki veidoja latviešu literārās valodas gramatiku. [[Kristofs Harders]] izdeva piezīmes un papildinājumus pie Stendera gramatikas (1790); Heinrihs Heselbergs 1841. gadā laida klajā [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārās biedrības]] godalgotu mācību grāmatu (''Lettische Sprachlehre''); [[Oto Rozenbergers]], latviešu valodas lektors Tērbatas Universitātē sarakstīja latviešu valodas mācību, izlietodams valodniecības jaunākos panākumus (''Formenlehre der lettischen Sprache'', 1848, ''Sintakse'', 1852); [[Augusts Bīlenšteins]] (1826—1907), iesākumā [[Jaunauce]]s, tad [[Dobele]]s vācu draudzes mācītājs, ilggadējais (1864—1895) Latviešu literārās biedrības vadītājs, sarakstīja „lielo” latviešu gramatiku (''Die lettische Sprache'', 1863. un 1864. gadā), tā saukto „vidējo” (''Lettische Grammatik'', 1863. gadā) un „mazo” (''Elemente der lettischen Sprache'', 1866. gadā) latviešu valodas mācības monogrāfiju.<ref>[http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/8.otr.posm/3/4.htm#c Zeiferts Teodors. Latviešu rakstniecības vēsture.]</ref>

=== 19.—20. gadsimts ===

[[Attēls:Bielenstein Atlas Karte I.jpg|thumb|250px|[[Augusts Bīlenšteins|Augusta Bīlenšteina]] sastādīta karte ar latviešu valodas 1884. gada izplatības robežām, kuru vēlāk izmantoja [[Latvijas robežas|Latvijas robežu]] nostādīšanā]]
19. gadsimta sākumā līdz ar dzimtļaužu brīvlaišanu parādās pirmie rakstošie no zemnieku vidus: [[Ansis Leitāns]] (1815—1874), [[Ansis Līventāls]] (1803—1878) u.c.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title=Pirmie latviešu tautības rakstnieki |author= Teodors Zeiferts |work= Latviešu valodas tekstu korpuss |url= http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/8.otr.posm/3/3.htm |accessdate= 2013. gada 6. oktobrī |language= latviski}}</ref> 1822. gadā, Jelgavā sāka iespiest „[[Latviešu Avīzes]]”. Liela nozīme bija arī [[Jaunlatvieši|Jaunlatviešu]] darbībai, tās dalībniekiem bagātinot valodas izteiksmes līdzekļus, darinot latviskus jaunvārdus, kas aizstāja [[ģermānismi|ģermānismus]] (piemēram, ''beķeris'' — «maiznieks», ''duršlags'' — «caurduris», ''trekteris'' — «piltuve»).<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce| title= Par vāciskajiem barbarismiem domājot |author= Ojārs Bušs |work= Latvijas Luterānis |url= http://www.latvijasluteranis.lv/2012/10/04/par-vaciskajiem-barbarismiem-domajot/ |accessdate= 2013. gada 6. oktobrī |language= latviski}}</ref> 19. gadsimta vidū viens no aktīvākajiem jaunlatviešiem [[Juris Alunāns]] ierosināja veikt rakstības reformu, atsakoties no vāciskajiem fraktūras burtiem.<ref>[[Ina Druviete]] [http://www.vvk.lv/index.php?sadala=192&id=620 Vienotai rakstībai un izrunai], no darba „Kārlis Mīlenbahs”</ref> 1857. gadā „Mājas Viesa” 20. numurā publicēts Alunāna raksts „Īsa pamācīšana, kā tautu vārdi pa latviski jāraksta”, kurā viņš latviskoja zemju un tautu nosaukumus.<ref name="Valodas aizsākumi"/> iesakot piemēram, ''angļus'', ''armēniešus'', ''austriešus'', ''beļģiešus'', ''francūžus'', ''grieķus'', ''holandiešus'', ''spāniešus'', iepriekšējo ''eņlenderu'', ''armenjeru'', ''eistreiķeru'', ''belgeru'', ''spranču'', ''grieķeru'', ''ollenderu'' un ''spānjeru'' vietā.<ref>[http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/3lit.htm Juris Alunāns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130204184904/http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/3lit.htm |date={{dat|2013|02|04||bez}} }} {{lv ikona}} ''valoda.ailab.lv''</ref> 1865. gadā stājas spēkā pilnīgs latīņu drukas aizliegums Latgalē.

==== Pareizrakstības komisija ====
1876. gadā [[Rīgas Latviešu biedrība]] izveidoja pareizrakstības komisiju, kas beidzot izveidoja vienotus latviešu valodas pareizrakstības principu pamatus, ieviesa virkni jaunvārdu, lai pārvarētu lielākās dialektu atšķirības.<ref>[http://www.liis.lv/latval/orto/ilvo.htm Ieskats latviešu valodas ortogrāfijas vēsturē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110608151300/http://www.liis.lv/latval/orto/ilvo.htm |date={{dat|2011|06|08||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> 1908. gadā Rīgas Latviešu biedrībā izveidoja otru latviešu valodas pareizrakstības komisiju, kuru vadīja [[Kārlis Mīlenbahs]], kuras darbā piedalījās [[Jānis Endzelīns]] un citi valodnieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Pārkrievošana turpinās... |author= Jānis Kušķis | work= Biedrība «Latvietis» | url= http://www.latvietis.lv/index.cgi?action=7&id=1838 | accessdate= 2012. gada 30. augustā | language= latviski}}</ref> Šī komisija pieņēma latviešu pareizrakstības noteikumus, sakārtoja vārdu krājumu un izstrādāja ortogrāfijas reformu un pāreju no gotu rakstības uz latīņu rakstību. 1909. gadā šo standartu sāka ieviest skolās. 1910. gadā iznāca pirmā divu sējumu latviešu enciklopēdija ar latīņu burtiem.<ref>[http://www.liis.lv/latval/literval/lit16.htm Mūsdienu ortogrāfijas izveide] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111015091542/http://www.liis.lv/latval/literval/lit16.htm |date={{dat|2011|10|15||bez}} }} {{lv ikona}}</ref>

Pirmo "Pareizrakstības vārdnīcu" 1915. gadā izdeva latviešu skolotājs, enciklopēdists [[Jēkabs Dravnieks]].<ref>[http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=Jēkabs%20Dravnieks&id=937475&g=1 Dravnieks Jēkabs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304202952/http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=J%C4%93kabs%20Dravnieks&id=937475&g=1|date={{dat|2016|03|04||bez}}}}, šķirklis Latvijas Enciklopēdiskajā vārdnīcā portālā letonika.lv, informācija iegūta 12.03.2008</ref>

1922. gada 24. maijā valdība izdeva likumu par jauno ortogrāfiju, kuras mācīšana no 23. augusta kļuva obligāta visās skolās.

==== Terminoloģijas izveidošana ====
Latviešu valodas terminoloģiskās leksikas apkopošana sākas ar pirmo terminu vārdnīcu izveidošanu — K. Valdemāra „Jūrniecības terminu vārdnīca” 11 valodās (1881) un J. Ilstera „Botānikas vārdnīca” (1884).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://termini.lza.lv/article.php?id=15|title=LZA Terminoloģijas komisija|last=|first=|website=termini.lza.lv|access-date=2019-05-02|date=LZA mājas lapa}}</ref>

1919. gadā Izglītības ministrija nodibināja pirmo terminoloģijas komisiju, kuras darba galvenais rezultāts bija 1922. gadā publicētā «Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca», kurā apkopoti vairāk kā 10 dažādu nozaru termini latviešu, vācu un krievu valodā.

1946. gadā nodibināta [[LZA Terminoloģijas komisija|Terminoloģijas komisija]] Zinātņu akadēmijas paspārnē. Kopš 1948. gada šajā komisijā apstiprinātie termini tiek regulāri publicēti vispirms terminu biļetenos kā projekti, pēc tam — vārdnīcās kā obligāti lietojami oficiālajā praksē. Sākas vārdnīcu izdošana ar mūsdienu metodēm: vārdnīcu sastādīšanā darbojas autoru kolektīvs, redaktori, tiek piesaistīti konsultanti.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Speciālā leksika vispārīgajās divvalodu tulkojošās vārdnīcās|last=Sviķe|first=Silga|publisher=Ventspils augstskola|year=2016|isbn=|location=Ventspils|pages=12|edition=Promocijas darbs|url=https://www.liepu.lv/uploads/files/Prom_darbs_Spec_leks_Silga_Svike.pdf}}</ref> Laikposmā līdz 1990. gadam plašākā Terminoloģijas komisijā apstiprināto terminu publikācija bija „Krievu—latviešu politehniskā vārdnīca” ar terminiem vairāk nekā 70 dažādās tehnikas nozarēs.

No 1948. līdz 1989. gadam ar Terminoloģijas komisijas apstiprinājumu publicēti 58 terminu biļeteni un 15 terminu vārdnīcas, kas nodrošināja stabilu terminoloģisko bāzi latviešu valodai tās valsts valodas funkciju izpildē 90. gados. Vārdnīcas publicēja pakāpeniski ar dažu nozaru speciālistu palīdzību. 1958. gadā izdota Metālu tehnoloģiju un mašīnu elementu vārdnīca, 1959. — Fizikas, matemātikas un astronomijas vārdnīca, 1960. — Augu aizsardzības vārdnīca, 1963. gadā — Valodniecības terminu vārdnīca u.c.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vvk.lv/index.php?sadala=224&id=725|title=Terminu avoti|publisher=[[Valsts valodas centrs]]|access-date=2019-05-02|date=3.09.2012}}</ref>

==== Latviešu-svešvalodas vārdnīcas ====
[[Attēls:Dictionarium Polono-Latino-Lothavicum opus posthumum (Dictionary of the Polish-Latin-Latvian languages) by Georgs Elgers, Vilnius, 1683.jpg|thumb|180px|Elgera Poļu-latīņu-latviešu vārdnīca (1683, [[Viļņa]], [[Lietuvas lielkņaziste]])]]
Pirmā divvalodu vārdnīca ''[[Lettus (vārdnīca)|Lettus]]'' izdota 1638. gadā Rīgā. Tā bija vācu-latviešu vārdnīca, kuru sastādīja [[Juris Mancelis]] no 6000 pamatu vārdiem, lai palīdzēt vācu muižniekiem un ierēdņiem sazināties ar latviešu zemniekiem. Vārdu krājums atspoguļoja latviešu valodu un tās Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē izmantotos paveidus. Vārdnīcai bija divi pielikumi: frazeoloģiskā vārdnīca ar 51 sākumvārdiem un 10 tematiskās sarunas no zemnieku sadzīves.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Angļu-latviešu leksikogrāfiskās tradīcijas kritiskā analīze|last=Karpinska|first=Laura|publisher=Latvijas Universitāte|year=2012|isbn=|location=Rīga|pages=104.-110|url=https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4823/33164-Laura_Karpinska_2012.pdf?sequence=1&isAllowed=y|edition=Promocijas darbs}}</ref>

Ņemot vērā, ka 17. gadsimta otrajā daļā Austrumlatvija joprojām atradās katoļticīgās Polijas varā, tajā laikā publicētas divas daudzvalodu vārdnīcas — Poļu-latīņu-latviešu vārdnīca (1683), ko sastādījis katoļu latviešu izcelsmes priesteris [[Juris Eļģers]] uz poļu-latīņu-lietuviešu vārdnīcas pamatā, kuru sastādījis lietuviešu autors Sirvīds (''Sirvydas'') 1642. gadā, un vācu-latīņu-poļu-latviešu vārdnīcu, kuru sastādījis Dressels 1688. gadā. Vārdnīcās bija aptuveni 14 000 galvenie vārdi.<ref name=":0" />

17. gadsimta beigās Fīrekers sastādīja pirmo latviešu-vācu vārdnīcu, kas ir saglabājies tikai rokrakstā. Tajā bija aptuveni 4000 galvenie vārdi un ierakstos ligzdoti sekundārie vārdi, daudzi ilustratīvi piemēri, skaidrojošās piezīmes, savienojumi, frazeoloģiskās vienības un etimoloģija. Autors arī izmantoja leksisko materiālu no Manceļa vārdnīcas. Vēl vienu līdzīgo rokraksta vārdnīcu sastādīja Langiuss 1685. gadā. Tajā bija aptuveni 7000 daļēji aizņemti vārdi no Manceļa vārdnīcas, taču to bagātināja arī vārdnīcai raksturīgie raksti no Lejas Kurzemes, ko ierakstījis pats autors. Langiusa vārdnīca bija paredzēta ārzemniekiem, kuri vēlējās apgūt latviešu valodu.<ref name=":0" />

Pirmā iespiestā vārdnīca ar latviešu valodu kā pirmvalodu izdota 1761. gadā kā papildinājums [[Gothards Frīdrihs Stenders|G. F. Stendera]] latviešu valodas gramatikai. Vārdnīca bija pielikums, kas satur latviešu sakāmvārdus, kas aizgūti no iepriekšējam vārdnīcām, kā arī paša autora apkopotas.<ref name=":0" />

Langes vācu-latviešu un latviešu-vācu vārdnīca (1772—1777) un G. F. Stendera ''Lettisches Lexikon'' (1789) tiek uzskatīti par ievērojamākajām divvalodu 18. gadsimta vārdnīcām Latvijā. Langes vārdnīcas vācu-latviešu daļā ir aptuveni 15 000 virsrakstu un latviešu-vācu daļā gandrīz 10 000, atslēgvārdi ir sakārtoti alfabētiskā secībā, tika nodrošināti daudzu latviešu darbības vārdu galvenie veidi. Stendera ''Lettisches Lexikon'' (1789) sastāv no latviešu-vācu daļas ar 7000 vārdiem un vācu-latviešu daļas, kas satur gandrīz 14 000 galvenos vārdus.<ref name=":0" />

G. F. Stendera dēls [[Aleksandrs Johans Stenders|Aleksandra Stenders]] 1820. gadā sastādīja nelielo latviešu-vācu vārdnīcu (apvienoto ar vācu valodas mācību grāmatu), kas bija paredzēta latviešu auditorijai, lai iemācīt vācu valodu. Tajā ir tikai 3000 ikdienas atslēgvārdu krājums un dažas paraugsarunas.<ref name=":0" />

Šajā periodā divvalodu vārdnīcas gandrīz pilnībā sastādīja vācu autori.<ref name=":1" />

Angļu-latviešu tradīcija aizsākas [[Jēkabs Dravnieks|Jēkaba Dravnieka]] vārdnīcā 1924. gadā. Tradīcijas gaitā ir sastādītas apmēram divdesmit astoņas dažāda apjoma un strukturālas sarežģītības vārdnīcas.

== Latviešu valoda mūsdienās ==
Runātāju skaits latviešu valodā, kuriem tā ir dzimtā valoda, sasniedz aptuveni 1,5 miljonus. No tiem 1,38 miljoni dzīvo Latvijā, bet pārējie izkaisīti [[Krievija|Krievijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Lietuva|Lietuvā]], [[Igaunija|Igaunijā]] un nelielā skaitā vēl arī citās valstīs. Latviešu valodā iznāk arī vairāk nekā 200 dažādu [[laikraksts|laikrakstu]], kuru kopējā gada tirāža ir aptuveni 110 miljoni eksemplāru. Tajā tiek izdoti arī vairāk nekā 300 [[žurnāls|žurnālu]] un ik gadu tiek iespiestas aptuveni 2500 grāmatas ar kopējo tirāžu vairāk kā 67 miljoniem eksemplāru.<ref>[https://valoda.lv/valsts-valoda/vesture/#5 Latviešu valodas kā valsts valodas vēsturiskā attīstība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130111201739/http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559#5|date={{dat|2013|01|11||bez}}}} {{lv ikona}}</ref>

=== Valodas politika ===
{{pamatraksts|Valodu politika Latvijā}}
Pirmais dekrēts par oficiāla statusa piešķiršanu latviešu valodai publicēts {{dat|1918|1|4||bez}} [[Iskolats|Iskolata]] pārvaldītajā Latvijas daļā.<ref>[http://www.liis.lv/latval/valoda/v9-1.htm Iskolata dekrēts par latviešu valodas lietošanu Latvijas iestādēs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110608182852/http://www.liis.lv/latval/valoda/v9-1.htm |date={{dat|2011|06|08||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Tajā bija noteikts, ka visās Latvijas oficiālajās iestādēs lietojama latviešu valoda, bet cittautu valodām tika dotas līdzīgas tiesības kā latviešu valodai visur tur, kur tas nepieciešams. Šāds statuss saglabājās arī [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Latvijas SPR]] laikā, kad {{dat|1919|3|8||bez}} tika izdots „Latvijas padomju valdības dekrēts par oficiālos rakstos lietojamām valodām”, kurā nebija noteikta latviešu valodas īpaša prioritāte, bet tā bija tikai viena no oficiāli lietojamām valodām.<ref>[http://www.vvk.lv/print.php?id=169&PHPSESSID= Latvijas padomju valdības dekrēts par oficiālos rakstos lietojamām valodām] {{lv ikona}}</ref> Pirmo reizi latviešu valoda kā „valsts valoda” minēta 1919. gada aprīļa [[Niedras valdība|Andrieva Niedras vadītās Latvijas Pagaidu valdība]]s memorandā [[Antante]]s valstīm.<ref>Latvijas Valsts Vēstures Arhīvs, 1468. f., 1. apr., 139. l., 116. lp.</ref><!-- vajadzētu atšifrējumu atsauces tekstam -->

Pēc [[Latvija|Latvijas Republikas]] proklamēšanas 1918. gadā latviešu valodu oficiāli atzina kā vienu no trim vietējām valodām, kuru varēja lietot jebkur publiskajā sfērā un saskarsmē ar valsts iestādēm, kā arī valsts iestāžu darbā. Pakāpeniski pieņēma virkni normatīvo aktu, kas noteica latviešu valodas statusu: {{dat|1918|12|6|Ģ|bez}} „Pagaidu nolikums par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību”, {{dat|1921|11|22|Ģ|bez}} „Noteikumi par valsts ierēdņu pārbaudīšanu valsts valodas prašanā”, 1932. gada „Noteikumi par valsts valodu” un „Likums par atklātiem izziņojumiem”, 1934. gada „Pārgrozījumi un papildinājumi noteikumos par valsts valodu”. Latviešu valodu izmantoja lietvedībā un valsts pārvaldē ([[Saeima|Saeimā]] deputāti runāja gan latviešu, gan latgaliešu, gan krievu, gan vācu valodā, taču sēžu protokolus protokolēja latviešu valodā). Latviešu valodas kā valsts valodas statusu nostiprināja {{dat|1935|01|5|Ģ|bez}} „Likums par valsts valodu”.<ref>[http://www.vvk.lv/index.php?sadala=135&id=166 Valsts valoda — Agrāk spēkā bijušie likumi] {{lv ikona}}</ref> Konstitucionāli latviešu valodai valsts valodas statusa nebija, kaut arī sākotnēji 1922. gada Satversmes 2. daļas projekta 115. pants paredzēja, ka ''Latviešu valoda ir valsts valoda. Mazākuma tautību piederīgiem ir garantēta viņu valodas brīva lietošana kā runā, tā arī rakstos. Kādas mazākuma tautību valodas un cik tālu pielaižamas valsts pašvaldības un tiesu iestādēs, noteic sevišķs likums''.<ref>Latvijas Satversmes sapulces V sesijas 10. sēdes 1922. gada 7. februārī stenogramma. Latvijas Satversmes sapulces stenogrammu izvilkums (1920—1922). Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006., 726.(972.) lpp.</ref> Tomēr Satversmes projekta 2. lasījuma izskatīšanas laikā [[Francis Kemps]] iesniedza priekšlikumu papildināt Satversmes 115. panta pirmo teikumu ar vārdiem ''turklāt Latgales apgabalā par oficiālo valodu tiek atzīta [[latgaliešu valoda|latgaliešu izloksne]]'',<ref>Latvijas Satversmes sapulces V sesijas 10. sēdes 1922. gada 7. februārī stenogramma. Latvijas Satversmes sapulces stenogrammu izvilkums (1920—1922). Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006., 726.(972.)-728.(974). lpp.</ref> bet 3. lasījumā vairāki Latgales deputāti bija iesnieguši priekšlikumu šo pantu papildināt ar vārdiem, ka ''Latgalē latgaliešu izloksne visās iestādēs bauda valsts valodas tiesības''. Latgales deputātu priekšlikumi neguva Satversmes sapulces vairākuma atbalstu, toties galīgajā balsojumā [[Latvijas Republikas Satversme]]s otrā daļa, kurā bija noteikti pilsoņu tiesības un pienākumi, tika kopumā noraidīta.<ref>[http://www.historia.lv/alfabets/S/sa/satversmes_sapulce/satversmes_sapulce.htm Satversmes sapulce] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070103182410/http://www.historia.lv/alfabets/S/sa/satversmes_sapulce/satversmes_sapulce.htm |date={{dat|2007|01|03||bez}} }} (no www.historia.lv)</ref> Valsts valodas statusu tā vietā regulēja normatīvie akti. 1932. gada 18. februārī latviešu valodu noteica par Latvijas Republikas valsts valodu.<ref>Raimonds Briedis. Latviešu literatūras hronika. — Valters un Rapa: Rīga, 2006.</ref>

1940. gadā Latvijas Republikai tiekot [[Latvijas okupācija (1940)|okupētai]] un iekļautai Padomju Savienībā, latviešu valoda zaudēja valsts valodas statusu un straujo etnisko sastāva izmaiņu un samazinās arī tās lietojums sadzīvē. Valodā parādījās arī dažādas krievu valodai raksturīgs parādības, kā teikumu konstrukcijas un tieši tulkojumi. 1988. gadā tautas nobalsošanā<!-- Kurā nobalsošanā? Pirms LTF dibināšanas? --> 354 000 Latvijas iedzīvotāji nobalsoja par Latvijas PSR [[Konstitūcija]]s labojumu, kurā noteica, ka ''Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts valoda ir latviešu valoda''. Lēmums par valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai tika pieņemts 1988. gada 6. oktobrī.

[[Attēls:2012 Latvian referendum.svg|thumb|220px|[[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|Referenduma par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai]] rezultāti pa novadiem. Atzīmju skaits pret zīmju kopskaitu{{Col-begin|width=320px}}
{{Col-2}}
'''PAR'''
{{legend|#008000|100,0%—90,0%}}
{{legend|#148E14|89,9%—80,0%}}
{{legend|#2B992B|79,9%—70,0%}}
{{legend|#43A343|69,9%—60,0%}}
{{legend|#5EAD5E|59,9%—50,0%}}
{{Col-2}}
'''PRET'''
{{legend|#FF6666|50,0%—59,9%}}
{{legend|#FF4D4D|60,0%—69,9%}}
{{legend|#FF3333|70,0%—79,9%}}
{{legend|#FF1A1A|80,0%—89,9%}}
{{legend|#FF0000|90,0%—100,0%}}
{{Col-end}}]]
Pēc neatkarības atjaunošanas latviešu valoda ''[[de facto]]'' nostiprinājās kā vienīgā valsts valoda, kura tiek lietota valsts pārvaldē, [[karaspēks|bruņotajos spēkos]], iekšlietu struktūrās u.c. dzīves jomās, taču tās ''[[de iure]]'' statuss nebija konstitucionāli nostiprināts. 1998. gada 15. oktobrī Saeima pieņēma Satversmes 1. nodaļas 4. panta grozījumus (stājas spēkā 1998. gada 6. novembrī): ''Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda'', kuri iegūs likuma spēku visas tautas nobalsošanā.<ref>Latvijas Republikas Satversme. II nodaļa. Saeima. 77. pants: Ja Saeima grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai septiņdesmit septīto pantu, tad šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā. (15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.11.1998.)</ref>

Izglītību latviešu valodā iegūst 70% skolēnu un šis skaitlis turpina palielināties. Latviešu valodā ir vērojamas [[pūrisms (valodniecība)|pūrisma]] tendences speciālistu vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Pūrisms un latviešu valoda | author= [[Andrejs Veisbergs]] | work= Valsts valodas komisija | url= http://www.vvk.lv/index.php?sadala=149&id=846&PHPSESSID=f2f2... | accessdate= 2012. gada 30. augustā | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20110527185241/http://www.vvk.lv/index.php?sadala=149&id=846&PHPSESSID=f2f2... | archivedate= 2011. gada 27. Maijs }}</ref> Tas visvairāk ir vērojams jaunu [[termins|terminu]] darināšanā, kas bieži izsauc neviennozīmīgu reakciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= «Eirotulkošana» un valodas preskriptīvisma kustība Latvijā |author= Gatis Dilāns |date= 2005. gada 22. augusts |work= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= http://www.diena.lv/arhivs/eirotulkosana-un-valodas-preskriptivisma-kustiba-latvija-12509327 | accessdate= 2015. gada 15. janvārī | language= latviski}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Divas latviešu valodas - kuru no tām liksim vārdnīcās? |author= [[Andrejs Veisbergs]] |date= 1997. gada 2. jūnijs |work= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= http://www.diena.lv/arhivs/divas-latviesu-valodas-kuru-no-tam-liksim-vardnicas-10009784 | accessdate= 2015. gada 15. janvārī | language= latviski}}</ref> Piemēram, domstarpības par [[Eiropas Savienība]]s kopējās valūtas oficiālo nosaukumu: ''[[eiro]]'' vai ''eira''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Kā tad īsti sauksim – eiro, euro vai eira? |author= Ģirts Dripe |date= 2004. gada 13. septembris |work= Tvnet |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/314006-ka_tad_isti_sauksim_eiro_euro_vai_eira |accessdate= 2012. gada 6. oktobrī |language= latviski |archive-date= 2011. gada 22. Jūlijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20110722165938/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/314006-ka_tad_isti_sauksim_eiro_euro_vai_eira }}</ref>

Īpašu vietu latviešu valodā ieņem [[latgaliešu valoda|latgaliešu literārā valoda]], kurā runā Latvijas austrumdaļā. Kā noteikts Valodas likumā, valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. 2010. gadā latgaliešu valodai piešķirts individuālas valodas kods.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sil.org/iso639-3/documentation.asp?id=ltg |title=Documentation for ISO 639 identifier: ltg |publisher=Sil.org |date=2010-01-18 |accessdate=2011-10-03 |archive-date=2011-10-23 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111023050854/http://www.sil.org/iso639-3/documentation.asp?id=ltg }}</ref>

2012. gadā notika [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|referendums par grozījumiem Satversmē]], kas paredzēja otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tajā piedalījās 70,5% no balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, no kuriem par nobalsoja 24,9% vēlētāju, bet pret 74,8%,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tn2012.cvk.lv/report-results.html |title=2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanas rezultāti valstī |publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]] |date=2012. gada 18. februāris |accessdate=2012. gada 23. feburārī}}</ref> tādēļ referendums apstiprināja latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā.

== Cittautieši ==

[[Attēls:Latvian as primary language at home by municipalities and cities (2011).svg|350px|thumb|right|Latviešu valodas procentuālais lietojums ģimenēs Latvijas pašvaldībās (2011. gads)]]
Pēc [[tautas skaitīšana]]s datiem 2011. gadā Latvijā dzīvoja apmēram {{sk|800000}} citu etnisko grupu pārstāvju, piemēram, [[krievi]], [[baltkrievi]], [[ukraiņi]], [[poļi]]. Liela daļa šo etnisko grupu te dzīvojušas gadsimtiem ilgi, taču 20. gadsimta otrās puses (1945—1985) migrācijas procesos strauji palielinājās ieceļotāju skaits, kas izjauca dabiskos integrācijas procesus. Liela daļa imigrantu, kas ieradās no [[Padomju Savienība|PSRS]], neapguva latviešu valodu un pēc 1989. gada tautskaites datiem latviešu valodu prata tikai 62,3% iedzīvotāju.

Latviešu valodas apstiprināšana par vienīgo valsts valodu krietni palielināja tās pieņemšanu un lietošanu cittautiešu vidū, kas pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] un Latvijas neatkarības atjaunošanas samazināja [[krievu valoda]]s ietekmi un nozīmi Latvijas sabiedrībā. 1998. gadā Latvijā pieņēma likumu par mazākumtautību skolu finansēšanu, kurās līdz 60% mācību priekšmetu pasniedz valsts valodā un 40% mācību priekšmetu ir iespējams apgūt attiecīgās mazākumtautības valodā.<ref>[http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/integracija/mazakumtautibu-izglitiba/iemesli/ Kāpēc bija jāreformē mazākumtautību izglītība Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140704082538/http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/integracija/mazakumtautibu-izglitiba/iemesli/ |date={{dat|2014|07|04||bez}} }} {{lv ikona}}. ''[[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]''</ref> Pēc 2000. gada tautas skaitīšanas datiem 79% iedzīvotāju uzskatīja sevi par latviešu valodas pratējiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Latviešu valoda krustcelēs |author= Ilmārs Mežs | work= Valsts valodas komisija | url= http://www.vvk.lv/index.php?sadala=129&id=433 | accessdate=2012. gada 30. augustā | language= latviski}}</ref> bet pēc 2005. gada datiem<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Krieviski spēj sazināties 94% iedzīvotāju, latviski — 91% |date= 2005. gada 9. augusts | work= LETA | publisher=Delfi | url= http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=11927757&categoryID=193&ndate=1123587247 | accessdate= 2013. gada 12. janvārī | language= latviski}}</ref> latviski spēja sazināties jau 91% iedzīvotāju. 2007. gadā veiktā aptaujā 60% no Latvijas mazākumtautībām novērtēja savu latviešu valodas prasmi kā labu.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Krievvalodīgie arvien vairāk runā latviski |author= LETA |date=2008. gada 30. janvāris |work= DELFI | url= http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=20135719 | accessdate= 2012. gada 30. augustā | language= latviski}}</ref> Mazākumtautībās latviešu valodu labāk prot jaunā [[paaudze]].

Lai gan latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda [[Latvija|Latvijā]] un viena no [[Eiropas Savienība]]s oficiālajām valodām, pēc Valsts valodas centra uzskata problēmas rada krievu valodas pašpietiekamība Latvijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Valsts valodu apdraud krievu valodas pašpietiekamība |work= Latgales Laiks |publisher= Tvnet |author= Linda Kilevica |date= 2008. gada 15. novembris |url= https://www.tvnet.lv/4752995/valsts-valodu-apdraud-krievu-valodas-paspietiekamiba |accessdate= 2013. gada 12. janvārī |language= latviski }}</ref> kas pārsvarā ir [[Latvijas PSR]] īstenotās [[industrializācija]]s un [[iedzīvotāju migrācija|migrācijas]] politikas sekas. UNESCO Apdraudēto valodu Sarkanā grāmata klasificē latviešu valodu kā neapdraudētu (drošākais no 6 izdalītiem apdraudētības līmeņiem).<ref>[http://www.helsinki.fi/~tasalmin/europe_index.html#not UNESCO Red Book on Endangered Languages: Europe] {{en ikona}}</ref>

=== Latviešu valoda mazākumtautību izglītības iestādēs ===
[[Attēls:VL valodas plakats.jpg|thumb|200px|Plakāts ar aicinājumu iet parakstīties par 100% apmācību latviešu valodā mazākumtautību skolās]]
Latvijā mazākumtautību izglītības latviskošanas politika ir mērķtiecīgi veidota kopš 1995. gada, kad mazākumtautību skolās uzsāka pakāpenisku pāreju uz mācību priekšmetu apguvi latviešu valodā. Pamatskolās mazākumtautību izglītības programmās jau kopš 1999. gada tiek izmantoti četri modeļi un pēc katras skolas izvēles vairāku mācību priekšmetu apguve notiek latviešu valodā:
* pirmsskolas izglītības mazākumtautību izglītības programmā, kā arī bērnu obligātajā sagatavošanā pamatizglītības ieguvei no piecu gadu vecuma saskaņā ar Pirmsskolas izglītības vadlīnijām valsts valodas sarunvalodas pamatus apgūst rotaļnodarbībās „Latviešu valoda”;
* pamatizglītības mazākumtautību izglītības programmā mācību saturu valsts valodā un divvalodīgi tiek apgūts ne mazāk kā divās piektdaļās, t.i. 40%, no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot latviešu valodu un literatūru, svešvalodas un Latvijas vēsturi;
* vidējās izglītības mazākumtautību izglītības programmā mācību saturs valsts valodā tiek apgūts ne mazāk kā trijās piektdaļās, t.i. 60%, no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot latviešu valodu, literatūru un svešvalodas.

2010. gadā [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!» — «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK»]] (VL-TB/LNNK) ierosināja parakstu vākšanu par Satversmes grozījumiem, kas paredzēja valsts un pašvaldību skolās apmācību nodrošināt tikai valsts (latviešu) valodā un noteikt, ka ar 2012. gadu visās pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar 1. klasi, notiks pakāpeniska pāreja uz situāciju, kad visās mācībās 100% lietos latviešu valodu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://web.cvk.lv/pub/public/29871.html|title=Parakstu vākšana par grozījumiem Satversmē notiks no 11. maija līdz 9. jūnijam|accessdate={{dat|2012|1|16||bez}}|date={{dat|2010|4|11|SK}}|publisher=cvk.lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110416062633/http://web.cvk.lv/pub/public/29871.html|archivedate={{dat|2011|04|16||bez}}}}</ref> VL-TB/LNNK kopā ar biedrību „Sargi valodu un Latviju” izdevās savākt 120 433 no 153 232 [[Referendumu saraksts Latvijā|referenduma rīkošanai]] nepieciešamajiem parakstiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/cvk-provizoriskie-dati-satversmes-grozijumiem-par-valsts-valodu-skolas-pietrucis-apmeram-40-000-parakstu.d?id=39009635|title=CVK provizoriskie dati: Satversmes grozījumiem par valsts valodu skolās pietrūcis apmēram 40 000 parakstu|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|6|10|SK}}|publisher=DELFI}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://web.cvk.lv/pub/public/30044.html|title=Lēmums nr. 34. Par parakstu vākšanas likuma „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanai rezultātu|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|7|21|SK}}|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111123154523/http://web.cvk.lv/pub/public/30044.html|archivedate={{dat|2011|11|23||bez}}}}</ref>

[[Latvijas skolu reformas]] īstenošanas laikā 2017. gada oktobrī tā laika Latvijas izglītības un zinātnes ministrs [[Kārlis Šadurskis]] ierosināja sākt pāreju uz jaunu [[divvalodu izglītība]]s modeli 7.—9. klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura mācīs valsts valodā, bet pēc 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Neraugoties uz [[Latvijas Krievu savienība]]s un [[Krievu skolu aizstāvības štābs|Krievu skolu aizstāvības štāba]] protestiem, 2018. gada 22. martā [[12. Saeima]] pieņēma šos grozījumus.<ref>[https://ir.lv/2018/03/22/pakapenisku-pareju-uz-macibam-latviesu-valoda-vidusskolas-saks-pec-pusotra-gada/ Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās sāks pēc pusotra gada] irir.lv, 2018. gada 22. martā</ref>

== Fonoloģija ==

=== Līdzskaņi ===
{| border="2" cellpadding="5" style="margin: 1em 1em 1em 0; border-collapse: collapse; text-align: center; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid;"
|-
|
![[Bilabiāls līdzskanis|Bilabiāls]]
![[Labiodentāls līdzskanis|Labiodentāls]]
![[Alveolārs līdzskanis|Alveolārs]]
![[Postalveolārs līdzskanis|Postalveolārs]]
![[Palatāls līdzskanis|Palatāls]]
![[Velārs līdzskanis|Velārs]]
|-
|'''[[Slēdzenis]]'''
| {{IPA|p}} {{IPA|b}}
|
| {{IPA|t}} {{IPA|d}}
|
| {{IPA|c}} {{IPA|ɟ}}
| {{IPA|k}} {{IPA|ɡ}}
|-
|'''[[Afrikāta]]'''
|
|
| {{IPA|ts}} {{IPA|dz}}
| {{IPA|tʃ}} {{IPA|dʒ}}
|
|
|-
|'''[[Nazāls līdzskanis|Nazāls]]'''
| {{IPA|m}}
|
| {{IPA|n}}
|
| {{IPA|ɲ}}
| {{IPA|ŋ}}
|-
|'''[[Vibrantie līdzskaņi|Vibrants]]'''
|
|
| {{IPA|r}}
|
|
|
|-
|'''[[Frikatīvie līdzskaņi|Frikatīvs]]'''
|
| ({{IPA|f}}) {{IPA|v}}
| {{IPA|s}} {{IPA|z}}
| {{IPA|ʃ}} {{IPA|ʒ}}
|
| ({{IPA|x}})
|-
|'''Centrālais [[Aproksimantie līdzskaņi|aproksimants]]'''
|
|
|
|
| {{IPA|j}}
|
|-
|'''[[Laterālie līdzskaņi|Laterālais]]'''
|
|
| {{IPA|l}}
|
| {{IPA|ʎ}}
|
|}

Līdzskaņi {{IPA|[f]}} un {{IPA|[x]}} sastopami tikai [[aizguvums|aizguvumos]]. {{IPA|[ŋ]}} ir {{IPA|[n]}} [[alofons]] pirms velāriem slēdzeņiem {{IPA|[k]}} un {{IPA|[g]}}.

=== Patskaņi ===
{{Latviešu valodas patskaņi}}

=== Intonācijas ===

Literārajā latviešu valodā pastāv trīs dažādas [[zilbes intonācija|intonācijas]], kas dažreiz ir vienīgais veids kā izšķirt [[homonīms|homonīmu]] nozīmes:
;stieptā intonācija
: izrunā vienmērīgā balss plūdumā
: piemēram, ''loks'' (sīpola loks) (izrunā ''luõks'')
;krītošā intonācija
: izrunājot vārda beigas aprauj
: piemēram, ''loks'' (varavīksnes loks) (izrunā ''lùoks'')
;lauztā intonācija
: sākumu izrunā spēcīgāk, beigas klusāk
: piemēram, ''logs'' (istabas logs) (izrunā ''luôks'')

Latviešu valodas dialektos pastāv dažādas intonācijas un vārdu izrunu variācijas. Ir tādi dialekti, kuros ir tikai divas intonācijas, piemēram, Latvijas rietumu daļā, kur krītošā intonācija ir saplūdusi ar lauzto vai Latvijas austrumu daļa, kur stieptā intonācija ir vienāda ar krītošo.

Šādas intonācijas pastāv arī [[Lietuviešu valoda|lietuviešu]], [[Zviedru valoda|zviedru]], [[norvēģu valoda|norvēģu]] un [[serbhorvātu valoda|serbhorvātu valodā]]. Līdzīga intonācija lauztajai ir sastopama [[Dāņu valoda|dāņu valodā]].

== Leksika ==

=== Aizguvumi ===
Latviešu valodā visvairāk [[aizguvums|aizguvumu]] ir no [[vācu valoda|vācu]] (viduslejasvācu un jaunaugšvācu), [[krievu valoda|krievu]] un [[angļu valoda]]s. Tas ir skaidrojams ar šo valodu vēsturisko ietekmi, taču angļu valodas aizguvumu ([[anglicisms|anglicismu]]) skaits ir pieaudzis pēc neatkarības atjaunošanas.<ref>[http://mod.la.lv/pg_contents.php?id=3300517&PHPSESSID=89fff3f3bcdbafa82eb38884e2ad5063 Sociālpolitisko procesu atspulgs jauniešu valodā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110722161732/http://mod.la.lv/pg_contents.php?id=3300517&PHPSESSID=89fff3f3bcdbafa82eb38884e2ad5063 |date={{dat|2011|07|22||bez}} }} {{lv ikona}}</ref>

==== Ģermānismi ====

Aizguvumi no vācu valodas ieplūda pēc vācu [[Livonijas krusta kari|krustnešu iebrukuma]] Latvijas teritorijā un vietējo tautu pakļaušanu 12. gadsimta beigās un 13. gadsimtā, kā arī [[vācieši|vāciešu]] politisko un ekonomisko varu pēc tam izveidotajā [[Livonija|Livonijā]].<ref name="Aizguvumi">[http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks14.htm Aizgūtā leksika jeb aizguvumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110608151603/http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks14.htm |date={{dat|2011|06|08||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Latviešu valodas ģermānismi veido divus slāņus: 12.—16. gadsimta un 16.—19. gadsimta slāni. Senākajā aizguvumu slānī ietilpst tie vārdi, kas aizgūti no viduslejasvācu valodas, savukārt jaunākā slāņa aizguvumi ir no jaunaugšvācu valodas. Tomēr arī pēc 16. gadsimta lejasvācu aizguvumi nav pilnībā pārstājuši ieplūst latviešu valodā. Lai arī lejasvācu valoda ap 1600. gadu Livonijā zaudēja savu oficiālo nozīmi, tā vēl aptuveni divus gadsimtus turpināja pastāvēt kā sarunvaloda.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Baltvācu sarunu valodas ietekmes pēdas. Latviešu valodas leksikā | author= Ojārs Bušs | work= Baltistica | year= 1977 | url= http://www.baltistica.lt/index.php/baltistica/article/view/904/831 | accessdate= 2012. gada 9. novembrī | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20160305024825/http://www.baltistica.lt/index.php/baltistica/article/view/904/831 | archivedate= 2016. gada 5. Marts }}</ref>

Pie mūsdienu valodā sastopamajiem [[ģermānismi]]em var pieskatīt tādus vārdus kā ''[[aisbergs]]'' ({{val|de|Eisberg}}), ''[[amats]]'', baļķis (''Balke''), ''[[bikses]]'' (''Büxe'' vai ''bükse''), ''[[birka]]'', ''bīdelēt'', ''bomis'' (''Bōm''), ''blašķe'' (''Flasche''), ''bleķis'' (''Blech''), ''bumbieris'', ''brilles'' (''Brille''), ''būvēt'', ''dambis'', ''deniņi'', ''dienests'' (''Dienst''), ''dīķis'' (''Teich''), ''dubults'' (''Doppel''), ''elle'' (''Hölle''), ''[[etiķis]]'' (''Essig''), ''ēvele'' (''Hövel''), ''flīģelis'' (''Flügel''), ''[[garnele]]'' (''Garnele''), ''glazūra'' (''Glasur''), ''glāze'' (''Glas''), ''kaste'' (''Kasten''), ''kungs'' (''Kuning''), ''klucis'' ([[vidusaugšvācu valoda|vidusaugšvācu]]: ''Kloz''), ''krūze'' (''Krug''), ''krogs'' ([[viduslejvācu valoda|viduslejvācu]]: ''Krõgh'' vai [[vidusholandiešu valoda|vidusholandiešu]]: ''Kroegh''),<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Latviešu etimoloģijas vārdnīca |author=Konstantīns Karulis |year=2001 |publisher=[[Avots (izdevniecība)|Izdevniecība Avots]] |location=Rīga |isbn=9984-700-12-7 |page=428}}</ref> ''kleita'' (''Kleid''), ''kurvis'', ''ķēde'' (dāņu: ''Keden'', vācu: ''Kette''), ''ķēķis'' (''Küche''), ''ķieģelis'' (''Ziegel''), ''[[ķirši|ķirsis]]'' (''Kirsche''), ''lukturis'', ''mērķis'' (''Marke''), ''panna'' (''Pfanne''), ''pīpe'' (''Pipe''), ''pudele'' (''Buddel''), ''plāksteris'', ''redeles'' (''Reddel''), rēķināt, ''spainis'' (''Span(n)''), ''stārķis'' (''Storch''), ''sīpols'' (''sipol''), ''strēmele'', ''smēķēt'' (''Smeken''), ''smēre'' (''Smiere''), ''spēle'' (''Spiel''), ''stunda'' (''Stunde''), ''šķūnis'' (''Schuppen''), ''[[šlipse]]'' (''Schlips''), ''smuks'' (dāņu: ''Smuk''), ''šmuce'' (''Schmutz''), ''šņabis'' (''Schnaps''), ''tapa'', ''telts'' (''Telt'' vai ''Zelt)'', ''vērts'' (''Wert''), ''zāģis'' (''Säge''), ''zēns'' (''Söhn''), ''ziepes'' (''Seife''), ''zvērests''.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Stilistiski pazeminātā leksika internetā | author= Inta Urbanoviča | work= Satori.lv | url= http://www.satori.lv/raksts/2157/Inta_Urbanovica/Stilistiski_pazeminata_leksika_interneta | accessdate= 2012. gada 30. augustā | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20121016075543/http://www.satori.lv/raksts/2157/Inta_Urbanovica/Stilistiski_pazeminata_leksika_interneta | archivedate= 2012. gada 16. Oktobris }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Rucavas izloksnes vārdnīca: Leksigāfiskais un leksiskais aspekts | author= Liene Markus-Narvila | work= Liepājas Universitāte | url= http://www.liepu.lv/uploads/files/Liene%20Markus-Narvila_Promocijas%20darbs.pdf | accessdate= 2012. gada 30. novembrī | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20110707160611/http://www.liepu.lv/uploads/files/Liene%20Markus-Narvila_Promocijas%20darbs.pdf | archivedate= 2011. gada 7. Jūlijs }}</ref> Arī latviešu valodā visbiežāk lietotais saiklis „un” ir paņemts no vācu „''und''”, aizstājot saitiņu „ir”, kas ar šādu nozīmi vēl joprojām pastāv mūsdienu [[lietuviešu valoda|lietuviešu valodā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Pastāvēs, kas pārvērtīsies |author=[[Andrejs Veisbergs]] | work= Valsts valodas komisija | url= http://www.vvk.lv/index.php?sadala=149&id=845&PHPSESSID= | accessdate= 2013. gada 6. oktobrī | language= latviski}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |author = Tālivaldis Ķiķauka |year = 1981 |title = Šis un tas par mūsu valodu |journal = Jaunā gaita |issue = 141. numurs |url = http://zagarins.net/jg/jg141/JG141_Kikauka_par_valodu.htm |language = latviski |access-date = {{dat|2013|10|06||bez}} |archive-url = https://web.archive.org/web/20081203171111/http://zagarins.net/JG/jg141/JG141_Kikauka_par_valodu.htm |archive-date = {{dat|2008|12|03||bez}} }}</ref>

Tikmēr no tā sauktajiem [[zviedru laiki]]em, kad no 17. gadsimta līdz 18. gadsimta sākumam daļa Latvijas teritorijas atradās [[Zviedrijas karaliste]]s pakļautībā, latviešu valodā no [[ziemeļģermāņu valodas|ziemeļģermāņu valodu]] saimes pārstāvošās [[zviedru valoda]]s ienākuši vārdi, kā ''skurstenis (skorsten), skola (skolan)'',<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= 3 "Meet Latvia" - Latvian Language |author=meetlatvia |work= YouTube |url= http://www.youtube.com/watch?v=gUOoSP-lcHc |accessdate= 2012. gada 30. novembrī |language= latviski}}</ref> ''ūtrupe'' ({{val|sv|utrop}}), kā arī vairāki tirdzniecības preču nosaukumi, piemēram, ''nagla'' ([[Sennorvēģu valoda|sennorvēģu]]: ''nagli''), ''[[pipars]]'' ([[Sennorvēģu valoda|sennorvēģu]]: ''pipir'') ''[[siļķe]]'' ({{val|sv|sill}}), [[tabaka]] ({{val|sv|tobak}}).

==== Slāvismi ====
Aizguvumi no [[slāvu valodas|slāvu valodām]] ([[slāvismi]]) latviešu valodā sāka pastiprināti ienākt kopš 9. gadsimta, pastiprinoties kultūras sakariem ar [[slāvi|slāvu]] tautām un sākot ar 18. gadsimtu, [[Latvija]]i nonākot [[Krievijas Impērija]]s sastāvā un no 1940. gada līdz 1991. gadam atrodoties [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā, kur tika īstenota [[pārkrievošana]]s politika.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Enciklopēdijas - Latvijas vēstures enciklopēdija. Pārkrievošana | work= Letonika.lv. | url= http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=P%C4%81rkrievo%C5%A1ana/32625 | accessdate= 2013. gada 12. janvārī | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20160304194330/http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=P%C4%81rkrievo%C5%A1ana%2F32625 | archivedate= 2016. gada 4. Marts }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce| title= «Padomju normu» spēkā uzturēšana latviešu valodā nav pieņemama  |author= Jānis Priedkalns |date= 2007. gada 5. oktobris | work= Apollo | url= http://www.apollo.lv/zinas/padomju-normu-speka-uzturesana-latviesu-valoda-nav-pienemama/365686 | accessdate= 2013. gada 12. janvārī | language= latviski}}</ref> Krievu valodai bija arī liela nozīme kā tuvākai kontaktvalodai, ar kuras starpniecību latviešu valodā ieplūda dažādu citu valodu aizguvumi.<ref>[http://www.vvk.lv/index.php?sadala=222&id=716 Tuvākās kontaktvalodas aspekts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110527185131/http://www.vvk.lv/index.php?sadala=222&id=716 |date={{dat|2011|05|27||bez}} }} {{lv ikona}}</ref>

No [[senkrievu valoda]]s visbiežāk līdz [[13. gadsimts|13. gadsimtam]] Latvijas austrumu apdzīvojošo sentautu valodās jau aizgūti tādi ar reliģiju saistīti vārdi kā bagāts ([[senkrievu valoda|senkrievu]]: ''богатыи''), ''baznīca'' (''божница''), ''gads'' (''год''), ''gavēt'' (''говеть'') ''grēks'' (''грех''), ''nabags'' (''нєбогъ''), ''nedēļa'' (''неделя''), ''svētki'' (''святки''), ''ubags'' (''убогъ''),<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Rusiči Baltijas zemēs | author= [[Boriss Infantjevs]] | work= [[Klio (žurnāls)|KLIO]] | url= http://klio.ilad.lv/10_1_.php | accessdate= 2012. gada 30. novembrī | language= krieviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20120304062120/http://klio.ilad.lv/10_1_.php | archivedate= 2012. gada 4. Marts }}</ref> ''zvans'' (''звонъ''),<ref>Фасмер М. Этимологический словарь русского языка = Russisches etymologisches Wörterbuch / пер. с нем. и доп. О. Н. Трубачёва. — 2-е изд., стер. — М. : Прогресс, 1986—1987. — Т. 1—4. {{ru ikona}}</ref> kā arī citi, piemēram, ''cilvēks'' (''человѣкъ''), ''domāt'' (''думати''), ''kalps'' (''холпь''), ''karogs'' (''хоругы''), ''lēca'' (''ляца''), ''nazis'' (''ножь''), ''oma'' (''умъ''), ''pagrabs'' (''погробъ''), ''strādāt'' (''страдати''), ''zābaks'' (''забогъ''). Ar senkrievu valodas starpniecību līdz šim laikam ienāca arī iepriekš no citām valodām aizgūti vai atvasināti vārdi, piemēram, ''stikls'' ([[senkrievu valoda|senkrievu]]: стькло, kas no [[gotu valoda|gotu]] ''𐍃𐍄𐌹𐌺𐌻𐍃''), ''soma'' (''сума'', kas galu galā no [[sengrieķu valoda|sengrieķu]] ''σάγμα'' vai [[latīņu valoda|latīņu]] ''sagma'', ''sauma''), kāposti (''капуста'', kas no latīņu ''caputium'' un ''compos(i)ta''), ''istaba'' (''истьба'', kas no latīņu ''stuba''), ''grāmata'' (''грамота'', kas no sengrieķu ''γράμματα''). Tradicionāli par aizguvumu uzskata arī vārdu ''svēts'' (senkrievu ''святъ''), lai gan, piemēram, valodnieks [[Konstantīns Karulis]] to apšauba un norāda uz šī vārda indoeiropeisko izcelsmi, kas arī ir līdzības pamatā.<ref>{{Grāmatas atsauce |first=Konstantīns |last=Karulis |title=Latviešu etimoloģijas vārdnīca |place=Rīga |publisher=Avots |year=1992 |isbn= 5401004117}}</ref>

==== Anglicismi ====
[[Anglicisms|Anglicismu]] skaits latviešu valodā ir strauji pieaudzis 20. gadsimta beigās un 21. gadsimtā pēc neatkarības atjaunošanas, pieaugot starptautiskajai saziņai un paplašinoties terminoloģijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Vārds — apakškomisijai. Ekonomikas terminoloģijas apakškomisija (ETAK) |author= Biruta Garanča |date= 2004. gada 1. maijs |work= LZA Terminoloģijas komisija |url= http://termini.lza.lv/article.php?id=142 |accessdate= 2012. gada 30. augustā |language= latviski |archiveurl= https://web.archive.org/web/20140703180944/http://termini.lza.lv/article.php?id=142 |archivedate= 2014. gada 3. Jūlijs }}</ref>

Latviešu valodā sastopami tādi anglicismi kā ''adapteris'' ({{val|en|adapter}}), ''[[bizness]]'' (''business''), ''brīfings'' (''briefing''), ''displejs'' (''display''), ''[[dizains]]'' (''design''), ''[[draiveris]]'' (''driver''), ''ekskluzīvs'' (''exclusive''), ''fails'' (''file''), ''fitness'' (fitness), ''hotdogs'' (''hot dog''), ''klīrenss'' (''clearance''), ''[[klīrings]]'' (''clearing''), ''koučings'' (''coaching''), ''konference'' (''conference''), ''listings'' (''listing''), ''[[līzings]]'' (''leasing''), ''lokauts'' (''lockout''), ''[[meikaps]]'' (''make-up''), ''menedžeris'' (''manager''), ''nokauts'' (''knockout''), ''ofiss'' (''office''), ''[[peidžeris]]'' (''pager''), ''samits'' (''summit''), ''[[spams]]'' (''spam''), ''[[priekšnesums|šovs]]'' (''show''), ''[[taimeris]]'' (''timer''), ''tops'' (''top'').<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Internacionālisma semantika starpvalodiskā skatījumā | author= Valentīna Skujiņa | date= 2005. gada 1. februāris | work= LZA Terminoloģijas komisija | url= http://termini.lza.lv/article.php?id=14 | accessdate= 2012. gada 30. augustā | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20120116232420/http://termini.lza.lv/article.php?id=14 | archivedate= 2012. gada 16. Janvāris }}</ref>

==== Internacionālismi ====
Vispārīgos noteikumus [[svešvārds|internacionālismu]] (un citu [[svešvārds|svešvārdu]]) rakstīšanai latviešu valodā ir izvirzījusi [[Rīgas Latviešu biedrība]]s Zinību komisija 1885. gada 27. jūnija sēdē. Aizgūstot vārdus tiek ņemta vērā to izruna un rakstība tiek ņemta no oriģinālvalodas, cenšoties izvairīties no starpniekvalodu ietekmes.<ref>[http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/intern-val.kult.htm Pēc tradīcijas internacionālismi latviešu valodā tiek saukti par svešvārdiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100424232433/http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/intern-val.kult.htm |date={{dat|2010|04|24||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Visvairāk internacionālismu Eiropas tautu valodās, tai skaitā latviešu, ir no [[grieķu valoda|grieķu]], [[latīņu valoda|latīņu]] un [[franču valoda]]s. Pie internacionālismiem, kas ir grieķu cilmes var pieskaitīt: ''agronoms, analīze, aritmētika, bibliotēka, demokrātija, drāma, ekonomika, filozofija, fizika, fonētika, gramatika, harmonija, komēdija, koris, kritika, leksika, lirika, loģika, matemātika, morfoloģija, orgāns, orķestris, poēma, politika, simbols, sintakse, taktika, teātris, tehnika, teorija, traģēdija, utopija, zona''.

Latīņu cilmes internacionālismi ir vārdi: ''arguments, autors, deputāts, dokuments, eksāmens, ekskursija, evolūcija, fakts, forma, komunisms, mode, operācija, pozīcija, progress, pulss, republika, revolūcija, sociālisms, summa, tabula, teksts, tendence, unikāls, urna, vibrēt, vitāls''.<ref>[http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks15.htm Svešvārdi jeb internacionālismi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120203142853/http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks15.htm |date={{dat|2012|02|03||bez}} }} {{lv ikona}}</ref>

==== No somugru valodām ====
No [[Somugru valodas|somugru valodām]], galvenokārt [[lībiešu valoda|lībiešu]] un [[igauņu valoda|igauņu]], pirms 13. gadsimta ir aizgūti vairāki simti vārdu. Pašlaik to skaitu latviešu valodā lēš no 400 līdz 500 vārdiem.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Latviska tematiskā vārdnīca |author=Egīls Skudra |url= http://www.eraksti.lv/fetchbook.php?urlkey=5990650 |year= |publisher= |location= |isbn= |page=152}}</ref> [[Lībieši]] apdzīvoja Latvijas teritoriju vēl pirms baltu ciltīm un to valodai bija arī nozīmīga loma latviešu valodas izveidē. No lībiešu valodas galvenokārt aizgūti vārdi, kas saistīti ar jūru un zvejniecību. Pie aizguvumiem no somugru valodām var pieskaitīt šādus vārdus: ''allaž'' ({{val|liv|alz}}), ''joma'' (''jūom''), ''kaija'' (''kajāgõz''), ''kāls'' (''kǭ’l''), ''kāzas'' (''kōzgõnd''), ''ķesele'' (''kešīļ''), ''ķepa'' (''käpā''), ''ķīsis'' (''kīš''), ''launags'' (''pierrõlȭinagizt''), ''liedags'' (''līedõg''), ''loms'' (''lūom''), ''maksa'' (''maks''), ''murds'' (''mȭrda''), ''muiža'' (''mȯizõ''), ''nūja'' (''nui''), ''paisums'' (''paizõm''), ''puika'' (''pȯis''), ''puķe'' (''puţk''), ''pulgot'' (''pȯlgõ''), ''salaka'' (''salāk''), ''selga'' (''sǟlga''), ''sēne'' (''sēņ''), ''sīga'' (''sīgõz''), ''tērauds'' (''tierōda''), ''vajadzēt'' (''vajag''), ''vimba'' (''vīmba'') u.c.<ref name="Aizguvumi"/><ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Latviešu – lībiešu vārdnīca  | work= LLTA „Lauku ceļotājs” | url= http://www.celotajs.lv/cont/prof/proj/PolProp/Dokumenti/libiesu_vardnica_LV.pdf | accessdate= 2014. gada 26. septembrī | language= latviski}}</ref>

Papildus arī daļēji aizgūts uzsvars uz pirmās zilbes, kas lietuviešu valodā saglabājies mainīgs, kā arī dažādas somugriskas sintaktiskas konstrukcijas.

==== No citām baltu valodām ====
No pārējām baltu valodām ir aizgūti zemāk minētie vārdi:

* lituānismi (no [[lietuviešu valoda]]s), piemēram, ''daile'' (''dailė''), ''duļķes'' (''dulkės''), ''ģimene'' (''giminė''), ''ģērbt'' (''gerbti''), ''kareivis'' (''kareivis''), ''ķēve'' (''kėvė''), ''ķekars'' (''kekė''), ''ķepuroties'' (''kepurnėtis''), ''[[ķets]]'' (''ketus''), ''ķērpis'' (''kerpė''), ''ķirmis'', ''laimēt'' (''laimėti''), ''leņķis'', ''mēģināt'' (''mėginti''), ''paģiras'' (''pagirios''), ''snuķis'' (''snukis''), ''sādža'' (''sodžius''), ''veikals'' (''veikalas''), ''žagars'' (''žagaras''), ''žilbt'' (''žlibti''). Daļa no tiem ir aizgūti apzināti, daļa ienākusi caur izloksnēm;<ref>Vija Ziemele. [https://docs.google.com/viewer?a=v&q=cache:7WgHSHEnisgJ:www.jvsk.lv/data/836766672.ppt+litu%C4%81nismi+%C4%B7ekars,+%C4%B7epuroties,+%C4%B7%C4%93rpji,+%C4%B7irmis&hl=lv&gl=lv&pid=bl&srcid=ADGEESgDuoNAG7YkcdecDp1Jk92zd9W3XMhRLiapK_aBbIJ12vtqzWTUdvtjV_LIGTqYgxSXEHZQVAPrxPeLA1YIQL0JheoXcmq5oLnHUyiPD0hECTr-WLlu7sxNIxnENrhtfq_PwXf1&sig=AHIEtbQX0F1CYyisH0jzH3vwXZTIPqHEHg&pli=1 Leksikas slāņi] {{lv ikona}}</ref>
* kursismi (no [[kuršu valoda]]s), piemēram, ''dzintars, menca, venteris'', kā arī iespējams ''cīrulis'', ''leitis'', ''pīle'' un ''skrandas'';<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Latvieši |author=Alvīds Butkus |url=http://www.lt-lv-forum.org/files/786/Butkus_Latviu%20kalba.pdf |year=1995 |publisher=Izdevniecība „Aesti”|location=[[Kauņa]] |isbn=9986-9034-0-8 |pages=171—172 |accessdate={{dat|2013|01|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140703221348/http://www.lt-lv-forum.org/files/786/Butkus_Latviu%20kalba.pdf |archivedate={{dat|2014|07|03||bez}} }}</ref>
* prūsismi (no [[senprūšu valoda]]s), piemēram, ''ķermenis'' (''kērmens'').<ref name="Aizguvumi"/>

==== Barbarismi ====
{{pamatraksts|Barbarisms#Barbarismi latviešu valodā}}
Latviešu valodā par [[barbarismi]]em visbiežāk uzskata [[literārā valoda|literārajā valodā]] nevēlamus aizguvumus. Piemēram: ''deķis (sega), zapte (ievārījums), apbižot (apcelt), davaj (aiziet), pufaika (jaka), maika (krekls), kurtka (jaka), čats ([[tērzētava]]), špička (sērkociņš), šovs (priekšnesums, izrāde), ok (labi), truba (caurule), foršs, knapi (tik tikko), vaktēt (sargāt), bode (veikals)'' utt.<ref>[http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks16.htm Barbarismi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101229060141/http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks16.htm |date={{dat|2010|12|29||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Tie ir viena no [[Žargons|žargonu]] parastajām sastāvdaļām.

Barbarismi latviešu valodā tiek ieskaitīti pie stilistiski izmantojamajiem valodas līdzekļiem kā [[sarunvaloda|sarunvalodā]] izmantojami vārdi. Lielākā daļa barbarismu latviešu valodā ir ienākuši no [[vācu valoda|vācu]] un [[krievu valoda]]s; ir arī citu valodu cilmes barbarismi, ko izmanto žargonā, piemēram vecie [[anglicismi]]: ''čoks, čoms, džeks, džonis, štīme, drope, trobelis'' u.c. Šis process turpinās — valodā ienāk jauni barbarismi, piemēram, ''tīnis'' «pusaudzis», ''fans'' «līdzjutējs, cienītājs, pielūdzējs».

=== Apvidvārdi ===
{{pamatraksts|Apvidvārds}}
[[Apvidvārdi]] ir konkrētam apvidum raksturīgi dialekta izlokšņu vārdi, kas pastāv līdzās literārajai valodai un visā Latvijā pazīstamiem vārdiem. To daudzveidību ir sekmējusi saskare ar kaimiņtautu valodām, atšķirīgo kultūru ietekme un reģionu vēsturiskā nošķirtība. Apvidvārdus galvenokārt lieto, lai nosauktu dažādus sadzīves un mājsaimniecības priekšmetus, kā arī vienkāršus [[darbarīks|darbarīkus]], [[mūzikas instruments|mūzikas instrumentus]], lauksaimniecības produktus, ēdienus, [[apģērbs|apģērbus]] un dažādus augus, tos izmanto arī [[daiļliteratūra|daiļliteratūrā]], lai izceltu novadu leksiskās atšķirības un īpatnības. Par piemēriem var minēt vārdu „kartupelis”, kuru Kurzemē plaši sauc arī par „rāceni”, Vidzemes vidienē — par „tupeni”, Latgalē — „buļbu” un „[[varde|vardi]]”, kura Ziemeļvidzemē pazīstama arī kā „kunna” un Rietumkurzemē — „naģe”. Tomēr dažreiz pateicoties rakstniekiem apvidvārdi kļūst par literāriem vārdiem un papildina literārās valodas vārdu krājumu, piemēram „dāsns” (devīgs), „veldze” (atspirdzinājums). No apvidvārdiem ir radušies arī diezgan daudzi poētismi.

=== Vecvārdi ===
{{pamatraksts|Vecvārds}}
[[Vecvārdi]] ir tādi vārdi, kas agrāk ir tikuši lietoti, tomēr mūsdienās tos lieto ļoti reti vai praktiski nemaz. Var būt divu veidu vecvārdi: historismi un arhaismi.

==== Historismi ====
Par historismiem sauc tos vārdus, kam beidz pastāvēt to apzīmētie jēdzieni, piemēram, dzimtbūšana, [[sieks]], [[olekts]], [[vagars]]. Daudzi historismi arī kļūst par vēstures terminiem, kas ir saistīti ar sabiedrības vēsturi un ir vienīgie šo jēdzienu apzīmējumi, piemēram, dzimtbūšana, dzimtcilvēks, dzimtļaudis, [[landtāgs]], [[cunfte]], bilde, [[rāte]]. Vecvārdi ir arī seno mērvienību un naudas vienību nosaukumi kā pēda, colla, [[birkavs (mērvienība)|birkavs]], sieks, [[stops (mērvienība)|stops]], [[grasis (naudas vienība)|grasis]], [[dālderis]], [[vērdiņš]] u.c.<ref>[http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks23.htm Vecvārdi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101118035051/http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks23.htm |date={{dat|2010|11|18||bez}} }} {{lv ikona}}</ref>

== Gramatika ==
{{pamatraksts|Latviešu valodas gramatika}}

=== Lietvārdu formas ===

Latviešu valodā [[lietvārdi]]em ir dzimte, skaitlis un locījums. Latviešu valodā lietvārdiem ir divas dzimtes (vīriešu un sieviešu) un divi skaitļi (vienskaitlis un daudzskaitlis). Locījumi ir septiņi:

* '''[[Nominatīvs]]''': kas?
* '''[[Ģenitīvs]]''': kā?
* '''[[Datīvs]]''': kam?
* '''[[Akuzatīvs]]''': ko?
* '''[[Instrumentālis]]''': ar ko?
* '''[[Lokatīvs]]''': kur?
* '''[[Vokatīvs]]''': uzrunas forma (bez jautājuma)

{| class="wikitable"
|-
! Locījums
! [[pirmā deklinācija|tēvs]]
! [[otrā deklinācija|brālis]]
! [[trešā deklinācija|ledus]]
! [[ceturtā deklinācija|sieva]]
! [[piektā deklinācija|upe]]
! [[sestā deklinācija|zivs]]
|-
! colspan="7"| Vienskaitlis
|-
| N
| tēvs
| brālis
| ledus
| sieva
| upe
| zivs
|-
| Ģ
| tēva
| brāļa
| ledus
| sievas
| upes
| zivs
|-
| D
| tēvam
| brālim
| ledum
| sievai
| upei
| zivij
|-
| A
| tēvu
| brāli
| ledu
| sievu
| upi
| zivi
|-
| L
| tēvā
| brālī
| ledū
| sievā
| upē
| zivī
|-
| V
| tēv!
| brāli!
| ledu!
| sieva!
| upe!
| zivs!
|-
! colspan="7"| Daudzskaitlis
|-
| N
| tēvi
| brāļi
| ledi
| sievas
| upes
| zivis
|-
| Ģ
| tēvu
| brāļu
| ledu
| sievu
| upju
| zivju
|-
| D-I
| tēviem
| brāļiem
| lediem
| sievām
| upēm
| zivīm
|-
| A
| tēvus
| brāļus
| ledus
| sievas
| upes
| zivis
|-
| L
| tēvos
| brāļos
| ledos
| sievās
| upēs
| zivīs
|}

== Latviešu valoda datoros ==
[[Attēls:Latvian Ergonomic Keyboard Layout.png|300px|thumb|Reti lietotais ergonomiskais latviešu valodas tastatūras izkārtojums]]

Rakstīšanai latviešu valodā tiek izmantotas standarta [[QWERTY]] tastatūras, diakritisko zīmju likšanai lietojot kādu no „[[mēmie taustiņi|mēmajiem taustiņiem]]” (parasti " vai dažreiz ~). Daļa tastatūras izkārtojumos diakritiskās zīmes tiek liktas izmantojot [[AltGr]] taustiņu (visbiežāk [[Windows 2000|2000]] un [[Windows XP|XP]] iekļautajā izkārtojumā (''Latvian QWERTY'')). 1990. gadu sākumā, izstrādāts latviešu valodas ergonomiskais [[tastatūras izkārtojums]]. Lai arī tas ir pieejams valodu atbalsta programmatūras komplektācijā, tas nav kļuvis populārs, tastatūru ar šāda izkārtojuma trūkumu dēļ.

1990. gados [[programmatūra]]s atbalsta trūkuma dēļ radās neoficiālā [[pareizrakstība]] — ''[[translits]]'' —, kuru izmantoja gadījumos, kad nebija pieejamas latviešu valodas diakritiskās zīmes ([[elektroniskais pasts|e-pastos]], tīmekļa interešu kopās un forumos, [[tērzētava|tērzētavās]], rakstot [[īsziņa]]s utt.). Šajā rakstības veidā diakritiskās zīmes tiek aizstātas ar [[digrāfs|digrāfiem]] — burtu dubultojumiem —, kas apzīmē garos patskaņus: ''[[j]]'', kas norāda uz līdzskaņu mīkstināšanu; burti ''[[š]]'', ''[[č]]'' un ''[[ž]]'' tiek rakstīti ar burta ''[[h]]'' palīdzību, kas aizstāj [[hačeks|hačeku]]. Taču dažreiz otrais burts, tas, kurš apzīmē it kā esošo diakritisko zīmi, tiek aizstāts ar vienu no diviem diakritiskajiem burtiem (piemēram š tiek rakstīts kā ss vai sj, nevis sh), tomēr pastāv arī rakstība, kurā tiek rakstīts bez nekādiem papildu burtiem vai rakstzīmēm, kas liecinātu par šo diakritisko zīmju neesamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Latviešu valodas īpatnības internetā |author= Inta Urbanoviča |publisher= [[Latvijas Universitāte]] |url= http://www.lu.lv/filol/valoda/ind_3_publ_r_ievads.htm |accessdate= 2012. gada 30. augustā }}</ref> Latviešu valodas atbalstam izmantota koda lappuse [[Windows-1257]], bet mūsdienās atbalstu nodrošina ar [[Unikods|Unikodu]].

== Alfabēts ==
[[Latviešu alfabēts|Latviešu literārās valodas alfabētā]] ir 33 burti:
{| style="font-family:Arial Unicode MS; font-size:1.4em; border-color:#000; border-width:1px; border-style:solid; border-collapse:collapse; background:#f8f8ef;"
|-
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | A a
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Ā ā
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | B b
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | C c
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Č č
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | D d
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | E e
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Ē ē
|- style="text-align:center;"
| style="width:3em; padding: 3px;" | F f
| style="width:3em; padding: 3px;" | G g
| style="width:3em; padding: 3px;" | Ģ ģ
| style="width:3em; padding: 3px;" | H h
| style="width:3em; padding: 3px;" | I i
| style="width:3em; padding: 3px;" | Ī ī
| style="width:3em; padding: 3px;" | J j
| style="width:3em; padding: 3px;" | K k
|- style="text-align:center;"
| style="width:3em; padding: 3px;" | Ķ ķ
| style="width:3em; padding: 3px;" | L l
| style="width:3em; padding: 3px;" | Ļ ļ
| style="width:3em; padding: 3px;" | M m
| style="width:3em; padding: 3px;" | N n
| style="width:3em; padding: 3px;" | Ņ ņ
| style="width:3em; padding: 3px;" | O o
| style="width:3em; padding: 3px;" | P p
|- style="text-align:center;"
| style="width:3em; padding: 3px;" | R r
| style="width:3em; padding: 3px;" | S s
| style="width:3em; padding: 3px;" | Š š
| style="width:3em; padding: 3px;" | T t
| style="width:3em; padding: 3px;" | U u
| style="width:3em; padding: 3px;" | Ū ū
| style="width:3em; padding: 3px;" | V v
| style="width:3em; padding: 3px;" | Z z
|-
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Ž ž
|}

=== Vēsturiskas alfabēta variācijas ===
Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] alfabētā ietilpa, kā arī vēlāk trimdā un dažu izdevniecību grāmatās un periodiskos iespieddarbos arī Latvijā kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma ir izmantoti burti un digrafi [[Ō]], ō, [[Ŗ]], ŗ, Ch, ch.

Ŗ jeb 'mīkstā R' lietošanu pārtrauca 1946. gadā. To nelietojot:
* mainījusies [[Šaurais un platais e, ē|platā un šaurā e un ē]] izruna;
* dažkārt vērojams [[līdzskaņu mija]]s zudums 2. un 5. deklinācijā;
* dažu vārdu nozīmi tagad iespējams izšķirt tikai pēc konteksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.eraksti.lv/forma.php?gid=78&b=1 |title= «Kā lietot Ŗ, ŗ» |author= Jānis Kušķis |authorlink= Jānis Kušķis |coauthors=  |date=  |format= PDF |archiveurl= https://web.archive.org/web/20070929141203/http://www.eraksti.lv/forma.php?gid=78&b=1 |archivedate= {{dat|2007|09|29||bez}} |access-date= {{dat|2006|05|30||bez}} }}</ref>

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=20em}}

== Skatīt arī ==
* [[Latviešu valodas gramatika]]
* [[Latvieši]]
* [[Latviešu personvārdi]]

== Literatūra ==
* [[Velta Rūķe-Draviņa|Velta Rūķe]], [[Latviešu valodas pareizrakstības vārdnīca]], Latvju Grāmata, 1944.

== Ārējās saites ==
* [http://valodasrokasgramata.lv/ Latviešu valodas rokasgrāmata]
* [https://web.archive.org/web/20080221190004/http://www.liis.lv/latval/Darbinieki/Citati/Zevers1.htm Dr. phil. J.Zēvers. Ko patapinātie vārdi liecina par latviešu aizvēsturisko senatni?] Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Rīga, 1921, Nr.6, 559.-569.lpp.
* [http://zagarins.net/jg/jg43/JG43_Blese.htm Prof. Dr. Ernests Blese. Kāds vārds par latviešu valodu] "Jaunā Gaita" nr. 43., 1963.
* [http://www.vvk.lv/index.php?sadala=14&id=235 Materiāli par latviešu valodu — Valsts valodas komisija] {{lv ikona}}
* [http://www.ailab.lv/ LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija] {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20050304051058/http://dictionary.site.lv/dictionary/ Latviešu-angļu vārdnīca]
* Spēku zaudējušie [http://www.vvk.lv/?sadala=135 tiesību akti par latviešu valodas statusu] {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20071024145646/http://www.ttc.lv/ Tulkošanas un terminoloģijas centrs] {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20060303005617/http://www.genling.nw.ru/Baltist/Publicat/LatgVol1.pdf Latgalīšu volūdys gramatika] {{lv ikona}}
* [http://www.acl.lv/lv/ Latviešu tiešsaites tulkotājs] {{lv ikona}}
* [http://www.vvk.lv/index.php?sadala=221&id=710 Latviešu terminoloģijas izstrādes principi > Fonoloģiskais aspekts] {{lv ikona}}

{{Baltu valodas}}
{{ES oficiālās valodas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltu valodas]]
[[Kategorija:Latviešu valoda| ]]
[[Kategorija:Latvijas valodas]]