Apskatīt Latvijas Gāze izejas kodu

{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = AS ''Latvijas Gāze''
| logo             = [[Attēls:Latvijas Gaze Logo.svg|275px]]
| caption          = 
| imagestyle       = 
| type             = [[akciju sabiedrība]]
| traded_as        = 
| genre            = 
| fate             = 
| predecessor      = 
| successor        = 
| foundation       = 1991. gads
| founder          = 
| defunct          = 
| location_city    = [[Rīga]]
| location_country = {{LAT}}
| location         = 
| locations        = 
| area_served      = 
| key_people       = [[Aigars Kalvītis]]<br />(valdes priekšsēdētājs)
| industry         = [[enerģētika]]
| products         = 
| services         = [[dabasgāze]]s tirdzniecība
| revenue          = 
| operating_income = 
| net_income       = 
| aum              = 
| assets           = 
| equity           = 
| value            = 
| owner            = ''[[Gazprom]]''<br />[[Rietumu banka]]<br />''[[Uniper]]''<br />''[[Itera Latvija]]''
| num_employees    = 
| parent           = 
| divisions        = 
| subsid           = 
| homepage         = {{URL|lg.lv}}
| footnotes        = 
| intl             = 
}}
'''[[akciju sabiedrība|AS]] "Latvijas Gāze"''' ('''LG''') ir [[Latvija]]s uzņēmums, kas nodarbojas ar [[dabasgāze]]s importu un tirdzniecību. Uzņēmuma galvenais birojs ir [[Rīga|Rīgā]].

Dabasgāzes vairumtirdzniecība un pārdošana rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām tiek veikta Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā.

AS "Latvijas Gāze" īpašnieki ir ''[[Gazprom]]'' (34,00 %), [[Rietumu banka]] (28,97 %), ''[[Uniper|Uniper Ruhrgas International GmbH]]'' (18,26 %), ''[[ITERA Latvija]]'' (16,00 %).<ref name="db 2024.08.19" />

== Vēsture ==
1862. gadā Rīgā sāka darboties mākslīgās gāzes fabrika, kas no [[akmeņogles|akmeņoglēm]] ražoja [[deggāze|deggāzi]] Vecrīgas ielu apgaismošanai. Vēlāk deggāzi sāka izmantot arī gāzdzinējos un mājsaimniecībās. Otro gāzes fabriku Rīgā atklāja 1875. gadā. [[Liepāja|Liepājā]] gāzes fabriku atklāja 1882. gadā.<ref name="Ieskats vēsturē" />

Pēc Otrā pasaules kara 1949. gadā Latvijā sāka izmanot sašķidrināto naftasgāzi, 1961. gadā izveidoja LPSR Ministru Padomes Galveno gazifikācijas parvaldi, kas vēlāk tika reorganizēta par LPSR Valsts gazifikācijas komiteju.

1962. gadā Rīgu sasniedza gāzesvads no [[Dašava]]s Ukrainā, un pirmoreiz sāka izmantot dabasgāzi. 1968. gadā sāka darboties [[Inčukalna pazemes gāzes krātuve]]. 1970. gados Ļeņingradas institūtā ''Giprospecgaz'' tika sagatavots Latvijas gāzes apgādes perspektīvais plāns, kas paredzēja jaunu gāzes vadu un kompresora staciju būvi.

1972. gadā atklāja gāzes vadu [[Valdajs]]—[[Pleskava]]—[[Rīga]], kas gāzi saņēma no Vuktilas atradnes Rietumsibīrijā.<ref name="Ieskats vēsturē" />

1986. gadā pabeidza maģistrālā gāzesvada [[Saurieši]]—[[Ogre]]—[[Jēkabpils]]—[[Daugavpils]] būvniecību. Bija paredzēta arī Dobeles pazemes gāzes krātuves izbūve, bet tas netika realizēts. 1987. gadā LPSR Valsts gazifikācijas komiteju reorganizēja par ražošanas apvienību ''Latvijas Gāze''.<ref name="Ieskats vēsturē" />

1991. gadā pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s valdība pārņēma savā jurisdikcijā visu Latvijas teritorijā esošo gāzes apgādes infrastruktūru, apvienojot tās valsts firmā ''Latvijas Gāze'' (LG), kas reģistrēta 1991. gada 25. martā. To 1994. gada 31. janvārī pārveidoja par valsts akciju sabiedrību.<ref name="Lursoft LG" /> 1996. gadā uzņēmumu iekļāva privatizējamo objektu sarakstā. No 1997. gada līdz 2002. gadam notika ''Latvijas Gāze'' [[privatizācija]], un par tā akcionāriem kļuva ''E.ON Ruhrgas International AG'', ''AAS Gazprom'' un ''SIA ITERA Latvija''.

2014. gada martā ''E.ON Ruhrgas'' paziņoja, ka plāno aiziet no Latvijas tirgus.<ref name="tvnet 2014.04" />
2016. gada 1. janvārī ''Latvijas Gāze'' akcionāra ''E.ON Ruhrgas International GmbH'' mātes uzņēmums ''[[Uniper|Uniper AG]]'' atdalījās no ''[[E.ON]]'', un ''E.ON Ruhrgas International GmbH'' tika pārdēvēts par ''Uniper Ruhrgas International GmbH''. 2016. gada 28. janvārī ''Uniper Ruhrgas International'' pārdeva 28,97 % ''Latvijas Gāze'' akciju investīciju fondam ''[[Marguerite Fund]]'', kurā piedalās finanšu institūcijas ''Caisse des Depots et Consignations'', ''Cassa Depositi e Prestiti'', [[Eiropas Investīciju banka]], ''Instituto de Credito Oficial'', ''KfW'' un ''PKO Bank Polski''.<ref name="delfi 2016.01" />

2016. gada 11. februārī [[Saeima]] pieņēma Enerģētikas likuma grozījumus, paredzot tiesības lietotājiem izvēlēties gāzes piegādātāju, tādējādi īstenojot dabasgāzes tirgus reformas noslēdzošo posmu. Vienīgajam dabasgāzes piegādātājam Latvijā ''Latvijas Gāze'' līdz 2017. gada 3. aprīlim atsevišķā uzņēmumā būtu jānodala gāzes pārvade un uzglabāšana no sadales un tirdzniecības. Savukārt līdz 2017. gada 31. decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoram būtu jābūt juridiski neatkarīgam no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību un sadali.<ref name="Saeima 11.02.2016" />

2016. gada 2. septembrī ''Latvijas Gāze'' akcionāri ārkārtas sapulcē apstiprināja uzņēmuma reorganizāciju, izveidojot jaunu komercsabiedrību ''[[Conexus Baltic Grid]]'' un nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus. 22. decembrī notika ''Conexus Baltic Grid'' dibināšanas sapulce;<ref name="DB 2016.12.22" /> tas Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēts 2017. gada 2. janvārī.
2017. gada 22. novembrī ''Latvijas Gāze'' dibināja meitas uzņēmumu ''[[Gaso]]'', kam nodeva sadales sistēmas operatora funkcijas.<ref name="DB 2016.11" />
2017. gadā "Latvijas Gāze" sāka dabasgāzes tirdzniecību Lietuvā un Igaunijā.

Pēc [[Somija]]s gāzes tirgus atvēršanas 2020. gada 1. janvārī "Latvijas Gāze" sāka dabasgāzes tirdzniecību Somijā.
2022. gada 8. augustā AS "Latvijas gāze" akcionāru sapulcē tika nolemts gāzes sadales sistēmas operatora ''[[Gaso]]'' kapitāldaļas nodot jaundibināmam uzņēmumam.<ref name="db 2022.08.08" />
2023. gadā "Latvijas gāze" sāka ''Gaso'' pārdošanas procesu, jo pēc 2022. gadā pieņemtā regulējuma ''Gaso'' nevarēja pārvaldīt Krievijas vai Baltkrievijas akcionāri.
2023. gada 14. aprīlī "Latvijas gāze" noslēdza vienošanos par AS ''Gaso'' pārdošanu Igaunijas uzņēmumam ''[[Eesti Gaas]]'' par 120 miljoniem eiro.<ref name="tvnet 2023.04.14" /> Pēc valdības piekrišanas un konkurences padomes atļaujas saņemšanas darījums tika pabeigts 17. jūlijā.

2023. gada 24. novembrī tika paziņots, ka "Latvijas gāze" valdes locekļu Aigara Kalvīša, Elitas Dreimanes un Egīla Lapsaļa izveidotā speciāla mērķa sabiedrība ''Energy Investments'' iegādājusies 28,97 % LG akciju no Luksemburgas investīciju fonda ''Marguerite Gas II''. Lai gūtu līdzekļus nākamajiem akciju iegādes posmiem, ''Energy Investments'' vadības izpirkuma procesa ietvaros atsavināja ar atpakaļpirkuma tiesībām projekta finansētājam [[Rietumu banka]]i pirmajā posmā iegādātās 28,97 % "Latvijas gāze" kapitāldaļas.<ref name="tvnet 2023.12.05" />
2024. gada 28. jūnijā "Latvijas gāze" Latvijas Bankai iesniedza lūgumu atļaujas saņemšanai izteikt uzņēmuma akciju atpirkšanas piedāvājumu; to Latvijas Banka atļāva 24. jūlijā. Tika izteikts akciju atpirkšanas piedāvājums 3,35 eiro par vienu akciju. Piedāvājums attiecās uz 18,75 % kapitāla, bet pēc atpirkšanas perioda uzņēmuma rīcībā nonāca tikai 0,014 %. 23. augusts bija AS "Latvijas gāze" akciju kotēšanas pēdējā diena ''[[Nasdaq Riga]]'' biržā.<ref name="db 2024.08.19" />

== Pārvalde ==
''Latvijas Gāze'' pārvaldes institūcijas ir akcionāru sapulce, padome un valde, no kurām augstākā ir akcionāru sapulce. Padome ir uzņēmuma pārraudzības institūcija, kas akcionāru sapulču starplaikos pārstāv akcionāru intereses un uzrauga valdes darbību. Padome sastāv no 11 locekļiem, kurus ievēl uz trīs gadiem. Padomes priekšsēdētājs ir Guntars Reidzāns, padomes locekļi: Matiass Kolenbahs, Kirils Neujmins, Kirils Seļezņovs, Olivers Gīze, Jurijs Ivanovs, Vitālijs Hatjkovs, Jeļena Mihailova, Valentīns Bļugers, Nikolajs Dorofejevs, Edgars Buncis un Kristians Janzens.

Valde pārzina un vada sabiedrības visas lietas, pārstāv sabiedrību un pārvalda sabiedrības mantu atbilstoši Likumiem. Valde izlemj visus ar sabiedrības darbību saistītos jautājumus, kas nav padomes vai akcionāru sapulces kompetencē. Sabiedrības Valdes sastāva ir 5 locekļi, kurus padome ievēl uz trīs gadiem. Valdes priekšsēdētājs ir [[Aigars Kalvītis]] (kopš 2015. gada augusta), viņa vietnieks Deniss Jemeļjanovs, valdes locekļi Elita Dreimane, un Inga Āboliņa (līdz 2022. gada 12. augustam).<ref name="Valde" /> 

AS "Latvijas Gāze" meitassabiedrības AS "Gaso" valdē 2022. gadā strādāja viens, savukārt padomē pieci Krievijas pilsoņi. 2022. gada 16. jūnijā [[Saeima]] pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ar ko aizliedza Krievijas un Baltkrievijas juridiskām personām un pilsoņiem būtiski līdzdarboties Latvijas drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/aizliedz-krievijas-un-baltkrievijas-juridiskam-personam-butiski-lidzdarboties-latvijas-drosibai-nozimigas-kapitalsabiedribas.a461831/ Aizliedz Krievijas un Baltkrievijas juridiskām personām būtiski līdzdarboties Latvijas drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās] lsm.lv 2022. gada 16. jūnijā</ref>

== Atbalsta programmas ==
Uzņēmums iegulda ievērojamus līdzekļus dažādās sporta, zinātnes un kultūras atbalsta programmās.

1997. gadā ''Latvijas Gāze'' kļuva par [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] atbalstītāju un [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas Nacionālās vīriešu basketbola izlases]] ģenerālsponsoru. 
2003. gadā tā sāka finansēt gada balvu par mūža ieguldījumu zinātnē, par daudzsološu pieteikumu gāzes, siltumtehnikas un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas nozarē, kā arī [[kardioloģija]]s zinātnē. 
2004. gadā ''Latvijas Gāze'' ieguva [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālās operas]] patrona nosaukumu, tā piedalījās arī Starptautisko Opermūzikas svētku organizēšanā un atbalstīta arī dažādus starptautiskus mūzikas festivālus un konkursus.
Uzņēmums atvēlēja finansējumu arī dažādiem dabas aizsardzības projektiem, tajā skaitā [[Engures ezers|Engures ezera]] dabas parka uzturēšanai un [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas nacionālā parka]] fondam.
2005. gadā LG uzdāvināja jaunu datorklasi [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Būvniecības fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūtam, rīkoja konkursu skolēniem, lai veicinātu bērnu izpratni par dažādām gāzēm, to izmantošanu, drošību.
2006. gadā LG atbalstīja Gaujas Nacionālā parka fonda projektu "Meža dzīvnieku aizsardzība un apsaimniekošana". 2006. gadā LG finansēja Latvijas vīriešu hokeja izlases sagatavošanu dalībai pasaules hokeja čempionātā un olimpiskajās spēlēs, kā arī [[Latvijas Bobsleja federācija]]i sportistu izlasi 2006./2007. gada sezonā. 2006. gadā finansējums tika atvēlēts arī [[Latvijas Motosporta federācija]]s un [[Latvijas Ūdens motosporta federācija]]s mērķu īstenošanai.
2007. gadā LG atbalstīja projektu ''Innovation Circuss'' un atvēlēja līdzekļus stipendiju konkursa uzvarētājiem gāzes un vēdināšanas tehnoloģiju nozarēs un [[Sirds ķirurģija|sirds ķirurģijā]]. 
Kopš 2008. gada ''Latvijas Gāze'' ir Latvijas Nacionālās sieviešu izlases atbalstītājs.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
<ref name="Ieskats vēsturē">[http://www.lg.lv/uploads/filedir/File/Uznemuma_darbiba/Ieskats%20gazes%20nozares%20vesture%20Latvija%202002.pdf Ieskats gāzes nozares vēsturē Latvijā (2002)]{{Novecojusi saite}}</ref>
<ref name="Lursoft LG">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/latvijas-gaze Latvijas Gāze, Akciju sabiedrība]</ref>
<ref name="tvnet 2014.04">[http://financenet.tvnet.lv/zinas/504714-no_latvijas_gazes_aiziet_nozimigs_akcionars_vieta_gazprom No «Latvijas gāzes» aiziet nozīmīgs akcionārs; vietā «Gazprom»?] Nekā Personīga/TV3, 2014. gada 6. aprīlī</ref>
<ref name="Valde">[http://www.lg.lv/?id=96&lang=lat Valde]</ref>
<ref name="delfi 2016.01">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/vacu-investors-pardod-latvijas-gazes-akcijas.d?id=46998321  Vācu investors pārdod 'Latvijas Gāzes' akcijas] LETA, 29.01.2016</ref>
<ref name="DB 2016.12.22">[http://www.db.lv/razosana/energetika/nodibinats-dabasgazes-parvades-un-uzglabasanas-sistemas-operators-conexus-baltic-grid-458033  Nodibināts dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators Conexus Baltic Grid] LETA, 2016. gada 22. decembris</ref>
<ref name="Saeima 11.02.2016">[http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/24405-saeima-nosaka-gazes-tirgus-atversanas-principus Saeima nosaka gāzes tirgus atvēršanas principus] Saeima, 11.02.2016.</ref>
<ref name="DB 2016.11">[http://www.db.lv/ekonomika/energetika/par-gaso-valdes-priekssedetaju-iecelta-petersone-godmane-469103 Par Gaso valdes priekšsēdētāju iecelta Pētersone-Godmane] Žanete Hāka, 2017. gada 22. novembris</ref>
<ref name="db 2022.08.08">[https://www.db.lv/zinas/lg-uznemumu-gaso-nodos-jaundibinama-kompanijai-508740 LG uzņēmumu Gaso nodos jaundibināmai kompānijai] LETA, 08.08.2022</ref>
<ref name="tvnet 2023.04.14">[https://www.tvnet.lv/7754170/latvijas-gaze-pardos-gaso-igaunijas-uznemumam-eesti-gaas "Latvijas Gāze" pārdos "Gaso" Igaunijas uzņēmumam "Eesti Gaas"] LETA, 2023. gada 14. aprīlis</ref>
<ref name="tvnet 2023.12.05">[https://www.tvnet.lv/7912381/latvijas-gazes-valdes-locekli-kopa-ar-rietumu-banku-plano-izpirkt-visas-uznemuma-akcijas "Latvijas gāzes" valdes locekļi kopā ar "Rietumu banku" plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas] TVNET/LETA, 2023. gada 5. decembris</ref>
<ref name="db 2024.08.19">[https://www.db.lv/zinas/latvijas-gazes-akcijas-izslegs-no-baltijas-otra-saraksta-517691 Latvijas gāzes akcijas izslēgs no Baltijas Otrā saraksta] LETA, 19.08.2024</ref>
}}

== Ārējās saites ==
* [https://lg.lv AS "Latvijas Gāze" vietne]


{{NASDAQ OMX Riga}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas Gāze| ]]
[[Kategorija:Nasdaq Riga biržā agrāk kotētie uzņēmumi]]