Latvijas PSR Ministru Padomes Galvenā pārvalde kara un valsts noslēpumu aizsardzībai presē

Vikipēdijas lapa

Latvijas PSR Ministru padomes Galvenā pārvalde valsts noslēpumu aizsardzībai presē jeb "Glavļits" bija represīva PSRS okupācijas iestāde, kuras uzdevums bija politiskā cenzūra PSKP vadībā no 1940. gada līdz 1990. gada oktobrim.

Nosaukums līdz 1940. gada 12. decembrim — Galvenā literatūras pārvalde, no kā izveidojusies abreviatūra, līdz 1941. gada jūnijam — Galvenā literatūras un izdevniecību lietu pārvalde, no 1953. gada 15. marta līdz 1953. gada 8. oktobrim — Otrā pārvalde, savukārt, līdz 1966. gada 8. septembrim — Galvenā pārvalde valsts un kara noslēpumu aizsardzībai.

No 1940. gada 16. jūnija formāli juridiski bija pakļauta Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariātam, vēlāk no 1940. gada 12. decembra līdz nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijai — Latvijas PSR Tautas komisāru padomei; vēlāk pakļauta tieši Latvijas PSR Tautas komisāru padomei un tās mantiniecei — Latvijas PSR Ministru padomei; no 1963. gada 4. novembra līdz 1966. gada 8. septembrim pakļauta ministrijas līmeņa institūcijai — Ministru Padomes Valsts preses komitejai.[1] Faktiski pakļauta Valsts Drošības komitejai un PSKP Latvijas Centrālajai komitejai.

1990. gada 10. augustā Latvijas Republikas Ministru Padome nolēma pārvaldi likvidēt.

Pārvalde atradās Vaļņu ielā 2, Rīgā, kur atrodas Izglītības un zinātnes ministrija, un Balasta dambī, "Preses nama" 18. stāvā.

"Glavļita" vadītāji Latvijā bija:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]