Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte ir viena no Latvijas Universitātes (LU) fakultātēm. Sadarbībā ar LU Matemātikas un informātikas institūtu tā sniedz augstāko akadēmisko un profesionālo izglītību, kā arī veic pētījumus datorzinātnē un informācijas tehnoloģijās.

Studijas dod izglītību piecos datorikas virzienos: datorzinātne, informācijas tehnoloģijas, informācijas sistēmas, programmatūras inženierija, datoru inženierija.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LU Datorikas fakultātes pirmsākumi ir izsekojami līdz 1919. gadam, kad matemātikas studijas varēja uzsākt Latvijas Augstskolas Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Matemātikas nodaļā. Pirmie fakultātes matemātikas profesori bija A. Mēders un E. Lejnieks (Matemātikas kabinetā, no 1926. gada Matemātikas seminārā), bet Pīrs Bols un J. Cizarevičs darbojās Inženierzinātņu fakultātes inženiermatemātikas katedrā. Privātdocents P. Kadiķis lasīja fakultatīvo kursu "Rēķinmašīnas". Vēlāk izveidoja Tīrās matemātikas nodaļu (vadīja vec. doc. A. Lūsis) un Lietišķās matemātikas nodaļu (vadīja doc. A. Putns).[2]

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada septembrī LVU Matemātikas un dabaszinātņu fakultāti sadalīja divās fakultātēs – LVU Fizikas un matemātikas fakultātē un LVU Dabaszinātņu fakultātē. Pēckara gados Tīrās matemātikas nodaļu pārdēvēja par Matemātiskās analīzes katedru (vadīja prof. A. Lūsis), bet Lietišķās matemātikas nodaļu par Vispārīgās matemātikas katedru (vadīja doc. N. Brāzma). Kā galvenie sasniegumi šajā periodā minami: 1953. gadā Vilnis Detlovs (1923 – 2007) pierādīja, ka Markova normālie algoritmi un rekursīvās funkcijas ir ekvivalentas. 1959. gadā Eižens Āriņš nodibināja Latvijas Valsts universitātes Skaitļošanas centru (LVU SC). 1960. gadā Jāņa Daubes (1910-1982) vadībā uzbūvēja pirmo Latvijas datoru LM-3. 1962. gadā Emanuela Grinberga vadībā izstrādāta kuģubūvei nepieciešama matemātiska metode un atbilstošs programmu komplekss datoram "BESM – 2" (БЭСМ-2). Emanuels Grinbergs pierādīja plenāra grafa Hamiltona cikla eksistenci, kas bija cieši saistīta ar tā saucamo četru krāsu problēmu. E. Grinberga teorēma izsauc pasaules rezonansi un grafu teorijā tā tiek dēvēta viņa vārdā. 1974. gadā XX Vispasaules matemātiķu kongresā Kanādā LVU SC vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Jānis Bārzdiņš uzstājās ar priekšlasījumu „Automātu funkciju un programmu induktīvā sintēze”.

1976. gadā Fizikas un matemātikas fakultātē nodibināja Diskrētās matemātikas un programmēšanas katedru. 1979. gadā publikācija par programmu testēšanu žurnālā IEEE Transactions on Software Engineering. 1984. gadā Rūsiņš Mārtiņš Freivalds atrada pierādījumu par varbūtisko automātu priekšrocībām noteiktos apstākļos salīdzinājumā ar determinētajiem un tam sekojošajiem varbūtību algoritmu un varbūtiskās programmu sintēzes pētījumiem.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1992. gadā LU Fizikas un matemātikas fakultātē nodibināja Datorikas nodaļu, kurā ietilpa Diskrētās matemātikas katedra, Programmēšanas katedra, Vadības sistēmu katedra, Datorzinātnes katedra un četras laboratorijas. 2009. gada 16. martā Datorikas nodaļas vadītāja Jura Borzova vadībā nodibināja LU Datorikas fakultāti.[3]

Studiju programmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pamatstudiju programmas bakalaura grāda iegūšanai: Dabaszinātņu un informācijas tehnoloģijas skolotājs (programmas direktors Jāzeps Logins), Datorzinātnes (programmas direktors Guntis Arnicāns), Programmēšana un datortīklu administrēšana (programmas direktors Jānis Zuters),
  • Augstākā līmeņa studiju programma maģistra grāda iegūšanai: Datorzinātnes (programmas direktors Kārlis Podnieks),
  • Doktorantūras līmeņa studiju programma datorzinātņu doktora grāda iegūšanai: Datorzinātne (programmas direktors Andris Ambainis)

Struktūra un vadošie docētāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Datorikas fakultātē ir šādas katedras un laboratorijas:

  • Datorzinātņu katedra, profesors Kārlis Čerāns,
  • Datorzinātnes matemātisko pamatu katedra, asociētais profesors Juris Smotrovs,
  • Programmēšanas katedra, asociētais profesors Uldis Straujums,
  • Informātikas mūžizglītības katedra, profesors Māris Vītiņš,
  • Datorikas studiju metodiskā laboratorija – Linux centrs, vada Inga Medvedis,
  • Datorzinātnes studiju metodiskā laboratorija, vada Ilvars Mizniks.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Datorikas fakultāte – Eiropas kvalitātes studiju programmas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 27. augustā. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.
  2. «Jānis Dambītis. Raksti par matemātikas un datorikas vēsturi Latvijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 8. maijā. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.
  3. «Datorikas un Datorikas fakultātes vēstures pieturpunkti». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. augustā. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]