Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte
Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte ir viena no Latvijas Universitātes (LU) fakultātēm. Sadarbībā ar LU Matemātikas un informātikas institūtu tā sniedz augstāko akadēmisko un profesionālo izglītību, kā arī veic pētījumus datorzinātnē un informācijas tehnoloģijās.
Studijas sniedz izglītību piecos datorikas virzienos: datorzinātne, informācijas tehnoloģijas, informācijas sistēmas, programmatūras inženierija, datoru inženierija.[1] Bakalaura un maģistra studiju programmas ir ieguvušas Eiropas akreditāciju kvalitātes zīmi “Euro-Inf Quality Label”.[2] Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un karjeras portāla Prakse.lv veidotā darba devēju ieteiktāko studiju programmu un izglītības iestāžu TOPā Datorikas fakultātes bakalaura studiju programma "Datorzinātnes" kopš 2017. gada katru gadu tiek atzīta par darba devēju ieteiktāko studiju programmu Latvijā[3].
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
LU Datorikas fakultātes pirmsākumi ir izsekojami līdz 1919. gadam, kad matemātikas studijas varēja uzsākt Latvijas Augstskolas Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Matemātikas nodaļā. Pirmie fakultātes matemātikas profesori bija A. Mēders un E. Lejnieks (Matemātikas kabinetā, no 1926. gada Matemātikas seminārā), bet Pīrs Bols un J. Cizarevičs darbojās Inženierzinātņu fakultātes inženiermatemātikas katedrā. Privātdocents P. Kadiķis lasīja fakultatīvo kursu "Rēķinmašīnas". Vēlāk izveidoja Tīrās matemātikas nodaļu (vadīja vec. doc. A. Lūsis) un Lietišķās matemātikas nodaļu (vadīja doc. A. Putns).[4]
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada septembrī LVU Matemātikas un dabaszinātņu fakultāti sadalīja divās fakultātēs – LVU Fizikas un matemātikas fakultātē un LVU Dabaszinātņu fakultātē. Pēckara gados Tīrās matemātikas nodaļu pārdēvēja par Matemātiskās analīzes katedru (vadīja prof. A. Lūsis), bet Lietišķās matemātikas nodaļu par Vispārīgās matemātikas katedru (vadīja doc. N. Brāzma). Kā galvenie sasniegumi šajā periodā minami: 1953. gadā Vilnis Detlovs (1923 – 2007) pierādīja, ka Markova normālie algoritmi un rekursīvās funkcijas ir ekvivalentas. 1959. gadā Eižens Āriņš nodibināja Latvijas Valsts universitātes Skaitļošanas centru (LVU SC). 1960. gadā Jāņa Daubes (1910-1982) vadībā uzbūvēja pirmo Latvijas datoru LM-3. 1962. gadā Emanuela Grinberga vadībā izstrādāta kuģubūvei nepieciešama matemātiska metode un atbilstošs programmu komplekss datoram "BESM – 2" (БЭСМ-2). Emanuels Grinbergs pierādīja plenāra grafa Hamiltona cikla eksistenci, kas bija cieši saistīta ar tā saucamo četru krāsu problēmu. E. Grinberga teorēma izsauc pasaules rezonansi un grafu teorijā tā tiek dēvēta viņa vārdā. 1974. gadā XX Vispasaules matemātiķu kongresā Kanādā LVU SC vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Jānis Bārzdiņš uzstājās ar priekšlasījumu „Automātu funkciju un programmu induktīvā sintēze”.
1976. gadā Fizikas un matemātikas fakultātē nodibināja Diskrētās matemātikas un programmēšanas katedru. 1979. gadā publikācija par programmu testēšanu žurnālā IEEE Transactions on Software Engineering. 1984. gadā Rūsiņš Mārtiņš Freivalds atrada pierādījumu par varbūtisko automātu priekšrocībām noteiktos apstākļos salīdzinājumā ar determinētajiem un tam sekojošajiem varbūtību algoritmu un varbūtiskās programmu sintēzes pētījumiem.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1992. gadā LU Fizikas un matemātikas fakultātē nodibināja Datorikas nodaļu, kurā ietilpa Diskrētās matemātikas katedra, Programmēšanas katedra, Vadības sistēmu katedra, Datorzinātnes katedra un četras laboratorijas. 2009. gada 16. martā Datorikas nodaļas vadītāja Jura Borzova vadībā nodibināja LU Datorikas fakultāti.[5] Prof. Juris Borzovs bija Datorikas fakultātes dekāns no 2009. gada līdz 2017. gadam. No 2017. gada līdz 2021. gadam Datorikas fakultātes bija prof. Guntis Arnicāns. No 2021. gada Datorikas fakultātes dekāne ir prof. Zane Bičevska.
Studiju programmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Bakalaura studiju programmas: Datorzinātnes[6] (programmas direktore prof. Zane Bičevska)
- Koledžas studiju programma: Programmēšana un datortīklu administrēšana[7] (programmas direktors prof. Jānis Zuters)
- Maģistra studiju programma: Datorzinātnes[8] (programmas direktors prof. Kārlis Podnieks)
- Doktora studiju programma: Datorzinātne[9] (programmas direktors prof. Andris Ambainis)
- Dubultdiploma bakalaura studiju programma sadarbībā ar Linkolnas Universitāti Lielbritānijā (angļu valodā)[10]
Struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Datorikas fakultātē ir šādas katedras un laboratorijas:
- Datorzinātņu katedra
- Programmēšanas katedra
- Datorzinātnes matemātisko pamatu katedra
- Informātikas mūžizglītības katedra
- Lingvodatorikas laboratorija
- Inovatīvo informācijas tehnoloģiju laboratorija
- Datorikas studiju metodiskā laboratorija – Linux centrs
- Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorija
- Kvantu datorzinātnes centrs
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Latvijas Universitāte - Datorikas fakultāte». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 11. decembrī. Skatīts: 2019. gada 11. decembrī.
- ↑ «LU datorzinātņu studiju programmas ir pārakreditētas Latvijā un Eiropā». www.df.lu.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-12-11. Skatīts: 2019-12-11.
- ↑ «Darba devēji datorzinātnes iesaka studēt LU». www.df.lu.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-25.
- ↑ «Jānis Dambītis. Raksti par matemātikas un datorikas vēsturi Latvijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 8. maijā. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.
- ↑ «Datorikas un Datorikas fakultātes vēstures pieturpunkti». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. augustā. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.
- ↑ Bakalaura studiju programmas: Datorzinātnes
- ↑ Koledžas studiju programma: Programmēšana un datortīklu administrēšana
- ↑ Maģistra studiju programma: Datorzinātnes
- ↑ Doktora studiju programma: Datorzinātne
- ↑ «Dual Award Programme in Computer Science». www.lu.lv. Skatīts: 2022-10-25.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Fakultātes tīmekļa vietne
- Fakultātes sadaļa LU tīmekļa vietnē Arhivēts 2019. gada 11. decembrī, Wayback Machine vietnē.