Apskatīt Lengvīns izejas kodu

{{infokaste+}}
'''Lengvīns''' ({{val-lt|Lengvenis}}, {{val-de|Lengewin}}, {{val-la|Langwinus}}; senkrievu: ''Лонъкогвенъ'') bija [[Nalsene]]s kunigaitis no aptuveni 1242. līdz 1260. gadam, [[Lietuvas valdnieki|Lietuvas valdnieka]] [[Mindaugs|Mindauga]] māsas dēls. [[Atskaņu hronika]]s tekstā raksturots kā "daudziem sen pazīstams augstprātīgs vīrs, kas bija vienmēr nomodā un sirdī juta cīņas sparu, ko bieži tā kaimiņi izbaudīja uz savas ādas. Viņš nodarīja daudz nelaimju gan kristiešiem, gan pagāniem." <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/A/AT/atskanu_hronika/hronikas_teksts/02017_03013.htm |title=Atskaņu hronika, 02955.-03058. rindas |access-date={{dat|2010|08|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101218065302/http://www.historia.lv/alfabets/A/AT/atskanu_hronika/hronikas_teksts/02017_03013.htm#re141 |archivedate={{dat|2010|12|18||bez}} }}</ref>

== Dzīvesgājums ==

Pirmo reizi pieminēts Galīcijas-Volīnijas kņazistes hronikā 1244. gadā kā lietuviešu kunigaitis, kas vadījis karaspēka vienību kaujās pie [[Pinska]]s, kur ticis ievainots.

Ap 1245. gadu viņam naidīgie ziemeļrietumu kaimiņu [[sēļi|sēļu]] zemju virsaiši brāļi Tūšis, [[Miļģerīns]] un Ģiņģeiķis Lengevīnu nolaupīja un izdeva Livonijas ordeņa mestram [[Dītrihs no Grīningenas|Dītriham no Grīningenas]], kas viņu turēja Rīgas pilī. 
Ordeņa mestrs izlēma doties [[Karagājiens uz Nalseni (1245)|karagājienā uz Nalseni]]. Viņa karavīriem pie Daugavas piepulcējās [[Dānijas karaļi|Dānijas karaļa]] vasaļi no [[Rēvele]]s, [[leti]], [[līvi]], kā arī jauniegūtie sēļu vasaļi. Pārcēlušies Daugavas kreisajā krastā, un izgājuši caur purviem, mežiem un upēm, iebrucēji nopostīja vairākas zemes. Daļa karaspēka Ģiņģeiķa vadībā ieņēma Lengevīna pili un ar kara laupījumu un par ķīlniekiem sagūtītajām sievām, viņu bērniem, zirgiem, govīm un teļiem jāja atpakaļ uz Rīgu. Atceļā viņiem purvainā apvidū uzbruka lietuviešu karaspēks, bet tika sakauts. Kaujā krita Lengevīna brālis. Gūstā saņemtais Lengevīns, par sakāvi uzzinājis, Rīgā mēģināja pakārties, bet to nepieļāva ordeņa apsardze.

Kad Lengvīnu draugi un tuvinieki viņu izpirka no Rīgas gūsta, pēc neilga laika viņš organizēja iebrukumu [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa zemē]], lai atriebtu sava brāļa nāvi. Lietuviešu karaspēks nemanīts izgāja cauri [[Jersika (valsts)|Jersikai]] un Rīgas arhibīskapam pakļautajām latgaļu zemēm un negaidīti uzbruka Livonijas ordeņa [[Cēsis|Cēsu]] pilij. Pils aizstāvēšanai [[Cēsu komturi|Cēsu komturs]] Zasendorfas Heinrihs spēja sapulcināt karaspēku, kurā bija ap 500 bruņinieku un vasaļu karavīru, tomēr lietuviešiem bija skaitlisks pārspēks. Ordeņa karaspēks tika sakauts un kaujā krita pats komturs un deviņi ordeņa brāļi. Viens bruņinieks tika saņemts gūstā un viņam vajadzēja nest nocirsto Cēsu komtura galvu uz Lietuvu, kur viņu upurēja par godu kritušajam Lengvīna brālim.

Pēdējo reizi rakstos Lengvīna vārds (''Langwinus sororius noster'' - mūsu māsas radinieks, mūsu svainis) pieminēts 1260. gada jūnijā Lietuvas karaļa [[Mindaugs|Mindauga]] parakstītajā dokumentā, kurā karalis apsolīja dāvināt savu valsti [[Vācu ordenis|Vācu ordenim]] gadījumā, ja pēc viņa nāves nebūtu likumīgu mantinieku.<ref>Codex Diplomaticus Lithuaniae e Codicibus Manuscriptis, in Archivo Secreto Regiomontano Asservatis, edidit Eduardus Raczynski. Vratislaviae, sumptibus Sigismundi Schletter. 1845.</ref>

Lengvīns droši vien gājis bojā klanu cīņas, kuru laikā tika nogalināts karalis Mindaugs.

== Raiņa "Indulis un Ārija" ==
1911. gadā uzrakstītajā lugā [[Rainis]] Lengvīns ir attēlots kā viens no galvenajiem leišu bajāriem un virsaišiem, kas piedalījies [[Embūtes kauja (1244)|Embūtes kaujā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.letonika.lv/literatura/read.aspx?f=1&r=197#2472966 |title=Raiņa luga "Indulis un Ārija" www.letonika.lv |access-date={{dat|2010|08|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100927000602/http://letonika.lv/literatura/read.aspx?f=1&r=197#2472966 |archivedate={{dat|2010|09|27||bez}} }}</ref> Rainis bija iecerējis uzrakstīt latviešu vēsturisko drāmu virkni, kur būtu attēlota visa latviešu vēsture.

== Literatūra ==
* Rokas Varakauskas. "Lengvenis". Lietuvos valdovai (XIII-XVIII a.): enciklopedinis žinynas. Vilnius: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas. pp. 22, 2004. {{lt ikona}}

== Skatīt arī ==
* [[Livonijas krusta kari]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{Mindauga dzimtas valdnieki}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Viligailis]] un [[Daujots]] | virsraksts = [[Nalsene|Nalsenes kunigaitis]] | periods = ap [[1242]]—[[1260]]† | pēc = [[Daumants]] un [[Gerdenis]] }}
{{kastes beigas}}

[[Kategorija:Lietuvas cilvēki]]
[[Kategorija:Lietuvas dižciltīgie]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]