Lengvīns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Lengvīns (lietuviešu: Lengvenis, vācu: Lengewin, latīņu: Langwinus; senkrievu: Лонъкогвенъ) bija Nalsenes kunigaitis no aptuveni 1242. līdz 1260. gadam, Lietuvas valdnieka Mindauga māsas dēls. Atskaņu hronikas tekstā raksturots kā "daudziem sen pazīstams augstprātīgs vīrs, kas bija vienmēr nomodā un sirdī juta cīņas sparu, ko bieži tā kaimiņi izbaudīja uz savas ādas. Viņš nodarīja daudz nelaimju gan kristiešiem, gan pagāniem." [1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo reizi pieminēts Galīcijas-Volīnijas kņazistes hronikā 1244. gadā kā lietuviešu kunigaitis, kas vadījis karaspēka vienību kaujās pie Pinskas, kur ticis ievainots.

Ap 1245. gadu viņam naidīgie ziemeļrietumu kaimiņu sēļu zemju virsaiši brāļi Tūšis, Miļģerīns un Ģiņģeiķis Lengevīnu nolaupīja un izdeva Livonijas ordeņa mestram Dītriham no Grīningenas, kas viņu turēja Rīgas pilī. Ordeņa mestrs izlēma doties karagājienā uz Nalseni. Viņa karavīriem pie Daugavas piepulcējās Dānijas karaļa vasaļi no Rēveles, leti, līvi, kā arī jauniegūtie sēļu vasaļi. Pārcēlušies Daugavas kreisajā krastā, un izgājuši caur purviem, mežiem un upēm, iebrucēji nopostīja vairākas zemes. Daļa karaspēka Ģiņģeiķa vadībā ieņēma Lengevīna pili un ar kara laupījumu un par ķīlniekiem sagūtītajām sievām, viņu bērniem, zirgiem, govīm un teļiem jāja atpakaļ uz Rīgu. Atceļā viņiem purvainā apvidū uzbruka lietuviešu karaspēks, bet tika sakauts. Kaujā krita Lengevīna brālis. Gūstā saņemtais Lengevīns, par sakāvi uzzinājis, Rīgā mēģināja pakārties, bet to nepieļāva ordeņa apsardze.

Kad Lengvīnu draugi un tuvinieki viņu izpirka no Rīgas gūsta, pēc neilga laika viņš organizēja iebrukumu Livonijas ordeņa zemē, lai atriebtu sava brāļa nāvi. Lietuviešu karaspēks nemanīts izgāja cauri Jersikai un Rīgas arhibīskapam pakļautajām latgaļu zemēm un negaidīti uzbruka Livonijas ordeņa Cēsu pilij. Pils aizstāvēšanai Cēsu komturs Zasendorfas Heinrihs spēja sapulcināt karaspēku, kurā bija ap 500 bruņinieku un vasaļu karavīru, tomēr lietuviešiem bija skaitlisks pārspēks. Ordeņa karaspēks tika sakauts un kaujā krita pats komturs un deviņi ordeņa brāļi. Viens bruņinieks tika saņemts gūstā un viņam vajadzēja nest nocirsto Cēsu komtura galvu uz Lietuvu, kur viņu upurēja par godu kritušajam Lengvīna brālim.

Pēdējo reizi rakstos Lengvīna vārds (Langwinus sororius noster - mūsu māsas radinieks, mūsu svainis) pieminēts 1260. gada jūnijā Lietuvas karaļa Mindauga parakstītajā dokumentā, kurā karalis apsolīja dāvināt savu valsti Vācu ordenim gadījumā, ja pēc viņa nāves nebūtu likumīgu mantinieku [2].

Lengvīns droši vien gājis bojā klanu cīņas, kuru laikā tika nogalināts karalis Mindaugs.

Raiņa "Indulis un Ārija"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1911. gadā uzrakstītajā lugā Rainis Lengvīns ir attēlots kā viens no galvenajiem leišu bajāriem un virsaišiem, kas piedalījies Embūtes kaujā[3]. Rainis bija iecerējis uzrakstīt latviešu vēsturisko drāmu virkni, kur būtu attēlota visa latviešu vēsture.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rokas Varakauskas. "Lengvenis". Lietuvos valdovai (XIII-XVIII a.): enciklopedinis žinynas. Vilnius: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas. pp. 22, 2004. (lietuviski)

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Atskaņu hronika, 02955.-03058. rindas
  2. Codex Diplomaticus Lithuaniae e Codicibus Manuscriptis, in Archivo Secreto Regiomontano Asservatis, edidit Eduardus Raczynski. Vratislaviae, sumptibus Sigismundi Schletter. 1845.
  3. Raiņa luga "Indulis un Ārija" www.letonika.lv
Mindauga dzimtas valdnieks Seal of Mindaugas.jpg
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Viligailis un Daujots
Nalsenes kunigaitis
ap 12421260
Pēctecis:
Daumants un Gerdenis