Dalībnieks:JDrels/Smilšu kaste

Vikipēdijas lapa

JadeWeserPort[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jadeweserport
Ostas Celtniecība

JadeWeserPort ( JadeVezerOsta) ir Vilhelmshafenas reģiona, Brēmenes un Lejassaksijas plānotā kuģu ceļa un tai pašā laikā konteineru termināla struktūras nosaukums.


Mērķi un to īstenošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ņemot vērā konteineru pārvadājumu skaita pieaugumu un arvien ietilpīgāku kuģu ekspluatāciju, tika aizsākts Jadeweser ostas projekts. JedeWeser ostas būvniecība tiek atbilstoši finansēta un īstenota neatkarīgi no konkurējošām Hamburgas un Kukshafenas ostām. Citi jauni ostu būvniecības projekti Vācijā, īpaši Hamburgā 2011.gadā netiek plānoti. Nav dzirdēts, ka tuvākajā laikā tas būtu paredzēts. Visas ostas operācijas paredzēts veikt termināļu operatoru uzņēmumam Eurogate un vairākiem kuģniecības uzņēmumiem, kā piemēram - Maersk. Ostu veido, kā ostu dziļūdens konteineru kuģiem, kuru garums sasniedz 430 m un to dziļums ir 17 m. To veido neatkarīgu no paisuma, osta būs ar labu sasniedzamību. Ostas atklāšana paredzēta 2012.gada 5.augustā.

Ekonomiskais fons[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Satiksmes un pārvadājumu plānojamā apgrozījuma lielu daļu – pirmkārt ietekmēs Ķīna kā ievedamo kravu nodrošinātājs, tad arī Krievijas, Skandināvijas un citu Baltijas jūras ostu darbība, konkurējot ar Hamburgas, Lībekas, iespējams arī ar angļu ostām ( Aberdeena ). Ņemot vērā konteineru pārvadājumu pieaugumu, veicot to ar tilpumietilpīgākiem kuģiem, Vilhelmshafenas uzvaru plānošanas procesā salīdzinājumā ar konkurējošo Kukshavenas projektu nodrošināja Voslapper Groden pieejamās platības ostai un garantēts ūdens dziļums 18 m ( LAT ). Pašlaik pasaulē lielākajiem konteineru kuģiem jau ir 14 000 konteineru ietilpība. Pie maksimāli pilnās slodzes kuģa dziļums sasniedz 16,5 m. Patreiz plāno kuģošanas ceļu korekcijas Vēzē un Elbas lejtecēs. Pēc šo darbu pabeigšanas kuģošanas ceļi būs vieglāk izmantojami un tos varēs izmantot lielie konteineru kuģi. Vairāk tiks noslogotas Bremerhavenas un Hamburgas ostas, jo patreiz tur ienāk konteineru kuģi ar daļēji iekrautu kravu. Pēc JadeWeserostas būvniecības pabeigšanas tā būs pieejama kuģiem ar vairāk kā 16 m dziļumu. Pašlaik Daevoo, Dienvidkorejā veido Triple – E klases kuģus ( Maersk ). Tas ļaus konteineru kuģiem ielādēt 18 000 TEU, aprēķinātais kuģa dziļums 16,7 m . Pasaulē visbiežāk atļautie izbūvēto ostu projekti ir ar 14 m un 16 m dziļumu, jo būvniecība un ekspluatācija konteinerkuģiem ar 20 m dziļumu nav ekonomiski saprātīga. Papildus divām galvenajām Vācijas ostām, Hamburgas un Bremerhavenas, un to ieejām nepieciešamas kopējās investīcijas, ja Vācijas eksporta konteineru pārvadājumi turpinās palielināties nākotnē, JadeWeserostas būvniecība radīs iespēju apkalpot arī Vācijas ostas, ja tās nespēs tikt galā ar kravu apjomu. Ar JadeWeserostas būvniecību un ekspluatāciju, ar to saistīto loģistikas pasākumu noregulēšanu, rūpnieciski un tirdzniecības ziņā mazattīstītās Vācijas ziemeļrietumu ekonomikā gaidāma pozitīva izaugsme, kā arī gaidāmi pozitīvi impulsi darba tirgū. Uzņēmumu pārvaldes kompānijas koncepcija paredz tūkstošiem jaunu darba vietu rašanos. Tūkstošiem jaunu darba vietu radīsies kravu nosūtītājiem un dzelzceļa darbiniekiem. Pamatojoties uz aprēķiniem un pētījumiem, paredzams, ka jauno darba vietu pieaugums varētu sastādīt no 2100 līdz 5800 jaunas daraba vietas. Jauno darba vietu radīšana atkarīga no pārkraujamo kravu daudzuma, kas jāapstrādā ostā. Šīm, tā saucamajām Loco likmēm, kā sākotnēji aprēķināts, jābūt mazākām par 1 %, kas ir ļoti zema salīdzinot ar Loco likmēm Hamburgas ostā, kur tā sasniedz 30 % un Bremerhafenas ostā - 10 %. Līdz 2011.gada 16.augustam, gadu pirms ostas nodošanas ekspluatācijā, ostai izdevās piesaistīts tikai vienu uzņēmumu – investoru.

Projektēšana un dizains[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Projekta veidotāja ir Vilhelmshavenas ostas Ekonomiskā asociācija. 1993.gadā Ekonomiskā asociācija veidoja ostas izbūves projektu, kurš sastāvēja no diviem posmiem: pirmajā posmā paredzēja 4 piestātņu izbūvi, otrajā posmā – vēl divu piestātņu izbūvi. 1998. un 2000.gadā Ekonomiskā asociācija sagatavoja ostas tehniski ekonomisko pamatojumu, ostas iespēju priekšizpēti un ostas potenciāla analīzes datus. Termināla būvniecībai bija jāsākas 2010.gadā, pie kam to paredzēja veikt ierobežotā apjomā. Termināla būvniecības pabeigšana paredzēta 2016.gadā. Investīciju apjoms ir apmēram 950 miljoni eiro, tai skaitā :

  • 600 miljoni eiro – infrastruktūras izveidei,
  • 350 miljoni eiro - ostas būvniecībai.

Pēc JadeWeserostas attīstības kompānijas izveides 2001.gadā, uzņēmums atbildīgs par projekta izstrādāšanu, būvniecības plānošanu un projekta apstiprināšanas procesu. Projekta realizāciju veic JadeWeserPort GmbH & Co KG ( proporcijas: 50,1% akciju Lejassaksijai, 49,9 % - Brēmenei ). 2006.gada aprīlī Eurogate vinnēja līgumu par iespējām darboties JadeWeserPort. Uzņēmums pārdeva 30 % savu akciju Grupai Maersk, kura darbojas 40 konteineru ostās visā pasaulē. Eurogate apmaksās trešo daļu no visām projekta izmaksām. Informācijas centrs bija tuvu pirmās kārtas būvniecības nepieciešamā zonējuma apstiprināšanai. 2007.gada 20.martā ziemeļrietumu ūdens un kuģniecības direktorāts pieņēma lēmumu apstiprināt būvniecības zonējumu, bet būvniecība aizkavējās vairāku tiesas procesu dēļ. Konstatēti vairāki pārkāpumi par būvniecības iepirkuma konkursu norisi, izņemot pirmo veiksmīgo pretendentu atlasi. 2007.gada 25.septembrī Johanna Buntes uzņēmums no Papenburgas pieņēma galīgo lēmumu. Būvniecības procesus centās aizkavēt arī vides aizsardzības aizstāvju grupas. 2007.gada 17.oktobrī Lejassaksijas Parlamenta parlamentārās izmeklēšanas komisija, pamatojoties uz izmeklēšanas materiāliem, pieprasīja paskaidrojumus par būvniecības uzsākšanas aizkavēšanos un pārkāpumiem būvniecības iepirkumu procesā. 2008.gada janvārī šī komisija publicēja galīgo ziņojumu par JadeWeser ostas būvniecības procesu, kurā bija konstatēti iepirkuma procedūras pārkāpumi vismaz piecās pozīcijās. 2008.gada 7.martā Lineburgas Augstākā administratīvā tiesa apstiprina JadeWeser ostas būvniecības zonējumu, uzskatot to par galīgu, paredz nekavējoties uzsākt būvniecību, ievērojot noteiktos nosacījumus. 2008.gadā ostas būvniecības Direktoru padomei darīja zināmu par būvniecības izmaksu palielināšanos par 90 miljoniem eiro sakarā ar ieilgušām projekta apstiprināšanas procedurām. Rezultātā ostas izbūves izmaksas varētu sasniegt vairāk kā 589 miljonu eiro. 2010.gada 28.maijā paziņoja par uzņēmuma JadeWeserPost ostas izbūves projekta īstenošanas datumu, kas paredz līdz 2012.gada 5.augustam izbūvēt piestātni 1 000 m garumā un 2013.gada 5.augustā piestātnes izbūvi pilnā apjomā 1 725 m garumā. Paliek atklāts jautājums par ostas būvniecības otrā posma realizācijas sākumu. Sīkāka informācija par projektā iesaistīto uzņēmumu un kuģniecības sabiedrību dalību projektā tīmekļa vietnē Operating Company ( 2011.gada novembris) netiek publicēta.

Jadeweserport
Ostas Celtniecība

Būvniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzreiz pēc Lineburgas administratīvās tiesas lēmuma pieņemšanas 2008.gada 7.martā tika uzsākti ostas būvdarbi. Būvdarbi un jūras gultnes un krasta joslas sagatavošana tika veikti atbilstoši tiesvedībā noteiktajām prasībām. 2008.gada maijā jau bija iespējams uzsākt piepildīšanu ar smiltīm. Šis darbs tika veikts kopumā trijos gados. Vienlaikus sākās ostas ziemeļu un dienvidu zonas krastu nostiprināšana. 2008.gada augustā uzsāka starpsienu blietēšanu. Pavisam tika apstrādātas 50 000 t tērauda. Zemes izveidošanai bija vajadzīgi apmēram 45 miljonu kubikmetru smilšu uzpilde. Par projekta norisi interesentus informēs informācijas saziņas līdzekļi. Sākotnēji bija paredzēts pirmos ostas piestātnes1 000 m izbūvēt līdz 2011.gada oktobrim, šo piestātnes posmu pieņemt ekspluatācijā un uzsākt tā ekspluatāciju. Sakarā ar Eiropas Savienības straujo būvniecības finansējumu paredzētā objekta daļas būvniecības pabeigšanai var iedalīt līdz pat 50 miljoniem eiro. Sākotnējā objekta darbības uzsākšana tika atlikta līdz 2010.gada augustam, bet patreiz pirmā posma ekspluatācijas uzsākšana paredzēta 2012.gadā,. Tas notika daļēji tāpēc, ka ekonomiskās krīzes rezultātā uzņēmumu Eurogate un APM Starptautiskais termināls bija mazāk pieprasīts kā sākotnēji bija plānots un paredzēts. Līdz 2009.gada martam, gadu pēc būvniecības darbu uzsākšanas, izskaloti 17,6 miljoni smilšu, tas ir aptuveni 40 % no nepieciešamā smilšu apjoma. Turklāt lielākā pāļu daļa ievietota rievsienās, uzbūvēti visi tilti, kuri nepieciešami dzelzceļa un auto ceļiem. Līdz 2009.gada oktobrim visi pamata rievpāļu elementi iebūvēti. Bez tam būvobjekta teritorijā uzbūvēta un tiek ekspluatēta betona rūpnīca. 2009.gadā naktī no 10. uz 11.oktobri eksplodēja no Otrā Pasaules kara palicis lādiņš. Tā rezultātā būvniecības objektā radās bojājumi. 2010.gada vidū būvuzņēmums paziņoja par Eurogate konteineru tiltu iegādi. To montāžu paredzēja sākt 2011.gada vidū.

Sasniegumi un projekta koncepcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācu JadeWeser dziļūdens osta, neatkarīgi no plūdmaiņas, pilnā apmērā apkalpos lielos konteineru kuģus, piemēram, Emma Maersk – klases kuģus. Paredzams, ka pasaulē būs tikai divpadsmit šādas ostas, Vācijā otras tādas ostas nav. Terminālā radīta iespēja četrās piestātnēs uzņemt kuģus, kuru garums sasniedz līdz 430 metriem un kuru iegrimes dziļums ir 16,5 metri, 1 200 TEU konteineru celtspēju (TEU konteineriem: 20 pēdu ekvivalenta mērvienība = 20 pēdu konteineri). Piestātnes garums ir 1 725 m, platums 650 m. Terminālā iekraušanai un izkraušanai izmanto 16 lielus Post-Panamax konteineru krānus, kuru darbības rādiuss ir 78 m. Ostas zonā darbojas 16 treku sistēma konteineru vilcieniem. Konteineru termināls aizņem 130 ha. Transporta uzņēmumi izvietojušies 160 ha lielā platībā, veidojot ostas loģistikas zonu. Tādā veidā veidosies kravas centrs, un izplatīšanas centrs. Rūpnieciskajai un komerciālajai izmantošanai papildus var izmantot tiešā tuvumā no JadeWeserPort ostas esošo zemi. Tas ir pirmais konkrētais projekts loģistikas jomā. Uzņēmums plāno izveidot 20 ha platībā, lielu NORDFROST termināli svaigu augļu un saldētas produkcijas uzglabāšanai. Tam jābūt gatavam pilnā apjomā līdz JadeWeser ostas pārbūvei un darbības uzsākšanai. JadeWeser ostas plānotā pārkraušanas jauda būvniecības pirmajā posmā paredzēta 2,7 miljoni TEU konteinerus gadā. Tālākās būvniecības un paplašināšanās rezultātā jauda līdz 2020.gadam var pieaugt, sasniedzot 4,2 miljonus TEU kapacitāti. Salīdzinājumam, Hamburgas osta 2006.gadā apstrādāja 8,9 milj TEU konteineru, Bremenhafena pagājušajā gadā – 4,9 milj TEU konteineru.


Atrašanās vieta un transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc būvniecības pabeigšanas, ar 2012.gadu JadeWeserPort ostas mērķis ir kļūt par pārkraušanas ostu kravas konteineru kuģiem, kuri nāk no Skandināvijas un Baltijas reģiona. Lielo konteineru kuģu apstrāde ostu īpašniekiem sakarā ar lielāku laika patēriņu un izdevumiem sāk likties nesaimnieciski un var stagnēt tālākā ekonomiskā attīstība. Šī iemesla dēļ konteineri Rietumeiropas ostās, piemēram , Roterdamā, Antverpenē, Hamburgā un Bremerhafenā tiek pārkrauti ar jaudu 300 – 700 konteineri no lielo kravas konteineru kuģiem uz kravas automobīļiem, vilcieniem, liellaivām vai mazākiem kuģiem, tā sauktajiem „feeder” kuģiem. JadeWeser osta darbība balstīsies uz pakārtotu satiksmi uz un no Skandināvijas, Baltijas valstīm un īpaši Krievijas. Tam būtu jāsedz 60 % finansējuma. 20 % no ienākumiem būtu jāieņem no un 20 % ienākumu vajadzētu nodrošināt ar dzelzceļa ekspluatāciju. Sakarā ar JadeWeserPort paplašināšanos, paredzams, ka kravas automašīnu pārvadājumi pa autoceļiem palielināsies, pārsniedzot 1 000 reisu dienā. Turklāt ostas ekvatorijas satiksmes infrastruktūru izmanto, lai nodrošinātu piekrastes autoceļu satiksmi līdz Stadei un Lībekai. Dzelzceļa satiksmi starp Vilhelmshafenu un Oldenburgu paredzēts palielināt no 8 līdz 44 – 60 kravas vilcienu reisiem nedēļā Lai īstenotu dzelzceļa līnijas Vilhelmshafena – Oldenburga papildus transporta plūsmu, līdz 2015.gadam dzelzceļa līniju jāelektrificē visā tās garumā, 2012.gadā jāpaplašina dzelzceļš, veidojot visā maršrutā divrindu kustību. Hidrauliski piepildītā apvidū, paralēli ostas ziemeļu malai, atrodas tā saucamā Vorstellgruppe – priekšā stāvošā grupa - ar 16 sliežu ceļiem , kuru garums ir no 655 līdz 822 m, kas nodrošina vietu 13kravas vilcieniem. Turklāt līdz 2011.gada 1.augustam tika pabeigta ( Stellwerk) rūpnīcas vietas iekārtošana. Trūkums ir tas, ka Vilhelmshafena nav savienota ar Eiropas iekšējā ūdensceļa tīklu. Tādēļ tika testēta ūdensceļu būvniecība caur Vezeru. Viena no iespējām ir Vaddenas kuģu ceļa paplašinājuma celtniecība, cita – Jadenas – Weseres kanāla būvniecība. Austrumu Frislandes / Emslandes reģiona politikas un ekonomikas pārstāvji ierosina paplašināt EMS – Jade kanālu uz Emdenu, kur Ems un Dortmundas – Emsas kanāli dienvidos tiktu savienoti. Par cik šie pasākumi šķiet nereāli, tiek analizēta un pārbaudīta iespēja pārvietot jūras robežu starp jūru un iekšzemes ūdensceļiem uz rietumiem, lai okeāna baržas varētu sasniegt JadeWeserPort ostu no Vēzeres. Kā vēl vienu trūkumu var minēt to, ka Vilhelmshafenā un tās apkaimē rūpniecības un tirdzniecības, komerciālo zonu var veidot tikai ierobežotā apjomā, pašā kravas reģionā. Reģionālo politiķu un līderu plānošanas mērķis ir saglabāt reģionā daļu apstrādājamo konteineru, precizēt maksu, palielinot Loco likmes. Ar 2008.gada 31.maiju Vilhelmshafenas pilsētas transporta uzņēmums iekļāvis JadeWeserPort ostu pilsētas autobusu satiksmes tīklā.

Turpmākā paplašināšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

JadeWeserPort ostai pastāv iespējas paplašināt konteineru terminālu, turpinot jaunu piestātņu būvniecību. Kopš 2011.gada notiek diskusija šī jautājuma sakarā, pie kam viedokļi ir pretrunīgi. Kaut arī valsts un vietējā līmeņa politiķi iestājas par termināla turpmāku paplašināšanu, Operators Eurogate brīdina par tirgus situāciju. Pārāk straujas izaugsmes sekas varētu būt līdzekļu ieguldīšana būvniecībā, bet patreizējā situācijā pieprasījums var izrādīties nepietiekošs. Rezultāts varētu būt ekonomiski neizdevīgs. Vilhelmshafenas iepriekšējā mēra Mencela kunga viedoklis atšķīrās no Operatora ieteikumiem. Mencela kungs apgalvo, ka ņemot vērā kuģniecības kompānijas Maersk Triple – E klase pasūtītos kuģus, jaunākās paaudzes konteineru kuģus ar 18 000 TEU konteineriem neviena cita Vācijas osta nevar ņemt apstrādē šos kuģus. Maersk atteikts žurnālā plus mīnus, tomēr šo kuģu JWP apstrāde ir nepieciešama, tiek norādīts uz atbilstošām iekārtām Hamburgā un Brēmerhafenā. Bez JadeWeserPort ostas paplašināšanas apspriešanas, ostas otrā konteineru termināla būvniecību izskata Jadē, plānošanu varētu pārņemt JWP- realizāciju GmbH. Sakarā ar ostas būvniecību plānoti un apstiprināti arī citi investīciju projekti. Tie ir:

  • JadeWeserPort biznesa parks , bkādreizējās Olympic rūpnīcas vietā,
  • Autohofa iekārtošana uz ceļa A 29 pie Cetelas ( Zetel ) izbrauktuves ,
  • Servisa centra būvniecība smagajām automašīnām automaģistrāles beigās ārpus JadeWeserPort ostas,
  • Divu slūžu kameru rekonstrukcija: sausais doks kuģiem, kuru garums ir līdz 300 metriem.

Kritika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš paziņojuma par JedeWeserPort ostas plānoto būvniecību Voslappas iedzīvotāji un dabas aizsardzības iniciatori izteica atkārtotu kritiku. Pret ostas būvniecību īpaši iebilda dabas aizsardzības aktīvisti. Viņu un iedzīvotāju galvenie iebildumi bija:

  • Vilhelmshafenas smilšainās pludmales iznīcināšana,
  • Kempinga nojaukšana,
  • Apdraudētām putnu sugu vairošanās vietas izzušana
  • Pilsoņu iniciatīva ,,Pilsoņi pret JadeWeserPort” apšauba ekonomiskās prognozes,
  • Ietekme uz apkārtējo vidi nebūs liela,
  • projekta nepieciešamība,
  • Jaunu darba vietu radīšana,
  • Vācijas Ziemeļjūras piekrastē nepieciešama jauna konteineru osta.

Negatīvais: Vilhelmshafenā sarucis tūristu skaits, jo ar 2004.gadu nav pludmaes un oficiālas peldvietas, izzudis kempings ar 760 treileru vietām.

Koordinātas: 53°35′40″N 8°08′36″E / 53.59444°N 8.14333°E / 53.59444; 8.14333

JDrels 10:02, 19 decembrī, 2011 (UTC)

Kategorija:Osta Kategorija:Konteinerostas Kategorija:Lejas saksija Kategorija:Wilhelmshaven