Apskatīt Linux izejas kodu

{{cita nozīme|Linux kodolu|operētājsistēmām, kas veidotas uz šī kodola bāzes,|GNU/Linux}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Operētājsistēmas infokaste
| logo                   = 
| screenshot             = [[Attēls:Tux.svg|150px]]
| caption                = [[Tukss]]
| family                 = [[Unix]] veida
| source_model           = brīva operētājsistēma
| frequently_updated     = yes
| kernel_type            = 
| supported_platforms    = [[IA-32]], [[MIPS architecture|MIPS]], [[x86-64]], [[SPARC]], [[DEC Alpha]], [[Itanium]], [[PowerPC]], [[ARM architecture|ARM]], [[m68k]], [[PA-RISC]], [[s390]], [[SuperH]], [[M32R]]
| license                =[[GNU Vispārējā publiskā licence]], [[BSD licence]], [[Apache licence]]
| working_state          = 
}}
[[Attēls:Linux kernel ubiquity.svg|thumb|300px|''Linux'']]
'''''Linux''''' ir [[UNIX]] veida [[operētājsistēma]]s [[Kodols (operētājsistēma)|kodols]], kuru [[1991]]. gadā izstrādāja [[Līnuss Tūrvaldss]], bet vēlāk pilnveidoja daudzi izstrādātāji visā pasaulē. Tas ir plašāk pazīstams no tā izmantošanas [[GNU/Linux]] operētājsistēmā. ''Linux'' tiek izplatīts saskaņā ar [[GNU Vispārējā publiskā licence|GNU Vispārējās publiskās licences]] noteikumiem, tādēļ tā ir [[brīvā programmatūra]] un [[atvērtais pirmkods|atvērtā pirmkoda]] programmatūra.

Sākotnēji ''Linux'' tika izstrādāts ''[[Intel 80386]]'' [[mikroprocesors|procesoriem]], taču kopš tā laika tas ir pielāgots arī daudzām citām platformām. Tas ir gandrīz pilnībā sarakstīts [[C (programmēšanas valoda)|C valodā]], izmantojot dažus [[GNU Compiler Collection|GNU C]] paplašinājumus, kā arī nelielus [[asemblers|asemblera]] koda fragmentus.

== Nosaukums ==
Lai arī Līnuss Tūrvaldss ir uzskatāms par ''Linux'' kodola tēvu, pašu vārdu ''Linux'' viņš neizdomāja. 1991. gadā jaunais [[Helsinku Universitāte|Helsinku Universitātes]] students Līnuss Tūrvaldss kā hobiju, ne uz neko daudz necerot, sāka izstrādāt savu operētājsistēmu, kas laika gaitā, pateicoties viņa un daudzu citu izstrādātāju pūlēm, ir izaudzis par vienu no populārākajiem atvērtā pirmkoda produktiem.

Sākumā Tūrvaldss savu projektu gribēja saukt ''Freax''. Šis vārds radās apvienojot ''Free'' un ''Freak'', kas simbolizētu šī produkta brīvo pieejamību. Savukārt ''X'' vārda beigās norādītu, uz tā saistību ar [[UNIX|Unix]] saimes operētājsistēmām.

Šajā laikā Helsinku Universitātē strādāja arī Lemmke, kas nodarbojās ar Somijas universitāšu un izpētes tīkla (FUNET) FTP servera administrēšanu un piedāvāja Tūrvaldsam izvietot savu darbu uz sava FTP servera, lai ikviens interesents varētu to viegli lejupielādēt. Taču vārds ''Freax'' Lemmkem nepatika un viņš Tūrvaldsam izveidoja direktoriju ''linux'', kuras nosaukums radās no Līnusa vārda un ''x'', kas norādīja uz viņa produkta piederību Unix saimei.

== Vēsture ==
* 1991. gada aprīlis: 21 gadu vecs Helsinku universitātes students [[Līnuss Tūrvaldss]] hobija pēc sāk darbu pie savas operētājsistēmas izstrādes.
* 1991. gada [[25. augusts]]: Tūrvaldss par savu darbu paziņo publiski ''comp.os.minix'' vēstkopā.
* 1991. gada septembris: Tiek izlaists Linux laidiens 0.0.1, kas sastāv no 10 239 koda rindiņām.
* 1991. gada oktobris: Iznāk Linux 0.0.2.
* 1991. gada decembris: Iznāk Linux 0.11 — pirmais laidiens, zem kura ir iespējams bez problēmām nokompilēt pašu Linux kodola kodu.
* [[1992]]. gada [[19. janvāris]]: Pirmais sūtījums uz ''alt.os.linux'' vēstkopu.
* 1992. gada [[31. marts]]: Izveidota ''comp.os.linux'' vēstkopa.
* 1992. gada marts: Iznāk Linux 0.95, kas ir pirmais laidiens, zem kura iespējams darbināt ''[[X Window System]]''.
* Visa [[1993]]., kā arī [[1994]]. gada sākuma periodā iznāk 15 0.99 izstrādes laidieni.
* 1994. gada [[14. marts]]: Linux 1.0.0 (176 250 koda rindiņas).
* [[1995]]. gada marts: Linux 1.2.0 (310 950 koda rindiņas).
* [[1996]]. gada [[9. maijs]]: Pingvīns [[Tukss]] tiek ieteikts kā Linux simbols.
* 1996. gada [[9. jūnijs]]: Linux 2.0.0 (777 956 koda rindiņas).
* [[1999]]. gada [[25. janvāris]]: Linux 2.2.0 (1 800 847 koda rindiņas).
* 1999. gada [[18. decembris]]: Publicēti [[IBM lieldators|IBM lieldatoru]] [[Ielāps (programmatūra)|ielāpi]] 2.2.13 versijai, kas ļauj darbināt ''Linux'' uz augstākās klases mašīnām.
* [[2001. gads|2001]]. gada [[4. janvāris]]: Linux 2.4.0 (3 377 902 koda rindiņas).
* [[2003. gads|2003]]. gada [[17. decembris]]: Linux 2.6.0 (5 929 913 koda rindiņas).

== Oficiālais talismans==
L. Tūrvaldss 1996. gadā paziņoja, ka Linux būs talismans — pingvīns. Pingvīns kā talismans tika izvēlēts tāpēc, ka gatavojoties izvēlēties talismanu, L. Tūrvaldsu, apmeklējot Austrālijas Nacionālo zooloģisko dārzu un akvāriju, sakoda pingvīns. Lerijs Jūings bija tas, kas iesniedza mūsdienās pazīstamā talismana oriģinālo dizainu, kas balstīts uz šo aprakstu. Nosaukumu "Tux" ierosināja Džeimss Hjūzs kā atvasinājumu no L. Tūrvaldsa UniX, kā arī saīsinājumu no [[Smokings|smokinga]] ({{Val-en|tuxedo}}), kas ir uzvalka veids, kura krāsa ir līdzīga pingvīna krāsai. 

== Ārējās saites ==
* [http://kernel.org Oficiālā ''Linux'' pirmkoda izplatīšanas vietne]
* [https://web.archive.org/web/20011008070924/http://lxr.linux.no/source/ ''Linux'' kodola pirmkoda pārlūks]
* [https://web.archive.org/web/20090906002821/http://www.open-news.lv/ informācija par atvērto kodu] {{latviski}}

{{IT-aizmetnis}}

[[Kategorija:Linux]]
[[Kategorija:Operētājsistēmu kodoli]]