Lodāmurs

Vikipēdijas lapa
Lodāmurs
Gāzes lodāmurs

Lodāmurs ir rokas instruments, ko izmanto lodēšanā, lai izkausētu lodalvu, kas izplūstot un sacietējot fiziski savieno divus metāliskus elementus, nodrošinot elektrisko vadāmību. Vienkāršākais lodāmurs sastāv no metāliska, uzsildāma uzgaļa un roktura ar siltuma izolāciju. Uzgalis parasti tiek uzsildīts, izmantojot strāvu, kas izplūst cauri pretestības tipa sildelementam.[1] Retāk uzgalis tiek uzsildīts ar gāzi, izmantojot katalītisko gāzes sildītāju. Lodāmurus pārsvarā izmanto elektronikā, lodējot vai pārlodējot komponentes uz iespiestās plates. Lielie lodāmuri tiek izmantoti, lai savienotu metāliskas plāksnes. Tirgū ir pieejami lodāmuri ar jaudām no 5W līdz 550W.[2] Lodāmurus ar jaudu zem 30W izmanto ļoti smalku detaļu lodēšanai elektronikā, pulksteņu un fotokameru remontam. 30 līdz 80W jaudas lodāmurus izmanto pārsvarā elektronisko komponenšu lodēšanai. Lieljaudīgos lodāmurus izmanto metālisko lokšņu lodēšanai. Praktiski lodāmura izvēli nosaka katra atsevišķa lietotāja ieradumi un vēlmes. Teorētiski prasības pret lodāmura jaudu nosaka nepieciešamais siltuma daudzums, lai uzkarsētu un izkausētu lodalvu vēlamā laikā. Piemēram, lai izkausētu vienā sekundē lodalvu SN60Pb40 ar masu , īpatnējo siltumietilpību [3], sākuma temperatūru 25°C, kušanas temperatūru 191°C[4] un īpatnējo kušanas siltumu [5], ir nepieciešami 6,47 W. Prasības pret jaudu par 30 - 50 W var palielināt siltuma noplūdes uz pašu lodējamo komponenti, metāliskiem korpusiem un siltuma novadītājiem.

Lodēšanas stacijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lodēšanas stacijas ir lodāmuri ar temperatūras kontroli.

Lodēšanas staciju priekšrocības:

  1. Brīva lodēšanas temperatūras iestatīšana — izvēloties minimālo lodēšanas temperatūru, iespējams pasargāt pret temperatūru jutīgas komponentes un paildzināt lodēšanas uzgaļa kalpošanas laiku
  2. Ātrāks uzsilšanas laiks (9 s pret 3 min)
  3. Mazākas temperatūras svārstības lodējot — lodāmuram saskaroties ar siltumietilpīgiem lodējumiem, tas var strauji zaudēt temperatūru un izveidot auksto lodējumu vai arī mēģināt strauji sasilt un sadedzināt kusni un, iespējams, sabojāt komponenti. Jo labāka temperatūras kontrole, jo mazākas tās svārstības un vieglāk lodēt
  4. Lodāmuru neizmantojot, tas automātiski samazina temperatūru, lai taupītu enerģiju un uzgaļa kalpošanas laiku
  5. Pieejami daudzi papildu rīki, kā atlodēšanas pincete, lodalvas nosūcējs, karstā gaisa fēns[6]

Lodēšanas staciju trūkumi:

  1. Ir smagāki un aizņem vairāk vietas
  2. Augstāka cena[7]

Lodēšanas uzgaļu tīrīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lodēšanas uzgaļi temperatūras iedarbības rezultātā ar laiku oksidējas. Oksidēti lodēšanas uzgaļi izkausēt lodalvu var tikai ļoti lēni. Lai lodēšanas uzgaļi ilgāk kalpotu:

  1. Pēc izmantošanas uzgalis vienmēr jānotīra
  2. Pirms novietošanas uzklāt svaigu lodalvu
  3. Izmantot zemāko iespējamo temperatūru
  4. Nekad neatstāt uz ilgu laiku strādājošu lodāmuru
  5. Neizmantot mehānisku spēku
  6. Lodējot ar svinu, tīrīt uzgaļus ar sausu stieples sūkli. Bezsvina lodēšanā tiek izmantotas lielākas temperatūras un, notīrot slapjā sūklī, lodēšanas uzgalī, tam strauji atdziestot, veidojas plaisas, kas sāk oksidēties.[8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. EEP-Electrical Engineering Portal. «Resistive heating explained in details», 2011. gada 27. jūl..
  2. «Lodāmurs». skailoks.lv.
  3. «Specific Heat Capacity of Metals Table Chart | Engineers Edge | www.engineersedge.com». www.engineersedge.com.
  4. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-08-19. Skatīts: 2016-10-03.
  5. «Latent Heat of Melting for some common Materials». www.engineeringtoolbox.com.
  6. «Tools for Soldering Stations». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-10-06. Skatīts: 2016-09-27.
  7. «Lodēšanas stacija». skailoks.lv.
  8. ERSA tools catalog, page 39