Apskatīt Londona izejas kodu

{{cita nozīme|pilsētu Apvienotajā Karalistē|pilsētu Kanādā|Landona}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Londona
 | native_name              = ''London''
 | settlement_type          = valsts galvaspilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = The Big Smoke
 | motto                    = 
 | image_skyline            = 442px - London Lead Image.jpg
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | flag_size                = 
 | flag_link                = 
 | image_seal               = 
 | seal_size                = 
 | seal_link                = 
 | image_shield             = 
 | shield_size              = 
 | shield_link              = 
 | image_map                = 
 | map_caption              = 
 | mapsize                  = 
 | pushpin_map              = Apvienotā Karaliste#Anglija
 | pushpin_label_position   = left
 | latd  = 51 | latm  = 30 | lats  = 29 | latNS  = N
 | longd = 0 | longm = 7 | longs = 29 | longEW = W
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Apvienotā Karaliste}}'''
 | subdivision_type1        = Valsts daļa
 | subdivision_name1        = [[Anglija]]
 | subdivision_type2        = Reģions
 | subdivision_name2        = [[Lielā Londona]]
 | subdivision_type3        = 
 | subdivision_name3        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = ap [[43]].
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | founder                  = 
 | named_for                = 
 | seat_type                = Vēsturiskie<br />nosaukumi
 | seat                     = '''Londinium''' ([[Senā Roma|Senās Romas]] laikos)<br />'''Londres''' ([[franču valoda|franču]])<br />'''Llundain''' ([[velsiešu valoda|velsiešu]])<br />'''Londra''' ([[itāļu valoda|itāļu]])
 | government_type          = Pilsētas dome
 | leader_title             = Mērs
 | leader_name              = [[Sadihs Hans]]
 | area_footnotes           = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 1706.8
 | area_total_sq_mi         = 
 | area_land_km2            = 
 | area_land_sq_mi          = 
 | area_water_km2           = 
 | area_water_sq_mi         = 
 | area_water_percent       = 
 | area_rank                = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 24
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 8973194
 | population_as_of         = {{dat|2012|7|1|SK|bez}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | population_density_sq_mi = 
 | population_urban         = 11905500
 | population_metro         = 15010295
 | population_density       = 
 | population_density_rank  = 
 | timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
 | utc_offset               = 0
 | timezone_DST             = [[BST]]
 | utc_offset_DST           = +1
 | website                  = [http://www.london.gov.uk/ www.london.gov.uk]
 | footnotes                = 
}}
'''Londona''' ({{val|en|London}}) ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] galvaspilsēta pie [[Temza]]s upes Anglijas dienvidaustrumos. Ar vairāk kā astoņiem miljoniem iedzīvotāju tā ir lielākā pilsēta Lielbritānijā un trešā lielākā pilsēta [[Eiropa|Eiropā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.spottedbylocals.com/blog/top-10-largest-cities-in-europe/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130216083056/http://www.spottedbylocals.com/blog/top-10-largest-cities-in-europe/# |archivedate={{dat|2013|02|16||bez}} }}</ref> aiz [[Maskava]]s un [[Stambula]]s. Iedzīvotāju ziņā Londona ir 19. lielākā pilsēta pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Londona ir 4. vietā pasaulē pēc pilsētā dzīvojošajiem miljardieriem un 2012. gadā ir atzīta par desmito dārgāko pilsētu pasaulē.<ref name="citymayors.com">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.citymayors.com/economics/expensive_cities2.html|title=City Mayors: World's most expensive cities in 2012 - Ranking|website=www.citymayors.com}}</ref>

Jau vairākus gadsimtus Londona ir viens no svarīgākajiem pasaules tirdzniecības, finanšu, politikas,kultūras un tūrisma centriem. Londona tiek uzskatīta par pasaules kultūras galvaspilsētu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www2.lse.ac.uk/newsAndMedia/news/archives/2008/culturecapital.aspx |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|02|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111118132607/http://www2.lse.ac.uk/newsAndMedia/news/archives/2008/culturecapital.aspx |archivedate={{dat|2011|11|18||bez}} }}</ref> Tā ir pasaulē visvairāk tūristu apmeklētā pilsēta pasaulē (mērot pēc tūristu skaita), un ar pasaulē lielāko lidostu sistēmu (mērot pēc pasažieru skaita).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://centreforaviation.com/analysis/reports/beijing-to-overtake-london-as-worlds-largest-aviation-hub-massive-new-airport-planned-58776|title=Beijing to overtake London as world’s largest aviation hub. Massive new airport planned|website=CAPA - Centre for Aviation}}</ref> 2012. gadā Londona kļuva par pirmo pilsētu pasaulē, kurā norisinājās trešo reizi vasaras [[Olimpiskās spēles]]. Londonā saražo 20% no Apvienotās Karalistes [[IKP]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.cityoflondon.gov.uk/NR/rdonlyres/2CAE66FB-2DD5-41A5-B916-8FFC37276059/0/BC_RS_lpuk_0511_FR.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20060525075622/http://www.cityoflondon.gov.uk/NR/rdonlyres/2CAE66FB-2DD5-41A5-B916-8FFC37276059/0/BC_RS_lpuk_0511_FR.pdf |dead-url=yes |archive-date=25 May 2006 |title=London's place in the UK economy, 2005–06 |publisher=City of London |accessdate=11 March 2008 }}</ref>

== Vēsture ==
Londonu ir dibinājuši [[Senā Roma|romieši]] ap 43. gadu, kad imperators [[Klaudijs]] iebruka [[Lielbritānija (sala)|Britānijas salā]]. Pilsētas romiešu nosaukums bija ''Londinium'', un nosaukuma izcelsme ir neskaidra. Pēc kāda laika Londona kļuva par romiešu [[Britānija (Romas impērijas province)|Britānijas]] provinces galvaspilsētu (pirmā galvaspilsēta bija [[Kolčestera]]). Ap 410. gadu romiešu vara beidzās, jo leģioni tika evakuēti no Britānijas, un pilsoņiem pašiem bija jāaizstāvas pret iebrucējiem.
Ap 5. gadsimta vidu pilsētu bija pametuši iedzīvotāji, tomēr mūri bija saglabājušies. Pilsēta atkal tika apdzīvota [[anglosakši|anglosakšu]] karaļa [[Alfrēds Lielais|Alfrēda Lielā]] laikā. Tomēr līdz pat 12. gadsimtam Londona nebija Anglijas galvaspilsēta (tā bija — [[Vinčestera]]), tomēr tā bija Anglijas lielākā pilsēta. 14. gadsimta sākumā Londonā bija jau 100 tūkstoši iedzīvotāju.

Drīz pēc tam, kad [[Viljams Iekarotājs]] pakļāva Angliju, Londona kļuva par Anglijas galvaspilsētu, un pilsēta sāka attīstīties visai strauji. 1381. gadā [[Vots Tailers|Vota Tailera]] sacelšanās dalībnieki ieņēma pilsētu.

[[Tjudori|Tjudoru]] laikā pilsēta vienmērīgi attīstījās, kļūstot par ievērojamu tirdzniecības centru. [[Reformācija]] Londonā pagāja salīdzinoši mierīgi, karalim izdodot rīkojumu, ka visa [[katolisms|katoļu]] baznīcas manta pieder karalim (tajā laikā vairāk kā puse no Londonas ēkām bija [[klosteris|klosteri]], [[Baznīca (celtne)|baznīca]]s un citas reliģiskas celtnes). 16. gadsimta beigās Londonā darbojās [[Viljams Šekspīrs]]. 17. gadsimta sākumā Londonas iedzīvotāju skaits bija 225 tūkstoši.

1642. gadā, sākoties [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu karam]], Londonas pilsēta bija parlamenta aizstāvju pusē. 1666. gadā notika [[Londonas Lielais ugunsgrēks]], kurš nopostīja 60% no pilsētas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.gutenberg.org/cache/epub/4167/pg4167.html|title=Diary of Samuel Pepys — Volume 45: August/September 1666|first=Samuel|last=Pepys|website=https://www.gutenberg.org/files/4167/4167.txt}}</ref> Turpmāko 10 gadu laikā pilsēta tika atjaunota [[Kristofers Rens|Kristofera Rena]] vadībā.
17. gadsimta beigās Londona kļuva par pasaules finanšu centru, nodibinoties [[Anglijas bankai]], Loida [[apdrošināšana]]s tirgum un [[Britu Austrumindijas kompānija]]i.

Londonai kļūstot par [[Britu impērija]]s centru, tās lielums un ietekme pieauga vairākkārt. 19. gadsimta sākuma Londonas iedzīvotāju skaits pārsniedza 1 miljonu un tā kļuva par lielāko pilsētu pasaulē. [[Rūpniecības revolūcija]] vēl vairāk paātrināja pilsētas izaugsmi. 1863. gadā Londonā tika atklāts pasaulē pirmais [[Londonas metro|metro]].

1939. gadā Londonas iedzīvotāju skaits sasniedza 8,6 miljonus{{fact}} (mūsdienās tas ir mazāks). Tā kā dzīvokļu apkurei izmantoja [[akmeņogles]], viena no pilsētas vizītkartēm bija ''Londonas migla'', īstenībā — [[smogs]].

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Londonu bombardēja [[Vācija|vācu]] aviācija, un bojā gāja ap 35 000 iedzīvotāju.<ref>https://web.archive.org/web/20170430155359/http://www.nationalgeographic.com.au/history/bomb-damage-maps-reveal-londons-world-war-ii-devastation.aspx</ref> 1948. gadā Londonā notika [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]].

No 1970. līdz 1990. gadiem Londonā notika vairāki [[Īru republikāņu armija]]s kaujinieku [[terorisms|terorisma]] akti, bet [[Sprādzieni Londonā 2005. gada 7. jūlijā|2005. gada 7. jūlijā]] notika vairāki islāmistu terorakti [[Londonas metro]] un autobusā.

== Ģeogrāfija ==
Londona ir [[Lielbritānija]]s lielākā pilsēta pēc teritorijas un [[Anglija]]s galvaspilsēta. Londonas platība ir 1 570&nbsp;km<sup>2</sup> ar vairāk kā astoņiem miljoniem iedzīvotāju. Cauri pilsētai plūst [[Temza]], kurai vēsturiski ir bijusi liela ietekme uz pilsētas attīstību. Daudzus gadsimtus vienīgais tilts pār Temzu netālu no pilsētas bija Londonas tilts, tāpēc lielākoties galvenā apbūve bija netālu no tilta.

=== Klimats ===
Londonas klimats lielākoties ir tāds pats kā citur Lielbritānijā ar vēsām vasarām un maigām ziemām. Pilsēta atrodas mērenajā klimata joslā. Vidēji ziemā dienas laikā temperatūra nav zemāka par +8&nbsp;°C, un nepārsniedz ne vairāk kā +16&nbsp;°C. Zemākā temperatūra Londonā ir reģistrēta 1987. gada janvārī, kad gaisa temperatūra noslīdēja līdz -7.5&nbsp;°C. Nakts laikā gaisa temperatūra ziemā parasti svārstās sākot no -10&nbsp;°C līdz -13&nbsp;°C.Vasarā vidējā gaisa temperatūra dienā ir apmēram ap 23&nbsp;°C. Augstākā temperatūra Londonā ir sasniegusi 38.1&nbsp;°C.
Vidēji saulains laiks Londonā ir vairāk kā 1600 stundas gadā.
{{Laikapstākļu kaste
|location = Londonas
|metric first = yes
|single line = yes|collapsed = yes|width=75%
|Jan record high C = 17.2
|Feb record high C = 19.6
|Mar record high C = 24.2
|Apr record high C = 29.2
|May record high C = 32.8
|Jun record high C = 35.6
|Jul record high C = 36.7
|Aug record high C = 38.1
|Sep record high C = 35.2
|Oct record high C = 29.6
|Nov record high C = 20.8
|Dec record high C = 17.2
|year record high C = 38.1
|Jan high C = 8.1
|Feb high C = 8.4
|Mar high C = 11.3
|Apr high C = 14.2
|May high C = 17.9
|Jun high C = 21.0
|Jul high C = 23.5
|Aug high C = 23.2
|Sep high C = 19.9
|Oct high C = 15.5
|Nov high C = 11.1
|Dec high C = 8.3
|year high C = 15.2
|Jan low C = 2.3
|Feb low C = 2.1
|Mar low C = 3.9
|Apr low C = 5.5
|May low C = 8.7
|Jun low C = 11.7
|Jul low C = 13.9
|Aug low C = 13.7
|Sep low C = 11.4
|Oct low C = 8.4
|Nov low C = 4.9
|Dec low C = 2.7
|year low C = 7.5
|Jan record low C = -13.6
|Feb record low C = -9.5
|Mar record low C = -7.2
|Apr record low C = -3.8
|May record low C = -0.4
|Jun record low C = 2.8
|Jul record low C = 6.5
|Aug record low C = 6.7
|Sep record low C = 2.8
|Oct record low C = -4.6
|Nov record low C = -6.3
|Dec record low C = -12.0
|year record low C= -13.6
|Jan precipitation mm = 55.2
|Feb precipitation mm = 40.9
|Mar precipitation mm = 41.6
|Apr precipitation mm = 43.7
|May precipitation mm = 49.4
|Jun precipitation mm = 45.1
|Jul precipitation mm = 44.5
|Aug precipitation mm = 49.5
|Sep precipitation mm = 49.1
|Oct precipitation mm = 68.5
|Nov precipitation mm = 59.0
|Dec precipitation mm = 55.2
|year precipitation mm = 601.7
|Jan sun = 61.5
|Feb sun = 77.9
|Mar sun = 114.6
|Apr sun = 168.7
|May sun = 198.5
|Jun sun = 204.3
|Jul sun = 212.0
|Aug sun = 204.7
|Sep sun = 149.3
|Oct sun = 116.5
|Nov sun = 72.6
|Dec sun = 52.0
|year sun = 1632.6
|source 1= <ref name="UK Met Office" >{{tīmekļa atsauce |url=http://www.metoffice.gov.uk/public/weather/climate/gcpsvf37b |title=London Heathrow Airport |publisher=Met Office |accessdate=17 September 2014 }}</ref>
|source 2= <ref name="Britain's highest recorded temperatures for each day of the year">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.torro.org.uk/site/hightempsyear.php |title=British Weather Extremes: Daily Maximum Temperatures |publisher=Torro |accessdate=17 September 2014 |archive-date={{dat|2015|08|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150824032720/http://www.torro.org.uk/site/hightempsyear.php }}</ref>
}}

=== Administratīvais iedalījums ===
Londona ir sadalīta 32 administratīvajos rajonos, ko sauc par [[Londonas rajoni]]em ({{val|en|London borough}}), un [[Londonas Sitija|Londonas Sitijā]]. 21 no Londonas rajoniem un Londonas Sitija ietilpst tā saucamajā "Iekšējā Londonā" ({{val|en|Inner London}}), teritorijā, kas veidoja Londonu līdz 1965. gadām, bet pārējie — "Ārējā Londonā" ({{val|en|Outer London}}).

Londonas Sitija jeb vienkārši Sitija ir rajons ar īpašu statusu, kas ietver sevī agrāko viduslaiku Londonu (nosaukums "Sitija" ({{val|en|City}}) nozīmē "pilsēta", tātad pati Londonas pilsēta). Londonai vistuvākā apdzīvotā vieta tolaik bija Vestminsteras pilsēta, kas ar laiku saplūda ar pašu Londonu un tagad veido Londonas rajonu ar šādu pašu nosaukumu ({{val|en|City of Westmister}}). Gadsimtu gaitā, Londonai izplešoties, arvien vairāk apdzīvotu vietu tika iekļautas pilsētā.

{|
| <ol>
<li>[[Londonas Sitija]]</li>
<li>[[Vestminsteras pilsēta|Vestminstera]]</li>
<li>[[Kensingtona un Čelsi]]</li>
<li>[[Hemersmita un Fulema]]</li>
<li>[[Vondsvērta]]</li>
<li>[[Lembeta]]</li>
<li>[[Sautvorka]]</li>
<li>[[Tauerhemletsa]]</li>
<li>[[Hekni]]</li>
<li>[[Izlingtona]]</li>
<li>[[Kemdena]]</li>
<li>[[Brenta]]</li>
<li>[[Īlinga]]</li>
<li>[[Haunslova]]</li>
<li>[[Ričmonda pie Temzas]]</li>
<li>[[Kingstona pie Temzas]]</li>
<li>[[Mērtona]]</li>
</ol>
| [[Attēls:LondonNumbered.png]]
| <ol start=18>
<li>[[Satona]]</li>
<li>[[Kroidona]]</li>
<li>[[Bromli]]</li>
<li>[[Lūišema]]</li>
<li>[[Griniča]]</li>
<li>[[Beksli]]</li>
<li>[[Heiveringa]]</li>
<li>[[Bārkinga un Degenema]]</li>
<li>[[Redbridža]]</li>
<li>[[Ņūema]]</li>
<li>[[Voltemforesta]]</li>
<li>[[Heringeja]]</li>
<li>[[Enfīlda]]</li>
<li>[[Bārneta]]</li>
<li>[[Herova]]</li>
<li>[[Hilingdona]]</li>
</ol>
|}

== Iedzīvotāji ==
[[19. gadsimts|19.]] un [[20. gadsimts|20. gadsimtā]] pieaugot industrializācijai strauji sāka pieaugt Londonas iedzīvotāju skaits. 1925. gadā Londona pārspēja [[Ņujorka|Ņujorku]] pēc iedzīvotāju skaita. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] iedzīvotāju skaits bija pieaudzis līdz gandrīz deviņiem miljoniem. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] iedzīvotāju skaits samazinājās līdz septiņiem miljoniem. Londona bija visvairāk apdzīvotā pilsēta [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un otrā visblīvāk apdzīvotā pilsēta Eiropā, neskaitot [[Stambula|Stambulu]]. Laika posmā no 1991-2001 gadam pilsētā ieradās vairāk kā 726 000 [[imigrants|imigrantu]].

Iedzīvotāju ziņā Londona ir 19. lielākā pilsēta pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Londona ir 4. vietā pasaulē pēc pilsētā dzīvojošajiem miljardieriem un 2012. gadā ir atzīta par desmito dārgāko pilsētu pasaulē. Londonas pilsētas teritorijā runā vairāk kā 300 valodās, pārsniedzot vismaz 10 000 iedzīvotājus no katras valodas saimes.<ref name="citymayors.com"/>

=== Etniskais sastāvs ===
{| class="wikitable"
|-
! scope="col" width="170px" | Etniskās grupas
!Iedzīvotāju skaits Londonā
! % iedzīvotāju skaits Londonā
|-
| '''Baltie'''
| 4 887 435
| 59,8
|-
| [[Angļi]]
| 3 669 284
| 44,9
|-
| [[Īri]]
| 175 974
| 2,2
|-
| [[Īri|Īru]] [[nomadi]] (''Irish Travellers'')
| 8 196
| 0,1
|-
| Cittautības baltie ([[poļi]], [[franči]], [[itāļi]], [[vācieši]], [[rumāņi]], [[portugāļi]], [[lietuvieši]], [[spāņi]] u.c.) 
| 1 033 981
| 12,6
|}

{| class="wikitable"
|-
! scope="col" width="170px" | Etniskās grupas
!Iedzīvotāju skaits Londonā
! % iedzīvotāju skaits Londonā
|-
| '''Jauktie'''
| 405 279
| 5
|-
| Baltie un melnie
| 184 904
| 2,3
|-
| Baltie un aziāti
| 101 500
| 1,2
|-
| Cittautības jauktie
| 118 875
| 1,5
|}

{| class="wikitable"
|-
! scope="col" width="170px" | Etniskās grupas
!Iedzīvotāju skaits Londonā
! % iedzīvotāju skaits Londonā
|-
| '''Aziāti'''
| 1 511 546
| 18.4
|-
| Indieši
| 542 857
| 6,6
|-
| Pakistāņi
| 223 797
| 2,7
|-
| Bangladesieši
| 222 127
| 2,7
|-
| Ķīnieši
| 124 250
| 1,5
|-
| Cittautības aziāti 
| 398 515
| 4,9
|-
|}

{| class="wikitable"
|-
! scope="col" width="170px" | Etniskās grupas
!Iedzīvotāju skaits Londonā
! % iedzīvotāju skaits Londonā
|-
| '''Melnie'''
| 405 279
| 5
|-
| Afrikāņi 
| 573 931
| 7
|-
| No [[Karību reģions|Karību salām]]
| 101 500
| 1,2
|-
| Cittautības melnie
| 170 112
| 2,1
|}

{| class="wikitable"
|-
! scope="col" width="170px" | Etniskās grupas
!Iedzīvotāju skaits Londonā
! % iedzīvotāju skaits Londonā
|-
| '''Citas rases'''
| 281 041
| 3,4
|-
| Arābi
| 106 020 
| 1,3
|-
| Cittautības
| 175 021
| 2.1
|}

=== Iedzīvotāju skaita dinamika ===
{| class="wikitable"
|- bgcolor="#CCCCCC"
! Gads !! Aptuvens<br />iedzīvotāju<br />skaits !! Gads !! Aptuvens<br />iedzīvotāju<br />skaits
|-
| [[50]] || 5—10tūkst.  || [[1801]]  || 959 tūkst.
|-
| [[140]]  || 45—60 tūkst. || [[1831]]  || 1,655 milj.
|-
| [[300]]  || 10—20 tūkst. || [[1851]]  || 2,363 milj.
|-
| [[400]]  || mazāk par 5 tūkst. || [[1891]]  || 5,572 milj.
|-
| [[500]]  || Daži simti  || [[1901]]  || 6,507 milj.
|-
| [[700]]  || Daži tūkstoši  || [[1911]]  || 7,161 milj.
|-
| [[900]]  || Daži tūkstoši  || [[1921]]  || 7,387 milj.
|-
| [[1000]]  || 5—10 tūkst. || [[1931]]  || 8,110 milj.
|-
| [[1100]]  || 10—20 tūkst. || [[1939]]  || 8,615 milj.
|-
| [[1300]]  || 50—100 tūkst. || [[1951]]  || 8,197 milj.
|-
| [[1350]]  || 25—50 tūkst. || [[1961]]  || 7,993 milj.
|-
| [[1500]]  || 50—75 tūkst. || [[1971]]  || 7,453 milj.
|-
| [[1600]]  || 200 tūkst. || [[1981]]  || 6,805 milj.
|-
| [[1650]]  || 350 tūkst. || [[1991]]  || 6,829 milj.
|-
| [[1700]]  || 550 tūkst. || [[2001. gads|2001]]  || 7,322 milj.
|-
| [[1750]]  || 700 tūkst. || [[2003. gads|2003]]  || 7,388 milj.
|}

== Ievērojamākās vietas ==
[[Attēls:Houses.of.parliament.overall.arp.jpg|Parlamenta ēka un Bigbens|thumb|250px]]

* [[Vestminsteras pils|Parlamenta ēka]] (ieskaitot [[Bigbens|Bigbenu]])
* [[Vestminsteras abatija]]
* [[Bakingemas pils]]
* [[Londonas Tauers|Tauers]]
* [[Tauera tilts]]
* [[Svētā Pāvila katedrāle]]
* [[Trafalgaras laukums]]
* [[Karaliskā Griničas observatorija]]
* [[Šekspīra teātris]]
* [[Alberta halle]]
* [[Britu muzejs]]
* Dabas vēstures muzejs
* [[Šerloks Holmss|Šerloka Holmsa]] muzejs
* [[Tiso kundzes Vaska figūru muzejs]]
* "[[Londonas Acs]]"
* [[Vinzoras pils]] (piepilsētā)
* [[Impērijas kara muzejs]]

== Kultūra ==
Londonā četras reizes ir norisinājies [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]]., [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]]., [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]]. un [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]]. gadā.

== Sports ==
=== Olimpiskās spēles ===
Londonā ir norisinājušās trīs Olimpiskās spēles- [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]., [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948]]. un [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012]]. gadā. [[2012. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēle|2005. gada vasarā]] Londona tika izvēlēta par [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpisko spēļu]] norises vietu, kļūstot par pirmo pilsētu, kas Olimpiskās spēles rīkojusi trīs reizes.

Kopumā [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada Olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja 962 medaļas no tām 302 zelta medaļas un 304 sudraba medaļas, 356 bronzas medaļas. Visvairāk medaļas izcīnīja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (104 medaļas), [[Ķīna]] (88 medaļas) un [[Lielbritānija]] (65 medaļas).

=== Futbols ===
[[Attēls:Football clubs in London.jpg|300px|thumb|Londonas futbola klubu atrašanās vietas Londonā. Sarkanā krāsā ir [[Premjerlīga]]s futbola klubi, zilā — pārējie]]

Londonā viennozīmīgi populārākais sporta veids ir [[futbols]]. [[Premjerlīga|Premjerlīgā]] piedalās 5 futbola klubi no Londonas: [[Arsenal FC]], [[Chelsea]], [[Crystal Palace F.C.]], [[Tottenham Hotspur]] un [[West Ham United]]. Zemākajās līgās spēlē vēl seši futbola klubi: [[Barnet F.C.|Barnet]], [[Brentford F.C.|Brentford]], [[Fulham F.C.|Fulham]], [[Leyton Orient]], [[Millwall F.C.]], [[Charlton Athletic]], un [[Queens Park Rangers]]. Ir arī vairāki futbola klubi, kuri nespēlē [[Anglija]]s augstākajās futbola divīzijās.

=== Teniss ===
Londonā notiek arī [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonas tenisa čempionāts]], kas ir viens no četriem [[Grand Slam (teniss)|''Grand Slam'']] turnīriem.

== Transports ==
[[Attēls:Routemaster.JPG|thumb|right|Londonas simbols — ''Routemaster'' autobuss]]
=== Metro ===
{{pamatraksts|Londonas metro}}
Londonā ir pasaulē lielākā un vecākā [[metro]] sistēma — tā tika atklāta 1863. gadā. Pašlaik Londonas metro sistēmā ir 270 stacijas. Londonas metro sistēmā ir 11 līnijas, kuru kopgarums ir 402 [[kilometrs|kilometri]]. Šis ir, iespējams, vieglākais un ātrākais veids kā pārvietoties pa Londonas centru.

=== Autobusi ===
Londonā ir aptuveni 700 [[autobuss|autobusu]] maršruti, kuri katru dienu apkalpo aptuveni 6 miljonus{{fact}} pasažieru. Savulaik par Londonas simbolu bija kļuvis ''Routemaster'' autobuss, bet laika gaitā no 2003. līdz 2005. gadam to no aprites izņēma un pašlaik Londonā šādi autobusi kursē tikai 9. un 15. maršrutā.

=== Aviosatiksme ===
Londonas pasažieru un kravas plūsmu apkalpo 10 [[Londonas lidosta|lidostas]], no kurām lielākā ir [[Londonas Hītrovas Lidosta|Hītrovas lidosta]], kas ir arī lielākā lidosta [[Eiropa|Eiropā]]. Regulārie reisi tiek veikti arī no [[Londonas Getvikas lidosta|Getvikas lidostas]], [[Londonas Stanstedas lidosta|Stanstedas lidostas]], [[Londonas Lūtonas lidosta|Lūtonas lidostas]], [[Londonas Pilsētas lidosta|Sitijas lidostas]], [[Lidas lidosta]]s un [[Sautendas lidosta]]s. [[Biginhilas lidosta]] un [[Oksfordas lidosta]] tiek izmantotas vispārējai aviācijai un treniņlidojumiem. Pilsētai tuvākā ir Sitijas lidosta, kas no centra atrodas aptuveni 10 kilometru attālumā.

== Cilvēki ==
{{Pamatraksts|Londonā dzimušo uzskaitījums}}

== Skatīt arī ==
{{commons|London|Londona}}

* [[Londonas Hītrovas Lidosta]]
* [[Londonas sastrēgumu maksa]]
* [[Svētā Pāvila katedrāle]]
* [[The Crystal Palace]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Eiropas galvaspilsētas}}
{{VOS norises vietas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas pilsētas]]
[[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]]
[[Kategorija:Olimpisko spēļu mājvietas]]
[[Kategorija:Londona| ]]
[[Kategorija:Anglijas reģioni]]
[[Kategorija:Anglijas ceremoniālās grāfistes]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas vieglatlētikā]]