Apskatīt Lībiešu valoda izejas kodu

{{Vērtīgs raksts}}
{{Valodas infokaste
 |name          = Lībiešu valoda
 |nativename    = līvõ kēļ
 |pronunciation = {{IPA|/liːvə keːʎ/}}
 |states        = {{flaga|Latvija}} [[Latvija|Latvijā]]<br />{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija|Igaunijā]]{{efn|LĒL priekšvārdā Vītso izsakās, ka lībiešu valoda tiek mācīta Igaunijas un Latvijas augstskolās.}}
 |region        = [[Ziemeļeiropa]]
 |familycolor   = Urāliešu
 |fam1          = [[Urāliešu valodas|Urāliešu]]
 |fam2          = [[Baltijas somu valodas|Baltijas jūras somu]]
 |script        = [[Latīņu alfabēts]] (lībiešu ortogrāfija)
 |minority      = {{flaga|Latvija}}
 |extinct       = 2013. gada 2. jūnijā <small>(sākotnēji)</small>{{efn|Par pēdējo runātāju, kam tā bijusi dzimtā valoda, uzskatītās [[Grizelda Kristiņa|Grizeldas Kristiņas]] nāve 103 gadu vecumā.}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.livones.net/intro/?raksts=8869 |title=Lībiešu valodu atzīst par Eiropas apdraudētāko valodu |date=2014-11-24 |quote=Saraksta pirmajā vietā ierindota lībiešu valoda, kas faktiski jau uzskatām [sic] par izmirušu, jo tā vairs nevienam cilvēkam nav dzimtā valoda. |publisher=livones.net |access-date=2015-06-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150628145550/http://www.livones.net/intro/?raksts=8869 |archivedate=2015-06-28 }}</ref>
 |iso3          = liv
 |map           = [[Attēls:Julius Döring, Tafel I, Karte des lettischen Sprachgebiets ca1860.jpg|230px|center]]
<small>Valodas un izloksnes Latvijā ap 1860. gadu.<br />Lībiešu valodas izplatība apzīmēta ar ciparu 9 (''Livisch''). 1: Vidus dialekts jeb latviešu rakstu valoda, 2: tīrākā latviešu valoda, 3: kurzemnieku izloksne (''Nordwestkurisch oder Tamisch''), 4: īstākā tāminieku izloksne (''eigentliches Tamisch''), 5: līvu-latviešu izloksnes ziemeļu variants (''nördliches Live-Lettisch''), 6: augšzemieku izloksne (''oberländischer Dialekt oder Hochlettisch''), 7: īstākā augšzemnieku izloksne (''eigentliches Oberländisch'').</small>
|speakers=}}
'''Lībiešu valoda''' jeb '''līvu valoda'''<ref>Populārzinātniskajā un zinātniskajā literatūrā pārsvarā lieto apzīmējumu „lībietis”. Tie, kam patīk poētiskais vārds „līvs” un tā atvasinājumi, šo nosaukumu ieviesuši daiļliteratūrā, dzejā un citos populāros rakstveida tekstos: [https://valoda.lv/libiesu-valoda/libiesi-44-atbildes/ Lībieši 44 atbildēs] [[Latviešu valodas aģentūra]]</ref> (''līvõ kēļ'') ir gandrīz izzudusi [[urāliešu valodas|urāliešu saimes]] [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu valodu]] grupas [[valoda]], viena no divām Latvijas teritorijā [[autohtons|autohtonām]] valodām un vienīgā valoda līdzās [[latviešu valoda]]i, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no [[Valodu politika Latvijā|juridiska skata punkta]].{{efn|Saskaņā ar Valsts valodas likuma 3. pantu latgaliešu valoda ir "vēsturisks latviešu valodas paveids", saskaņā ar 5. pantu [valsts valoda ir latviešu valoda un] ikviena cita Latvijas Republikā lietota valoda, izņemot lībiešu valodu, Valsts valodas likuma izpratnē uzskatāma par svešvalodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://likumi.lv/doc.php?id=14740|title=Valsts valodas likums|publisher=Likumi.lv|accessdate={{dat|2015|6|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140209140257/http://likumi.lv/doc.php?id=14740|archivedate={{dat|2014|02|09||bez}}}}</ref>}} To lielākoties ir lietojuši [[lībieši]] (līvi).

Filoģenētiski starp abām Latvijas valodām nav nekādas radniecības, taču tās ievērojami ietekmējušas viena otru, īpaši fonoloģijas ziņā, attīstot savdabīgas iezīmes, kas nav raksturīgas to radu valodām. Tā, piemēram, latviešu valoda attīstījusi daudzas fonoloģiskas iezīmes, kas nav raksturīgas [[baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze|baltu-slāvu valodām]], lībiešu valodai. Citu piemēru vidū raksturīga salīdzinoši ļoti sarežģīta uzsvērtās zilbes struktūra, tai pat laikā izteikta neuzsvērto patskaņu redukcija. Tai tuvu radniecīgā, taču izteikti konservatīvā [[somu valoda]] pieļauj daudz mazāku zilbes sarežģītību, tai pat laikā saglabājot neuzsvērtus patskaņus ļoti garos vārdos.

Atkarībā no konteksta lībiešu valodas apzīmējums var tikt attiecināts uz 19. gadsimtā izmirušo un salīdzinoši slikti dokumentēto [[Vidzeme|Vidzemē]] runāto [[Salaca]]s lībiešu valodas variantu vai uz [[Kurzeme]]s lībiešu valodu. Šajā rakstā galvenokārt apskatīta literārajai lībiešu valodai par pamatu esošā Kurzemes lībiešu valodas austrumlībiešu izloksne. Pēc portāla Livones.net datiem, lībiešu valodā labā līmenī spēj sazināties ap 30 cilvēkiem visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.livones.net/lv/valoda/libiesu-valoda|title=Livones.net - Lībiešu valoda|website=www.livones.net|access-date=2023-07-19|language=en}}</ref>

== Citu radniecīgu valodu vidū ==
[[Attēls:Norādes Kolkasragā.jpg|250px|thumb|Norādes [[Kolkasrags|Kolkasragā]] latviešu, lībiešu un angļu valodā]]
Pēc igauņu valodnieka [[Tīts Reins Vītso|Tīta Reina Vītso]] domām, [[Baltijas jūras somu valodas]] sākotnēji dalījušās trīs atzaros: lībiešu valoda, dienvidigauņu valoda (kuras standartizētā versija ir [[veru valoda]]) un atzars, ko viņš sauc par [[Ņeva]]s grupu, kas bijusi priekštece visām citām Baltijas jūras somu valodām.{{sfn2|Viitso|1994|p=262}}

Pēc igauņu valodnieka Paula Alvres domām, pirmie Baltijas jūras somi, kas apmetās Baltijas jūras krastos, ir bijuši lībieši un somu valodas rietumu dialektu grupas runātāji.{{sfn2|Viitso|1994|p=261}}

Vītso norāda, ka atsevišķo Baltijas jūras somu valodu izcelšanās joprojām ir strīdīgs jautājums, tomēr, viņaprāt, ir skaidrs, ka lībiešu valoda ir viena no vissenākajām patstāvīgajām Baltijas jūras somu valodām.{{sfn2|Viitso|1994|p=266}}

== Vēsture ==
Saskaņā ar arheoloģisko izrakumu datiem mūsdienu [[Baltija]]s teritorija ir bijusi apdzīvota vairāk nekā {{nobr|10 000}} gadu. Tās sākotnējie iedzīvotāji ir bijuši [[protoeiropieši]]. Baltijas jūras somi šeit ieradušies 2000 gadu p.m.ē. vai, pēc [[Tenu Karma]]s domām, 3000 gadu p.m.ē., sajaucoties ar protoeiropiešiem, ir guvis virsroku Baltijas jūras somu valodas paveids, kas bija par pamatu tiklab lībiešu, kā arī ziemeļigauņu un dienvidigauņu valodai.{{sfn2|Vääri|Karma|1994|p=227}} Pēc igauņu valodnieka [[Pauls Ariste|Paula Aristes]] viedokļa ap 3000 gadu p.m.ē. Baltijā ienākušās [[ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra]]s pārstāvji runājuši piecās Baltijas jūras somu pamatvalodās, no kurām viena ir bijusi lībiešu valoda.{{sfn2|Hirša|1994|p=201}}
[[Auklas keramikas kultūra]], pie kuras piederējuši arī pirmbalti, ieplūda mūsdienu Latvijas teritorijā aptuveni 2000 gadu p.m.ē., priekšā sastopot Baltijas jūras somu tautas.{{sfn2|Hirša|1994|p=204}}

12. gadsimta beigās lībieši dzīvoja plašā teritorijā pie jūras, kā arī [[Daugava]]s un [[Gauja]]s apkaimē, uz iekšzemes pusi viņiem kaimiņos dzīvojuši [[leti]], [[zemgaļi]] un [[sēļi]]. Visagrākās dokumentētās liecības par lībiešiem ir [[Kijivas Krievzeme|Kijivas]] [[Pečori|Pečoru]] lielklostera mūka [[Nestora hronika]], kur lībieši pieminēti kā ''либь'' (''lib&apos;''), arī ''любь'' (''ljub&apos;''), taču pēdējais tiek uzskatīts par kļūdainu.{{sfn2|Vääri|Karma|1994|p=227}}

Somu somugrists [[Riho Grīntāls]], paļaujoties uz literatūrā izplatītiem viedokļiem, lēš, ka 13. gadsimta sākumā pirms [[Livonijas krusta kari]]em Latvijas iedzīvotāju skaits varētu būt bijis ap 150 000. Lībiešu skaits varētu būt bijis 15 000—21 000, pēc dažiem avotiem līdz 28 000, no tiem 10 000—12 000 dzīvojuši [[Daugavas līvi|Daugavas Līvzemē]], 5000—6000 [[Turaida (zeme)|Turaidas]] jeb Gaujas reģionā un ap 6000—9000 [[Metsepole|Metsepolē]].{{sfn2|Grünthal|2013|p=256.&mdash;257}} Kaut arī lībiešu valoda visilgāk izdzīvojusi Kurzemē, joprojām nav noskaidrots jautājums, vai lībieši tur dzīvojuši jau tad, kad Vidzemes lībiešu teritorijās norisinājās Indriķa hronikā aprakstītie notikumi.{{sfn2|Grünthal|2013|p=257}}

[[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] aprakstīta lībiešu un viņu kaimiņu [[zemgaļi|zemgaļu]] un [[sēļi|sēļu]] [[Senlatvijas tautu kristianizēšana|kristianizēšana]]. Sīki aprakstīta [[Ako]] un [[Dabrelis|Dabreļa]] vadīto lībiešu pretošanās arī pēc tam, kad virsvecākais [[Kaupo]] bija ļāvis sevi kristīt un pārgājis vāciešu pusē. Pēc Vēri domām, jūras krastā dzīvojošie lībieši bija vāciešu primārais mērķis.{{sfn2|Vääri|Karma|1994|p=227.&mdash;228}}
Vēri uzskata, ka lībieši bija krituši nežēlastībā kungu acīs, kam skaidrojums, viņaprāt, varētu būt tas, ka lībieši bijuši slikti kristieši un sīksti turējušies pie pagāniskām tradīcijām, kā rezultātā, zemes kungu atbalstīti, lībiešu novados sāka ieplūst kaimiņi.{{sfn2|Vääri|Karma|1994|p=228}}

[[Livonijas Konfederācija]]s pastāvēšanas laikā Igaunijas un Vidzemes iedzīvotāju skaits ievērojami pieauga no 1350. līdz 1550. gadam, kam sekoja [[Livonijas karš|garš karu periods]]. Lēš, ka nākamo 80 gadu laikā iedzīvotāju skaits samazinājās uz pusi, vissmagākais laiks bijis 16. gadsimta pēdējie gadu desmiti. Iedzīvotāju skaits atkal pieauga [[Zviedru Vidzeme]]s periodā līdz 17.gs. beigām, ko pārtrauca jaunās katastrofas, ko atnesa [[Lielais Ziemeļu karš]].{{sfn2|Grünthal|2013|p=257}} Grīntāls uzskata, ka šiem diviem karadarbības periodiem ir vistiešākais sakars ar faktu, ka Vidzemē lībiešu valoda izmira jau 19.gs.{{sfn2|Grünthal|2013|p=256}}

{{quote box
|width = 30%
|quote = Lībiešu pašlaik ir tik maz, to, kas dzīvo Salacas krastā šaurā joslā Limbažu, Liepupes, Nabes un Vainižu virzienā, kā agrāk teikts. Viņi gandrīz katru dienu lieto latviešu valodu, jo dzīvo kopā [ar latviešiem] un dievkalpojumos jāiztiek ar latviešu valodu. Taču tie, kas ir saglabājušies Kurzemē, labprāt neprecas ar latviešiem, bet parasti ar savējiem. Lai gan arī latviešu visapkārt nav lielā daudzumā, jo viņi baidās no maģijas, ko viņi [=lībieši] stipri izmanto.
|source = &mdash; Jērna novērojumi par lībiešu stāvokli ap 1665. gadu{{sfn2|Grünthal|2013|p=258}}
}}
[[Tomass Jērns]] (''Hiärne'') savā hronikā ''Ehst-, Lyf- und Lettlaendische Geschichte'' (kas apraksta notikumus līdz 1639. gadam) izsakās, ka Vidzemē lībiešu bija palicis maz (galvenokārt [[Salacas pils|Salacas]], [[Limbaži|Limbažu]], [[Liepupe (ciems)|Liepupes]], [[Nabes pils|Nabes]] un [[Vainižu pils|Vainižu]] apkaimē), turpretī Kurzemē lībiešu esot bijis vairāk, turklāt tur viņi neesot precējušies ar latviešiem.{{sfn2|Vääri|Karma|1994|p=229}}

[[Attēls:Matthai.gif|thumb|170px|left|1863. gadā Londonā izdotā austrumlībiešu izloksnē tulkotā [[Mateja evaņģēlijs|Mateja evaņģēlija]] titullapa]]
J. L. Bergera (''Börger'') pētījumā ''Versuch über die Alterthümer Lieflands und seiner Völker besonders der Letten'' (1778) viņš aprakstījis, ka sastapis lībiešus ne tikai Salacas tuvumā, bet 15 gadus pirms darba publicēšanas arī netālu no [[Rīga]]s, 15 kilometrus no Rīgas bijušajā [[Remberģe]]s krogā.{{sfn2|Vääri|Karma|1994|p=230}}

Ja neskaita agrāk publicētus atsevišķu lībiešu vārdu uzskaitījumus (vai agrākajās hronikās pieminētus lībiešu personvārdus un vietvārdus), pirmais jebkad publicētais teksts lībiešu valodā ir Salacas izloksnē tulkota [[tēvreize]], kas 1789. gadā publicēta G. Bergmaņa (''Bergmann'') mitridātā ''Das Gebeth des Herrn oder Vaterunsersammlung''.{{sfn2|Vääri|Karma|1994|p=231}}

Iespējams, svarīgākais pavērsiens lībiešu valodas vēsturē ir bijusi Šēgrēna (''Sjögren'') un Vīdemaņa (''Wiedemann'') gramatikas un vārdnīcas izdošana divos sējumos 1861. gadā (''Joh. Andreas Sjögren's Livische Grammatik nebst Sprachproben'' un ''Joh. Andreas Sjögren's Livisch-deutsches und deutsch-livisches Wörterbuch'').{{sfn2|Vääri|Karma|1994|p=232.&mdash;233}}

Vēlāk Vīdemanis uzdeva saviem informantiem, kas bija piedalījušies lībiešu-vācu-lībiešu vārdnīcas veidošanā, Polmanim un [[Jānis Princis (kultūras darbinieks)|Princim]] ar viņa dēliem tulkot [[Mateja evaņģēlijs|Mateja evaņģēliju]] kā rietumu, tā austrumu izloksnē, ko Vīdemanis izrediģēja un atrada iespēju 1863. gadā izdot [[Londona|Londonā]] L. L. Bonaparta apgādībā kā ''Das Evangelium Matthäi in den westlischen Dialect des Livischen übersetzt von dem Liven [[Jānis Princis (kultūras darbinieks)|J. Prinz]] und dessen Söhnen P. Prinz und J. P. Prinz'' rietumlībiešu izloksnē un ''Das Evangelium Matthäi in den östlichen Dialect des Livischen zum ersten Male übersetzt von dem Liven N. Pollmann'' austrumlībiešu izloksnē. Pēc Vēri domām, ar Vīdemaņa rediģēto Polmaņa un Prinču Mateja evaņģēlija tulkojumu izdošanu sākās lībiešu rakstu valodas pastāvīga attīstība.{{sfn2|Vääri|Karma|1994|p=234}}

2012. gadā [[Tartu Universitāte]] un Latviešu valodas aģentūra izdeva līdz šim lielāko lībiešu valodas vārdnīcu — [[Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca|Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīcu]]. Mūsdienās daži lībiešu jaunieši ne tikai dzied tautasdziesmas lībiski, bet pat cenšas aktīvi lietot lībiešu valodu ikdienas saziņā. Viena no šādām jaunākās paaudzes lībiešu valodas runātājām ir [[Julgī Stalte]], kas uzstājas kopā ar lībiešu-igauņu [[pasaules mūzika]]s grupu ''[[Tuļļi Lum]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ce-review.org/00/27/jakobs27.html|title=Central Europe Review - Defender of a Small Nation|website=web.archive.org|access-date=2023-07-20|date=2016-03-03|archive-date=2016-03-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20160303210031/http://www.ce-review.org/00/27/jakobs27.html}}</ref> 2018. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] tika izveidots '''Lībiešu institūts''' ({{val|liv|Lețmō Iļīzskūol Līvõd institūt}}), lai veicinātu valodas pētniecību un izpratni. Tā direktors ir  lībiešu valodnieks un rakstnieks [[Valts Ernštreits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.livonian.lv/|title=Sākums - LU LĪBIEŠU INSTITŪTS|access-date=2023-07-20|date=2022-11-20|language=lv}}</ref>

2020. gadā tika ziņots, ka jaundzimusī Kuldi Medne kļuvusi par vienīgo dzīvo cilvēku, kam lībiešu valoda ir dzimtā. Viņas vecāki ir lībiešu valodas atdzimšanas aktīvisti Jānis un Renāte Medņi. Divus gadus vēlāk, 2022. gada oktobrī, viņi izdeva "Kūldaläpš. Zeltabērns" ('Zelta bērns') - grāmatu lībiešu un latviešu valodā bērniem un vecākiem. Plānots laist klajā arī grāmatas audio versiju un turpinājumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vecaki-un-berni/kuldalaps-zeltaberns--izdota-libiesu-valodas-gramata-berniem-un-vecakiem.a478524/|title=«Kūldaläpš. Zeltabērns» – izdota lībiešu valodas grāmata bērniem un vecākiem|website=Lsm.lv|access-date=2023-07-20|date=2022-10-18|language=lv}}</ref>

Lai rosinātu lībiešu savulaik apdzīvotos Latvijas novadus apzināt un izcelt savas lībiskās saknes, meklēt un rādīt lībisko sava novada ainavā, pasākumos un ikdienā, LU Lībiešu institūts sadarbībā ar [[UNESCO|UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju]] un [[Latvijas Nacionālais kultūras centrs|Latvijas Nacionālo kultūras centru]] pasludināja 2023. gadu par Lībiešu mantojuma gadu ({{val|liv|Līvõd pierāndõks āigast}}), organizējot dažādus institūciju un aktīvistu rīkotus pasākumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/15.04.2023-libiesu-mantojuma-gads-ka-bridinajums-latviesiem-cik-atri-var-izzust-tauta-un-valoda.a504550/|title=Lībiešu mantojuma gads – kā brīdinājums latviešiem, cik ātri var izzust tauta un valoda|website=Lsm.lv|access-date=2023-07-20|date=2023-04-15|language=lv}}</ref> Par centrālo notikumu akcijā tika noteikta Lībiešu mantojuma diena – pirmā svētdiena pēc pavasara [[Saulgrieži]]em, kas atbilda 26. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://libiesugads.lv/?lv|title=Lībiešu gads|website=libiesugads.lv|access-date=2023-07-20}}</ref>

2023. gada janvārī, pēc ilgām cīņām (piemēram, ar mākslas akcijas "Nekādu lībiešu nav" starpniecību<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nelauj-izvietot-celazimes-libiesu-valoda.a413753/|title=Neļauj izvietot ceļazīmes lībiešu valodā|website=Lsm.lv|access-date=2023-07-20|date=2021-07-21|language=lv}}</ref>), uz [[Talsu novads|Talsu novada]] robežas tika izvietotas pirmās no 171 valsts standartam atbilstošas [[Latvijas ceļa zīmes|ceļa zīmes]] ar latviešu un lībiešu tekstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/talsu-novada-nosaukums-tagad-ari-libiesu-valoda-sadi-uzraksti-bus-vismaz-14-piekrastes-ciemos.a493676/|title=Talsu novada nosaukums tagad arī lībiešu valodā; šādi uzraksti būs vismaz 14 piekrastes ciemos|last=Ozola-Balode|first=Zanda|website=Lsm.lv|access-date=2023-07-20|date=2023-01-17|language=lv}}</ref> Līdzīgas zīmes kopš 2021. gada tiek izvietotas Latgalē ar [[Latgaliešu valoda|latgaliešu rakstu valodas]] tekstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/balvu-novada-celazimes-ari-latgaliesu-rakstu-valoda.a431523/|title=Balvu novadā ceļazīmes arī latgaliešu rakstu valodā|website=Lsm.lv|access-date=2023-07-20|date=2021-11-24|language=lv}}</ref> Šī paša gada [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos]] pirmo reizi svētku vēsturē (koru lielkoncertā "Tīrums. Dziesmas ceļš") tika izpildīts skaņdarbs lībiešu valodā – [[Inese Zandere|Ineses Zanderes]] un [[Valts Pūce|Valta Pūces]] skaņdarbu cikla "Nācēji" II daļa "Lībieši nāk".<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/photo?fbid=732580838669820&set=a.514961363765103|title=Līvõdõn ja līvõ kīelõn istōrilizt Loul ja daņtš pivād – kūord sūrkontsert "Tīrums. Dziesmas ceļš" ... - LI Līvõd institūt {{!}} Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2023-07-12|date=2023-07-07}}</ref>

== Ortogrāfija ==
Saskaņā ar Vītso lībiešu valodas alfabēts sastāv no 31 burta: &lt;A Ä B D Ḑ E F G H I J K L Ļ M N Ņ O Ȯ Õ P R Ŗ S Š T Ț U V Z Ž&gt;. Līdztekus pamata alfabēta burtiem lieto ar [[garumzīme|makronu]] atvasinātus burtus garajiem patskaņiem: &lt;Ā Ǟ Ē Ī Ō Ȱ Ȭ Ū&gt;.{{sfn2|Viitso|2013|p=267}} Burti &lt;C Q W X Y&gt; tiek izmantoti cittautu īpašvārdu pierakstam. Saskaņā ar lībiešu ortogrāfijas noteikumiem, pierakstot cittautu īpašvārdus, tiek saglabātas arī tajos sastopamās diakritiskās zīmes.{{sfn2|Viitso|2013|p=268}}

Mīkstinātais &lt;Ț&gt; dažkārt tiek kļūdaini atvasināts ar [[sediļa|sediļu]] — &lt;Ţ&gt;, iespējams, agrākos laikos pastāvējušu tehnisku ierobežojumu dēļ. Eversons piezīmē, ka lībiešu (arī latviešu) mīkstinātajiem burtiem vienmēr ir jātiek atvasinātiem ar komatu, kaut arī vēsturiskas kļūdas dēļ latviešu (un lībiešu) mīkstinātie burti ir klasificēti kā atvasināti ar sediļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.evertype.com/alphabets/livonian.pdf |title=Livonian |accessdate=2015-06-01 |last=Everson |first=Michael |date=2001-11-12 |work=The Alphabets of Europe}}</ref>

Ar žurnāla ''Līvli'' pirmo numuru, kas tika izdots 1931. gadā ap Ziemassvētku laiku, sākās centieni ieviest no jauna noapaļotos priekšējās rindas patskaņus, kas bija [[labializācija|delabializējušies]] 19. un 20.gs. mijā. Tika lietoti burti &lt;ö&gt; un &lt;y&gt; (garie varianti: &lt;ȫ&gt; un &lt;ȳ&gt;) vārdos, kur vēsturiski bijis noapaļots priekšējās rindas patskanis, piemēram, ''ykš'' un ''kylā''. Burta &lt;y&gt; nevis &lt;ü&gt; lietošanai par iemeslu varēja būt tā pieejamība uz rakstāmmašīnas un, iespējams, arī tāpēc, ka vairāki lībiešu izdevumi tika drukāti Somijā.{{sfn2|Ernštreits|2007|p=19}} Mūsdienu lībiešu pareizrakstībā vēsturiski pastāvējušus noapaļotus priekšējās rindas patskaņus neataino — ''ikš'', ''kilā''.

== Fonoloģija un prosodija ==

=== Patskaņi ===
Pamatojoties uz Mozliju un Vītso, lībiešu burtiem atbilstošajiem patskaņiem ir šādas vērtības:
* &lt;ȯ&gt; ir [[nenoapaļots augsti vidēja mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis]]. Gan Mozlijs (''Moseley''),{{sfn2|Moseley|2002|p=14}} gan Vītso{{sfn2|Viitso|2013|p=267}} ir gandrīz vienisprātis par to. [[IPA]] to apzīmētu kā {{IPA|/ɤ/}}, tā ir igauņu burta &lt;õ&gt; vērtība.
* &lt;õ&gt; uzsvērtā zilbē ir [[nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis]], tā to raksturo Vītso.{{sfn2|Viitso|2013|p=267}} IPA apzīmējums tam būtu {{IPA|/ɯ/}}, šī skaņa sastopama [[tjurku valodas|tjurku valodās]] un [[korejiešu valoda|korejiešu valodā]]. Mozlijs to definējis kā "vidēja pacēluma vidējās rindas nenoapaļotu patskani" un pēc tam pieminējis, ka lībiešu valodā ir arī šva, taču šva arī ir [[vidēja mēles pacēluma vidējās rindas patskanis]], acīmredzot, Mozlijam radusies kļūda. Vītso salīdzina lībiešu &lt;õ&gt; ar igauņu un vepsu &lt;õ&gt; un piemin, ka tas ir paaugstināts, kas saskan ar {{IPA|/ɯ/}} vērtību (igauņu &lt;õ&gt; vērtība {{IPA|/ɤ/}} ir tās pašas rindas, bet zemāka).{{sfn2|Viitso|2013|p=271}}
* Neuzsvērtā zilbē &lt;õ&gt; ir jau pieminētais [[vidēja mēles pacēluma vidējās rindas patskanis]], IPA to apzīmētu kā {{IPA|/ə/}}.{{efn|Mozlijs viscaur savā grāmatā izmanto &lt;e&gt; šva apzīmēšanai, standarta lībiešu ortogrāfijā visiem šiem ārpus pirmās zilbes esošajiem &lt;e&gt; atbilst &lt;õ&gt;.}}
* Garais burts &lt;ō&gt; austrumlībiešu izloksnē apzīmē 2 dažādas skaņas: [[noapaļots augsti vidēja mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis|noapaļotu augsti vidēja mēles pacēluma pakaļējās rindas patskani]] {{IPA|/oː/}} un [[noapaļots zema mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis|noapaļotu zema mēles pacēluma pakaļējās rindas patskani]] {{IPA|/ɒː/}},{{sfn2|Viitso|2013|p=268}} pēdējā apzīmēšanai [[LĒL]] izmanto apzīmējumu &lt;ǭ&gt;, šis apzīmējums nav daļa no standarta lībiešu ortogrāfijas.
* &lt;i&gt; apzīmē [[nenoapaļots augsta mēles pacēluma priekšējās rindas patskanis|nenoapaļotu augsta mēles pacēluma priekšējās rindas patskani]]{{sfn2|Moseley|2002|p=14}} {{IPA|/i/}}.
* &lt;e&gt; apzīmē [[nenoapaļots vidēja mēles pacēluma priekšējās rindas patskanis|nenoapaļotu vidēja mēles pacēluma priekšējās rindas patskani]]{{sfn2|Moseley|2002|p=14}} {{IPA|/e/}}.
* &lt;ä&gt; apzīmē [[nenoapaļots zema mēles pacēluma priekšējās rindas patskanis|nenoapaļotu zema mēles pacēluma priekšējās rindas patskani]]{{sfn2|Moseley|2002|p=14}} {{IPA|/æ/}}.
* &lt;a&gt; apzīmē [[nenoapaļots zema mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis|nenoapaļotu zema mēles pacēluma pakaļējās rindas patskani]]{{sfn2|Moseley|2002|p=14}} {{IPA|/ɑ/}}.
* &lt;u&gt; apzīmē [[noapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis|noapaļotu augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskani]]{{sfn2|Moseley|2002|p=14}} {{IPA|/u/}}.

IPA patskaņu tabulā tos varētu attēlot šādi:
{{Lībiešu valodas patskaņi}}

Visiem patskaņiem ir iespējamas īsas un garas versijas, izņemot {{IPA|/ə/}} — tikai īss un {{IPA|/ɒː/}} — tikai garš.

Šai tabulai ir iespējamas arī variācijas, piemēram, vidējos {{IPA|/e&#798; ɤ&#798; o&#798;/}} parasti pieraksta bez pazeminājuma zīmes ◌̞, tā tas darīts arī augstāk dotajā tabulā. Jāpiezīmē, ka Vītso raksturojis {{IPA|/ɤ/}} un {{IPA|/o/}} tieši kā ''augsti vidēja'' pacēluma (tātad {{IPA|/ɤ o/}} un nevis {{IPA|/ɤ&#798; o&#798;/}}), taču citviet viņš sauc &lt;ȯ&gt; par "vidēji augstu nelabiālu patskani", ja ar to ir domāts vidējs pacēlums, tam atbilstu {{IPA|/ɤ&#798;/}}.{{sfn2|Viitso|2013|p=272}} Mozlijs nesniedz skaidru burta &lt;o&gt; vērtību saucot to par "daļēji noapaļotu pakaļējās rindas patskani",{{efn|Tāds jēdziens kā "daļēji noapaļots" (oriģinālā: ''half-rounded'') nepastāv, acīmredzot, tā ir kļūda un ir ticis domāts ''mid-rounded'', t. i., "vidēja pacēluma noapaļots patskanis".}} neminot tā pacēlumu, taču burtam &lt;ȯ&gt; atbilstošo vērtību viņš definē tieši kā nenoapaļotu vidēja pacēluma pakaļējās rindas patskani (precīzā pierakstā {{IPA|/ɤ&#798;/}} un nevis {{IPA|/ɤ/}}).{{sfn2|Moseley|2002|p=14}} Priekšējās rindas zemo {{IPA|/a/}} bieži pieraksta kā {{IPA|/æ/}} un apzīmējumu {{IPA|/a/}} ērtības labad izmanto vidējās rindas vai pat pakaļējās rindas zemā {{IPA|/ɑ/}} pierakstam. Tādējādi iespējama tabulas versija, kur visu trīs rindu patskaņi būtu sadalīti tieši trīs pacēlumos (vizuāli veidotu trīs horizontālas līnijas): augsti {{IPA|/i ɯ u/}}, vidēji {{IPA|/e&#798; ə ɤ&#798; o&#798;/}} un zemi {{IPA|/a ɑ ɒ/}}.

{{Lībiešu patskaņi (alternatīva)}}

==== Divskaņi un trijskaņi ====
Sakarā ar patskaņu sadalīšanos un pagarināšanos, kā arī mīkstinātu zilbes beigās esošu [[klusīļi|klusīļu]] un arī palatalizētā ''ž'' sabrukšanu, kā arī apstākli, ka [[divskaņi]] ir toņa nesēji, lībiešu valodas divskaņu un trijskaņu sistēma ir sarežģīta salīdzinājumā ar kaimiņu valodām.

Divskaņi pēc kvalitātes iedalās krītošos un kāpjošos.
* Krītošie divskaņi ir īsi (''ie'' un ''uo'') vai gari (''īe'' un ''ūo''), īso krītošo divskaņu kopējais garums ir tuvs īsu monoftongu patskaņu garumam.
* Kāpjošie divskaņi ir gari un iedalās divskaņos ar īsu sākuma komponenti un garu sākuma komponenti.
** Austrumlībiešu izloksnē kāpjošie divskaņi ar garu sākuma komponenti beidzas tikai ar ''i'' (''ȭi'', ''ȱi'', ''āi'', ''ūi'', ''ǭi'').
** Kāpjošie divskaņi ar īsu sākumu beidzas ar ''i'' (''ai'', ''ei'', ''ȯi'', ''ui'') vai ''u'' (''äu'', ''iu'', ''ou'', ''õu'').
*** Kāpjošie divskaņi ar īsu sākumu iedalās divskaņos ar īsu beigu daļu (''aigā'' "mala", ''jougūd'' "upes") un garu beigu daļu, ar īsu beigu daļu saistās arī sekojošās neuzsvērtās zilbes patskaņa garums (resp., tam jābūt garam). Kāpjošajos divskaņos ar īsu sākumu un garu beigu daļu tā ir skaidri garāka nekā sākuma komponente, zilbē ar pamattoni (''aigõ'' "mērīt", ''kougõn'' "tālu") tā ir garāka nekā zilbē ar lauztu toni (''a'igõ'' "malu", ''jo'ugõ'' "upi").{{sfn2|Viitso|2013|p=273}} Šeit lauztais tonis, acīmredzot, ļauj sasniegt vēlamo zilbes svaru, neprasot tik daudz pagarināšanās.

Saskaņā ar Vītso trijskaņi ''ieu'', ''uoi'' un ''ūoi'' sākas un beidzas ar augstu komponenti un darbojas attiecīgi gan kā īsi un gari krītošie divskaņi, gan kā kāpjošie divskaņi ar īsu un garu sākuma komponenti.{{sfn2|Viitso|2013|p=273}}

==== Tonis ====
Lībiešu valoda ir vienīgā Baltijas jūras somu valoda, kura vārda uzsvērtajā zilbē šķir divus toņus ([[zilbes intonācija]]s): kāpjošo pamattoni un kāpjoši krītošu lauzto toni. Papildus raksturīgajai toņa kontūrai patskaņa vai divskaņa ar lauzto toni vidējā daļā vai īsa patskaņa beigu daļā toņa galotnē seko [[laringalizācija]] jeb rīkles muskuļu sasprindzinājums, kas īpaši spēcīga sasprindzinājuma gadījumā var izpausties kā [[glotāls slēdzenis|laringāls līdzskanis]]. Vājāka sasprindzinājuma gadījumā tas var arī palikt nepamanāms, šādā gadījumā arī toņa kritums lielākoties sākas agrāk.

Vārdnīcās un fonētiskā transkripcijā lauztu toni mēdz norādīt ar apostrofu, taču lībiešu pareizrakstībā toņus nenorāda. Tomēr vairākos gadījumos par toni var liecināt vārda uzbūve, par lauztu toni liecina: &lt;b, d, ḑ, g, z, ž, v, j&gt; atrašanās līdzskaņu savienojuma sākumā un zilbes ar pamata uzsvaru beigās, aiz īsa patskaņa vai īsa krītoša divskaņa un vienlaikus &lt;i&gt; vai &lt;õ&gt; priekšā, savukārt &lt;p, t, ț, k, s, š&gt; atrašanās aiz īsa patskaņa vai īsa krītoša diftonga norāda uz pamattoni.{{sfn2|Viitso|2013|p=268}} No šīm likumsakarībām izriet vispārīgais noteikums, ka pirms [[Geminācija|geminēta]] [[balsīgums|balsīga]] [[troksnenis|troksneņa]] vienmēr ir lauztais tonis: ''a'bbõ'' "plecu (partitīvs)", ''i'bbi'' "zirgs" utt.

Ir iespējami [[minimālie pāri]] pēc toņa: ''lēḑ'' "lode" un ''lē'ḑ'' "lapa", ''aigõ'' "mērīt; laiku (part.)" un ''a'igõ'' "malu (part.)", ''kallõ'' "salu (part.)" un ''ka'llõ'' "zivi (part.)"

Pastāv vārdi, kuru [[paradigma (morfoloģija)|paradigmā]] notiek pamattoņa un lauzta toņa mija: ''aigā'' "mala" : ''a'igõ'' "malu (part.)", ''sõbrā'' "draugs" : ''sõ'brõ'' "draugu (part.)", ''nǟmõ'' "redzam" : ''nǟ'dõ'' "redzēt".{{sfn2|Viitso|2013|p=268}} Pirmie divi piemēri varētu būt skaidrojami ar tieksmi uz pēdas izohroniju, trešais piemērs, acīmredzot, skaidrojams ar dzēsta līdzskaņa refleksu (sal. somu ''nähdä''). Vēsturiski dzēsti līdzskaņi ir viens no lauztā toņa rašanās iemesliem: ''rǭ''' "nauda" {{piezīme|&lt;|cēlies no}} ''{{piezīme|&#42;|rekonstruēta, nedokumentēta forma}}raha'', sal. somu, igauņu ''raha''.{{sfn2|Moseley|2002|p=21}}

==== Uzsvars un pēda ====
Lībiešu valoda līdztekus somu valodai ir vienīgā Baltijas jūras somu valoda, kurā uzsvars uz pirmo zilbi ir arī svešvārdos. Saskaņā ar Vītso neuzsvērts var būt no latviešu valodas aizgūts darbības vārda [[priedēklis]], saskaņā ar Vēri (''Vääri'') ar priedēkli atvasinātos darbības vārdos ir divi uzsvari,{{sfn2|Vääri|1994|p=269}} Vītso precizē, ka priedēklim ar garu zilbi ir tāda paša stipruma uzsvars kā saknei, tādējādi vārdā ''no|võttõ'' "noņemt" priedēklis ir neuzsvērts, bet vārdā ''at|andõ'' "atdot" uzsvērts ir gan priedēklis, gan darbības vārda sakne. No latviešu valodas aizgūtie priedēkļi netiek lietoti literārajā valodā.{{sfn2|Viitso|2013|p=269}}

Papildu uzsvars ([[palīguzsvars]]) parasti ir aiznākamajā zilbē aiz zilbes ar pamata uzsvaru, taču uzsvērtai zilbei var sekot līdz divām neuzsvērtām zilbēm. Viens no izņēmumiem ir vienmēr uzsvērtā izskaņa ''-nikā'', kuras gadījumā palīguzsvars var būt arī uz otrās zilbes, piemēram, ''si'dnikā'' "ogleklis": ''si'dnikkõ'' "oglekli".{{sfn2|Viitso|2013|p=269}}

Atkarībā no uzsvaru skaita (t.sk. palīguzsvaru) vārds sastāv no vienas vai vairākām pēdām (uzsvaru grupām). Neuzsvērti vārdi parasti veido pēdu kopā ar vārdu, kuram ir uzsvars. Ja vairāki neuzsvērti vienzilbes vārdi seko cits citam, viens no tiem var iegūt pēdas uzsvaru.{{sfn2|Viitso|2013|p=273}}

==== Fonotaktika un zilbes garums ====
Lībiešu valodas zilbe satur 1—3 [[patskanis|patskaņus]], pirms kuriem var būt līdz trim [[līdzskanis|līdzskaņiem]] un sekot līdz trim līdzskaņiem.{{efn|Ja par līdzskani tiek uzskatīts arī [[skanenis]], tad nereti ir sastopami 4 līdzskaņu sakopojumi zilbes beigās, piem., ''vȯlkst'' "(tu) būtu".}} Līdzskaņu sakopojums vārda sākumā norāda, ka vārds ir ekspresīvs (''krǭpšõ'' "skrāpēt") vai aizgūts (''krǭig'' "apkakle", ''škink'' "dāvana").{{sfn2|Viitso|2013|p=273}} Tāpat arī balsīgie {{IPA|/b d g z/}} vārda sākumā lielākoties norāda, ka vārds ir aizgūts vai onomatopoētisks,{{sfn2|Vääri|1994|p=268}} taču atsevišķos gadījumos tie ievada arī mantotus vārdus (''būolgõz'' "brūklene", ''dūrbal'' "cinis; kūdra", ''gārban'' "dzērvene", ''zäp'' "žults").{{sfn2|Viitso|2013|p=269}}

Visi patskaņi, izņemot reducēto {{IPA|/ə/}}, var atrasties vārda pirmajā zilbē. Savdabīga lībiešu valodas iezīme ir fakts, ka, jo tālāk zilbe ir pēc zilbes ar pamata uzsvaru, jo ierobežotāks ir iespējamo patskaņu klāsts — otrajā zilbē pēc zilbes ar pamata uzsvaru mantotos vārdos austrumlībiešu izloksnē ir iespējams tikai kāds no 3 īsajiem {{IPA|/ɑ i ə/}} vai 4 garajiem {{IPA|/ɑː iː eː uː/}}. Turklāt {{IPA|/eː/}} otrajā zilbē atrodams tikai retos gadījumos, piemēram, ''kuŗē'' "velns".{{sfn2|Vääri|1994|p=267}} Neuzsvērtā zilbē pēc zilbes ar [[sekundārais uzsvars|sekundāro uzsvaru]] var būt sastopami tikai kāds no 2 īsajiem {{IPA|/i ə/}} vai diviem garajiem {{IPA|/ɑː iː/}} patskaņiem. Neuzsvērtā zilbē pēc neuzsvērtas zilbes sastopami vairs tikai {{IPA|/i/}} un {{IPA|/ə/}}.{{sfn2|Viitso|2013|p=271}} Tā kā noteiktos gadījumos {{IPA|/ɑ u i/}} ir pārveidojušies par {{IPA|/ə/}}, tad reducētais patskanis tālākās zilbēs ir sastopams visbiežāk.{{sfn2|Vääri|1994|p=267}}

Uzsvērta zilbe ir īsa, ja tās beigās ir īss monoftongs vai īss divskanis ''ie'' vai ''uo'' (''ka-lā'' "zivs", ''pie-zā'' "ligzda", ''suo-dā'' "karš", ''lie-pā'' "alksnis"). Pārējās uzsvērtās zilbes ir garas (''kē-ra'' "vēstule; raksts", ''sīe-zõr'' "blusa", ''kat-ļā'' "katls", ''võt-tõ'' "ņemt", ''sa'd-dõ'' "krist", ''tū'on-tõ'' "tūkstotis"). Atšķirībā no igauņu valodas, lībiešu valodā vārdu var veidot arī īsas uzsvērtas zilbes (''li'' "ej!", ''sä'' "še!", ''se'' "tas", ''ni'' "nu; tagad"). Neuzsvērta zilbe ir gara, ja tajā ir garš patskanis vai divskanis. Tā kā patskaņu klāsts, kas ir iespējams mantotu vārdu neuzsvērtās zilbēs ir ierobežots, tad divskanis neuzsvērtā zilbē liecina, ka vārds ir aizgūts.{{sfn2|Viitso|2013|p=273}}

==== Zilbes svars un pēdas izohronija ====
Lībiešu valodas zilbju iedalījums pēc svara līdzinās zilbju iedalījumam igauņu valodā, kur pirmās un otrās garuma pakāpes zilbes ir vieglas, bet trešās garuma pakāpes zilbes ir smagas.

Šajā sadaļā izmantotas [[urāliešu fonētiskais alfabēts|urāliešu fonētiskajā alfabētā]] (UPA) izmantotas papildzīmes: [[gravis]] pusgaras skaņas norādīšanai un [[garumzīme|makrons]] gara līdzskaņa norādīšanai, ja attiecīgajā pozīcijā garš līdzskanis netiek norādīts standarta ortogrāfijā. Šāds lietojums nav daļa no standarta lībiešu ortogrāfijas.

Lībiešu valodas zilbes svaru noteicošie kritēriji ir šādi:{{sfn2|Viitso|2013|p=274}}
* visas īsās zilbes ir vieglas;
* garās zilbes ar pamattoni ir vieglas vai smagas;
** gara zilbe ar pamattoni ir viegla, ja tā beidzas ar kāpjošu divskani vai trijskani, kura beigu komponente ir īsa (''ai-gā'' "mala", ''jou-gūd'' "upes", ''kuoi-gīd'' "kuģi"), vai ja tās īsajam monoftongam vai īsam krītošam divskanim seko [[Geminācija|gemināta]] vai līdzskaņu savienojums, kura sākuma daļa ir īsa (''ņur-rā'' "mur!", ''pit-kā'' "garš", ''suot-kūb'' "mīca"), vieglajai zilbei sekojošās neuzsvērtās zilbes patskanis lielākoties ir garš;
** gara zilbe ar pamattoni ir smaga, ja tajā ir divskanis vai trijskanis ar garu beigu daļu (''aì-gõ'' "mērīt", ''suoì-mõ'' "lamāt"), vai ja īsam patskanim vai īsam krītošam divskanim seko garš vārda beigās esošs līdzskanis, līdzskaņu savienojums ar garu sākuma daļu vai gemināta (''kik̄'' "gailis", ''piț̀-ki'' "pērkons", ''ak̀-kõ'' "ķert");
* zilbe ar lauzto toni ir smaga, ja tās beigās ir līdzskanis, divskanis vai trijskanis (''u'd'' "migla", ''na'g-rõm'' "smejamies", ''a'i-gõ'' "malu (part.)", ''kuo'i-gõn'' "kuģim");
* uzsvērta zilbe ar garu patskani lielākoties ir smaga (''kū-lõ'' "dzirdēt", ''sēț-mõd'' "siles", ''vȭ-rõd'' "sveši", ''pū'-dõd'' "tīri", ''tǭ'-dõ'' "gribēt").

Vītso secina, ka smagai zilbei sekojošas neuzsvērtas zilbes patskanis vienmēr ir īss, vieglai zilbei sekojošas neuzsvērtas zilbes patskanis vienmēr ir garš. Kaut arī viņš to nepiemin, šīs attiecības starp zilbēm ir ļoti līdzīgas vienkāršajiem [[Geminācija#Pēdas izohronija latviešu valodā|pēdas izohronijas noteikumiem latviešu valodā]] (kas saskaņā ar vairumu autoru attīstījušies Baltijas jūras somu ietekmē), t. i., savstarpēju mijiedarbību starp gariem līdzskaņiem un gariem patskaņiem (piemēram, la[pp]a → lapā). Zīmīga atšķirība lībiešu valodā ir fakts, ka lauzta intonācija ir viens no smagu zilbi veidojošiem faktoriem (vēsturisku iemeslu dēļ latviešu valodai [[Mora (valodniecība)#Problēmas latviešu valodniecībā|nav izstrādāti atzīti kritēriji]] par to, kas latviešu valodā nosaka zilbes svaru).

Vēri, lai atsauktos uz šo procesu, izmanto terminu '''līdzskaņu kvantitatīvā mija'''. Šajos piemēros mija ir uzskatāma standarta lībiešu ortogrāfijā (papildus lietotas vārdnīcās izmantotas zīmes &lt;' ǭ&gt;):{{sfn2|Vääri|1994|p=269}}
* tt / t: ''kattõ'' "pārklāt" — ''katāb'' "es pārklāju, viņš pārklāj";
* pp / p: ''lieppõ'' — ''liepā'' "alksnis" (partitīvs : nominatīvs);
* kk / k: ''rikkõd'' "bagāti" — ''rikāz'' "bagāts";
* zz / z: ''pie'zzõ'' — ''piezā'' "ligzda" (partitīvs : nominatīvs);
* žž / ž: ''a'žžõ'' — ''ažā'' "lieta" (partitīvs : nominatīvs);
* mm / m: ''i'mmõ'' "zīst" — ''imūb'' "zīž";
* nn / n: ''ka'nnõ'' — ''kanā'' "vista" (partitīvs : nominatīvs);
* ll / l: ''pallõ'' "degt" — ''palāb'' "deg";
* rr / r: ''karrõ'' — ''kǭra'' "(dzīvnieka) spalva" (partitīvs : nominatīvs);
* jj / j: ''a'jjõ'' "dzīt" — ''ajāb'' "es dzenu, viņš dzen";
* vv / v: ''so'vvõ'' — ''sovā'' "nūja" (partitīvs : nominatīvs).
Šajos piemēros garas [[afrikāta]]s &lt;ts&gt; un &lt;tš&gt; dotas kā &lt;tts&gt; un &lt;ttš&gt;, šāds pieraksts netiek izmantots standarta ortogrāfijā:
* tts /ts: ''mõttsõ'' [standarta ortogrāfijā ''mõtsõ''] "mežs (partitīvs)" — ''mõtsād'' "meži (daudzskaitlis)";
* ttš / tš: ''vȯttšõ'' [standarta ortogrāfijā ''vȯtšõ''] "meklēt" — ''vȯtšūb'' "es meklēju, viņš meklē";
Sekojošos piemēros pusgarš līdzskanis norādīts ar UPA izmantoto [[gravis|gravja]] zīmi:
* k̀s / ks: ''ok̀sõ'' — ''oksā'' "zars" (partitīvs : nominatīvs);
** ''mak̀sõ'' "maksāt" — ''maksāb'' "es maksāju, viņš maksā";
* p̀s / ps: ''nap̀sõ'' — ''napsā'' "sitiens" (partitīvs : nominatīvs);
* p̀š / pš: ''lip̀šõ'' "slaukt" — ''lipšāb'' "es slaucu, viņš slauc";
* p̀t / pt: ''lop̀tõ'' "beigt" — ''loptāb'' "es beidzu, viņš beidz";
* s̀t / st: ''as̀tõ'' "iet, soļot" — ''astāb'' "es eju/soļoju, viņš iet/soļo";
* r̀b / rb: ''var̀bõd'' "kāju pirksti" — ''vārbaz'' "kājas pirksts";
* r̀d / rd: ''par̀dõb'' "borti" — ''pārdaz'' "borts";
* r̀g / rg: ''ur̀gõ'' — ''ūrga'' "strauts" (partitīvs : nominatīvs);
* ǹd / nd: ''raǹdõ'' — ''rānda'' "krasts" (partitīvs : nominatīvs);
* r̀z / rz: ''var̀zõ'' — ''vārza'' "kumeļš" (partitīvs : nominatīvs);
* m̀b / mb: ''lam̀bõd'' "aitas" — ''lāmbaz'' "aita";
* l̀g / lg: ''võl̀gõ'' — ''vȭlga'' "parāds" (partitīvs : nominatīvs);
* l̀m / lm: ''sil̀mõ'' — ''sīlma'' "acs" (partitīvs : nominatīvs);
* r̀n / rn: ''pär̀nõ'' — ''pǟrna'' "liepa" (partitīvs : nominatīvs).
Līdzīgi kā latviešu valodā īsi patskaņi lībiešu valodā ir saistīti ar gariem līdzskaņiem (vai pusgariem līdzskaņu sakopojumos) arī tad, ja tas netiek uzrādīts ortogrāfijā. Svarīga atšķirība no latviešu valodas ir tas, ka šajā procesā ir iesaistīti arī [[skaneņi]] (''pallõ'' : ''palāb''), kas latviešu valodā nemaina savu garumu (piem., mala : malā).

==== Patskaņu vēsturiskā attīstība ====
[[Attēls:Kurg - Vaid kilā.jpg|right|thumb|Ķekatnieks "dzērve", [[Vaide]], 1928. gads]]
Līdzīgi vairumam igauņu un [[votu valoda|votu]] valodu izlokšņu uzsvērtās zilbes paaugstinātais nenoapaļotais pakaļējās rindas ''õ'' vispirms ir veidojies no agrāka ''*e'' vārdos, kur bijuši pakaļējās rindas patskaņi ''a'', ''o'' un ''u'' (''{{piezīme|&#42;|nedokumentēta, rekonstruēta forma}}vēraz'' {{piezīme|&gt;|cēlies no}} ''vȭrõz'' "svešs", ''*negla'' &gt; ''nõ'ggõl'' "nagla"), un daļēji arī no īsajiem ''*a'', ''*o'', ''*u'', ''*ü'' (''*sana'' &gt; ''sõnā'' "vārds", ''*roho'' &gt; ''rõ'v'' "mauriņš", ''*hüvä'' &gt; ''jõvā'' "labs"). Pēc ''õ'' rašanās ''*e'', ''*ö'', ''*o'' ir kļuvuši par divskaņiem ''ie'', ''üö'', ''uo''. Atšķirībā no igauņu valodas izloksnēm, somu, karēļu, livi un līdu dialekta, lībiešu valodā ir sašķēlušies arī īsie patskaņi, turklāt lībiešu īsie sašķēlušies divskaņi ir vairāk vai mazāk tik pat gari kā īss atsevišķs patskanis (''*keväd'' &gt; ''kievād'' "pavasaris", ''*keüzi'' &gt; ''kieuž'' "virve", ''*soda'' &gt; ''suodā'' "karš"). Atšķirībā no pieminētajām valodām ''*ē'' un ''*e'' nav sašķēlušies, ja sekojošajā zilbē bijis ''*i'' (''*kēli'' &gt; ''kēļ'' "valoda", ''*(h)elmi'' &gt; ''eļm'' "dzintars").

Svarīgākās no lībiešu valodā notikušajām savdabīgajām pārmaiņām ir:
* uzsvērtās zilbes ''*ä'' paaugstināšanās par ''e'', ja tajā pašā vai nākamajā zilbē sekojis ''i'' (''*täi'' &gt; ''tei'' "uts", ''*väginen'' &gt; ''ve'ggi'' "stiprs", ''*sǟri'' &gt; ''*sēri'' &gt; ''sēr'' "(kājas) ikri"), šis process ir līdzīgs regresīvajai [[patskaņu harmonija]]i literārajā latviešu valodā ("platajam un šaurajam &lt;e&gt;");
* pakaļējās rindas patskaņu ''*a'', ''*o'', ''*u'' pārtapšana ''*b'', ''*pp'', ''*m'', ''*v'', ''*kk'' priekšā par priekšējās rindas ''ä'', ''ö'', ''ü'' tad, ja nākamajā zilbē bijis ''i'', t. i., metafonija jeb umlauts (''*tammi'' &gt; ''*tämmi'' &gt; ''täm'' "ozols", ''*tobi'' &gt; ''*töbi'' &gt; ''tö'b'' &gt; ''te'b'' "kaite", ''*nukki'' &gt; ''*nükki'' &gt; ''nük'' &gt; ''nik'' "šņukurs"), labiālie priekšējās rindas ''ö'', ''ü'' 19., 20.gs. mijā delabializējās;
* augsta un vidēji augsta pacēluma patskaņu zudums vārda beigās un ar to saistīta agrākās atvērtās īsās pirmās zilbes kļūšana par slēgtu ar lauzto toni (''*abu'' &gt; ''a'b'' "palīdzība; plecs", ''*tuli'' &gt; ''tu'ļ'' "uguns");
* īsa monoftonga pagarināšanās saīsinājušās [[geminācija|gara]] [[skanenis|skaneņa]] priekšā (''*puŗŗaz'' &gt; ''*pu<sup>ŗ</sup>ŗaz'' &gt; ''*pū<sup>ŗ</sup>ŗaz'' &gt; ''pūŗaz'' "bura", ''tammõd'' &gt; ''*ta<sup>m</sup>mõd'' &gt; ''*tā<sup>m</sup>mõd'' &gt; ''tāmõd'' &gt; ''tǭmõd'' "ozoli");
* ''*ā'' [[labializācija]] austrumlībiešu izloksnē (''*mā'' &gt; ''mǭ'' "zeme", ''*tāmõd'' &gt; ''tǭmõd'' "ozoli");{{sfn2|Viitso|2013|p=271}}
* kādreizējā ''*i'' vai ''*j'' priekšā izveidojušās mīkstinātā vājā [[velārs līdzskanis|velārā]] [[klusīlis|klusīļa]] ''*ǵ'' un spēcīgā velārā klusīļa ''*ḱ̀'' sabrukšana par patskaņa ''i'' un nemīkstināta velārā klusīļa grupu (''*lagja'' &gt; ''*laǵā'' &gt; ''laigā'' "plats", ''*lahkik'' &gt; ''lā'ǵi'' &gt; ''lǭ'igi'' "pušu", ''*hākki'' &gt; ''āḱ'' &gt; ''ǭik'' "āķis");
* ''*a'' pārtapšana par centralizēto/reducēto ''õ'' neuzsvērtā trešajā zilbē;
* īsa monoftonga pagarināšanās zilbes beigās esošas [[rezonante]]s priekšā (jauna garā ''ā'' rašanās austrumlībiešu izloksnē) un divskaņa sākuma komponentes pagarināšanās, ja uzsvērtajai zilbei seko viena neuzsvērta zilbe (''*jalga'' &gt; ''jālga'' "kāja", ''*aiga'' &gt; ''āiga'' "laiks");
* [[vokālā harmonija|vokālās harmonijas]] zudums, ''*e'' centralizēšanās (kļūšana par indiferentu patskani) zilbēs, kas tālākas par pirmo un paaugstināšanās par ''*õ'' (iespējams, šeit Vītso domā uzsvērtās zilbes pakaļējās rindas augsto ''õ'', kas radies no ''*e'', jo tālākās zilbēs atrodamais centralizētais/reducētais ''õ'' ir vidējās rindas/vidējā pacēluma);
* ''*o'' paaugstināšanās par ''u'', kā arī ''*õ'' un ''u'' saplūšana par ''u'' (''*käded'' &gt; ''kädūd'' "rokas", ''*kāndod'' &gt; ''*kāndud'' "celmi");
* patskaņu pagarināšanās vārda otrajā zilbē pēc uzsvērtās zilbes ar īsu vai saīsinājušos zilbes galā esošu [[obstruente|obstruenti]] (''*abud'' &gt; ''abūd'' "pleci", ''*kädud'' &gt; ''kädūd'' "rokas", ''*musta'' &gt; ''mustā'' "melns");
* īsā ''u'' pārveidošanās par ''õ'' sekojošajās zilbēs austrumlībiešu izloksnē (''*līndud'' &gt; ''līndõd'' "putni", ''*kāndud'' &gt; ''kāndõd'' "celmi);
* īsā ''uo'', reti arī garā ''ūo'' vienkāršošanās aiz līdzskaņiem ''p'', ''m'' un ''v'' par vidēji augstu nenoapaļotu ''ȯ'' vai ''ȱ'' austrumlībiešu izloksnē un Lielirbē, ''ȯ'' un ''o'' var veidot minimālos pārus (''pȯ'ddõ'' "sāpēt" un ''po'ddõ'' "skrandu");
* galvenās zilbes ''õ'' saplūšana ar priekšējo noapaļoto ''ü'' rietumlībiešu izloksnē, ''ü'' savukārt saplūda ar ''i'' līdz 20.gs. sākumam (''kõ'zzi'' &gt; ''kü'zzi'' &gt; ''ki'zzi'' "dusmīgs", ''vȭrõz'' &gt; ''vǖrõz'' &gt; ''vīrõz'' "svešs);
* noapaļoto (labiālo) priekšējās rindas patskaņu delabializēšanās līdz 20.gs. sākumam (''kü'zzõ'' &gt; ''ki'zzõ'' "vaicāt", ''sǖ'' &gt; ''sī'' "vaina", ''tö'b'' &gt; ''te'b'' "kaite", ''tǖö'' &gt; ''tīe'' "darbs").{{sfn2|Viitso|2013|p=272}}

==== Izloksnes un to vokālisma salīdzinājums{{anchor|Izloksnes}} ====
Kurzemes lībiešu valoda iedalās 3 izloksnēs: rietumlībiešu, kas tikusi runāta [[Lūžņa|Lūžņā]] un [[Miķeļtornis|Miķeļtornī]], Lielirbes, kas tikusi runāta [[Lielirbe|Lielirbē]], un austrumlībiešu izloksnē, kurā vēl pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] ietilpuši [[Jaunciems]], [[Sīkrags]], [[Mazirbe]], [[Košrags]], [[Pitrags]], [[Saunags]], [[Vaide]], [[Kolka]] un [[Melnsils]].{{sfn2|Viitso|2013|p=283}}

Literārajai lībiešu valodai par pamatu ir Kurzemes lībiešu valodas austrumu izloksne. Šajā izloksnē ir visplašākais patskaņu klāsts.

Sekojošajā lībiešu izlokšņu [[patskanis|patskaņu]] klāsta salīdzinājumā pa kreisi ir [[labializācija|nenoapaļoti]] [[priekšējās rindas patskaņi]], pa vidu — nenoapaļoti [[pakaļējās rindas patskaņi]], pa labi — noapaļoti pakaļējās rindas patskaņi, augšā ir augsta mēles pacēluma patskaņi, bet lejā — zema mēles pacēluma patskaņi. Patskaņi ir doti, izmantojot tos apzīmējošos burtus un vārdnīcās izmantotus apzīmējumus, kas nav daļa no standarta lībiešu ortogrāfijas, specifiskāk — &lt;ǭ&gt;.
{| class="wikitable" style="background:#F9F9F9; text-align:center; width:100%"
|+Lībiešu valodas izlokšņu patskaņu sistēma uzsvērtā zilbē 20.gs. vidū{{sfn2|Viitso|2013|p=270}}
! colspan="6" style="background:#DEDEDE" | Austrumlībiešu
! colspan="6" style="background:#DEDEDE" | Lielirbe
! colspan="6" style="background:#DEDEDE" | Rietumlībiešu
|-
! colspan="3" style="background:#EFEFEF" | īsi
! colspan="3" style="background:#EFEFEF" | gari
! colspan="3" style="background:#EFEFEF" | īsi
! colspan="3" style="background:#EFEFEF" | gari
! colspan="3" style="background:#EFEFEF" | īsi
! colspan="3" style="background:#EFEFEF" | gari
|-
| i
| õ
| u
| ī
| ȭ
| ū
| i
| õ
| u
| ī
| ȭ
| ū
| i
|
| u
| ī
|
| ū
|-
| e
| ȯ
| o
| ē
| ȱ
| ō
| e
| ȯ
| o
| ē
| ȱ
| ō
| e
|
| o
| ē
|
| ō
|-
| ä
| a
|
| ǟ
| ā
| ǭ
| ä
| a
|
| ǟ
| ā
|
| ä
| a
|
| ǟ
| ā
|
|}

Lībiešu valodai ir raksturīgi ierobežojumi attiecībā pret pieļaujamajiem patskaņiem neuzsvērtā zilbē mantotos vārdos. Sekojošajā tabulā salīdzināti pieļaujamie patskaņi 2. zilbē aiz zilbes ar pamata uzsvaru austrumlībiešu izloksnē un [[Lielirbe]]s un rietumlībiešu izloksnēs. Tālāk par 2. zilbi aiz zilbes ar pamata uzsvaru pieļaujamo patskaņu klāsts ir vēl ierobežotāks.

{| class="wikitable" style="background:#F9F9F9; text-align:center; width:100%"
|+Lībiešu izlokšņu patskaņu sistēma neuzsvērtā zilbē pēc zilbes ar pamata uzsvaru{{sfn2|Viitso|2013|p=272}}
! colspan="6" style="background:#DEDEDE" | Austrumlībiešu
! colspan="6" style="background:#DEDEDE" | Lielirbe un rietumlībiešu
|-
! colspan="3" style="background:#EFEFEF" | īsi
! colspan="3" style="background:#EFEFEF" | gari
! colspan="3" style="background:#EFEFEF" | īsi
! colspan="3" style="background:#EFEFEF" | gari
|-
| i
| õ
|
| ī
|
| ū
| i
| õ
| u
| ī
|
| ū
|-
|
|
|
| ē
|
|
|
|
|
| ē
|
|
|-
|
| a
|
|
| ā
|
|
| a
|
|
| ā
|
|}

=== Līdzskaņi ===
Salīdzinot ar lībiešu valodas patskaņu sistēmu, kas ir sarežģītāka nekā latviešu valodā, lībiešu [[līdzskaņi|līdzskaņu]] klāsts ir ļoti līdzīgs tam, kāds tas ir latviešu valodā.

Lietojot literatūrā bieži izmantoto [[urāliešu fonētiskais alfabēts|urāliešu fonētisko alfabētu]] (UPA), lībiešu valodā ir sekojoši līdzskaņi: ''b, d, d', f, g, j, k, l, l', m, n, n', p, r, r', s, š, z, ž, t, t', v''. Lībiešu valodā ir arī [[afrikāta]]s: ''ts'' (''tsīļ'' "ezis"), ''tš'' (''tširīkšõ'' "čivināt"), ''dz'' (''dzīvib'' "pulss", ''vȯndzi'' "laimīgs"), ''dž'' (''iļdžēmḑa'' "krējums"). Līdzskanis ''ŋ'' ({{IPA|[ŋ]}}) sastopams tikai ''k'' vai ''g'' priekšā (''kāŋgar'' "smilšu kāpas jūras krastā", ''beŋk'' "sols").{{sfn2|Vääri|1994|p=268}} Visi līdzskaņi, izņemot aizgūto ''h'' (nebalsīgs velārs frikatīvs {{IPA|[x]}}), sastopami arī kā geminātas.{{sfn2|Viitso|2013|p=270}}

Svarīgs UPA trūkums ir fakts, ka tas neļauj šķirt [[palatāls līdzskanis|palatālus līdzskaņus]] (piemēram, palatālus eksplozīvus [[slēdzenis|slēdzeņus]] {{IPA|[c ɟ]}} kā latviešu &lt;ķ ģ&gt; vai ungāru &lt;ty gy&gt;) no ''palatalizētiem'' līdzskaņiem (piemēram, palatalizētiem alveolāriem eksplozīviem slēdzeņiem {{IPA|[tʲ dʲ]}} kā krievu &lt;ть дь&gt;), tā pat arī ļ ņ, ja tie ir palatāli, to vērtības ir {{IPA|[ʎ ɲ]}} (kā latviešu valodā), bet ja ''palatalizēti'' — {{IPA|[lʲ nʲ]}} (kā, piemēram, krievu valodā). Vienīgais no t. s. mīkstajiem līdzskaņiem, kur šāda šķiršana nav aktuāla ir &lt;ŗ&gt;, jo tiek uzskatīts, ka palatāls vibrants ir skaņa, ko nav iespējams realizēt, tāpat arī tam nav IPA simbola, tādējādi arī latviešu valodas mīkstinātais &lt;ŗ&gt; tiek pierakstīts kā palatalizēts {{IPA|[rʲ]}} tā pat kā, piemēram, krievu palatalizētais &lt;рь&gt;.

Pieņemot, ka mīkstinātie līdzskaņi lībiešu valodā ir [[fonēmisks|fonēmiski]] (piem., ''tūļ'' "vējš", ''tūl'' "vēja (Ģen.)") un mīkstinājums nav atkarīgs no kontekstuāliem procesiem (kā, piemēram, t. s. asimilatīvā palatalizācija [[lietuviešu valoda|lietuviešu valodā]] vai līdzīgais process krievu valodā), lībiešu līdzskaņu sistēma ir sekojoša:
{| class="wikitable" style="background:#F9F9F9;text-align:center;"
|-
! style="background:#DEDEDE" |
! style="background:#DEDEDE" |[[Bilabiāls līdzskanis|Bilabiāls]]
! style="background:#DEDEDE" |[[Labiodentāls līdzskanis|Labiodentāls]]
! style="background:#DEDEDE" |[[Alveolārs līdzskanis|Alveolārs]]
! style="background:#DEDEDE" |[[Postalveolārs līdzskanis|Postalveolārs]]
! style="background:#DEDEDE" |[[Palatāls līdzskanis|Palatāls]]
! style="background:#DEDEDE" |[[Velārs līdzskanis|Velārs]]
|-
! style="background:#EFEFEF" |[[Slēdzenis]]
| {{IPA|p}} {{IPA|b}}
|
| {{IPA|t}} {{IPA|d}}
|
| {{IPA|c}} {{IPA|ɟ}}
| {{IPA|k}} {{IPA|ɡ}}
|-
! style="background:#EFEFEF" |[[afrikatīvie slēdzeņi|Afrikāta]]
|
|
| {{IPA|ts}} {{IPA|dz}}
| {{IPA|tʃ}} {{IPA|dʒ}}
|
|
|-
! style="background:#EFEFEF" |[[Nazālie līdzskaņi|Nazāls]]
| {{IPA|m}}
|
| {{IPA|n}}
|
| {{IPA|ɲ}}
| ({{IPA|ŋ}}){{efn-lr|{{IPA|[ŋ]}} nav fonēmisks, sastopams tikai {{IPA|/k/}} un {{IPA|/g/}} priekšā.}}
|-
! style="background:#EFEFEF" |[[Vibrantie līdzskaņi|Vibrants]]
|
|
| {{IPA|r}} {{IPA|rʲ}}
|
|
|
|-
! style="background:#EFEFEF" |[[Frikatīvie līdzskaņi|Frikatīvs]]
|
| {{IPA|f}}{{efn-lr|name=fn2|Labiodentālais frikatīvs (jeb labiodentālā spirante) {{IPA|/f/}} un nebalsīgais velārais frikatīvs (jeb spēcīgā velārā spirante, kā to sauc Vītso){{sfn2|Viitso|2013|p=270}} {{IPA|/x/}} ir sastopami tikai aizguvumos.}} {{IPA|v}}
| {{IPA|s}} {{IPA|z}}
| {{IPA|ʃ}} {{IPA|ʒ}}
|
| {{IPA|x}}{{efn-lr|name=fn2}}
|-
! style="background:#EFEFEF" |Centrālais [[Aproksimantie līdzskaņi|aproksimants]]
|
|
|
|
| {{IPA|j}}
|
|-
! style="background:#EFEFEF" |[[Laterālie līdzskaņi|Laterālais]]
|
|
| {{IPA|l}}
|
| {{IPA|ʎ}}
|
|}
{{notelist-lr}}

==== Asimilācija ====
Saskaņā ar Vēri lībiešu valodā darbojas vienkāršas [[sandhi]] likumības — vārda beigu līdzskanis iegūst vai zaudē [[balsīgums|balsīgumu]] atkarībā no sekojošās skaņas (UPA transkripcijā): ''mìe'''z''' ̮lǟ'B'' "vīrs nāk", ''mìe'''s''' ̮tulàB'' "vīrs atnāk". Šāda [[asimilācija (valodniecība)|asimilācija]] notiek arī vārdu vidū, tos lokot: ''kiĺ̀'''G''''' "sāns" — ''kiĺ̀'''k'''st'' "no sāna", ''u''''D''''' "migla" — ''u''''t'''st'' "no miglas".{{sfn2|Vääri|1994|p=270}} Vārda absolūtajās beigās (pirms pauzes) ''b'', ''d'', ''g'', ''z'', ''ž'' (dažkārt arī ''d’'', ''dz'') vietā parādās t. s. pusbalsīgie līdzskaņi, ko UPA apzīmē ar lielajiem burtiem ''B'', ''D'', ''G'', ''Z'', ''Ž'' (''D’'', ''DZ'').{{sfn2|Vääri|1994|p=268}} Pusbalsīgiem līdzskaņiem ir tieksme būt balsīgiem pirms patskaņiem un balsīgiem līdzskaņiem, savukārt pirms nebalsīgiem līdzskaņiem — nebalsīgiem.{{sfn2|Moseley|2002|p=22}}

Līdzīgi kā latviešu valodā šādus asimilatīvus procesus neuzrāda standarta ortogrāfijā: ''mīez lǟb'', ''mīez tulāb'', ''kiļg'', ''kiļgst'', ''ud'', ''udst''.

==== Līdzskaņu vēsturiskā attīstība ====
Vēsturiski lībiešu valodas līdzskaņu sistēmai attīstījušās vairākas raksturīgas iezīmes.{{sfn2|Viitso|2013|p=270}}
* Vājo (t. i., balsīgā apkaimē balsīgo) un stipro [[slēdzenis|slēdzeņu]] un [[sibilants|sibilantu]] virkņu esamība Baltijas jūras somu pirmvalodas stipro slēdzeņu un sibilantu virknes vietā: ''tubā'' "istaba" (sal. igauņu ''tuba'', bet somu ''tupa''), ''sadā'' "simts" (igauņu ''sada'', somu ''sata''), ''vizā'' "ciets", ''sa'gdõ'' "biežs; blīvs", ''kalād'' "zivis" (igauņu ''kalad'', bet somu ''kalat'') un arī dentālspirantes (dentālā frikatīva) vietā (''sidām'' "sirds; vidus"). Retos gadījumos [[balsīgums|balsīgie]] ''b, d, g, z'' sastopami arī mantota vārda sākumā.
* [[šņācenis|Šņāceņu]] ''š'' un ''ž'' esamība mantotos vārdos (''šä'ugõz'' "glodene", ''sižālikki'' "ķirzaka").
* Baltijas jūras somu pirmvalodas vājās laringālās spirantes ''*h'' (t. i., [[balsīgs glotāls berzenis|balsīgā glotālā frikatīva]] {{IPA|[ɦ]}}) zudums, izzūdot zilbē ar pamata uzsvaru pirms līdzskaņa esošs ''*h'' vienmēr un starp patskaņiem esošs ''*h'' vairumā gadījumu, izraisījis lauzta toņa rašanos: ''lē'ḑ'' "lapa" (sal. igauņu ''leht'', somu ''lehti''), ''tū'gõd'' "pelni" (ig. ''tuhk'', somu ''tuhka''), ''rǭ''' "nauda" (ig., somu ''raha''), ''va'it'' "starpa" (ig. ''vahe'', somu ''vaihe'').
* [[puspatskanis|Puspatskaņa]] ''*v'' asimilēšanās ''*lv'' &gt; ''ll'', ''*rv'' &gt; ''rr'' (''{{piezīme|&#42;|rekonstruēta, nedokumentēta forma}}palvodak'' {{piezīme|&gt;|cēlies no}} ''pallõ'' "lūgt", ''*kirvehed'' &gt; ''kirrõd'' "cirvji") un zudums savienojumos ''*dv'' (''ladā'' "galotne" sal. ig. ''latv'', somu ''latva'') un ''*zv'' (''razā'' "tauki", ig. ''rasv'', somu ''rasva''), kā arī puspatskaņa ''*j'' savienojumu saplūšana ''*dj'' &gt; ''ḑ'', ''zj'' &gt; ''ž'', ''*nj'' &gt; ''ņņ'', ''*lj'' &gt; ''ļļ'', ''*rj'' &gt; ''ŗŗ'' (''paḑā'' "spilvens", ''ažā'' "lieta", ''miņņõ'' "vedeklu (partitīvs)", ''paļļõd'' "pliki", ''puŗŗõd'' "buras") un pārvietošanās ''*bj'' &gt; ''b'' (''käbā'' "(pārnadža) nags"), kur ''ä'' radies no ''a'' starplaikā pastāvējušā mīkstinātā ''b'' ietekmē un ''*gj'' &gt; ''ig'' (''laigā'' "plats").
* [[alveolārs līdzskanis|Alveolāro]] ''*t, *d, *s, *z, *n, *l, *r'' vēsturiska palatalizēšanās (&gt; ''ț, ḑ, š, ž, ņ, ļ, ŗ'') līdzskanim sekojoša ''*i'' priekšā, kas dažkārt novērojama kā mīkstināta/nemīkstināta līdzskaņa mija [[paradigma (morfoloģija)|paradigmā]]: ''*uni'' &gt; ''u'ņ'' "miegs", bet ''*unen'' &gt; ''u'n'' "miega (Ģen.)"
* ''*n'' zudums vārda beigās (''*pimedan'' &gt; ''pi'mdõ'' "tumša (Ģen.)")
* Neuzsvērtai zilbei sekojoša starp patskaņiem esoša ''d'' zudums atvērtas zilbes sākumā jeb t. s. piedēkļu pakāpju mija, kas izraisīja patskaņu saplūšanu un iepriekšējā atsevišķā līdzskaņa [[geminācija|gemināciju]] (''*sigada'' &gt; ''*sigadõ'' &gt; ''si'ggõ'' "cūku (part.)") Rezultātā visi līdzskaņi, izņemot aizgūto ''h'', pēc atsevišķa patskaņa vai īsa divskaņa sastopami arī kā geminātas (''je'llõ'' "dzīvot", ''o'bbõ'' "vēlu", ''sie'ggõ'' "maisīt", ''lu'mmi'' "sniegots", ''vi'jji'' "indīgs"). Starp īsu atsevišķu patskani vai īsu divskani un ''õ'' neviens līdzskanis nav bez geminācijas.
* Līdzskaņa saīsināšanās uzsvērtas zilbes beigās, ja sekojošā neuzsvērtā zilbe bijusi slēgta (vai neuzsvērtā zilbē bijis ''*a'' un tajā pašā vārdā nav bijusi neuzsvērta 3. zilbe), zilbes beigās esošās [[rezonante]]s (t. i., skaneņa) saīsināšanās vienlaikus izraisījusi patskaņa pagarināšanos (''*kandud'' &gt; ''*kāndud'' (&gt; ''kāndõd'') "celmi", ''*kartad'' &gt; ''kārtad'' "baidies") un zilbes beigās esošās spēcīgās [[obstruente]]s (t. i., nebalsīgā troksneņa) saīsināšanās vienlaikus izraisījusi sekojošās neuzsvērtās zilbes patskaņa pagarināšanos (''*istud'' &gt; ''istād'' "sēdi", ''*musta'' &gt; ''mustā'' "melns", ''*vakka'' &gt; ''vakā'' "pūrs").
* [[Skanenis|Sonoro]] gemināšu ar saīsinājušos sākuma daļu vienkāršošanās aiz gara patskaņa vai gara divskaņa pēc iepriekšējām pārmaiņām (''*kī<sup>r</sup>raz'' &gt; ''kīraz'' "cirvis", ''*pū<sup>ŗ</sup>ŗaz'' &gt; ''pūŗaz'' "bura").
* Labiodentālā frikatīva ''f'' un nebalsīgā velārā frikatīva ''h'' aizgūšana ap 19. un 20.gs. miju (''film'' "filma", ''himn'' "himna").

== Morfoloģija ==

=== Vārdšķiras ===
Lībiešu valodā, tāpat kā citās Baltijas jūras somu valodās, visus [[nomens|nomenus]] bieži apskata kā vienotu kategoriju, jo no to šķiršanas atsevišķās kategorijās (piemēram, [[lietvārdi]], [[īpašības vārds|īpašības vārdi]], [[vietniekvārds|personu vietniekvārdi]]) ir mazs praktisks labums. Tā, piemēram, nomens (nosacīti īpašības vārds) ''vanā'' "vecs" lokāms pēc 18. tipa, tāpat kā, piemēram, nomeni (nosacīti lietvārdi) ''kanā'' "vista" vai ''kalā'' "zivs", atvasinot pārāko pakāpi ''vaņīmi'' "vecāks", tā tips nosacīti mainās uz 200. tipu, kas citu vidū ietver visus ar ''-mi'' darinātos lietvārdus, kas nozīmes ziņā atbilst latviešu izskaņai "-šana" (''jelāmi'' "dzīvošana"), tādējādi starp nosacītu nomena vārdšķiru un tā morfoloģiskajām īpašībām ir mazs sakars.

Nomenus pretnostata otrai lielai kategorijai — [[darbības vārdi]]em jeb verbiem, taču jāpiezīmē, ka arī darbības vārdu nenoteiksmes var tikt locītas atsevišķos locījumos. [[Supīns|Supīna]] gadījumā ir iespējams arī [[abesīvs|abesīva]] locījums (''āndamõt'' "nedodot", ''likkõmõt'' "nekustoties"),{{sfn2|Viitso|2013|p=279}} kas netiek lietots nomenu locīšanā. [[Somu valoda|Somu]] un [[igauņu valoda|igauņu]] valodās pastāv abesīva locījums arī nomeniem.

=== Nomenu locīšana ===
<div style="float:right;margin:0 0 1em 1em;">
{{Lībiešu deklinēšanas tabula
|platums=450px
|nom=āigast
|gen=āigast
|part=āigastõ
|dat=āigastõn
|ins=āigastõks
|ill=āigastõ
|in=āigasts
|el=āigastõst
|nom-pl=āigastõd
|gen-pl=āigastõd
|part-pl=āigastidi
|dat-pl=āigastõdõn
|ins-pl=āigastõdõks
|ill-pl=āigastiž
|in-pl=āigastis
|el-pl=āigastist
|alt-in=āigastõs
|alt-el=}}
<div style="text-align:center;">''āigast'' "gads" — 140. tips (visregulārākais tips,<br />pēc tā tiek locīti vairums internacionālismu)</div></div>
Nomeni var tikt locīti jeb deklinēti 2 skaitļos un ne vairāk kā 12 locījumos, taču daļa no locījumiem ir neproduktīvi un vairumu nomenu loka 8 locījumos. Raksturīgi urāliešu valodām lībiešu valodā nepastāv dzimtes kategorija, trešās personas vietniekvārds ''ta''/''tämā'' nozīmē kā "viņš", tā "viņa".

Saskaņā ar Vītso lībiešu valodā, tāpat kā igauņu un [[vepsu valoda|vepsu valodā]], nav akuzatīva, pilnā objekta locījuma funkciju pilda ģenitīvs.{{sfn2|Viitso|2013|p=280}} Mozlijs ziņo, ka lībiešu valodas pilnā objekta locījuma funkcijas pilda akuzatīvs, kas esot identisks nominatīvam. Visticamāk, Mozlijs jauc situāciju ar somu valodu, kur ir šāda sistēma.{{sfn2|Moseley|2002|p=28.&mdash;29}} Fakts, ka ģenitīvs atšķiras no nominatīva mazā skaitā vārdu, iespējams, veicinājis šādas kļūdas rašanos.

Tā vietā, lai runātu par [[Deklinācija (valodniecība)|deklinācijām]], lībiešu valodā runā par nomenu locīšanas tipiem. [[LĒL]] kategorizē nominālos vārdus 242 locīšanas tipos.

==== Pabeigtība (pilns un daļējs objekts) ====
Latviešu valodā, tāpat kā lietuviešu un [[slāvu valodas|slāvu valodās]], aspekta (pabeigtas vai nepabeigtas darbības) norādīšanai izmanto [[priedēklis|priedēkļus]], piemēram, "viņš lasīja grāmatu, cēla māju" pretstatā "viņš '''iz'''lasīja grāmatu, '''uz'''cēla māju", kur priedēklis norāda pabeigtu jeb perfektu darbību. Lībiešu valodā savukārt, tāpat kā citās Baltijas jūras somu valodās, runā par pilnu un daļēju objektu, kur pilns objekts norāda pabeigtu darbību, bet nepilns — uz nepabeigtu jeb imperfektu darbību. Pilnā objekta locījums lībiešu valodā ir ģenitīvs, bet nepilnā — partitīvs.

Tomēr LĒL dokumentētajos valodas lietojuma piemēros novērojama neregularitāte, kur pabeigtas darbības objekts var būt ģenitīvā: ''ta āŗštiz eņtš '''pūoga''' šärlakstõ tierrõks'' (nominatīvs/ģenitīvs ''pūoga'', bet partitīvs ''pȯigõ'') "viņš '''iz'''ārstēja savu '''dēlu''' no šarlaka", taču izteikti pabeigtas darbības objekts var būt arī partitīvā: ''ta āŗštiz '''tǟnda''' salāndõmõst jarā'' (ģenitīvs ''täm'', partitīvs ''tǟnda'') "viņš '''iz'''ārstēja '''viņu''' no zagšanas", pēdējās frāzes igauņu tulkojumā objekts ir ģenitīvā: ''ta arstis '''tema''' varastamast ära'' (nominatīvs/ģenitīvs ''tema'', partitīvs ''teda'').

==== Nominatīvs ====
Nominatīvs ir subjekta ([[teikuma priekšmets|teikuma priekšmeta]]) locījums, reizēm arī [[apstākļi|apstākļa]] locījums (''ma broutšõb '''ežžõmpǟva''''' "es braukšu '''pirmdien'''").{{sfn2|Viitso|2013|p=280.&mdash;281}} Jāpiezīmē, ka visbiežāk, lai izteiktu dienas kā apstākļus, tiek izmantots datīvs ''ežžõmpǟvan''.

==== Ģenitīvs ====
Ģenitīvs ir pilnā objekta un īpašnieka [[papildinātājs|papildinātāja]] locījums ('''''laps''' jālgad at kievāmõd'' "'''bērna''' kājas ir vieglas"). Ģenitīvs ir arī datīvā vai instrumentālī esoša lietvārda, īpašības vārda vai skaitļa vārda papildinātāja locījums ('''''ežmiz''' lapsõn'' "'''pirmajam''' bērnam"). Ģenitīvs ir arī vairuma [[prievārds|prepozīciju un postpozīciju]] locījums (''iļ '''mier''''' "pār '''jūru'''"; ''tuļīz '''vied''' sizzõl'' "karstā '''ūdenī''' iekšā"). Ģenitīvs atšķiras no nominatīva mazā skaitā nomenu. Daudzskaitlī ģenitīvs atšķiras no nominatīva tikai daļā vietniekvārdu.{{sfn2|Viitso|2013|p=280.&mdash;281}}

==== Partitīvs ====
Partitīvs ir daļējā objekta locījums (''ta vȯstīz '''lešti''''' "viņš pirka '''butes'''"), t. s. daļējā subjekta (teikuma priekšmeta) locījums ('''''vietā''' um jennõ'' "'''ūdens''' ir daudz") un virknes prepozīciju locījums (''pids '''randõ''''' "pa '''jūrmalu'''", ''vast '''õvvõ''''' "pret '''straumi'''", ''ilmõ '''vietā''''' "bez '''ūdens'''").{{sfn2|Viitso|2013|p=280.&mdash;281}}

==== Datīvs ====
Atšķirībā no citām Baltijas jūras somu valodām, tostarp Salacas lībiešu valodas, Kurzemes lībiešu valodā saņēmēju, īpašnieku vai piederības zaudētāju izsaka nevis ar ārvietas lokatīviem, bet ar datīvu, t. i., tāpat kā [[mordviešu valoda|mordviešu]] un baltu valodās. Šī iemesla dēļ datīvā ir pastarpinātais objekts (''Jōņ tȭtiz '''Pētõrõn''' īd lambõ'' "Jānis apsolīja '''Pēterim''' vienu aitu"), piederības apstāklis ('''''minnõn''' vȯļ ibbi'' "'''man''' bija zirgs"; ''se nīemõ um '''tidārõn''''' "tā govs ir '''meitas'''"), pieredzējuma apstāklis ('''''minnõn''' um kīlma'' "'''man''' ir auksts"), objekta apstāklis (''ta um '''valstõn''' vastūksnikā'' "viņš ir '''valsts''' pretinieks").{{sfn2|Viitso|2013|p=280.&mdash;281}}

Vītso saistījis lībiešu un mordviešu valodu datīva locījumus, šīs valodas ir vienīgās urāliešu valodas, kam ir datīva locījums.{{sfn2|Viitso|1994|p=264}} Ernštreits un Kļava lībiešu datīvam postulē latviešu valodas ietekmes izcelsmi, viņuprāt, lībiešu datīvs visticamāk ir cēlies no lībiešu valodā izzudušā [[esīvs|esīva]] locījuma ''*-nA'' (kā tas uzskatāms lokot dienu vārdus ar apstākļa nozīmi, piemēram, ''ežžõmpǟva'''n''''' "pirmdien", sal. igauņu ''esimese'''na''''' "kā pirmais; pirmajā vietā", somu ''päivä'''nä''''' "pa dienu").{{sfn2|Ernštreits|Kļava|2014|p=81}}

==== Instrumentālis (translatīvs-komitatīvs) ====
Citu Baltijas jūras somu valodu [[komitatīvs|komitatīva]] ("ar ko?") un [[translatīvs|translatīva]] ("(kļūstot) par ko?") locījumi lībiešu valodā saplūduši vienā locījumā, kas, iedvesmojoties no latviešu valodas, nosaukts par instrumentāli.{{sfn2|Ernštreits|Kļava|2014|p=82}} Instrumentālim ir daudz funkciju (''būoḑ tīeb vāldiņ ūd '''nädīļõks''''' "veikalu atver uz jaunnedēļu [~ '''ar''' jaun'''nedēļu''']"; ''piņ ädāgtiz laps '''rujāks''''' "suns nobaidīja bērnu '''slimu'''"; ''veļ vȯļ lapstõn (pa) '''izāks''''' "brālis bija bērniem '''par tēvu'''"; ''ma sīeb naggiri '''kūordkõks''''' "es ēdu kartupeļus '''ar mizām'''"; ''ma sīeb naggiri '''iļdžēmḑaks''''' "es ēdu kartupeļus '''ar krējumu'''"; ''ma sīeb naggiri '''veisõks''''' "es ēdu kartupeļus '''ar nazi'''"; ''ma sīeb naggiri '''kāimaks''''' "es ēdu kartupeļus '''kopā ar kaimiņu'''"; ''ma sīeb naggiri jõvā '''mīelkõks''''' "es ēdu kartupeļus labprāt [~ '''ar''' labu '''prātu''']"; ''ta '''paŗīmstõks''' nägțiz palgstõ'' "viņš sejā izskatījās '''labāks'''" [''paŗīmstõz'' (apst.) "labāk"]; ''Būņțik vȯļ sūrd '''abbõndõks''' mīez'' "Buntigs bija vīrs '''ar''' lielu '''bārdu'''"; ''Kāngard at '''nummõks''' tǟdõd'' "Kangari ir pilni viršu [~ '''ar viršiem''']").{{sfn2|Viitso|2013|p=280.&mdash;281}}

Ernštreits un Kļava uzskata, ka translatīva un komitatīva saplūšana lībiešu valodā t. s. instrumentālī notikusi latviešu valodas ietekmes rezultātā. Vairākzilbju vārdos instrumentāļa pazīme ir ''-ks'', vienzilbes vārdos ''-kõks''. Vienzilbes vārdu instrumentāļa galotnē sākotnējā translatīva galotne ''{{piezīme|&#42;|rekonstruēta, nedokumentēta forma}}-ks'' varētu būt saplūdusi ar sākotnējo komitatīva galotni ''*-ka'', t. i., ''*-ka'' + ''*-ks'' {{piezīme|&gt;|cēlies no}} ''*-kaks'' &gt; ''-kõks''. Par šādu instrumentāļa attīstību varētu liecināt fakts, ka vienzilbes vārdiem retos gadījumos ir divas dažādas instrumentāļa formas, viena ar komitatīva nozīmi un viena ar translatīva nozīmi, piemēram, vārdam ''piņ'' "suns": ''piņkõks'' (kom.) "ar suni", ''piņņõks'' (transl.) "(kļūt) par suni".{{sfn2|Ernštreits|Kļava|2014|p=82}}

==== Illatīvs, inesīvs un elatīvs ====
Lībiešu valodā produktīvi ir tikai iekšējo vietas attieksmju locījumi (jeb iekšvietas locījumi, kā tos sauc [[Marta Rudzīte|Rudzīte]]),{{sfn2|Rudzīte|1993|p=307}} tradicionāli tie izsaka: [[inesīvs]] — atrašanos kaut kur iekšā, [[elatīvs]] — virzību no kaut kurienes ārā un [[illatīvs]] — virzību kaut kur iekšā,{{sfn2|Vääri|1994|p=270}} taču jāņem vērā, ka ar ārvietas locījumu zušanu tie var izteikt virzienu uz/no vai atrašanos arī uz objekta ārējās virsmas, piemēram, ''mierrõ'' "uz jūru", ''miersõ'' "jūrā; uz jūras", ''mierstõ'' "no jūras".{{sfn2|Viitso|2013|p=280.&mdash;281}} Citās Baltijas jūras somu valodās šāds lietojums varētu tikt interpretēts kā "jūrā iekšā; jūrā (zem ūdens); ārā no jūras (ūdens)".

LĒL savās locīšanas tabulās nesniedz vārdu inesīva formas, taču inesīva forma ir iegūstama no elatīva formas, izņemot no piedēkļa &lt;t&gt; (vārdu ''jālga'' "kāja", ''vag'' "vaga", ''nuŗm'' "lauks" iekšvietas locījumi pēc Vītso):{{sfn2|Viitso|2013|p=282}}

{| class="wikitable" style="background:#F9F9F9; text-align:center; width:100%;"
! style="width:158px;background:#DEDEDE" |
! style="background:#DEDEDE" | vienskaitlis
! style="background:#DEDEDE" | daudzskaitlis
! style="background:#DEDEDE" | vienskaitlis
! style="background:#DEDEDE" | daudzskaitlis
! style="background:#DEDEDE" | vienskaitlis
! style="background:#DEDEDE" | daudzskaitlis
|-
! style="background:#EFEFEF" | Illatīvs
| jalgõ
| jaļgži
| vaggõ
| vagži
| nurmõ
| nūrmiž
|-
! style="background:#EFEFEF" | Inesīvs
| jālgas
| jaļgši
| vagsõ
| vagši
| nurmsõ
| nūrmis
|-
! style="background:#EFEFEF" | Elatīvs
| jālgast
| jaļgšti
| vagstõ
| vagšti
| nurmstõ
| nūrmist
|-
|}

Inesīva un elatīva galotnēs novērojama variācija, kur tās var būt garākas (ar ''õ'') vai īsākas (bez patskaņa ''õ''). LĒL ir tieksme dot priekšroku garākajām galotnēm: vārda ''kiļg'' elatīva forma, kas citviet atrodama kā ''kiļgst'', saskaņā ar LĒL ir ''kiļgstõ'' ("no sāna"). Saskaņā ar Vītso šī ir variācija, kas novērojama austrumlībiešu izloksnē: [[Mazirbe]]i un [[Košrags|Košragam]] raksturīga priekšrokas došana partitīva ''-tõ'' un inesīva un elatīva ''-sõ'' un ''-stõ'' galotnēm, šāds lietojums bieži sastopams arī no [[Pitrags|Pitraga]] līdz [[Vaide]]i, turpretī [[Sīkrags|Sīkragā]] un [[Kolka|Kolkā]] garās galotnes gandrīz netiek lietotas, dodot priekšroku ''-t'', ''-s'', ''-st''.{{sfn2|Viitso|2013|p=282}} Tādējādi augstāk dotajām formām ''vagsõ'', ''vagstõ'', ''nurmsõ'', ''nurmstõ'' visticamāk sagaidāmi varianti ''vags'', ''vagst'', ''nurms'', ''nurmst''.

==== Neproduktīvi locījumi ====

===== Ārvietas locījumi (allatīvs, adesīvs, ablatīvs) =====
Ārvietas locījumi ([[allatīvs]], [[adesīvs]] un [[ablatīvs]]) lībiešu valodā vairs nav produktīvi, tie ir sastopami tikai vienskaitlī kā noteiktu vietvārdu locījumi (galvenokārt tādu, kas ir salikteņi ar vārdu ''-mō'' "zeme" otrajā daļā): ''Kurmōlõ'' "uz Kurzemi", ''Kurmōl'' "Kurzemē", ''Kurmōld(õ)'' "no Kurzemes", papildus arī frazeoloģizējušos izteicienos: ''kaŗŗõl'' "uz ganiem", ''kōŗal'' "ganos", ''kōŗald'' "no ganiem", ''suoddõl'' "uz karu; (doties) karā", ''suodāl'' "karā", ''suodāld'' "no kara", kā arī [[apstākļa vārds|apstākļa vārdos]] un postpozīcijās: ''pǟlõ'' "uz; virsū (kustības virziens)", ''pǟl'' "uz; virsū", ''pǟldõ(st)'' "no; no virsas". Uz objekta ārējās virsmas notiekošu kustību vai atrašanos izsaka pieminētās postpozīcijas vai iekšējie vietas attieksmju locījumi.{{sfn2|Viitso|2013|p=280.&mdash;281}}

===== Instruktīvs =====
Nelielam skaitam vārdu ir daudzskaitļa{{sfn2|Vääri|1994|p=272}} [[instruktīvs|instruktīva]] formas (kas atbild aptuveni uz jautājumu "kā, kādā manierē?"), taču Vītso uzskata, ka šīs formas atbilstošāk būtu klasificēt kā apstākļa vārdus (''ikšīņ'' "pa vienam; vienatnē", ''kuolmiņ'' "pa trijiem", ''tūontiņ'' "tūkstošiem", ''kabāliņ'' "gabaliem", ''samīņ'' "soļiem", ''pǟviņ'' "dienām", ''ūomõgiņ'' "no rītiem; rītos", ''jālgiņ'' "kājām").{{sfn2|Viitso|2013|p=282}}

==== Īpašības vārdi ====
[[Īpašības vārdi]]em nav nekādu formālu pazīmju (t. i., nav noteiktu pazīmju, kas šķirtu tos no citiem nomeniem), taču tos mēdz šķirt pirmatnīgos (''vālda'' "balts", ''mustā'' "melns", ''knaš'' "skaists") un atvasinātos ar [[piedēklis|piedēkļiem]] (''punni'' "sarkans", ''kērabi'' "raibs", ''nǟlgali'' "izbadējies"), kur piedēklis ''-i'' pēc Vītso domām cēlies no Baltijas somu ''*-inen'') vai atvasinātos ar [[priedēklis|priedēkļiem]] (''äbjõvā'' "nelabs").{{sfn2|Vääri|1994|p=273}}

Ierobežotam skaitam īpašības vārdu [[gradācija|pārāko pakāpi]] var izveidot ar piedēkli ''-imi''/''-īmi'', dažkārt arī ''-im''/''-īm'': ''piški'' "mazs" : ''piškīmi'' "mazāks", ''sūŗ'' "liels" : ''sūŗimi'' "lielāks", ''madāli'' "zems" : ''madālimi'' "zemāks", ''kuordõ'' "augsts" : ''kuordimi'' "augstāks", ''nūoŗ'' "jauns" : ''nūoŗimi'' "jaunāks", ''vanā'' "vecs" : ''vaņīmi'' "vecāks", ''laigā'' "plats" : ''laigīm'' "platāks", ''ovār'' "plašs; ērts" : ''ovārim'' "plašāks; ērtāks", [[Supletīvisms|īpašs gadījums]] ir ''jõvā'' "labs" : ''paŗīmi'' "labāks". Vairumam vārdu pārāko pakāpi veido ar prepozīciju ''jo'' (kurai priekšā var pievienot arī ''vel'' "vēl"): ''kīlma'' "auksts" : ''(vel) jo kīlma'' "aukstāks", ''lem'' "silts" : ''(vel) jo lem'' "siltāks". Vispārāko pakāpi veido ar konstrukciju ''amā'' ("viss") + pārāko pakāpi, ja vārdam tāda ir: ''amā piškīmi'' "vismazākais", ''amā sūŗimi'' "vislielākais" vai ar īpašības vārdu bez salīdzinājuma pakāpes: ''amā kīlma'' "visaukstākais", ''amā lem'' "vissiltākais".{{sfn2|Viitso|2013|p=282}}

LĒL, kas ir visautoritatīvākais lībiešu pareizrakstības avots, uzskaita šo prepozīciju kā ''jo'', taču, piemēram, Ernštreita ''Lībiešu-latviešu-lībiešu vārdnīca'' uzskaita tikai formu ''juo'', šo formu lieto arī Vēri.{{sfn2|Vääri|1994|p=273}} Suhonens uzskaita komparatīvu veidojošas prepozīcijas ''jo'', ''ju'' kā aizguvumus no latviešu ''juõ'' (t. i., latviešu pakārtojuma [[saiklis|saikļa]] "jo").{{sfn2|Suhonen|1973|p=121}}

==== Apstākļa vārdi ====
Vārdi, ko var īpaši izšķirt kā [[apstākļa vārds|apstākļa vārdus]] (adverbus), lībiešu valodā veidojušies no citu vārdšķiru vārdiem. Daudzi apstākļa vārdi ir sastingušas iekšējo vai ārējo vietas attieksmju locījumu vai instruktīva formas.{{sfn2|Vääri|1994|p=282}}

Saskaņā ar Vēri galvenās apstākļa vārdu grupas ir:{{efn|Vēri dotās formas, kas pierakstītas urāliešu fonētiskajā alfabētā, ir aizstātas ar tādām, kas atrodamas LĒL, izmantojot standarta rakstu valodu.}}

* laika apstākļa vārdi: ''eggiļ'' "vakar", ''mūpõ'' "rīt", ''tämpõ'' "šodien", ''sigžõ'' "-ruden; rudenī", ''tallõ'' "-ziem; ziemā", ''mūliņ'' "pērn", ''amūstiz'' "sen";
* vietas apstākļa vārdi: ''sīņõ'' "turp", ''tǟnõ'' "šurp", ''allõ'' "lejā", ''ilzõ'' "augšup", ''ildõ'' "no augšpuses", ''ulzõ'' "ārā; laukā", ''ullõ'' "ārā; tāds, kas trūkst", ''uldõ'' / ''uldõst'' "no āra" ''sizāl'' "iekšā; iekšpusē", ''sizāld'' "no iekšas; no iekšpuses", ''sillõ'' (= ''sizzõl'') "iekšā (virziens)", ''kuonnõ'' "mājās", ''kuodāj'' "mājup", ''ležgõl'' "tuvumā";
* veida apstākļa vārdi: ''jālgiņ'' "kājām", ''kōdskiņ'' "divatā", ''pāikiņ'' "vietām", ''pitkāld'' "gari; ilgi", ''laigāld'' "izklaidus; plati; plaši", ''tijāld'' "tukšā; bešā", ''täužiņ'' "pilnīgi; pavisam", ''vāgiž'' "klusu; klusi", ''kõzāstiz'' "nikni", ''jõvīst'' "labi";
* mēra apstākļa vārdi: ''jennõ'' / ''pǟgiņ'' "daudz", ''veitõ'' "maz", ''emmit'' "vairāk", ''dīezgõn'' "diezgan" utt.

Vēri sauc kādreizējo ārvietas locījumu (''-l(õ)'', ''-ld(õ)''), iekšējo vietas locījumu (''-s(õ)'', ''-st(õ)'') un instruktīva (''-ņ'') galotnes un galotnes ''-stiz'', ''-z'', ''-s'', ''-ld''{{efn|Pēdējās trīs ir jau pieminēto vietas attieksmju locījumu galotnes.}} par visproduktīvākajiem apstākļa vārdu veidošanas piedēkļiem,{{sfn2|Vääri|1994|p=282}} taču tie pēc definīcijas ir [[produktivitāte (valodniecība)|neproduktīvi]] — tos nevar izmantot, lai veidotu jaunus vārdus ar specifiski adverbiālu nozīmi.

Vairumu īpašības vārdu lieto adverbiālā lomā bez jebkādām īpašām adverba pazīmēm: ''minnõn um '''kīlma''''' "man ir '''auksts'''/'''auksti'''", ''minnõn um '''kīebi''''' "man ir '''karsts'''/'''karsti'''" utt.

==== Skaitļa vārdi ====
Lībiešu [[skaitļa vārdi]]em nav nekādu īpašu pazīmju, tie iedalāmi pamata un kārtas skaitļa vārdos.

Baltijas somu valodas, to vidū lībiešu valoda, attiecas pret vārdiem, ko modificē pamata skaitļa vārdi, ievērojami atšķirīgi no vairuma indoeiropiešu valodu. Pieņemot, ka tas neizsaka nekādas citas gramatiskas attieksmes, nomens, ko modificē skaitļa vārds lielāks par 1, ir ''vienskaitļa'' partitīvā. Ja skaitļa vārda modificēts nomens izsaka kādas citas gramatiskās attieksmes, tad gan skaitļa vārds, gan tā modificētais nomens ir attiecīgajā locījumā ''vienskaitlī''.

LĒL izmantotajā tekstu korpusā dažkārt sastopamas neregularitātes, piemēram, skaitļa vārdam sekojošs lietvārds, kas locīts attiecīgajā locījumā vienskaitlī, skaitļa vārdam paliekot nominatīvā: ''seis skūolsõ'' [septiņi:Vsk.Nom. skola:Vsk.Ines.] "septiņās skolās" tā vietā, lai lietotu ''seisõs skūolsõ'' sal. standarta igauņu ''seitsmes koolis''; ''kuolm āigstõks'' [trīs:Vsk.Nom. gads:Vsk.Instr.] "uz trim gadiem" nevis ''kuolmõks āigastõks'' sal. igauņu ''kolmeks aastaks''. Piemērā ''kuolms ežmižis lugdõbrōntiš'' [trīs:Vsk.Ines. pirmais:Dsk.Ines. lasāmgrāmata:Dsk.Ines.] "trīs pirmajās lasāmgrāmatās" skaitļa vārds ir vienskaitļa inesīvā, taču sekojošie vārdi ir daudzskaitļa inesīvā neraksturīgi Baltijas jūras somu valodu skaitļa vārdu lietojumam. Visticamāk, ka šāda neregularitāte skaidrojama ar latviešu valodas ietekmi, kur vairāki skaitļa vārdi ir nelokāmi un prasa daudzskaitli.

Visiem pamata skaitļa vārdiem ir vienskaitļa un daudzskaitļa formas, lielākoties izmanto vienskaitļa formas (''ikš'', ''kakš'', ''kuolm'' utt.) Radniecīgajā somu valodā pamata skaitļa vārdu daudzskaitļa locījumus izmanto kopā ar [[daudzskaitlinieks|daudzskaitliniekiem]].

=== Darbības vārdu konjugēšana ===
Saskaņā ar Vēri lībiešu valodas [[darbības vārds|darbības vārda]] [[darbības vārda laiks|laiki]] ir tagadne, ko lieto arī nākotnes nozīmes izteikšanai (raksturīgi Baltijas jūras somu valodām nākotne nepastāv kā darbības vārda laiks), un trīs pagātnes laiki — vienkāršā pagātne (imperfekts) un divi saliktie pagātnes laiki (perfekts un pluskvamperfekts). Saskaņā ar viņu darbības vārdiem ir sešas [[darbības vārda izteiksme|izteiksmes]]: [[īstenības izteiksme|īstenības]], potenciālā, [[vēlējuma izteiksme|vēlējuma]], [[pavēles izteiksme|pavēles]], [[vajadzības izteiksme|vajadzības]] un [[atstāstījuma izteiksme|atstāstījuma]].{{sfn2|Vääri|1994|p=274.&mdash;275}}

Vītso sauc ar darbības vārdu ''līdõ'' veidotās konstrukcijas (ko Vēri sauc par potenciālo izteiksmi) par salikto nākotni, tāpat viņš uzskaita [[jusīvs|jusīva]] izteiksmi (kas izsaka atstāstītu vai netiešu pavēli), Vītso sauc atstāstījuma izteiksmi par kvotatīvu.{{sfn2|Viitso|2013|p=278.&mdash;279}} Sekojošā konjugēšanas pārskatā lietoti Vēri (kā tos pārpublicējusi Boiko) un Vītso izmantotie termini.

==== Nenoteiksmes jeb infinitīvi ====
Lībiešu verbiem ir divas nenoteiksmes — I nenoteiksme (ar piedēkļiem ''-da'', ''-dõ'', ''-tõ'', ''-õ'') un II nenoteiksme (ar piedēkļiem ''-m'', ''-mõ''),{{sfn2|Vääri|1994|p=275}} atbilstoši tās funkcijai II nenoteiksmi sauc arī par [[supīns|supīnu]].{{sfn2|Viitso|2013|p=279}} Atšķirībā no igauņu valodas [[lemma (leksikogrāfija)|lemmas]] forma ir I nenoteiksme, nevis supīns.{{sfn2|Vääri|1994|p=274}}

Nenoteiksmes var tikt locītas dažos nomeniem raksturīgos locījumos: I nenoteiksmes inesīvam{{sfn2|Vääri|1994|p=280}} ir gerundija (vienlaicīgu darbību ar izteicēja darbības vārdu izsakoša) funkcija: ''vȯldsõ'' "esot", ''nǟdsõ'' "redzot", ''andõs'' "dodot", ''likkõs'' "kustoties".{{sfn2|Viitso|2013|p=279}}

II nenoteiksmei jeb supīnam ir vairāk locījumu: ''āndam'' "dot" : ''āndamõs'' "dodot, došanā" : ''āndamõst'' "no došanas; jādod" : ''āndamõt'' "nedodot"; ''likkõm'' kustēties : ''likkõmõs'' "kustoties, kustībā" : ''likkõmõst'' "no kustības; jākustas" : ''likkõmõt'' "nekustoties"; ''lǟmõ'' "iet" : ''lǟmõs'' "ejot, iešanā" : ''lǟmõst'' "no iešanas" : ''lēmõst'' "jāiet" : ''lǟmõt'' "neejot". Vītso specifiski šķir debitīvu kā atsevišķu supīna locījumu.{{sfn2|Viitso|2013|p=279}} Vārds ''lǟdõ'' "iet" ir, iespējams, vienīgais verbs, kura supīna elatīva (''lǟmõst'' "no iešanas") un debitīva (''lēmõst'' "jāiet") formas ir atšķirīgas, vairumam verbu supīna elatīvs ir debitīva forma. Atšķirībā no nomeniem supīnu loka arī abesīvā ("bez kā?")

==== Īstenības izteiksme ====
[[Īstenības izteiksme]]s tagadnē un pagātnē (arī kondicionālī) ir saplūdušas vienskaitļa 1. un 3. personas formas.{{sfn2|Viitso|2013|p=276}}

Tagadnes nenoliegtā forma "es lasu":
{{Lībiešu konjugēšana|lugūb|lugūd|lugūb|luggõm|luggõt|luggõbõd}}

Raksturīgi Baltijas jūras somu valodām tiek lietots nolieguma darbības vārds, ko loka pēc [[darbības vārda persona|personas]], lietojot to kopā ar pamata darbības vārda sakni, taču atšķirībā no citām radu valodām pamata darbības vārds ir ieguvis personu galotnes daudzskaitlī. Vītso izsakās, ka tās ir tādas pašas kā nenoliegtās formas daudzskaitļa galotnes,{{sfn2|Viitso|2013|p=277}} taču Vēri dotajā paraugā noliegtajā formā daudzskaitļa 3. persona atdarina daudzskaitļa 2. personas galotni, tādējādi "viņi lasa" — ''ne lugg'''õbõd''''', "jūs lasāt" — ''tēg lugg'''õt''''' un "viņi nelasa" — ''ne äb lugg'''õt''''' (nevis ''ne äb luggõbõd'').{{sfn2|Vääri|1994|p=275}} Šāds lietojums atrodams arī [[LĒL]]: ''lapst at umbizt — äb kūld'''õt''''' "bērni ir spītīgi — (viņi) neklausa", šāda lietojuma piemēru sniedz arī [[Marta Rudzīte|Rudzīte]]: ''ät usk'''õt''''' "(jūs) neticat", ''äb usk'''õt''''' "(viņi) netic".{{sfn2|Rudzīte|1994|p=311}}

Tagadnes noliegtā forma "es nelasu".
{{Lībiešu konjugēšana|lug|lug|lug|luggõm|luggõt|luggõt|n=1}}

Līdztekus vienskaitļa 1. un 3. personas formu saplūšanai, pagātnē (tāpat arī kondicionālī) ir saplūdušas daudzskaitļa 2. un 3. personas formas.{{sfn2|Viitso|2013|p=276}}

Vienkāršās pagātnes nenoliegtā forma "es lasīju".
{{Lībiešu konjugēšana|lugīz|lugīzt|lugīz|lugīzmõ|lugīztõ|lugīztõ}}

Nolieguma gadījumā pamata darbības vārds laikā nemainās, taču tiek lietota nolieguma darbības vārda pagātnes forma. Sekojošajā locīšanas paraugā Vēri fonētiskajā transkripcijā pierakstītās nolieguma darbības vārda pagātnes formas aizstātas ar tādām kādas dod Vītso.{{sfn2|Viitso|2013|p=277}}

Vienkāršās pagātnes noliegtā forma "es nelasīju".
{{Lībiešu konjugēšana|lug|lug|lug|luggõm|luggõt|luggõt|np=1}}

Sekojošā paraugā Vēri lietoti neraksturīgi palīgdarbības vārda ''vȱlda'' "būt" locījumi (kā ''ūottõ'', ''āttõ''), kas nav atrodami LĒL un varētu būt pretrunā ar pēdas izohronijas likumībām, ir aizstāti ar bieži sastopamām formām ''ūot'' "(jūs) esat", ''at'' "(viņi) ir" (citi iespējami varianti: ''ūotõ'', ''ātõ'', ''attõ'', ''āt'').

Perfekta nenoliegtā forma "es esmu lasījis".
{{Lībiešu konjugēšana|um luggõn|ūod luggõn|um luggõn|ūom luggõnd|ūot luggõnd|at luggõnd}}

Vēri dotā neraksturīgā palīgdarbības vārda forma ''ūottõ'' daudzskaitļa 3. personā aizstāta ar ''ūot'' kādu viņš jau dod daudzskaitļa 2. personai.

Perfekta noliegtā forma "es neesmu lasījis".
{{Lībiešu konjugēšana|ūo luggõn|ūo luggõn|ūo luggõn|ūom luggõnd|ūot luggõnd|ūot luggõnd|n=1}}

Pluskvamperfekta nenoliegtā forma "es biju lasījis".
{{Lībiešu konjugēšana|vȯļ luggõn|vȯļd luggõn|vȯļ luggõn|vȯļmõ luggõnd|vȯļtõ luggõnd|vȯļtõ luggõnd}}

Pluskvamperfekta noliegtā forma "es nebiju lasījis".
{{Lībiešu konjugēšana|ūo luggõn|ūo luggõn|ūo luggõn|ūom luggõnd|ūot luggõnd|ūot luggõnd|np=1}}

==== Potenciālā izteiksme jeb saliktā nākotne ====
Saskaņā ar Vēri konstrukcijām ar ''līdõ'' ir nozīme "es laikam būšu", taču Vītso tās interpretē vienkārši kā nākotni izsakošas. LĒL kā likums tulko šī vārda formas vienkārši ar darbības vārda "būt" nākotni: ''nīemõ '''līb''' lipšāb'' "govs '''būs''' slaucama", ''mēg '''līm''' aššõ tegīž vel kubsõ'' "mēs drīz '''būsim''' atkal vēl kopā", ''sīest midāgõst '''äb lī''''' "no tā (nekas) '''nebūs'''".

Vēri dod garākas formas ar ''õ'' beigās, taču dokumentētajā lietojumā to mēdz atmest.

Potenciālās izteiksmes (saliktās nākotnes) nenoliegtā forma "es laikam būšu", "es būšu".
{{Lībiešu konjugēšana|līb|līd|līb|līm(õ)|līt(õ)|lībõd}}

Potenciālās izteiksmes (saliktās nākotnes) noliegtā forma "es laikam nebūšu", "es nebūšu".
{{Lībiešu konjugēšana|lī|lī|lī|līm(õ)|līt(õ)|līt(õ)|n=1}}

==== Vēlējuma izteiksme jeb kondicionālis ====
Kā pieminēts [[vēlējuma izteiksme|kondicionālī]] ir saplūdušas vienskaitļa 1. un 3. personas un daudzskaitļa 2. un 3. personas galotnes.

Kondicionāļa tagadnes nenoliegtā forma "es lasītu".
{{Lībiešu konjugēšana|lugūks|lugūkst|lugūks|lugūksmõ|lugūkstõ|lugūkstõ}}

Vēri ir devis kondicionāļa tagadnes noliegtās formas vienskaitļa 2. personas formu bez ''-t'': ''sa äd lugūks'', pēc tam dodot kondicionāļa perfekta noliegtās formas vienskaitļa 2. personas palīgdarbības vārdu ar ''-t'': ''sa äd vȯlks'''t''' luggõn'', iespējams, ka pirmajā gadījumā radusies kļūda un ''-t'' ir uzrādīts vienskaitļa 2. personas galotnē zemāk dotajā paraugā, tādējādi kondicionāļa noliegtajās formās pamata darbības vārds ir tādā pašā formā kā nenoliegtajās.

Kondicionāļa tagadnes noliegtā forma "es nelasītu".
{{Lībiešu konjugēšana|lugūks|lugūkst|lugūks|lugūksmõ|lugūkstõ|lugūkstõ|n=1}}

Kondicionāļa perfekta nenoliegtā forma "es būtu lasījis".
{{Lībiešu konjugēšana|vȯlks luggõn|vȯlkst luggõn|vȯlks luggõn|vȯlksmõ luggõnd|vȯlkstõ luggõnd|vȯlkstõ luggõnd}}

Kondicionāļa perfekta noliegtā forma "es nebūtu lasījis".
{{Lībiešu konjugēšana|vȯlks luggõn|vȯlkst luggõn|vȯlks luggõn|vȯlksmõ luggõnd|vȯlkstõ luggõnd|vȯlkstõ luggõnd|n=1}}

==== Pavēles izteiksme jeb imperatīvs un jusīvs ====
Atkarībā no autora precīza [[pavēles izteiksme|imperatīva]] un [[jusīvs|jusīva]] definīcija var atšķirties. Saskaņā ar Vītso imperatīvs ietver vienskaitļa un daudzskaitļa 2. personas formas (''lug!'' "lasi!", ''luggõgid!'' "lasiet!") un ļoti reti lietotu daudzskaitļa 1. personas formu (''āndagõm'' "lai dodam", ''likkõgõm'' "lai kustamies"), kuras vietā parasti lieto īstenības izteiksmes daudzskaitļa 1. personas formu. Līdztekus imperatīvam Vītso identificē jusīvu, kas veidojies no agrāk pastāvējušām 3. personas imperatīva formām un pauž atstāstītu pavēli vai lūgumu. Izteikumus jusīvā lielākoties ievada saiklis ''laz'' "lai". Jusīvam ir tikai vienskaitļa un daudzskaitļa formas, tam nav atšķirīgu personu galotņu.{{sfn2|Viitso|2013|p=277.&mdash;278}}

Vēri savukārt ir iekļāvis jusīva formas kā 1. un 3. personas pavēles izteiksmes formas,{{sfn2|Vääri|1994|p=278}} tādējādi zemāk dotajos paraugos 1. un 3. persona ir jusīvs, bet 2. persona ir imperatīvs, 2. personas jusīvs ir tāds pats, kā citām tā paša skaitļa personām: ''(laz) sa luggõg'' "lai tu lasot", ''(laz) tēg luggõgõd'' "lai jūs lasot", ''algõ sa luggõg'' "lai tu nelasot", ''algõd tēg luggõgõd'' "lai jūs nelasot".

Imperatīva un jusīva nenoliegtā forma "(viņš/viņa teica), lai es lasot", "lasi!", "lasiet!".
{{Lībiešu konjugēšana|luggõg|lug|luggõg|luggõgõd|luggõgid|luggõgõd|i=1}}

Jusīva noliegumā nolieguma darbības vārds saskaņojas ar pamata darbības vārdu.

Imperatīva un jusīva noliegtā forma "(viņš/viņa teica), lai es nelasot", "nelasi!", "nelasiet!".
{{Lībiešu konjugēšana|luggõg|lug|luggõg|luggõgõd|luggõgid|luggõgõd|i=2}}

==== Vajadzības izteiksme jeb debitīvs ====
[[Vajadzības izteiksme|Debitīvu]] veido no supīna elatīva locījuma (''luggõmõst'' "no lasīšanas; jālasa"), taču Vītso uzskata, ka pēc tā funkcijas to var iedalīt elatīvā (kad lietots ar nozīmi "no lasīšanas") un debitīvā (kad lietots ar nozīmi "jālasa").

Debitīvs ir impersonāla konstrukcija,{{sfn2|Viitso|2013|p=279}} ko burtiski tulkojot latviski varētu izteikt kā "man ir no lasīšanas" (vai vienkārši "man ir jālasa" atbilstoši tā funkcijai), kā rezultātā darbības vārds "būt" vienmēr ir trešajā personā.

Atšķirībā no latviešu valodas debitīva [[papildinātājs]] (objekts) ir nevis nominatīvā, bet partitīvā: ''jõvv'''õ''' amātnikk'''õ''' um tulkõks vȯtšõmõst'' "lab'''s''' amatniek'''s''' ir ar uguni jāmeklē".

Debitīva tagadne "man ir jālasa".
{{Lībiešu konjugēšana|um luggõmõst|um luggõmõst|um luggõmõst|um luggõmõst|um luggõmõst|um luggõmõst|d=1}}

Debitīva tagadnes nolieguma forma "man nav jālasa".
{{Lībiešu konjugēšana|äb ūo luggõmõst|äb ūo luggõmõst|äb ūo luggõmõst|äb ūo luggõmõst|äb ūo luggõmõst|äb ūo luggõmõst|d=1}}

Debitīva pagātne "man bija jālasa".
{{Lībiešu konjugēšana|vȯļ luggõmõst|vȯļ luggõmõst|vȯļ luggõmõst|vȯļ luggõmõst|vȯļ luggõmõst|vȯļ luggõmõst|d=1}}

Debitīva pagātnes nolieguma forma "man nebija jālasa".
{{Lībiešu konjugēšana|iz ūo luggõmõst|iz ūo luggõmõst|iz ūo luggõmõst|iz ūo luggõmõst|iz ūo luggõmõst|iz ūo luggõmõst|d=1}}

Debitīva perfekts "man ir bijis jālasa".
{{Lībiešu konjugēšana|um vȯnd luggõmõst|um vȯnd luggõmõst|um vȯnd luggõmõst|um vȯnd luggõmõst|um vȯnd luggõmõst|um vȯnd luggõmõst|d=1}}

Debitīva perfekta nolieguma forma "man nav bijis jālasa".
{{Lībiešu konjugēšana|äb ūo vȯnd luggõmõst|äb ūo vȯnd luggõmõst|äb ūo vȯnd luggõmõst|äb ūo vȯnd luggõmõst|äb ūo vȯnd luggõmõst|äb ūo vȯnd luggõmõst|d=1}}

Debitīva pluskvamperfekts "man bija bijis jālasa".
{{Lībiešu konjugēšana|vȯļ vȯnd luggõmõst|vȯļ vȯnd luggõmõst|vȯļ vȯnd luggõmõst|vȯļ vȯnd luggõmõst|vȯļ vȯnd luggõmõst|vȯļ vȯnd luggõmõst|d=1}}

Debitīva pluskvamperfekta nolieguma forma "man nebija bijis jālasa".
{{Lībiešu konjugēšana|iz ūo vȯnd luggõmõst|iz ūo vȯnd luggõmõst|iz ūo vȯnd luggõmõst|iz ūo vȯnd luggõmõst|iz ūo vȯnd luggõmõst|iz ūo vȯnd luggõmõst|d=1}}

==== Atstāstījuma izteiksme jeb kvotatīvs ====
Saskaņā ar Vītso [[atstāstījuma izteiksme|kvotatīvs]] ir izteiksme, ar kuru tiek nodota tālāk netiešā runa un izteikta darbība vai situācija, par kuras notikšanas pareizību runātājs neuzņemas atbildību.

Kvotatīva pazīme (''-ji'' ~ ''-iji'' ~ ''-i'') sakrīt ar darītāja vārda pazīmi, tam ir tikai vienskaitļa un daudzskaitļa forma, tam nav atsevišķu personu galotņu.{{sfn2|Viitso|2013|p=278}} Atšķirībā no latviešu valodas saliktajos laikos palīgdarbības vārds ir [[īstenības izteiksme|īstenības izteiksmē]].

Kvotatīva tagadne "es lasot".
{{Lībiešu konjugēšana|luggiji|luggiji|luggiji|luggijid|luggijid|luggijid}}

Kvotatīva tagadnes noliegtā forma "es nelasot".
{{Lībiešu konjugēšana|luggiji|luggiji|luggiji|luggijid|luggijid|luggijid|n=1}}

Sekojošajā paraugā, ko Vēri saucis par perfektu,{{sfn2|Vääri|1994|p=280}} tas drīzāk būtu saucams par pluskvamperfektu, jo palīgdarbības vārds ir pagātnē, iespējams, ka tas skaidrojams ar neviennozīmību, kas varētu rasties izmantojot palīgdarbības vārdu tagadnē: ''ma um luggiji'' varētu tikt interpretēts kā "es esmu lasītājs". Latviešu valodā kvotatīvam ir iespējama saliktā nākotne, bet nav iespējams pluskvamperfekts (saliktā pagātne).

Kvotatīva perfekts "es esot lasījis".
{{Lībiešu konjugēšana|vȯļ luggiji|vȯļd luggiji|vȯļ luggiji|vȯļmõ luggijid|vȯļtõ luggijid|vȯļtõ luggijid}}

Kvotatīva perfekta noliegtā forma "es neesot lasījis".
{{Lībiešu konjugēšana|ūo luggiji|ūo luggiji|ūo luggiji|ūom luggijid|ūot luggijid|ūot luggijid|np=1}}

== Vārddarināšana ==

=== Vārddarināšanas piedēkļi un priedēkļi ===
Tā kā lībiešu valoda pēc sava morfoloģiskā tipa pieder pie [[aglutinējoša valoda|aglutinatīvām valodām]], tad jauni vārdi tiek galvenokārt darināti ar [[piedēklis|piedēkļu]] (mazākā mērā [[priedēklis|priedēkļu]]) palīdzību.

Daži no vārddarināšanas piedēkļiem ir:{{sfn2|Vääri|1994|p=272}}
* ''-ji'' (izsaka darītāja vai personas nozīmi) ''āndaji'' "devējs", ''opātiji'' "skolotājs", ''kēratiji'' "rakstītājs";
* ''-mi'' (izsaka darbības vai esamības nozīmi līdzīgi latviešu verbālā lietvārda izskaņai "-šana") ''luggimi'' "lasīšana", ''jelāmi'' "dzīvošana; dzīvesvieta; dzīve", ''mǟdlimi'' "atcerēšanās; atmiņa", ''lōlami'' "dziedāšana";
* ''-li'' (izsaka personas nozīmi) ''abli'' "palīgs", ''līvli'' "lībietis", ''lețli'' "latvietis; latviešu", ''kilāli'' "ciemiņš; viesis";
* ''-g'' (izsaka priekšmeta, parādības nozīmi) ''kastūg'' "rasa", ''gadāg'' "kadiķis", ''lȭinag'' "dienvidi", ''lȭinagizt'' "pusdienas";
* ''-m'' (izsaka priekšmeta nozīmi vai abstraktu jēdzienu) ''kikīm'' "apauši ~ saite", ''sidām'' "sirds; serde; vidus; centrs", ''pimdõm'' "tumsa; aklums", ''jõvām'' "labums; labestība; ieguvums; manta";
* ''-ks'' (izsaka darbības vai darbības rezultāta nozīmi) ''veržtõks'' "drebuļi", ''lipštõks'' "slaukums; izslaukums", ''pietūks'' "viltus; krāpšana; meli; mēlnesība; izvirtība", ''mǟdõltõks'' "atmiņa; piemiņa";
* ''-t'' (izsaka abstraktas īpašības nozīmi) ''tõvvit'' "dziļums; bezdibenis", ''vannit'' "vecums (vecumdienas); vecums (gadu skaits)";
* ''-ki'' (izsaka pamazinājuma nozīmi) ''kaņki'' "cālis", ''kutški'' "kucēns", ''läpški'' "bērniņš", ''uņki'' "sapnītis";
* ''-gõnd'' (izsaka kopības, kopuma nozīmi) ''sižgõnd'' "iekšējie orgāni; iekšas", ''kōzgõnd'' "kāzas";
* ''-nikā'' (apzīmē personu) ''vǟntanikā'' "ventspilnieks", ''valdnikā'' "valdnieks", ''kēranikā'' "rakstnieks".

Salīdzinoši retāk vārdus darina ar priedēkļu palīdzību: ''äbjõvā'' "ļaunums; nelabais; velns; nelabs; ļauns", ''äbknaš'' "neglīts", de Zīversa domā, ka šādu nolieguma verba lietojumu nolieguma priedēkļa lomā varētu būt iedvesmojusi latviešu valoda.{{sfn2|de Sivers|2001|p=112}}

=== Salikteņi ===
<div style="float:right;margin:0 0 1em 1em;">
{{Lībiešu deklinēšanas tabula
|platums=450px
|nom=ikštuoistõn
|gen=īdtuoistõn
|part=īdtõtuoistõnt
|dat=īdõntuoistõnõn
|ins=īdkõkstuoistõnõks
|ill=īdõtuoistõnõ
|in=īdsõtuoistõnõs
|el=īdstõtuoistõnõst
|nom-pl=īdtuoistõnd
|gen-pl=īdtuoistõnd
|part-pl=ikšituoistiņi
|dat-pl=īdõntuoistõndõn
|ins-pl=īdkõkstuoistõndõks
|ill-pl=īdižtuoistiņiž
|in-pl=īdšituoistiņis
|el-pl=īdštituoistiņist
|alt-ill=
|alt-in=īdstuoistõns
|alt-el=īdsttuoistõnst}}
<div style="text-align:center;">''ikštuoistõn'' "vienpadsmit" ir saliktenis,<br />kam loka abus komponentus.</div></div>
No morfoloģiska viedokļa Vēri raksturo vairumu lībiešu valodas [[saliktenis|salikteņu]] kā nominatīva salikteņus, t. i., tīru lietvārda celmu savienošanu, kur pirmajam komponentam nav nekādu gramatisku attieksmju (atšķirībā no, piemēram, latviešu valodas, kur pirmais komponents ir ģenitīvā). Viņš dod tādus piemērus kā ''mõtsākanā'' "pelēkā irbe" [morfoloģiski "mežs vista"], ''pivālind'' "stārķis" ["svēts putns"], ''rōdariek'' "dzelzceļš" ["dzelzs ceļš"], ''tabākpūnga'' "tabakmaks" ["tabaka maks"].{{sfn2|Vääri|1994|p=272}} No praktiska viedokļa pieminētajos piemēros nebūtu iespējams šķirt, vai pirmais komponents ir nominatīvā vai ģenitīvā, jo vairuma nomenu ģenitīva forma ir tāda pati kā to nominatīvs. Ja aplūko salikteņus, kuru pirmajam komponentam ir ģenitīva pazīme, tad novērojami arī ģenitīva salikteņi: ''suglizkēļ'' "radniecīga valoda" (''sugli'' "radinieks" : ''sugliz'' "radinieka; rada (Ģen.)"), ''naizizā'' "sievastēvs" (''nai'' "sieviete" : ''naiz'' "sievietes (Ģen.)") utt.

[[Marta Rudzīte|Rudzīte]] citē E. Hauzenbergu, kas pamatojoties uz Šēgrēna (''Sjögren'') un Vīdemaņa (''Wiedemann'') ''Livische Grammatik'', apgalvo, ka "divu [[substantīvs|substantīvu]] savienojumos, kur viens no tiem tuvāk noteic jeb apzīmē otru, pirmajam — apzīmētāja substantīvam — tāpat kā latviešu valodā — ir ģenitīva forma", piezīmējot, ka ģenitīvs bieži pilnībā līdzinās nominatīvam.{{sfn2|Rudzīte|1994|p=294}} Tādējādi viedokļi par lībiešu salikteņu pirmā komponenta raksturu ir pretrunīgi.

Vēri norāda, ka retāk novērojama arī citu locījumu formu (datīva, instrumentāļa, daudzskaitļa partitīva) savienošana.{{sfn2|Vääri|1994|p=272}}

Savdabīgs salikteņu paveids, kas sastopams arī citās Baltijas jūras somu valodās, ir '''salikteņi, kam loka abus komponentus'''. [[LĒL]] šādus salikteņus norāda ar dubultu svītru starp tos veidojošiem komponentiem. To sastopamība lielākoties neseko nekādām likumsakarībām, piemēram, starp padsmitiem tikai ''ikštuoistõn'' "vienpadsmit" un starp desmitiem tikai ''vīžkimdõ'' "piecdesmit" ir salikteņi, kuros lokāmi abi komponenti, pārējiem padsmitiem un desmitiem loka tikai salikteņa otro daļu.

Jāpiezīmē, ka [[skaitļa vārds|skaitļa vārdu]] sakarā lībiešu valodā ir novērojamas atšķirības no radu valodām, kur to otrās daļas locītā forma lībiešu valodā ir tikusi pakļauta sava veida substantivēšanai (agrāka locīta forma ir sastingusi un no jauna kļuvusi par [[lemma (leksikogrāfija)|lemmas formu]], ko var atkal locīt). Igauņu un somu padsmitu nosaukumu uzbūve ir pēc parauga "[skaitlis] (no) otrā", kas ir saīsinājums no "[skaitlis] no otrā desmita" — "viens no otrā desmita", t. i., "vienpadsmit" utt. Tajos otrais komponents ir identisks kārtas skaitļa vārda "otrais" ģenitīvam un locīts tiek tikai pirmais komponents, piemēram, somu '''''yksi'''toista'', '''''yhden'''toista'' utt. Lībiešu valodā padsmita pazīme ''-tuoistõn'' ir, iespējams, agrāk pastāvējis ģenitīva locījums, kas sastinidzis un ticis substantivēts. Kārtas skaitļa vārda ''tuoi'' "otrais" ģenitīva locījums mūsdienu lībiešu valodā ir ''tuoiz''. Lībiešu padsmitu nosaukumos tieši otrā daļa ir tā, kuru loka (izņemot jau pieminēto ''ikštuoistõn'', kam loka abas salikteņa daļas). Šāda locījuma substantivēšana, iespējams, notikusi arī desmitu gadījumā. Somu un igauņu valodas veido desmitu nosaukumus pēc parauga skaitlis nominatīvā + "desmit" partitīvā un loka salikteņa abus komponentus. Lībiešu valodā savukārt desmita pazīme, sākot ar divdesmit, ir ''-kimdõ'', kas varētu būt sastindzis agrāks vārda ''kim'' partitīvs, mūsdienu lībiešu valodā ''kim'' partitīvs ir ''kimmõ'' un locīts tiek tikai salikteņa otrais komponents (izņemot jau pieminēto ''vīžkimdõ'', kam loka abus komponentus).

Salikteņi, kam loka abus komponentus, ir salīdzinoši reti, pamatā sastopami salikteņi, kam loka tikai otro komponentu.

== Leksika ==
Saskaņā ar Vēri lībiešu valodas [[leksika]]s pamatfondu veido mantoti somugru, Baltijas jūras somu vai lībiešu cilmes vārdi.

Somugru cilmes vārdi apzīmē ķermeņa daļas, dabas parādības, vienkāršākās darbības, ar medniecību, zvejniecību vai celtniecību utt. saistītus jēdzienus: ''ēļ'' "balss", ''jālga'' "kāja", ''ver'' ~ ''vier'' "asinis", ''sidām'' "sirds", ''kež'' "roka", ''pǟ'' "galva", ''piņ'' "suns", ''pū'' "koks", ''ikš'' "viens", ''īe'' "nakts", ''ūrga'' "strauts", ''kūolõ'' "mirt", ''nūolõ'' "laizīt", ''zäp'' "žults", ''rebbi'' "lapsa", ''īr'' "pele", ''kalā'' "zivs", ''kuodā'' "māja", ''kiv'' "akmens".

Baltijas jūras somu valodām raksturīgi vārdi: ''nuŗm'' "lauks", ''jeng'' "dvēsele", ''pallõ'' "lūgt", ''sulli'' "kalps; sulainis", ''kōzgõnd'' "kāzas".

Lībiešu valodai savdabīgi vārdi, kas nav sastopami citās Baltijas jūras somu valodās, bet ir sastopami [[Volgas somu valodas|Volgas somu valodās]] ([[mariešu valoda|mariešu]], [[mordviešu valodas|mordviešu]]): ''salāndõ'' "zagt", ''sēmḑa'' "piens", ''umārz'' "ābols".{{sfn2|Vääri|1994|p=286}} Līdztekus Vēri jau uzskaitītajiem piemēriem Vītso dod arī ''vālda'' "balts" ([[erzju valoda|erzju]] ''valdo'', [[mokšu valoda|mokšu]] ''valda'' — citās Baltijas jūras somu valodās un mariešu valodā šajā vārdā ir ''g''/''k'', piemēram, igauņu ''valge''), viņš salīdzina lībiešu ''jei'' "ledus" ar erzju ''ej'' un pretnostata to [[veru valoda|veru]] ''egi'' un igauņu, votu un somu ''jää'', lībiešu vārdam ''kõps'' "zaķis" vistuvāk radniecīgi viņaprāt ir [[komiešu valoda|komiešu]] ''kõc&apos;'' un [[udmurtu valoda|udmurtu]] ''kec&apos;'' (citās Baltijas jūras somu valodās ir cits vārds — igauņu ''jänes'', somu ''jänis'', arī Salacas lībiešu valodā — ''jens''),{{sfn2|Viitso|1994|p=264}} de Zīversa uzskata, ka zaķa nosaukumam varētu būt aprakstošs raksturs, salīdzinot to ar igauņu frāzi ''kepsu lööma'' "lēkāt".{{sfn2|de Sivers|2001|p=97}}

Līdzās mantotai leksikai lībiešu valodai ir vairāki ar pārējām Baltijas jūras somu valodām kopīgi, seni aizguvumu slāņi un vairāki jauni aizguvumu slāņi, kas raksturīgi tieši lībiešu valodai.

=== Senākie aizguvumu slāņi ===
Senākie aizguvumu slāņi lībiešu valodai ir kopīgi ar citām Baltijas jūras somu valodām, de Zīversa tos hronoloģizē sekojoši.{{sfn2|de Sivers|2001|p=90.&mdash;93}}

Tiek uzskatīts, ka somugri pirmoreiz nonāca kontaktā ar indoeiropiešiem aptuveni 3000 gadu p.m.ē., somugri esot labi pazinuši [[indoirāņu valodas|indoirāņu valodās]] runājošos [[skiti|skitus]] un [[osetīni|osetīnus]], no kuriem ir iegūti tādi vārdi kā ''mež'' "medus", ''suodā'' "karš" un ''sōra'' "rags". Šajā laikā tika aizgūti arī skaitļa vārdi ''seis'' "septiņi", ''sadā'' "simt". Viņasprāt, šajā laikā indoeiropiešu ietekmē darināti skaitļa vārdi ''kōdõks'' "astoņi" (burtiski "divi atskaitīti no desmita") un ''īdõks'' "deviņi" ("viens atskaitīts no desmita").

Viņasprāt, senākie aizguvumi no [[baltu valodas|baltu valodām]] sākuši ieplūst ap pēdējā gadu tūkstoša p.m.ē. vidu, pie tādiem viņa pieskaita ''mer'' ~ ''mier'' "jūra", ''tōvaz'' "debesis", ''jērnaz'' "zirnis", ''pubā'' "pupa", ''ǟrga'' "vērsis", ''aņgõrz'' "zutis", ''vējõz'' "vēzis", ''āmbaz'' "zobs", ''kōra'' "spalvas; apspalvojums; krāsa", ''lūdõ'' "slota", ''rattõd'' "rati", ''rieggõz'' "kamanas; ragavas", ''lajā'' "liess; vājš", ''lāiska'' "slinks". Šajā laikā aizgūts [[apstākļa vārds]] ''vel'' "vēl" un skaitļa vārds ''tūontõ'' "tūkstotis".

Sākot ar pēdējo gadsimtu p.m.ē., igauņu-lībiešu apdzīvotās teritorijas nonāca ciešā kontaktā ar [[ģermāņi|ģermāņu]], it īpaši [[skandināvi|skandināvu]] tautām. Šim aizguvumu slānim pieder ''kūlda'' "zelts", ''tinā'' "svins", ''rōda'' "dzelzs", ''mȭka'' "desa", ''addõrz'' "arkls", ''naggõl'' "nagla", ''nõggõl'' "adata", ''kīela'' "zvans; pulkstenis", ''rānda'' "piekraste", ''kōp'' "prece", ''rō'' "nauda", ''līenõ'' "aizdot", ''rikāz'' "bagāts", ''varā'' "vara", ''rīdļõ'' "strīdēties", ''lāmbaz'' "aita", ''kanā'' "vista", ''riggõz'' "rudzi", ''kaggõrz'' "auzas", ''kīņḑõl'' "svece".

Mūsu ēras pirmās tūkstošgades laikā līdzās igauņu un lībiešu priekštečiem apmetās [[slāvi]]. Šajā aizguvumu slānī izceļas ar reliģiju saistīti termini: ''rišt'' "krusts", ''rištõ'' "kristīt", ''rištõdnim'' "(cilvēka) vārds" (t. i., "kristītais vārds"), ''rōntõz'' "grāmata", ''päp'' "sludinātājs; priesteris; mācītājs", ''suņḑ'' "sods", ''nädīļ'' "nedēļa", ''tõrg'' "tirgus", ''vǟrõd'' "vārti", ''sōpkõz'' "zābaks", ''rubīž'' "robeža".

=== Jaunākie aizguvumu slāņi ===
<div style="float:right;width:200px;margin:0 0 1em 1em;">{{Graph:Sektoru diagramma|legend=-|radius=100|rangeliteral= ["#EDE9E9", "#D1C9C7"] |values= [
      {"x": "mantoti vārdi","y": 62.9},
      {"x": "aizgūti vārdi","y": 37.1}
    ] 
}}

Kurzemes lībiešu valodas leksikas izcelsme (pēc Vinklera):{{sfn2|Winkler|2013|p=304.—305}}

{{legend|#EDE9E9|mantoti vārdi (62,9 %)|outline=#EDE9E9}}
{{legend|#D1C9C7|[[aizguvums|aizgūti vārdi]] (37,1 %)|outline=#D1C9C7}}</div>
Jaunākajos laikos lībiešu apdzīvotajiem [[Kurzeme]]s ziemeļiem nav zemes robežas ar [[Igaunija|Igauniju]], tomēr lībiešiem bijuši kontakti ar igauņiem, piemēram, Vītso izsakās, ka "katrā lībiešu ciemā bija ienākuši [[Sāmsala|sāmsalieši]]",{{sfn2|Viitso|1994|p=259}} ar to domājot imigrāciju vai ieprecēšanos. No igauņu valodas aizgūtu vārdu vidū Vēri uzskaita ''sõbrā'' "draugs", ''sugli'' "radinieks", ''sīedõbkuodā'' "ēdnīca", ''magdõbkuodā'' "viesnīca", ''mōgõnd'' "apriņķis", ''rumāli'' "dumjš", ''ārguz'' "gļēvulība", ''āigakēra'' "žurnāls".{{sfn2|Vääri|1994|p=286}}{{efn|Vārda ''magdõbkuodā'' (burt. "guļamā māja") vietā vārdnīcas uzskaita ''vȭrõdkuodā'' (burt. "svešinieku/viesu māja") nozīmei "viesnīca", vārdam ''rumāli'' tās uzskaita nozīmes "netīrs; neķītrs u.c.", vārdnīcas neuzskaita ''ārguz''.}}

No [[somu valoda]]s ir aizgūti daži literārajai valodai raksturīgi vārdi: ''īt'' "savienība", ''iļīzskūol'' "universitāte", ''iļīm'' "priekšnieks".{{sfn2|Vääri|1994|p=287}}

Visvairāk aizguvumu lībiešu valodā ir no latviešu valodas.{{sfn2|Vääri|1994|p=287}} Suhonens savā monogrāfijā ''Die jungen lettischen Lehnwörter im livischen'' ir kataloģizējis 2 534 aizguvumus no latviešu valodas.{{sfn2|Suhonen|1973}} Caur latviešu valodu aizgūti arī daudzi vācu valodas vārdi. Jāpiezīmē, ka, etimoloģizējot vārdus, par avotu tiek uzskatīts pēdējais donors, piemēram, lībiešu [[saiklis]] ''un'' tiek uzskatīts par latviešu aizguvumu, kaut arī latviešu "un" ir sākotnēji aizgūts no [[lejasvācu valoda]]s,{{sfn2|Karulis|2001|p=1087}} tomēr Suhonens daļā gadījumu pieļauj arī tiešu aizgūšanu no vācu valodas.

Suhonens ir uzskaitījis arī ar [[priedēklis|priedēkļiem]] atvasinātu latviešu darbības vārdu aizgūšanu, ja arī kāda latviešu valodas darbības vārda aizguvums var kļūt par daļu no literārās lībiešu valodas, tad latviešu darbības vārdu priedēkļi nekad netiek uzskatīti par rakstu valodas daļu. Pirmie desmit Suhonena uzskaitītie vārdi, kas atrodami mūsdienu vārdnīcās ir ''akurāt'' "akurāti", ''algtõ'' "algot", ''amāt'' "amats", ''amātnikā'' "amatnieks", ''āndõļmaņ'' "andelmanis", ''āņdig'' "devīgs [no lībiešu ''andõ'' "dot" ar latviešu izcelsmes [[piedēklis|piedēkli]] ''-ig'']", ''appõkōrt'' [~ ''advokāt''] "advokāts [saskaņā ar Suhonenu [[Dundaga]]s latviešu valodā "apkārts"]", ''apostõl'' "apustulis", ''aprink'' "apriņķis", ''aptēk'' "aptieka".

=== Pūrisms ===
[[LĒL]] nelielā mērā uzņemas leksiku normējošu raksturu, izmantojot "lielāks par" zīmi (&gt;), šķirkļos, kuriem pieejama alternatīva, kam būtu dodama priekšroka. Gadījumos, kad latviešu aizguvumam ir pieejama mantota alternatīva, priekšroka būtu dodama tai, piemēram, ''dīezgõn'' "diezgan" &gt; ''kil''. Šādas rekomendācijas gan neskar tikai latviešu aizguvumus, piemēram, kārtas [[skaitļa vārds|skaitļa vārda]] "trešais" formas ''kuolmi'' vietā tiek ieteikts izmantot ''kuolmõz'', saskaņā ar Vēri ''-õz'' ir austrumlībiešu izloksnes kārtas skaitļa vārda pazīme, ''-i'' ir rietumlībiešu pazīme{{sfn2|Vääri|1994|p=273}} un literārā lībiešu valoda ir balstīta uz austrumlībiešu izloksnes.

Mozlijs raksturojis lībiešu kultūras darbinieka [[Pēteris Dambergs|Pētera Damberga]] runu kā "izteikti [[pūrisms (valodniecība)|pūristisku]]", novērojot, ka tā ir "salīdzinoši brīva no leticismiem, piemēram, darbības vārdu priedēkļi, kas ir bieži sastopami citu lībiešu valodas runātāju runā, vispār nav atrodami viņa piegādātajos paraugos".{{sfn2|Moseley|2002|p=13}}

Šajā sakarā savdabīgs ir igauņu-franču valodnieces de Zīversas (''Fanny de Sivers'') viedoklis, kura izteikusies kritiski par centieniem skaust darbības vārdu priedēkļus, turklāt saskaņā ar viņu saiklis ''ja'' ir nevis mantots saiklis, kas pastāvējis līdzās latviešu aizguvumam ''un'', bet gan apzināti ieviests no igauņu valodas ar mērķi aizstāt ''un'', iespējamos ieguvumus no šādiem centieniem viņa sauc par "diskutabliem", viņasprāt, "var tikpat labi teikt, ka latviešu ietekme, ja tā ir labi adaptēta lībiešu valodas sistēmai, ir tieši tas, kas dod šai valodai oriģinalitāti".{{sfn2|de Sivers|2001|p=86.&mdash;87}} Viņasprāt, latviešu priedēkļi piedāvā "klāstu iespējamu nianšu (''les préfixes lettons du verbe: une foule de nuances disponibles'')",{{sfn2|de Sivers|2001|p=79}} de Zīversa ir ar latviešu priedēkļiem atvasinātu lībiešu darbības vārdu uzskaitījuma ''Die lettischen Präfixe des livischen Verbs'' autore.

== Ietekme uz latviešu valodu ==
Tiek uzskatīts, ka Baltijas jūras somu valodu ietekmē latviešu valodā ir izveidojies fiksēts pirmās zilbes uzsvars ar no tā izrietošu īsu neuzsvērtu patskaņu atmešanu un garu neuzsvērtu patskaņu saīsināšanos, sava veida regresīva [[patskaņu harmonija]] ("platais un šaurais &lt;e&gt;") un savstarpēji saistīts patskaņu un līdzskaņu garums, ko dažkārt sauc par [[geminācija|pēdas izohroniju]].<ref name="garry">{{Grāmatas atsauce |title=Facts about the World's Languages: An Encyclopedia of the World's Major Languages, Past and Present |last=Garry |first=Jane |authorlink= |coauthors= |year=2001 |publisher=H.W. Wilson |location= |isbn=9780824209704 |page= |pages= |url=http://books.google.lv/books?id=SGtiAAAAMAAJ |accessdate= |quote=After the Latvian people's ancestors (Semigallian, Selian, and Latgalian speakers) came into contact with Finno-Ugric languages, their language developed some notable distinctions from its earlier state, including placing of the word stress on the first syllable, loss of short and shortening of long end vowels, development of low front vowel [e], regressive vowel harmony, etc.}}</ref><ref name="consonants">{{grāmatas atsauce |last=Kortmann |first=Bernd |date=2011 |title=The Languages and Linguistics of Europe |url=http://books.google.lv/books?id=Dt_Eg2ehL8kC&pg=PA5&dq=consonant+length+latvian |location= |publisher=Walter de Gruyter |isbn=3110220253 |quote= Consonant quantity is well-developed in Latvian as a result of Fennic substratum influence. Sonorants show distinctive quantity mainly in loanwords, cf. ''manna'' {{IPA|[manːa]}} 'manna' vs. ''mana'' {{IPA|[mana]}} (nom.sg.fem. of 1st ps. sg possesive pronoun). Non-distinctive quantitative variation in obstruents occurs in native words: immidiately post-tonic voicless obstruents are automatically lengthened between short vowels, cf. ''lapa'' {{IPA|[lapːa]}} 'leaf' vs. ''lāpa'' {{IPA|[laːpa]}} 'torch,' ''lapā'' {{IPA|[lapaː]}} 'leaf (loc.sg.)'.  In Lithuanian there is no consonantal quantity and on the morphemic boundary geminates are shortened. |page=5}}</ref>

Runājot par [[kalks|kalkiem]], valda diezgan liela viedokļu neviennozīmība, citu piemēru vidū tādas paralēles kā latviešu "zāle(s)", lībiešu ''āina'', igauņu ''rohi'' "veģetācija; medikamenti" [[Jānis Endzelīns|Endzelīns]] uzskatījis par nesaistītām, tomēr citos gadījumos viņš saskatījis kalkēšanu, to vidū [[polisēmija]]i "trenkt; dzīt (prom)" → "skūt" (lībiešu ''abbiņi ajjõ'', igauņu ''habet ajama'' "dzīt bārdu"),{{sfn2|Rudzīte|1994|p=293.&mdash;294}} savukārt [[Konstantīns Karulis|Karulis]] nepiemin šo paralēli kaimiņu Baltijas jūras somu valodās, tā vietā saskatot nozīmes pārnesumu "sist" → "cirst" → "pļaut" → "skūt",{{sfn2|Karulis|2001|p=258}} tāpat Endzelīns pieļauj kalkēšanu "labs" → "labais (piem., labā roka)" (lībiešu ''jõvā kež'', igauņu ''hea käsi'' "labā roka"), Karulis savukārt šo paralēli nepiemin, tā vietā velkot paralēles ar krievu ''правый'' (''pravyj'') "labais virziens; taisns; nevainīgs", vācu ''recht''/''Recht'' "labais virziens; patiess; īsts; pareizs; tiesība", angļu ''right'' "labais virziens; patiess; tiesība".{{sfn2|Karulis|2001|p=481}}

Tiek uzskatīts, ka tādas konstrukcijas kā, piemēram, "rokā dabūt; likt cepuri galvā" u.c. ir kalkētas no Baltijas jūras somu valodām (lībiešu ''käddõ sōdõ''; ''kibārt pǟzõ pānda'', igauņu ''kätte saama''; ''kübarat pähe panema'').{{sfn2|Rudzīte|1994|p=294}} [[Marta Rudzīte|Rudzīte]] neapskata iemeslus faktam, ka abās Baltijas jūras somu valodās tiek izmantots tieši illatīvs. Mūsdienu lībiešu valodā tikai iekšējo vietas attieksmju locījumi ir produktīvi, taču igauņu valodā produktīvi ir arī ārvietas locījumi, ar kuriem varētu teorētiski precīzi izteikt "likt cepuri '''uz''' galvas (ārējās virsmas)", tā vietā igauņu valodā izvēlas lietot frāzi, ko varētu ļoti burtiski tulkot kā "likt cepuri '''iekšā''' galvā", kas tad arī ir kalkēta latviešu valodā.

Latviešu valodā, tāpat kā citās baltu un slāvu valodās, priedēkļus bieži mēdz lietot ar perfektivējošu nozīmi, ja tiem ir tikai perfektivējoša nozīme, tad tos var atmest, lai iegūtu verbu, kas izsaka imperfektu darbību, taču bieži tiem ir arī vienlaicīga telpiskas attieksmes izsakoša nozīme un šajā gadījumā tos aizstāj ar [[adverbs|adverbiem]], ko Endzelīns saucis par "aizstājējiem vārdiem", ļaujot izteikt imperfektas darbības, tai pat laikā izsakot telpiskās attieksmes, piemēram, "aizsiet : siet ciet; piesiet : siet klāt" — "es piesēju (perfekta darbība); es sēju klāt (imperfekta darbība, tomēr izsakot telpisko attieksmi)". Tiek uzskatīts, ka šāds lietojums radies Baltijas jūras somu valodu ietekmē.{{sfn2|Rudzīte|1994|p=295.&mdash;296}} Rudzīte neiztirzā, vai šis varētu būt iemesls faktam, ka latviešu valodā atšķirībā no lietuviešu valodas netiek izmantots regulārs frekventatīvs/iteratīvs.{{efn|Bieži lietotiem darbības vārdiem latviešu valodā ir iteratīvi "dzīt : dzenāt" utt., taču latviešu valodā tas nepastāv kā [[darbības vārda laiks]].}} Salīdzinājumā, piemēram, krievu valodā pamata formu un frekventatīva formu (visbiežāk ar piedēkli ''ыв'' (''yv'')) pastāvēšana ļauj šķirt [[darbības vārda veids|veidu]] (aspektu), neatmetot priedēkli ar tā izteiktajām telpiskajām attieksmēm: ''привязать'' (''privjazat&apos;'') "piesiet" : ''привяз'''ыв'''ать'' (''privjaz'''yv'''at&apos;'') "siet klāt".

Rudzīte neapskata tuvāk šķietamās līdzības šo adverbu atvasināšanā, piemēram, ''vizā'' "ciets; tāds, kas nav mīksts" — ''vizāl''; ''vizās''; ''vizzõ'' "ciet; tāds, kas nav vaļā", ''vālda'' "vara", ''eņtšvālda'' "patvaļa" — ''vāldiņ''; ''vāldiž'' "vaļā; tāds, kas nav ciet" u.c.

Ar Baltijas jūras somu valodu ietekmi tiek saistīts fakts, ka latviešu valodā piederības izteikšanai neizmanto verbu "turēt". Lietuviešu izteikumam ''aš turiu knygą'' latviešu valodā atbilst "man ir grāmata", kas pilnīgi saskan ar līb. ''minnõn um rōntõz'' vai ig. ''mul on raamat''.{{sfn2|Rudzīte|1994|p=296}}

Igauņu baltists-slāvists Arumā saskata līdzības latviešu un igauņu [[atstāstījuma izteiksme|atstāstījuma izteiksmē]], piebilstot, ka igauņu un lībiešu valodas ir vienīgās Baltijas jūras somu valodas, kurām ir atstāstījuma izteiksme. Arumā saskata līdzību faktā, ka latviešu "-ot" un "-šot" ir radušās sastingstot senam vienskaitļa akuzatīvam (acīmredzot, domāts kāds agrāk pastāvējis [[divdabis]], kas atbilst mūsdienu lietuviešu ''-antis''; ''-siantis''), savukārt igauņu atstāstījuma izteiksmes pazīme ''-vat'' — sastingstot partitīvam: "viņš nākot/nākšot", ig. ''ta tulevat'',{{efn|Igauņu valodā nepastāv nākotne kā darbības vārda laiks.}} "viņš esot nācis", ''ta olevat tulnud''. Rudzīte uzskata, ka lībiešu valodā divdabi esot izspiedis darītājvārds līb. ''ta tuļļi(ji)'', kur ''tuļļi(ji)'' — "nācējs", bet ''tulev'' — "nākošs". Viņa uzskata, ka nepieciešami papildu pētījumi, jo tieši visdziļākās [[tāmnieku dialekts|tāmnieku]] izloksnes (piem., [[Dundaga]]s) ir tās, kurās nav atstāstījuma izteiksmes.{{sfn2|Rudzīte|1994|p=296}}

Arumā pieļauj, ka latviešu valodas īpatnība lietot darītājvārdu atributīvā nozīmē varētu būt attīstījusies Baltijas jūras somu valodu ietekmē: "dējēja pīle", ig. ''muneja part'' "t. p.", līb. ''jūoji vāški'' "dzērājs teļš".{{sfn2|Rudzīte|1994|p=296}}

[[Leksika]]s ziņā, nešķirot lībiešu valodu no citām tās radu valodām un skaitot izloksnēs sastopamus vārdus, kas nav daļa no literārās latviešu valodas, Rudzīte lēš, ka latviešu valodā varētu būt līdz 500 somugru aizguvumu.{{sfn2|Rudzīte|1994|p=291}}

== Valodas piemērs ar audio ==
{{Ārējie resursi
| video1 = [http://www.youtube.com/watch?v=zeEgxHEpL2w&t=38s Portālā ''Youtube''] &mdash; rediģēta versija (tikai audio), noraksts atbilst intervālam no 0:38 līdz 1:28.
| video2 = [http://ia600503.us.archive.org/1/items/Livonian_Kristin_kundz/Livonian_Kristin_kundz_1.ogv Pilna videointervija] &mdash; noraksts atbilst intervālam no 0:55 līdz 1:44.
}}
Videointervijas ar [[Grizelda Kristiņa|Grizeldu Kristiņu]] īsa fragmenta [[noraksts]] ar [[fonēmisks|fonēmisku]] transkripciju un tulkojumu latviešu valodā.
* ''Minā um sindõn Lețmōl, Dundags pagastõs, Zūonkõ kōrands. Min izā vȯļ Pētõr un jemā vȯļ Līž un min vȯļ ikš veļ — Jōņ. Un mēg jelīzmõ Zūonkõ kōrands — amād sugūd. Sǟl vȯļ min izā un veļ, un sõzār, un vel munt sugūd un minnõn...''
* /{{IPA|minɑː}} {{IPA|um}} {{IPA|sindən}} {{IPA|lecmoːl}} {{IPA|dundɑks}} {{IPA|pɑgɑstəs}} {{IPA|zuːoŋkə}} {{IPA|koːrɑnts}} {{IPA|min}} {{IPA|izɑː}} {{IPA|vɤʎ}} {{IPA|peːtər}} {{IPA|un}} {{IPA|jemɑː}} {{IPA|vɤʎ}} {{IPA|liːʒ}} {{IPA|un}} {{IPA|min}} {{IPA|vɤʎ}} {{IPA|ikʃ}} {{IPA|veʎ}} {{IPA|joːɲ}} {{IPA|un}} {{IPA|meːg}} {{IPA|jeliːzmə}} {{IPA|zuːoŋkə}} {{IPA|koːrɑnts}} {{IPA|ɑmɑːd}} {{IPA|suguːd}} {{IPA|sæːl}} {{IPA|vɤʎ}} {{IPA|min}} {{IPA|izɑː}} {{IPA|un}} {{IPA|veʎ}} {{IPA|un}} {{IPA|sɯzɑːr}} {{IPA|un}} {{IPA|vel}} {{IPA|munt}} {{IPA|suguːd}} {{IPA|un}} {{IPA|minːən}}/
* Es esmu dzimusi Latvijā, Dundagas pagastā, Žonaku{{efn|Rakstu krājumā ''Lībieši: vēsture, valoda un kultūra'' 194. lpp "Kanādā dzīvojošā Grizelda Kristiņa (dz. Bertholde, 1910) no Vaides ciema Žonaku mājām" un 356. lpp "(..) Vaides ciema Žonaku (''Zūonkõ'') sētas (..)"}} sētā. Mans tēvs bija Pēteris un māte bija Līze un man bija viens brālis — Jānis. Un mēs dzīvojām Žonaku sētā — visi radinieki. Tur bija mans tēvs un brālis, un māsa, un vēl citi radinieki un man...

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=20em}}

== Literatūra ==
* {{laikraksta atsauce
| last        = Vītso
| first       = Tīts Reins
| authorlink  = 
| coauthors   = 
| editor1-last= Blumberga
| editor1-first= Renāte
| editor2-last= Mäkeläinen
| editor2-first= Tapio
| editor3-last= Pajusalu
| editor3-first= Karl
| year        = 2013
| title       = Lībiešu valodas pamatiezīmes
| journal     = Lībieši: vēsture, valoda un kultūra
| pages       = 267.&mdash;286. lpp
| publisher   = Līvõ Kultūr sidām
| location    = Rīga
| isbn        = 978-9984-49-730-3
| ref         = CITEREFViitso2013
}}
* {{laikraksta atsauce
| last        = Vītso
| first       = Tīts Reins
| editor-last = Boiko
| editor-first= Kersti
| year        = 1994
| title       = Lībiešu valoda pārējo Baltijas jūras somu valodu vidū
| journal     = Lībieši: rakstu krājums
| pages       = 258.&mdash;266. lpp
| publisher   = Zinātne
| location    = Rīga
| isbn        = 5-7966-0807-X
| url         = http://dspace.utlib.ee/dspace/handle/10062/16959
| ref         = CITEREFViitso1994
}}
* {{laikraksta atsauce
| last        = Vēri
| first       = Eduards
| authorlink  = 
| coauthors   = 
| editor-last = Boiko
| editor-first= Kersti
| year        = 1994
| title       = Īss lībiešu valodas apraksts
| journal     = Lībieši: rakstu krājums
| pages       = 267.&mdash;288. lpp
| publisher   = Zinātne
| location    = Rīga
| isbn        = 5-7966-0807-X
| url         = http://dspace.utlib.ee/dspace/handle/10062/16959
| ref         = CITEREFVääri1994
}}
* {{Grāmatas atsauce |title=Livonian |last=Moseley |first=Christopher |year=2002 |publisher=LINCOM EUROPA |location=Muenchen |isbn=3895861588 |url=http://dspace.utlib.ee/dspace/handle/10062/17236 |ref=CITEREFMoseley2002}}
* {{laikraksta atsauce
| last        = Ernštreits
| first       = Valts
| year        = 2007
| title       = Livonian orthography
| journal     = Linguistica Uralica
| pages       = 11.&mdash;22. lpp
| url         = http://www.kirj.ee/public/Linguistica_Uralica/2007/issue_1/ling-2007-1-2.pdf
| ref         = CITEREFErnštreits2007
}}
* {{laikraksta atsauce
| last1       = Ernštreits
| first1      = Valts
| last2       = Kļava
| first2      = Gunta
| year        = 2014
| title       = Grammatical changes caused by contact between Livonian and Latvian
| journal     = Eesti ja soome-ugri keeleteaduse ajakiri
| pages       = 77.&mdash;90. lpp
| url         = http://jeful.ut.ee/index.php/JEFUL/article/view/jeful.2014.5.1.05/43
| ref         = CITEREFErnštreitsKļava2014
}}
* {{Grāmatas atsauce |title=Die jungen lettischen Lehnwörter im livischen |last=Suhonen |first=Seppo |year=1973 |publisher=Suomalais-Ugrilainen Seura |location=Helsinki |isbn=951-9019-06-5 |url=http://dspace.utlib.ee/dspace/handle/10062/17036 |ref=CITEREFSuhonen1973}}
* {{laikraksta atsauce
| last        = Rudzīte
| first       = Marta
| authorlink  = Marta Rudzīte
| editor-last = Boiko
| editor-first= Kersti
| year        = 1994
| title       = Latviešu un lībiešu valodas savstarpējā ietekme
| journal     = Lībieši: rakstu krājums
| pages       = 288.&mdash;319. lpp
| publisher   = Zinātne
| location    = Rīga
| isbn        = 5-7966-0807-X
| url         = http://dspace.utlib.ee/dspace/handle/10062/16959
| ref         = CITEREFRudzīte1994
}}
* {{Grāmatas atsauce |title=Parlons live: une langue de la Baltique |last=de Sivers |first=Fanny |year=2001 |publisher=L'Harmattan |isbn=978-2747513371 |ref=CITEREFde_Sivers2001}}
* {{Grāmatas atsauce |first=Konstantīns |last=Karulis |authorlink=Konstantīns Karulis |title=Latviešu etimoloģijas vārdnīca |place=Rīga |publisher=Avots |year=2001 |isbn=9984-700-12-7 |ref=CITEREFKarulis2001}}
* {{laikraksta atsauce
| last        = Vēri
| first       = Eduards
| editor-last = Boiko
| editor-first= Kersti
| year        = 1994
| title       = Par lībiešiem un lībiešu valodu (Tenu Karmas tulkojums latviešu valodā ar viņa piezīmēm un labojumiem)
| journal     = Lībieši: rakstu krājums
| pages       = 227.&mdash;248. lpp
| publisher   = Zinātne
| location    = Rīga
| isbn        = 5-7966-0807-X
| url         = http://dspace.utlib.ee/dspace/handle/10062/16959
| ref         = CITEREFVääriKarma1994
}}
* {{laikraksta atsauce
| last        = Hirša
| first       = Dzintra
| editor-last = Boiko
| editor-first= Kersti
| year        = 1994
| title       = Lībieši un lībiešu izcelsmes vietvārdi Latvijā
| journal     = Lībieši: rakstu krājums
| pages       = 201.&mdash;215. lpp
| publisher   = Zinātne
| location    = Rīga
| isbn        = 5-7966-0807-X
| url         = http://dspace.utlib.ee/dspace/handle/10062/16959
| ref         = CITEREFHirša1994
}}
* {{laikraksta atsauce
| last        = Grīntāls
| first       = Riho
| authorlink  = 
| coauthors   = 
| editor1-last= Blumberga
| editor1-first= Renāte
| editor2-last= Mäkeläinen
| editor2-first= Tapio
| editor3-last= Pajusalu
| editor3-first= Karl
| year        = 2013
| title       = Lībiešu valoda jauno laiku pirmajos gadsimtos
| journal     = Lībieši: vēsture, valoda un kultūra
| pages       = 255.&mdash;265. lpp
| publisher   = Līvõ Kultūr sidām
| location    = Rīga
| isbn        = 978-9984-49-730-3
| ref         = CITEREFGrünthal2013
}}
*{{laikraksta atsauce
| last        = Vinklers
| first       = Eberhards
| authorlink  = 
| coauthors   = 
| editor1-last= Blumberga
| editor1-first= Renāte
| editor2-last= Mäkeläinen
| editor2-first= Tapio
| editor3-last= Pajusalu
| editor3-first= Karl
| year        = 2013
| title       = Par aizguvumu slāņiem lībiešu valodā
| journal     = Lībieši: vēsture, valoda un kultūra
| pages       = 303.&mdash;312. lpp
| publisher   = Līvõ Kultūr sidām
| location    = Rīga
| isbn        = 978-9984-49-730-3
| ref         = CITEREFWinkler2013
}}
*:Rakstam pieejama tiešsaistes versija angļu valodā:<br />{{laikraksta atsauce
| last        = Winkler
| first       = Eberhard
| year        = 2014
| title       = Loanword strata in Livonian
| journal     = Eesti ja soome-ugri keeleteaduse ajakiri
| issn        = 2228-1339
| url         = http://jeful.ut.ee/index.php/JEFUL/article/view/jeful.2014.5.1.11/49
| doi         = 10.12697/jeful.2014.5.1.11
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{Grāmatas atsauce
|last1=Viitso
|first1=Tiit-Rein
|last2=Ernštreits
|first2=Valts
|title=Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz (LĒL)
|trans_title=Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca
|url=http://www.keeleveeb.ee/dict/translate/lietlv/lv/index.html
|year=2012-2013
|location=Tartu / Rīga
|isbn=9789984815763
|accessdate={{dat|2015|06|09||bez}}
|archiveurl=
|archivedate=
}}
* {{Tīmekļa atsauce
|url=http://sonad.oahpa.no/lav/liv/
|title=Latviešu-lībiešu-latviešu (igauņu, somu) vārdnīca
|work=Oahpa
|publisher=University of Tromsø
}} (Saskaņā ar projekta sniegto informāciju vārdnīca ir balstīta uz tiem pašiem materiāliem kā LĒL, taču vārdnīcā ir atrodami šķirkļi, kas nav atrodami LĒL, tā izmanto standarta ortogrāfiju ar dažām papildzīmēm.)
* {{Tīmekļa atsauce
|url=http://giellatekno.uit.no/cgi/index.liv.eng.html
|title=Lībiešu valodas rīki (locījumu ģenerators u.c.)
|work=Sámi giellatekno
|publisher=University of Tromsø
}} (Vārdiem, kam notiek mijas to saknē, ģenerētie locījumi var būt kļūdaini.)
* {{Tīmekļa atsauce
|url=http://www.eki.ee/dict/ety/
|title=Eesti etümoloogiasõnaraamat
|trans-title=Igauņu etimoloģijas vārdnīca
|publisher=Eesti Keele Instituut
}} (Etimoloģijas vārdnīca uzskaita lībiešu vārdus igauņu vārdu šķirkļos, ja tiem ir tāda pati izcelsme.)
* {{Grāmatas atsauce
|last1=Sjögren
|first1=Andreas Johan
|last2=Wiedemann
|first2=Ferdinand Johann
|title=Livisch-deutsches und deutsch-livisches Wörterbuch
|trans_title=Lībiešu-vācu-lībiešu vārdnīca
|url=http://www.eki.ee/dict/ldw/
|year=1861
|publisher=Eggers
}} (Igauņu valodas institūta izstrādāta meklējama versija, lietojot sākotnējo Šēgrēna ortogrāfiju.)
* {{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.youtube.com/watch?v=4p9WIw-YCIs&list=PLEV1Q7DN23kV3811uXfJHWbG3M0K7RJnH&ab_channel=LIL%C4%ABv%C3%B5dinstit%C5%ABt
|title=Septiņas lībiešu valodas stundas / Seis līvõ kīel stuņḑõ
|publisher=Lībiešu valodas institūts
|via=''[[YouTube]]''
}}

*[[incubator:Wp/liv|Vikipēdija]]

{{Urāliešu valodas}}

[[Kategorija:Baltijas jūras somu valodas]]
[[Kategorija:Lībieši]]
[[Kategorija:Latvijas valodas]]
[[Kategorija:Apdraudētās valodas]]