Pāriet uz saturu

Marža

Vikipēdijas lapa

Marža (franču: marge — 'starpība, peļņa') — atšķirīgu lielumu, rādītāju atņemšanas rezultātā iegūts skaitlisks lielums, raksturojums, kas tiek lietots banku, biržu, tirdzniecības un apdrošināšanas jomā.[1]

Šis termins atspoguļo starpību starp diviem noteiktiem rādītājiem. Atkarīgs no lietošanas jomas.

Termina lietojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Banku darbībā:
    • privileģēto resursu un produktīvo aktīvu procentu likmju starpība;
    • nodrošinājuma summas, pret ko izsniegts kredīts, un kredīta summas starpība;
    • valūtas kārtējās pirkšanas (bid) cenas un punktos (points, pips) izteiktās pārdošanas (ask) cenas starpība;
    • darījumu operācijās tiek lietota apdrošināšanas (maržinālo) depozītu nozīmē.
  • Jūras pārvadājumu līgumos - maksimālās kuģa kravnesības un kravas svara, kāds fraktētājam jāiekrauj kuģī, starpība.
  • Mārketinga jomā - tirdzniecības uzcenojums, ko nosaka ražošanas uzņēmums.
  • Biržu darbībā - minimālais akcijas vērtības procents, kāds pircējam jāiemaksā kā pirmā iemaksa.[2]

Marža (kopējā) (total contribution) - starpība starp uzņēmuma kopējiem ienākumiem un kopējām mainīgām izmaksām.[3]

Maržas prasība, analīze

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maržas prasība (margin call) ir prasība palielināt summu (ķīlu) maržas kontā (naudā vai vērtspapīros) par darījumu, kas veikts uz brokera kredīta rēķina un radījis zaudējumus. Parasti tādos gadījumos no klienta tiek prasīts iesniegt papildu nodrošinājumu vienas dienas laikā, un viņš ir atbildīgs par iespējamajiem brokera zaudējumiem.

Maržas analīze balstās uz relatīvu pieaugumu (galējo lielumu) izmantošanu ekonomisko procesu pētīšanā. Saskaņā ar maržas koncepciju saimnieciskās darbības subjekti pieņem lēmumus, vadoties pēc centieniem sasniegt maksimāli galējo lietderīgumu, t.i., palielināt lietderīgumu katrai izmaksu vienībai.[2]

Maržas aprēķini

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maržas aprēķinu rezultāti traktējami kā rentablitātes rādītāji, kas bieži tiek norādīti uzņēmumu novērtējumos un salīdzināmo periodu tendences noteikšanā, kredītu izsniegšanā u.c..

Neto procentu ienākumu marža ir anualizētu tīro procentu ienākumu attiecība pret vidējo aktīvu apmēru.[4]

Banku marža (bank marging) ir starpība starp procentu likmi, ko banka iegūst no naudas aizņēmēja, un procentu likmi, ko banka maksā par naudas noguldījumiem.[3]

  1. Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca, Rīga, Zvaigzne, 2000.g.
  2. 2,0 2,1 Valērijs Roldugins, Starptautiskā biznesa skaidrojošā vārdnīca, Riga, Jumava, 2005.g., 345 lpp
  3. 3,0 3,1 Uģis Gods, Mikroekonomika, Riga, SIA Biznesa augstskola Turība, 2008.g., 432 lpp
  4. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvā akta Nr,219 pielikums Nr.2, 2015.g.