Melenī gangrēna
Melenī gangrēna (arī Melenī čūla, Melenī progresējošā sinerģiskā gangrēna, Melenī sinerģiskā gangrēna, u.c.) ir postoperatīvā (pēc ķirurģiskās operācijas) progresējoša bakteriālā sinerģiskā gangrēna. Tā parasti attīstās no peritoniālā abscesa, plaušu abscesa drenāžas un no hroniskas empiēmas.[1]
Etioloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gangrēna attīstās uz vēdera priekšējās sienas pēc ķirurģiskām procedūrām, tādām, kā iekaisuša apendiksa vai žultspūšļa izņemšana. Dažreiz tā attīstās uz krūšu kurvja pēc empiēmas drenāžas.[2]
Melenī gangrēna attīstās, ja sinerģiski sadarbojas vairākas baktērijas, tai skaitā mikroaerofili mikroorganismi, nehemolītiskie streptokoki un Streptococcus aureus. Taču nav izslēgta arī citu mikrobu sugu esamība.[3]
Klīniskā aina
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Slimība attīstās ka postoperatīva brūču infekcija. Sākas ar ādas pietūkumu, šī vieta paliek tumša un pēc tam šeit attīstās čūla. Turpmāk attīstās drudzis un toksiskas parādības.[2]
Diferenciāldiagnostika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šo slimību ir jādiferencē no gangrenozas ektīmas, kas sākas ar pūslīšiem, kas strauji progresē pustulās un gangrenozā čūlā; gangrenozā ektīma attīstās novājējušiem cilvēkiem un to izraisa Pseudomonas aerugenosa. Amēbu infekciju (amebiāzi) ar gangrēnu parasti pavada amēbu abscesi aknās.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Amerikāņu ārsts Džordžs Brevers (George E. Brewer) un amerikāņu ķirurgs Franks Meleni (Frank L. Meleney) 1926. gadā un Franks Meleni 1931. gadā aprakstījuši dažus gadījumus ar progresējošu vēdera priekšējās sienas gangrēnu (kuru turpmāk sauca par "Melenī progresējošo sinerģisko gangrēnu") apendikulāra abscesa drenāžas laikā. Šajos gadījumos ir atrasti Staphylococcus aureus un anaerobās kultūras gangrēnas malās ādas atlokos.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 James, William D.; Berger, Timothy G.; et al. (2006). Andrews' Diseases of the Skin: clinical Dermatology. Saunders Elsevier. ISBN 0-7216-2921-0.
- ↑ 2,0 2,1 A. Sukumar (2000). General Surgery for BDS Students. Orient Longman. ISBN 81-250-1730-5.
- ↑ Andrew T. Raftery, Michael S. Delbridge & Helen E. Douglas (2012). Basic Science for the MRCS: A revision guide for surgical trainees. Second Edition. Churchill Livingstone, Elsevier. ISBN 978-0-7020-4483-0
- ↑ A. Trevor Willis. Anaerobic Bacteriology: Clinical and Laboratory Practice. Third Edition. Butterworths, 1977. ISBN 0-407-00081-X