Apskatīt Mongoļu valoda izejas kodu

{{Valodas infokaste
|name=Mongoļu valoda
|nativename=монгол хэл ''mongol hel''
<br>[[Attēls:Monggol.svg|27px]] ''mongɣul''<!--<span style="writing-mode:tb-rl;font-family: 'Mongolian Baiti', 'Code2000', 'STFangsong', 'SimSun-18030'">ᠮᠣᠩᠭᠣᠯ</span>-->
|states=[[Mongolija]], [[Ķīnas Tautas Republika]], [[Kirgizstāna]], [[Krievija]] <!--in alphabetical order-->
|region=Mongolija, [[Burjatija]] Krievijā, [[Isikuls|Isikula]] apkaime Kirgizstānā, [[Iekšējā Mongolija]], [[Liaonina]], [[Dzjiliņa]], [[Heilundzjana]], [[Siņdzjana]] Ķīnā
|speakers=5.7 milj.
|familycolor=Altajiešu
|fam1=[[Altajiskās valodas|Altajiskās]]
|fam2=[[Mongoļu valodas|Mongoļu]]
|fam3=[[Austrummongoļu valodas|Austrummongoļu]]
|fam4=[[Oiratu-halhu valodas|Oiratu-halhu]]
|fam5=[[Halhu-burjatu valodas|Halhu-burjatu]]
|script=[[Kirilica]] (Mongolijā)<br>[[Mongoļu raksts]] (Ķīnā)
|nation={{MNG}},<br>{{CHN}} ([[Iekšējā Mongolija]] un citas mongoļu autonomijas)
|iso1=mn|iso2=mon
|lc1=mon|ld1=Mongoļu (kopēji)|ll1=Mongoļu valoda
|lc2=khk|ld2=Halhu|ll2=Halhu valoda
|lc3=mvf|ld3=Perifērā mongoļu|ll3=Ķīnas mongoļu valodas
|map=[[Attēls:Atlas Mongolica East.png|center|300px]]<div style="text-align: center;"><small>Mongolija un mongoļu teritoriālās autonomijas Ķīnā ''(angļu val.)''</small></div>}}

'''Mongoļu valoda''' ([[Kirilica|kirilicā]]: ''монгол хэл'', ''mongol hel''; [[Mongoļu raksts|mongoļu]]: {{lang|mn| [[Attēls:Monggol kele.svg|17px]]}}, ''mongɣul kele'') ir zināmākā no [[Mongoļu valodas|mongoļu valodu saimes]] valodām. Uz [[Halhu valoda|halhu]] dialekta pamata veidotā literārā valoda ir valsts valoda [[Mongolija|Mongolijā]]. 

[[Ķīna|Ķīnā]] ir aptuveni trīs miljoni cilvēku, kuri runā mongoļu valodā un dzīvo galvenokārt [[Iekšējā Mongolija|Iekšējā Mongolijā]]. Ķīnas [[mongoļi]] runā galvenokārt čaharu, oiratu un bargaburjatu dialektos.

== Nozīme vēsturē ==
Mongoļu valodas izplatība ir cieši saistīta ar [[Mongoļu impērija|Mongoļu impērijas]] izveidošanos un tās [[Ekspansija|ekspansiju]] 13. un 14. gadsimtā. Mongoļu valoda sākotnēji bija administrācijas un elites saziņas valoda visā Mongoļu impērijā. Tā tika lietota militārajā vadībā, tiesu sistēmā un oficiālajos dokumentos. Lai gan dažādi hanāti un reģionālās valstis impērijas laikā izmantoja arī citas valodas, mongoļu valoda kalpoja kā kopīgā valoda starp mongoļu valdniekiem un viņu padotajiem. 

Mongoļu impērija pielāgoja un izmantoja vairākas rakstības sistēmas, lai piemērotu savas valodas izplatīšanai. Sākotnēji mongoļi izmantoja [[Uiguru alfabēts|uiguru alfabētu]], kuru Čingishana valdīšanas laikā ieviesa kā oficiālo rakstības sistēmu. Vēlāk mongoļu valoda tika izmantota, piemēram, Ķīnā, kur tā bija viens no oficiālajiem dokumentu valodām [[Juaņu dinastija|Juaņu dinastijā]], ko vadīja Čingishana pēctecis [[Hubilajs]].

Lai gan mongoļu valoda nebija plaši izplatīta vietējo tautu vidū lielā daļā impērijas, tai bija ilgtermiņa leksiska ietekme uz vairākām valodām, īpaši [[Tjurku valodas|tjurku valodām]] un citām valodām Centrālajā Āzijā un Krievijas stepju reģionos. Tjurku valodas sāka izmantot daudz mongoļu terminoloģijas, īpaši attiecībā uz administrāciju un militārām lietām.

Krievijā un bijušajās Zelta Ordas teritorijās mongoļu valoda atstāja ietekmi uz [[Krievu valoda|krievu valodu]], ieviešot noteiktus vārdus, īpaši saistītus ar administrāciju un sociālām struktūrām (piemēram, "ям" — pasta sistēma).

== Tradicionālais mongoļu alfabēts ==
Tradicionālais mongoļu alfabēts ir vertikāla rakstība, kurā raksta no augšas uz leju un no kreisās uz labo. Tas ir balstīts uz veco [[Uiguri|Uiguru]] rakstību, kas savukārt ir balstīta uz sīriešu rakstību.
Šis alfabēts ietver šādas galvenās rakstzīmes (dažiem burtiem ir dažādas formas atkarībā no to pozīcijas vārdā — sākumā, vidū, beigās):

# ᠠ (a)
# ᠡ (e)
# ᠢ (i)
# ᠣ (o)
# ᠤ (u)
# ᠥ (ö)
# ᠦ (ü)
# ᠨ (n)
# ᠩ (ng)
# ᠪ (b)
# ᠭ (g)
# ᠬ (k)
# ᠮ (m)
# ᠯ (l)
# ᠰ (s)
# ᠱ (š)
# ᠲ (t)
# ᠳ (d)
# ᠶ (y)
# ᠷ (r)
# ᠺ (kh)
# ᠼ (ts)
# ᠽ (dz)
# ᠾ (ch)
# ᠿ (j)
# ᡀ (h)

== Ārējās saites ==
{{InterWiki|code=mn}}
* [http://www.funkymongolian.com/learnmongolian/vocab/ Brīvie mongoļu valodas kursi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210503231443/https://www.funkymongolian.com/learnmongolian/vocab/ |date={{dat|2021|05|03||bez}} }}
* [http://www.ethnologue.com/show_language.asp?code=khk Ethnologue par halhiem]
* [https://web.archive.org/web/20110716142555/http://altaica.narod.ru/Engl.htm Monumenta Altaica. Mongoļu un citu altajisko valodu gramatika, teksti, vārdnīcas, bibliogrāfija]
* [https://web.archive.org/web/20051222002431/http://www.websters-online-dictionary.org/definition/Mongolian-english/ Webster's mongoļu-angļu vārdnīca]
* [https://web.archive.org/web/20080208130842/http://www.dic.edu.mn/ Ganhujaga mongoļu-angļu vārdnīca]
* [http://asuult.net/dic/hailtiin_hariu.php Mongoļu-angļu-krievu-vācu vārdnīca]
* [https://web.archive.org/web/20080109110550/http://www.freeweb.hu/etymological/ Andrasa Rajki "Mongoļu vārdnīca ar etimoloģiju"]
* [http://www.linguamongolia.co.uk/index.html Lingua Mongolia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090424040145/http://www.linguamongolia.co.uk/index.html |date={{dat|2009|04|24||bez}} }} Informācija par klasisko mongoļu valodu ar tiešsaistes vārdnīcu
* [http://www.omniglot.com/writing/mongolian.htm Omniglot - mongoļu alfabēti]
* [http://www.microsoft.com/downloads/details.aspx?FamilyID=fc02e2e3-14bb-46c1-afee-3732d6249647&DisplayLang=en GB18030 Support Package for Windows 2000/XP, including Chinese, Tibetan, Yi, classical Mongolian and Thai font by Microsoft]
* [http://www.dicts.info/dictlist1.php?l=Mongolian Mongoļu divvalodu vārdnīcas]


{{valoda-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Mongoļu valodas]]
[[Kategorija:Mongolijas valodas]]
[[Kategorija:Ķīnas valodas]]