Sānu jauktais kauls
Sānu jauktais kauls (Mixilaterale) saīsinājumā (MxL)[1] ir pāra bruņu plātnes, kas no labās un kreisās puses klāj antiarhu rumpja muguras puses aizmugurējo sānu daļu, un kopā ar citiem rumpja kauliem veido rumpja vidukļa kārbu. MxL ir izveidojies, saaugot kopā diviem kauliem — pakaļējam sānu-muguras kaulam (PDL) un pakaļējam sānu kaulam (PL). Saaugšanas pakāpe dažādiem antiarhiem ir atšķirīga. Asterolepjiem un botriolepjiem kauli saaug pilnībā un uz iekšējās virsmas saaugšanas šuve nav pamanāma. Uz ārējās virsmas ir vērojama vaga, jo starp šiem abiem kauliem iet zivju sānu līnija. Bisakantiem PDL un PL ir saauguši tikai īsā posmā kaula aizmugurējā daļā. Remigolepjiem un agrīnajiem antiarhiem šie kauli vispār nesaaug un sānu jaukto kaulu neveido. Piemēram, asterolepjiem šo kaulu saaugšana notiek augšanas procesā, un juvenīlajām formām PDL un PL kauli nav vēl saauguši.
MxL mediāli robežojas priekšā ar priekšējo vidējo muguras kaulu (AMD), bet aizmugurē ar pakaļējo vidējo muguras kaulu (PMD). Gar priekšējo malu MxL robežojas ar priekšējo sānu-muguras kaulu (ADL) augšdaļā un priekšējo vēdera-sānu kaulu (AVL) apakšdaļā. Gar apakšējo malu MxL robežojas ar pakaļējo vēdera-sānu kaulu (PVL). Saskares punktos, kur saskaras šuves ar dažādiem kauliem, uz MxL veidojas stūri. Lielākajai antiarhu daļai muguras-sānu riba (dlr), kas šķir vidukļa kārbas muguras sienu no sānu sienas, iet virs sānu līnijas kanāla, un tikai bisakantiem tā atrodas uz PL plātnes zem sānu līnijas.
Plātnes saaugšanas šuve ar citiem rumpja kauliem ir samērā plata un gluda. Parasti pārējie vidukļa kārbas kauli uzguļ MxL plātnei, taču atsevišķiem antiarhiem (remigolepjiem, botriolepjiem, bisakantiem, gerdalepjiem) uz AMD kaula aizmugurējās daļas var uzgult virsū MxL plātnes šuve. MxL stūros saaugšanas šuve ir šaura, bet tālāk starp stūriem tā paplatinās. Tāpat arī kaula aizmugurē no stūriem tā paplatinās līdz vietai, kur iet aizmugurējais šķērseniskais ķīlis, un aiz tā strauji sašaurinās, bet pie aizmugurējās malas izzūd.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ E.Lukševičs, Mugurkaulnieku paleontoloģija, LU, Rīga, 1999.g., 24. lpp. ISBN 9984-516-54-7