Naratīvs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Naratīvs (latīņu: narrāre — stāstīt, franču: narrative) jeb stāstījums[1] ir izdomāts vai arī laikā un cēloņsakarībā organizēts reālu notikumu attēlojums. Stāstījums var izpausties, piemēram, kā mīts, stāsts, pasaka, romāns, dzejolis vai vēstures grāmata.

Metodes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Naratīvās analīzes metode pētī stāstījuma attīstību, kulmināciju un mezglu punktus. Naratīvajā pētījumā naratīvs ir indivīda stāstīts stāsts jeb personīgais naratīvs, kas satur personīgās dzīves pieredzi. Šādu dzīves pieredzi var saturēt autobiogrāfijas, dienasgrāmatas, lauka piezīmes, vēstules, sarunas, naratīvās intervijas, ģimenes stāsti, fotogrāfijas un citi artefakti.[2]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]