Apskatīt Norvēģija izejas kodu

{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Kongeriket Norge''<br />''Kongeriket Noreg''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Norvēģijas Karaliste
|            valsts_nosaukums = Norway
|               karoga_attēls = Flag of Norway.svg
|            karoga_nosaukums = Norvēģijas Karalistes karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of Arms of Norway.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Norvēģijas Karalistes ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 85px
|                 valsts_moto = 
|                valsts_himna = ''[[Ja, vi elsker dette landet]]''<br />[[Attēls:Norway (National Anthem).ogg]]
|               kartes_attēls = Location Norway Europe.png
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Oslo]]
|           lielākās_pilsētas = [[Oslo]]<br />[[Bergena]]<br />[[Stavangera]]
|              valsts_valodas = [[norvēģu valoda]] ([[būkmols]] un [[jaunnorvēģu valoda]]), dažās pašvaldībās [[sāmu valoda]]
|              valsts_iekārta = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[Parlamentārisms|parlamentāra]] [[konstitucionālā monarhija]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Norvēģijas valdnieku uzskaitījums|Karalis]]
|                valsts_galva = [[Haralds V Gliksburgs|Haralds V]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Norvēģijas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Jūnass Gārs Stēre]]
|        neatkarības_iegūšana = 
|        neatkarības_notikums = no [[Zviedrija]]s
|          neatkarības_datums = {{Dat|1905|6|7}}
|                 platība_km2 = 385 207<ref name="kart_2019">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kartverket.no/Kunnskap/Fakta-om-Norge/Arealstatistikk/Arealstatistikk-Norge/|title=Arealstatistics for Norway 2019|publisher=Kartverket, mapping directory for Norway|year=2019|accessdate=2019-03-23|archive-date=2019-06-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20190608034913/https://www.kartverket.no/Kunnskap/Fakta-om-Norge/Arealstatistikk/Arealstatistikk-Norge/}}</ref>
|          iedzīvotāju_skaits = 5 550 203<ref name="ssbf">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ssb.no/en/befolkning/statistikker/folkemengde/aar-per-1-januar|title=Population, 2024-01-01|publisher=Statistics Norway|date=2024-02-21|accessdate=2024-02-25|language=en}}</ref>
|     iedzīvotāju_skaita_gads = [[2024. gads|2024]]
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 14,40
|                      valūta = [[Norvēģijas krona]] ([[NOK]])
|                  laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
|                  utc_offset = +1
|                      domēns = [[.no]], [[.sj]] un [[.bv]]
|              tālsarunu_kods = 47
}}

'''Norvēģija''' ([[Būkmols|būkmolā]]: ''Norge,'' {{val|nn|Noreg}}), oficiāli '''Norvēģijas Karaliste''', ir valsts [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]], kura aizņem [[Skandināvija]]s rietumu daļu. Visgarākā robeža ir ar [[Zviedrija|Zviedriju]] austrumos (1619 km), bet pašos ziemeļos tā robežojas arī ar [[Somija|Somiju]] (727 km) un [[Krievija|Krieviju]] (196 km). Dienvidos to apskalo [[Ziemeļjūra]], rietumos — [[Norvēģu jūra]], bet ziemeļos — [[Barenca jūra]]. Norvēģijai arī pieder [[Svalbāra]] un [[Jana Majena sala]] [[Arktika|Arktikā]], kā arī [[Buvē sala]], [[Pētera I sala]] un [[Karalienes Modas Zeme]] [[Antarktika|Antarktikā]].

Norvēģija ir [[Eiropa]]s piektā lielākā valsts ar 386 958 km² lielu platību. Nosaukums nozīmē "ziemeļu ceļš". Valsts valoda ir [[norvēģu valoda]], kurai ir divi rakstu valodas paveidi — būkmols (''bokmål'') un jaunnorvēģu valoda (''Nynorsk''). Valsts svētki ir [[17. maijs|17. maijā]], kad norvēģi svin savu konstitūciju. Administratīvi Norvēģija ir iedalīta 15 [[Norvēģijas filkes|filkēs]].

Norvēģija ir viena no turīgākajām valstīm pasaulē pēc [[Iekšzemes kopprodukts pēc pirktspējas līmeņa|IKP uz vienu iedzīvotāju]].
2009. gadā tā bija pasaulē ceturtā lielākā [[nafta]]s eksportētājvalsts,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2176rank.html |title=CIA&nbsp;— The World Factbook&nbsp;— Rank Order&nbsp;— Oil&nbsp;— exports |publisher=Cia.gov |date=2009-02-10 |accessdate=2009-02-14 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120127201033/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2176rank.html |archivedate=2012-01-27 }}</ref> naftas ieguves nozare rada aptuveni ceturto daļu no visa [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://uk.reuters.com/article/oilRpt/idUKL0674675920070906 |title=UPDATE 1-Statistics Norway raises '07 GDP outlook, cuts '08 |publisher=Uk.reuters.com |date=2007-09-06 |accessdate=2009-03-08 |archive-date=2020-09-22 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200922054630/https://uk.reuters.com/article/oilRpt/idUKL0674675920070906 }}</ref> Tomēr 99% enerģijas Norvēģija iegūst no [[HES]].<ref>http://www.5ballov.ru/publications/works/1-43.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081206134841/http://www.5ballov.ru/publications/works/1-43.html |date={{dat|2008|12|06||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> [[Norvēģijas krona]] ir viena no stabilākajām [[valūta|valūtām]]. 

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Norvēģijas vēsture}}
Jau kopš [[6. gadsimts p.m.ē.|6. gadsimta p.m.ē.]] mūsdienu Norvēģija ir bijusi apdzīvota. Norvēģiju 872. gadā pēc [[kauja pie Hafrsforda|kaujas pie Hafrsforda]] apvienoja [[Norvēģijas karalis|ķēniņš]] [[Haralds Skaistmatis]] (''Harald Hårfagre''). Pēc tam sākās tā sauktais "[[Vikingu laikmets]]". 1319. gadā Norvēģija apvienojās personālūnijā ar Zviedriju un 1397. gadā iestājās [[Kalmāras ūnija|Kalmāras ūnijā]], kurā bija arī [[Dānija]]. [[1521]]. gadā, kad Zviedrija izstājās no ūnijas, Norvēģija palika Dānijas pakļautībā. Vēlāk norvēģi nonāca Zviedrijas pakļautībā, bet neatkarību viņi ieguva [[1905]]. gadā, kad pēc 586 gadiem par pirmo Norvēģijas karali kļuva [[Hokons VII]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā {{dat|1940|4|9|L}} Norvēģiju okupēja [[nacistiskā Vācija]].
Pēckara laikā Norvēģija piedzīvoja strauju [[Ekonomikas izaugsme|ekonomisku izaugsmi]], galvenokārt pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kuras atklāja [[1970. gadi|1970. gadu]] sākumā.

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:No-map.png|left|thumb|250x250px|Norvēģijas karte]]
Norvēģu dabai raksturīgi [[fjords|fjordi]], kas ir gari, šauri jūras līči. Garākais ir [[Sognefjords]], kas stiepjas 205 km iekšzemē. Ir plakankalnes, augsti kalni un meži. Augstākais kalns ir [[Galhēpigens]] (2469 m), kas ir arī augstākā virsotne Skandināvijā. Lielākais ledājs ir [[Justedālsbēens]] (platība 485 km²). Garākā upe ir [[Glomma]] (621 km). Jūrā tuvu krastam atrodas daudz lielu un simtiem sīku klinšainu salu, ko sauc par [[Šēra (sala)|šērām]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules ģeogrāfijas enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/847262173|publisher=Zvaigzne ABC|date=[©2005]|location=[Rīga]|isbn=9984-36-878-5|oclc=847262173|first=Clive|last=Gifford}}</ref> Trešdaļa no valsts platības atrodas aiz [[Polārais loks|Polārā loka]]. Norvēģijai pieder lielas jūras platības, kas atrodas valsts ekonomiskajā zonā  — 2,24 miljoni km2.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Ziemeleiropas valstu ekonomiska geografija eksperimentala macibu gramata 9. - 10. klasei|url=https://www.worldcat.org/oclc/837528839|date=1994|location=Riga|isbn=9984-504-26-3|oclc=837528839}}</ref> Valsts teritorijā atrodas galējais Eiropas ziemeļu punkts Nordkaps.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.antario.lv/norvegija|title=Norvēģija|website=www.antario.lv|access-date=2022-07-09}}</ref> Norvēģijas teritorija stiepjas 2650 kilometrus gar jūru, bet krasta līnija ir ļoti izrobota, un tās garums ir 21 347 km. Norvēģija platākajā vietā ir 430 km, bet šaurākajā 6 km. Lielākais ezers ir [[Mjēsas ezers]] (363 km²).
Valstī ir ap 440 000 [[Ezers|ezeru]], kuru platība ir lielāka par 500 m². 1242 ezeri kuru platība ir lielāka par 1 km². 18 ezeri lielāki par 50 km².<ref> [https://www.ssb.no/a/histstat/in/in_8508.pdf OPPLEGG FOR RESSURSREGNSKAP FOR VANN] Lars Rogstad, Interne notater, STATISTISK SENTRALBYRÅ, 1985</ref>

=== Klimats ===
Lai gan Norvēģijas teritorija iestiepjas tālu ziemeļos, rietumu daļu būtiski ietekmē siltā [[Golfa straume|Ziemeļatlantijas straume]], kura sasilda piekrasti un ziemas ir siltākas nekā [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] tajos pašos platuma grādos.  Vidējā gaisa temperatūra janvārī dienviddaļā ir +5 °C, vidusdaļā un ziemeļdaļā -5 °C, jūlijā + 13 °C visā teritorijā.<ref name=":1" />

== Valsts pārvalde ==
Norvēģijas valsts iekārta ir konstitucionālā monarhija, kurā valsts vadītājs ir karalis un troņmantnieks — kroņprincis. Valdības vadītājs — premjerministrs; valdība — Valsts padome, ko ieceļ monarhs ar parlamenta akceptu. Likumdevēja vara pieder pārveidotam vienpalātas parlamentam — Stortingam, kas vairāku iemeslu dēļ iedalīts divās palātās: kopumā ar 165 deputātu vietām (tiek ievēlēti uz četru gadu termiņu tiešās un vispārējās vēlēšanās pēc proporcionālās sistēmas). Noteiktos gadījumos Stortingu var sadalīt divās palātās un ceturtdaļu deputātu ievēlēt augšpalātā — Lāgtingā.Tiesu varu pārvalda Augstākā tiesa, kuras tiesnešus ieceļ monarhs.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules valstu ekonomikas vārdnīca|url=https://www.worldcat.org/oclc/191044745|publisher=Jumava|date=2006|location=Rīgā|isbn=9984-38-145-5|oclc=191044745|first=Valērijs|last=Roldugins}}</ref>

Norvēģija ir [[NATO]] dibinātājvalsts, tā nav pievienojusies [[Eiropas Savienība|ES]], bet ir [[Eiropas Ekonomikas zona]]s dalībvalsts. Tai ir relatīvi brīva tirdzniecība ar ES, izņemot lauksaimniecības produktus un zivis. Dažos starptautiskajos konfliktos Norvēģijai ir bijusi vidutāja loma, spilgtākais piemērs tam ir tā sauktais Oslo miera process [[1990. gadi|1990. gadu]] sākumā starp izraēliešiem un palestīniešiem.<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=1st American ed|title=The book of rule : how the world is governed|url=https://www.worldcat.org/oclc/52601448|publisher=DK|date=2004|location=London|isbn=0-7894-9354-3|oclc=52601448}}</ref>

== Demogrāfija ==
[[Attēls:Norway population density per municipality in 2016-no.svg|thumb|180x180px|Norvēģijas apdzīvojuma blīvums]]

Norvēģi cēlušies no ģermāņu valodās runājošām ciltīm, kas 2. gadu tūkstotī  p. m. ē. ienāca Norvēģijā un sajaucās ar senajām [[somi|somu]] un [[sāmi|sāmu]] valodās runājošajām ciltīm. 2022. gadā Norvēģijā bija vairāk nekā 5,4 miljoni iedzīvotāju. [[Norvēģu valoda]] pieder pie indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu grupas.

Jau vairākus gadu tūkstošus Norvēģijas teritorijā dzīvo arī [[sāmi]] jeb lapi. Pašreiz pasaulē dzīvo 80 – 100 tūkstoši sāmu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sweden.se/life/people/sami-in-sweden|title=Sami in Sweden|last=Si|website=sweden.se|access-date=2022-07-09|date=2022-06-09|language=en-GB}}</ref> no kuriem 37 – 60 tūkstoši dzīvo Norvēģijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ne.se/uppslagsverk/encyklopedi/l%C3%A5ng/samer|title=samer - Uppslagsverk - NE.se|website=www.ne.se|access-date=2022-07-09}}</ref>

=== Imigrācija ===
Norvēģijā dzīvo arī ap 980 tūkstoši<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ssb.no/befolkning/statistikker/innvbef/aar/2020-03-09|title=2020-03-09|website=ssb.no|access-date=2022-07-09|language=no}}</ref> ārzemnieku, kuri Norvēģijā ieceļojuši pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] darba meklējumos no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], [[Islande]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. kā arī vēlākajos gados no [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Latīņamerika]]s. Lielākā daļa ārzemnieku dzīvo pilsētās.<ref name=":0" />

Pēc Norvēģijas Centrālā statistikas biroja datiem imigrantu skaits no 2015. līdz 2023. gadam strauji pieauga:<ref>[https://www.ssb.no/en/statbank/list/innvbef Immigrants and Norwegian-born to immigrant parents]</ref>

{| class="wikitable"
|+
!scope=col|Dzimšanas valsts:
!scope=col|2015
!scope=col|2020
!scope=col|2021
!scope=col|2022
!scope=col|2023
|-
|Kopējais iedzīvotāju skaits
| align="right" |5 165 802
| align="right" |5 367 580
| align="right" |5 391 369
| align="right" |5 415 166
| align="right" |5 488 984
|-
|Ārvalstīs dzimušo un viņu pēcteču skaits:
| align="right" |804 964
| align="right" |979 254
| align="right" |997 942
| align="right" |1 025 175
| align="right" |1 091 038
|-
|{{Polija}}
| align="right" |99 424
| align="right" |115 416
| align="right" |117 331
| align="right" |121 406
| align="right" |124 025
|-
|{{Lietuva}}
| align="right" |39 305
| align="right" |47 304
| align="right" |48 564
| align="right" |49 703
| align="right" |50 406
|-
|{{Somālija}}
| align="right" |37 631
| align="right" |43 273
| align="right" |43 593
| align="right" |43 616
| align="right" |43 595
|-
|{{Sīrija}}
| align="right" |6 436
| align="right" |36 026
| align="right" |37 581
| align="right" |39 897
| align="right" |42 397
|-
|{{Pakistāna}}
| align="right" |35 192
| align="right" |38 674
| align="right" |39 257
| align="right" |40 028
| align="right" |41 110
|-
|{{Zviedrija}}
| align="right" |39 116
| align="right" |38 854
| align="right" |39 031
| align="right" |39 378
| align="right" |39 805
|-
|{{Ukraina}}
| align="right" |4 623
| align="right" |6 939
| align="right" |7 240
| align="right" |7 555
| align="right" |38 057
|-
|{{Irāka}}
| align="right" |30 660
| align="right" |34 268
| align="right" |34 671
| align="right" |35 047
| align="right" |35 377
|-
|{{Eritreja}}
| align="right" |17 134
| align="right" |29 102
| align="right" |30 213
| align="right" |31 740
| align="right" |32 838
|-
|{{Vācija}}
| align="right" |27 163
| align="right" |28 258
| align="right" |28 639
| align="right" |29 424
| align="right" |30 047
|-
|{{Filipīnas}}
| align="right" |21 098
| align="right" |26 334
| align="right" |26 337
| align="right" |26 319
| align="right" |27 655
|-
|{{Irāna}}
| align="right" |20 320
| align="right" |23 331
| align="right" |23 765
| align="right" |24 498
| align="right" |25 311
|-
|{{Afganistāna}}
| align="right" |16 320
| align="right" |21 942
| align="right" |22 361
| align="right" |23 470
| align="right" |24 823
|-
|{{Krievijas Federācija}}
| align="right" |19 414
| align="right" |22 191
| align="right" |22 561
| align="right" |22 895
| align="right" |24 790
|-
|{{Vjetnama}}
| align="right" |22 061
| align="right" |23 655
| align="right" |23 811
| align="right" |23 886
| align="right" |24 119
|-
|{{Taizeme}}
| align="right" |17 314
| align="right" |22 194
| align="right" |22 707
| align="right" |23 007
| align="right" |23 590
|-
|{{Indija}}
| align="right" |14 087
| align="right" |19 135
| align="right" |19 282
| align="right" |19 879
| align="right" |21 982
|-
|{{Turcija}}
| align="right" |17 608
| align="right" |20 075
| align="right" |20 679
| align="right" |21 218
| align="right" |21 892
|-
|{{Dānija}}
| align="right" |21 736
| align="right" |21 010
| align="right" |20 833
| align="right" |20 760
| align="right" |20 711
|-
|{{Rumānija}}
| align="right" |13 156
| align="right" |17 653
| align="right" |18 291
| align="right" |18 877
| align="right" |19 669
|-
|{{Bosnija un Hercegovina}}
| align="right" |17 161
| align="right" |18 542
| align="right" |18 738
| align="right" |18 876
| align="right" |19 049
|-
|{{Apvienotā Karaliste}}
| align="right" |15 123
| align="right" |16 154
| align="right" |16 583
| align="right" |17 081
| align="right" |17 327
|-
|{{Kosova}}
| align="right" |14 715
| align="right" |16 357
| align="right" |16 615
| align="right" |16 850
| align="right" |17 285
|-
|{{Šrilanka}}
| align="right" |15 032
| align="right" |15 737
| align="right" |15 818
| align="right" |15 939
| align="right" |16 109
|-
|{{Latvija}}
| align="right" |'''10 332'''
| align="right" |'''12 318'''
| align="right" |'''12 864'''
| align="right" |'''13 461'''
| align="right" |'''14 216'''
|-
|{{Etiopija}}
| align="right" |8 555
| align="right" |12 036
| align="right" |12 380
| align="right" |12 855
| align="right" |13 325
|-
|{{ĶTR}}
| align="right" |9 984
| align="right" |11 856
| align="right" |11 774
| align="right" |11 758
| align="right" |12 206
|-
|{{Maroka}}
| align="right" |9 396
| align="right" |10 738
| align="right" |10 914
| align="right" |11 082
| align="right" |11 301
|-
|{{ASV}}
| align="right" |8 732
| align="right" |10 213
| align="right" |10 341
| align="right" |10 719
| align="right" |11 214
|-
|{{Serbija}}
| align="right" |4 853
| align="right" |8 874
| align="right" |9 286
| align="right" |9 769
| align="right" |10 375
|-
|{{Nīderlande}}
| align="right" |8 418
| align="right" |8 974
| align="right" |9 097
| align="right" |9 342
| align="right" |9 571
|-
|{{Spānija}}
| align="right" |5 625
| align="right" |7 342
| align="right" |7 605
| align="right" |8 236
| align="right" |8 766
|-
|{{Bulgārija}}
| align="right" |6 078
| align="right" |8 212
| align="right" |8 432
| align="right" |8 451
| align="right" |8 607
|-
|{{Čīle}}
| align="right" |7 956
| align="right" |7 983
| align="right" |8 003
| align="right" |7 998
| align="right" |8 026
|-
|{{Islande}}
| align="right" |8 660
| align="right" |8 001
| align="right" |7 926
| align="right" |7 755
| align="right" |7 668
|-
|{{Somija}}
| align="right" |6 894
| align="right" |7 373
| align="right" |7 365
| align="right" |7 387
| align="right" |7 454
|-
|{{Francija}}
| align="right" |5 656
| align="right" |6 389
| align="right" |6 617
| align="right" |7 076
| align="right" |7 252
|-
|{{Sudāna}}
| align="right" |3 679
| align="right" |6 164
| align="right" |6 345
| align="right" |6 631
| align="right" |6 899
|-
|{{Horvātija}}
| align="right" |4 066
| align="right" |6 109
| align="right" |6 320
| align="right" |6 637
| align="right" |6 870
|-
|{{Brazīlija}}
| align="right" |4 378
| align="right" |5 871
| align="right" |6 112
| align="right" |6 346
| align="right" |6 759
|-
|{{Itālija}}
| align="right" |3 699
| align="right" |5 162
| align="right" |5 400
| align="right" |5 766
| align="right" |6 112
|-
|{{Kongo DR}}
| align="right" |
| align="right" |4 300
| align="right" |4 521
| align="right" |5 119
| align="right" |5 782
|-
|{{Igaunija}}
| align="right" |5 418
| align="right" |5 233
| align="right" |5 247
| align="right" |5 099
| align="right" |5 031
|-
|{{Ungārija}}
| align="right" |
| align="right" |
| align="right" |
| align="right" |4 864
| align="right" |5 010
|-
|}

=== Valoda ===
{{pamatraksts|Norvēģu valoda}}
Norvēģu valoda pēc izrunas ir tuva [[zviedru valoda]]i, bet rakstu veids [[būkmols]] ir tuvāks [[dāņu valoda]]s rakstībai.

==== Dzimtās valodas apguve norvēģu skolās ====
Norvēģu pašvaldībām jānodrošina skolēniem, kam dzimtā valoda nav norvēģu vai [[Sāmi|sāmu]] valoda, dzimtās valodas nodarbības, divvalodīgas stundas (kur tiek izmantota gan dzimtā, gan norvēģu valoda) un papildu norvēģu valodas nodarbības/norvēģu valoda kā otra valoda līdz brīdim, kad viņiem ir pietiekamas norvēģu valodas prasmes, lai varētu sekot līdzi stundās ar norvēģu vai sāmu bērniem. No šiem trim veidiem par galveno tiek uzskatīta norvēģu valoda kā otrā valoda. Dzimtās valodas stundas var notikt citā skolā nekā tajā, kuru skolēns parasti apmeklē. Ja attiecīgajā pašvaldībā nav skolotāju, kas varētu mācīt skolēniem dzimto valodu, pašvaldībai pēc iespējas jāpiedāvā cita apmācība, kas ir pielāgota skolēniem. Dzimtās valodas stundas notiek papildus pamatskolas parastajām stundām. Pašvaldībām ir pienākums noskaidrot attiecīgo skolēnu vajadzības. Šādas tiesības neattiecas uz skolēniem, kam dzimtā valoda ir kāda cita skandināvu valoda, respektīvi dāņu vai zviedru valoda. Nevienā norvēģu skolā nevar mācīties zviedru vai dāņu valodu. Vēl pašvaldības var piedāvāt dzimto valodu kā papildu priekšmetu skolās. Protams, ir skaidrs, ka maza pašvaldība nevar skolēniem piedāvāt vairākus simtus valodu stundu. Trūkst gan skolotāju, gan resursu. Taču jebkura valoda teorētiski var kļūt par priekšmetu gan pamatskolās, gan vidusskolās. Ja skolēnam dzimtā valoda nav norvēģu valoda, viņš var tikt atbrīvots no eksāmena vienā no rakstu valodām, t.i., ja skolas rakstu valoda ir būkmols, skolēnam nav jāliek jaunnorvēģu valodas eksāmens un otrādi. Norvēģu skolēniem jāliek rakstveida eksāmens abās rakstu valodās.

Izplatītas svešvalodas pēc [[angļu valoda]]s tradicionāli ir [[vācu valoda|vācu]] un [[franču valoda]]. Mūsdienās arvien populārāka kļūst arī [[spāņu valoda]]. Trešā svešvaloda var būt, piemēram, itāliešu, latīņu, krievu, japāņu valoda.

=== Reliģija ===
[[Katoļticība|Katoļticību]] Norvēģijā ieviesa 10. gadsimtā. Kad 16. gadsimtā [[Dānija|Dānijā]] notika baznīcas reformācija, šī kustība skāra arī tolaik Dānijas pakļautībā esošo Norvēģiju. Mūsdienās lielākā daļa no ticīgajiem jeb 97 % ir [[Luterisms|luterāņi]], ir arī katoļi.<ref name=":0" />

== Tautsaimniecība ==

=== Resursi ===
[[Attēls:Heidrun, Norskehavet (28276260560).jpg|thumb|Naftas platfroma Norvēģu jūrā]]
[[1970. gadi|1970. gados]] Ziemeļu un Norvēģu jūras šelfā atklāja naftas un gāzes atradnes. Lielākās atradnes ir ''Ekofiska, Stātfjorda'' un ''Friga''. Aptuveni pusi iegūtās naftas izved.<ref name=":0" /> Naftas nozare veido aptuveni 40% no Norvēģijas eksporta un 14% no tās iekšzemes kopprodukta.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/naftas-lielvalsts-norvegija-merktiecigi-gatavojas-parejai-uz-zalaku-ekonomiku.a434128/|title=Naftas lielvalsts Norvēģija mērķtiecīgi gatavojas pārejai uz zaļāku ekonomiku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-09|language=lv}}</ref>

Kalnos un plakankalnēs ir daudz derīgo izrakteņu — [[dzelzs]], [[Varš|vara]], [[Cinks|cinka]], [[Svins|svina]], [[Molibdēns|molibdēna]], [[Niķelis|niķeļa]], [[Niobijs|niobija]], [[Urāns (elements)|urāna]], [[Kobalts|kobalta]], [[Sudrabs|sudraba]], polimetālu rūdas, ilmenīta un [[Pirīts|pirīta]]. Mūsdienās lielākās [[dzelzsrūda]]s atradnes ir [[Finnmarka|Finmarkā]], [[Nūrlanne|Nūrlanē,]] [[Nūrtrendelāga|Nūrtrendelāgā]], lielākās pirīta atradnes ir [[Sērtrendelāga|Sertrendelāgā]], Nūrlanē, vienas no lielākajām ilmenīta atradnēm Eiropā — [[Rūgalanne|Rūgalanē]]. Norvēģija ir viena no lielākajām ilmenīta eksportētājām pasaulē. Lielākās vara un niķeļa rūdu atradnes ir dienvidu daļā. Norvēģijas dienvidos atrodas arī vienas no pasaules lielākajām molibdēna rūdas raktuvēm.

Tā kā Norvēģijai ir ļoti gara jūras robeža, svarīgākā pārtikas rūpniecības nozare, kas ražo preces ne tikai Norvēģijas vajadzībām, bet arī eksportam, ir zivjrūpniecība. Jūrā zvejo [[siļķes]], [[mencas]], [[makreles]], [[moivas]], agrāk medīja [[vaļi|vaļus]] un [[roņi|roņus]]. 4/5 šīs nozares produkcijas eksportē. 99 % elektroenerģijas ražo [[Hidroelektrostacija|hidroelektrostacijās]]. Elektroenerģijas ražošanā uz 1 iedzīvotāju Norvēģija ir 1. vietā pasaulē.

Visvecākā rūpniecības nozare Norvēģijā ir mežrūpniecība. Norvēģija bija pirmā Skandināvijas valsts, kura sāka kokmateriālu eksportu uz Rietumeiropu. Mūsdienās Norvēģija eksportē papīru, celulozi, kartonu.<ref name=":0" />

=== Transports ===
[[Attēls:Oslo Airport terminal night view.jpg|thumb|[[Oslo lidosta]]]]
Gan agrāk, gan tagad galvenā loma valsts iekšējos un ārējos sakaros ir jūras transportam. Pa jūru pārvadā vairāk nekā pusi no iekšējo kravu pārvadājumiem un 9/10 no ārējo kravu pārvadājumiem. Novēģijai pieder viena no lielākajām tirdzniecības flotēm pasaulē. Lielākā daļa Norvēģijas kuģu atrodas ārzemju ostās, jo kuģu izmantošana Norvēģijai dod valūtas ienākumus. Lielākās Norvēģijas ostas ir [[Narvīka]], [[Oslo]], [[Bergena]], [[Stavangera]] un dzelzsrūdas izvedosta [[Kirkenesa]].

Auto un dzelzceļa transporta izmantošana dabas apstākļu dēļ ir ierobežota. Lielākā daļa auto un dzelzceļu atrodas Norvēģijas dienvidu daļā.<ref name=":0" /> Norvēģijā vairāk nekā puse jauno automašīnu ir elektromobiļi.<ref name=":2" />

Lielākas Norvēģijas lidostas ir [[Oslo lidosta|Oslo]], Stavangerē, Bergenā un Būdē.<ref name=":0" />

== Kultūra ==
[[Attēls:The Scream.jpg|thumb|220x220px|[[Kliedziens]], Edvards Munks, 1893]]
Norvēģija ir dzimtene daudziem dižiem rakstniekiem, piemēram, [[Henriks Ibsens|Henrikam Ibsenam]], [[Knuts Hamsuns|Knutam Hamsunam]] un [[Sigrida Unsete|Sigridai Unsetei]]. Komponists [[Edvards Grīgs]] un mākslinieks [[Edvards Munks]] arī bija norvēģi. Norvēģijā 1990. gadu sākumā radās pasaulē lielu atpazīstamību guvusī Norvēģijas [[Melnais metāls (mūzikas žanrs)|melnā metāla]] kustība. Pasaules arhitektūras vēsturē īpašu vietu ieņem norvēģu stāvkoku baznīcas.

=== Virtuve ===
Norvēģu virtuves pamatā ir [[zivis]] un jūras produkti. Vispopulārākās ir [[mencas]], pagatavotas visdažādākajos veidos, sālītas [[siļķes]] ar kartupeļu piedevām, cepti vai kūpināti [[lasis|laši]], ceptas [[bute]]s un [[ātes]], dažādi pagatavotas [[foreles]], vārītas [[garneles]], kā arī [[vaļi|vaļu]] gaļa. Ļoti liela nozīme ir [[piens|pienam]], par delikatesi uzskata [[kaza]]s [[siers|sieru]]. Plaši tiek lietoti arī gaļas produkti – dažādi steiki, cepeši, [[šnicele]]s, savvaļas dzīvnieku gaļa, putnu gaļa. Populāras ir arī dažāda veida [[putra]]s.<ref name=":1" />

== Skatīt arī ==
* [[Norvēģijas pilsētu uzskaitījums]]
* [[Ziemeļvalstis]]

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Norvēģija-aizmetnis}}
{{Eiropa}}
{{NATO}}
{{Dānijas lielvalsts}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Norvēģija| ]]
[[Kategorija:Eiropas valstis]]
[[Kategorija:Skandināvija]]