Apskatīt Organisms izejas kodu

[[Attēls:Unikonta collage.jpg|thumb|235px|Dažādi organismi]]
'''Organisms''' ({{val|el|οργανισμός}}, ''organismós'') [[bioloģija|bioloģijā]] un [[ekoloģija|ekoloģijā]] ir [[dzīvība|dzīva]] būtne, dzīvs ķermenis. Organismu izcelšanās vēl joprojām ir strīdīgs un diskutējams jautājums. Visi organismi tiek dalīti divās lielās organismu kategorijās — [[eikarioti|eikariotos]] un [[prokarioti|prokariotos]]. Tiek uzskatīts, ka prokariotiem var izšķirt divas atšķirīgas sfēras: [[baktērijas]] un [[arheji|arhebaktērijas]], kuras savā starpā nav tuvākas kā ar [[eikarioti]]em. Intervāls starp [[prokarioti]]em un eikariotiem ir plaši aplūkojis galvenās trūkstošās atšķirības [[evolūcija]]s vēsturē. Divi eikariotiskie organoīdi — mitohondriji un hloroplasti parasti tiek uzskatīti par atvasinātiem no endosimbiotiskām baktērijām.

== Organismu īpašības ==
Visi organismi ir veidoti no [[šūna|šūnām]]. To sastāvā ir sarežģītas [[organiskā viela|organiskās vielas]], piemēram, [[olbaltumvielas]]. Organismus, kuri sastāv no vairāk kā vienas [[šūna]]s, sauc par kompleksiem organismiem.

Organismiem ir raksturīga [[vielmaiņa]] un enerģijas maiņa. Organismi saņem enerģiju no apkārtējās vides un saņemto enerģiju izmanto savām dzīvības norisēm. Tie barojas, elpo, izvada [[atkritumvielas]] un tā tālāk. Organismi var uzņemt jau gatavas [[organiskā viela|organiskās vielas]] ([[heterotrofi|heterotrofi organismi]]), vai arī izveidot tās no [[neorganiskā viela|neorganiskajām vielām]] ([[autotrofi|autotrofi organismi]]). Uzņemtās vielas tiek izmantotas enerģijas ražošanai vai arī organisma uzbūvei.

Visi organismi spēj nodrošināt iekšējās vides [[homeostāze|homeostāzi]]. Piemēram, [[siltasiņu dzīvnieks|siltasiņu dzīvnieki]] uztur pastāvīgu [[ķermeņa temperatūra|ķermeņa temperatūru]], noteiktu [[glikoze]]s saturu un vides reakciju ([[pH]]) [[asinis|asinīs]]. Ja organismā kāda viela ir sintezēta pietiekamā daudzumā, tās sintēze tiek pārtraukta. Liekās vielas uzkrājas un tiek izvadītas no organisma. Homeostāzi nodrošina [[iekšējās sekrēcijas dziedzeri]].

Organismiem piemīt [[kairināmība]]. Uz kairinājumu katrs organisms var reaģēt citādāk. Piemēram, ja dzīvniekam pieskaras, tad tas var bēgt prom, uzbrukt, sarauties kamolā, izdot skaņas vai reaģēt citā veidā, bet augi var, piemēram, aizvērt un atvērt ziedu, augt gaismas virzienā.

Visi organismi aug, attīstās, noveco un iet bojā. Organismu augšana notiek, daloties to šūnām. Jaunā organismā pārsvarā notiek sintēzes reakcijas, bet vecā — noārdīšanās reakcijas. Novecojot, rodas neatgriezeniskas pārmaiņas, kas izraisa organisma bojāeju.

Visas dzīvās būtnes rodas tikai vecākorganismu [[vairošanās]] rezultātā. No vecākiem jaunie organismi manto noteiktas pazīmes un īpašības.

== Organismu ķīmiskais sastāvs ==
Organismi sastāv gan no [[organiskā viela|organiskām]], gan no [[neorganiskā viela|neorganiskām vielām]]. Organismos ir atrodamas tādas vielas, kas nav atrodas nedzīvos priekšmetos, piemēram, [[nukleīnskābes]]. Organismus vairāk kā 90% veido četri [[ķīmiskais elements|ķīmiskie elementi]] — [[ogleklis]], [[ūdeņradis]], [[slāpeklis]] un [[skābeklis]].<ref name="siic">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.siic.lu.lv/bio/IT/B_11/default.aspx@tabid=9&id=320.html#navtop | title= Neorganiskās vielas. Ūdens loma organisma dzīvības procesos | publisher= Interaktīvās apmācības disks - Bioloģija 11. klasei | accessdate= 2020. gada 22. jūlijā}}</ref> Tie ir pamatelementi, bet pārējos ķīmiskos elementus organismā iedala makroelementos un mikroelementos. Makroelementi ir tie ķīmiskie elementi, kura daudzums organismā ir vismaz 0,01%.<ref name="siic"/> Tādi ir [[dzelzs]], [[fosfors]], [[kalcijs]], [[kālijs]], [[nātrijs]], [[sērs]]. Ja daudzums ir mazāks par 0,01% no organisma, tad tie ir mikroelementi.

[[Ūdens]] ir ļoti nozīmīgs jebkuram organismam. Ūdens piedalās [[fotosintēze|fotosintēzē]], nodrošina vielu transportēšanu, daudziem organismiem tā ir [[dzīves vide]], nodrošina [[osmoregulācija|osmoregulāciju]] un [[turgora spiediens|turgora spiedienu]] augiem, piedalās [[biopolimēru molekula|biopolimēru molekulu]] šķelšanā ([[hidrolīze|hidrolīzē]]).<ref name="siic"/>

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Dzīvības organizācijas līmeņi}}
{{Visuma struktūru veidi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Organismi| ]]