Organisms

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Bioloģijā un ekoloģijā organisms ir dzīva būtne. To izcelšanās jautājums vēl joprojām ir strīdīgs un diskutējams. Tiek izšķirtas divas galvenās organismu kategorijas: eikarioti un prokarioti. Tiek uzskatīts, ka prokariotiem var izškirt divas atšķirīgas sfēras: baktērijas un arhebaktērijas, kuras savā starpā nav tuvākas kā ar eikariotiem. Intervāls starp prokariotiem un eikariotiem ir plaši aplūkojis galvenās trūkstošās atšķirības evolūcijas vēsturē. Divi eikariotiskie organoīdi - mitohondriji un hloroplasti parasti tiek uzskatīti par atvasinātiem no endosimbiotiskām baktērijām.

Īpašības, kas raksturīgas visiem organismiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • veidoti no šūnām

Visi organismi ir veidoti no šūnām. To sastāvā ir sarežģītas organiskās vielas, piemēram, olbaltumvielas. Organismus, kuri sastāv no vairāk kā vienas šūnas, sauc par kompleksiem organismiem.

  • vielu un enerģijas maiņa

Organismiem ir raksturīga vielu un enerģijas maiņa. Organismi saņem enerģiju no apkārtējās vides un saņemto enerģiju izmanto savām dzīvības norisēm. Tie barojas, elpo, izvada atkritumvielas u.c. Organismi var uzņemt jau gatavas organiskās vielas (heterotrofi organismi), vai arī izveidot tās no neorganiskajām vielām (autotrofi organismi). Uzņemtās vielas tiek izmantotas enerģijas ražošanai vai arī organisma uzbūvei.

  • spēj nodrošināt iekšējās vides homeostāzi

Piemēram, siltasiņu dzīvnieki uztur pastāvīgu ķermeņa temperatūru, noteiktu glikozes saturu un vides reakciju (pH) asinīs. Ja organismā kāda viela ir sintezēta pietiekamā daudzumā, tās sintēze tiek pārtraukta. Liekās vielas uzkrājas un tiek izvadītas no organisma. Homeostāzi nodrošina iekšējās sekrēcijas dziedzeri.

  • piemīt kairināmība

Uz kairinājumu katrs organisms var reaģēt citādāk. Piemēram, ja dzīvniekam pieskaras, tad tas var bēgt prom, uzbrukt, sarauties kamolā, izdot skaņas vai reaģēt citā veidā, bet augi var, piemēram, aizvērt un atvērt ziedu, augt gaismas virzienā.

  • visi organismi aug, attīstās, noveco un iet bojā

Organismu augšana notiek, daloties to šūnām. Jaunā organismā pārsvarā notiek sintēzes reakcijas, bet vecā - noārdīšanās reakcijas. Novecojot, rodas neatgriezeniskas pārmaiņas, kas izraisa organisma bojāeju.

  • vairošanās

Visas dzīvās būtnes rodas tikai vecākorganismu vairošanās rezultātā. No vecākiem jaunie organismi manto noteiktas pazīmes un īpašības.