Oskars Pistoriuss

**Oskars Pistoriuss**
*Oscar Pistorius*
	Oskars Pistoriuss 2007. gadā
Personas dati
Dzimis	1986. gada 22. novembrī (37 gadi); Johannesburga, Dienvidāfrika
Pārstāvētā valsts	Dienvidāfrika
Augums	186 cm
Svars	81 kg
Profesionālā informācija
Sporta veids	vieglatlētika
Disciplīna	Sprints
Personiskie rekordi
100 m	10,91 s (WR; T44)
200 m	21,41 s (WR; T44)
400 m	45,07 s (WR; T44)
Pasaules čempionāts

Oskars Leonards Karls Pistoriuss (angļu: Oscar Leonard Carl Pistorius; dzimis 1986. gada 22. novembrī) ir dienvidāfrikāņu vieglatlēts, kas startēja sprinta distancēs.

Viņš bija zināms kā "ātrākais cilvēks bez kājām". Viņš piedzima ar iedzimtu patoloģiju, kas viņam neļāva patstāvīgi pārvietoties. 11 mēnešu vecumā viņam tika amputētas abas kājas.^[1] Tomēr Pistoriuss kļuva par sportistu, piedalījās paraolimpiskajās spēlēs un uzstādīja pasaules rekordus 100, 200 un 400 metru sprinta distancēs (T44 sporta klasē). Viņš sportoja ar Ossur ražotām protēzēm.

Piedalījies 2011. gada Pasaules čempionātā, kur 4x400 m stafetē Dienvidāfrikas komandas sastāvā izcīnīja sudraba medaļu. Viņš bija pirmais paraolimpietis, kas startējis Pasaules čempionātā vieglatlētikā. 2012. gadā kļuva arī par pirmo sportistu ar amputētu ķermeņa daļu, kas piedalījies olimpiskajās spēlēs.

Notiesāts par savas draudzenes Rīvas Stīnkempas nošaušanu 2013. gada 14. februārī.

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gadā viņš pirmoreiz piedalījās sacensībās, kur pārējie dalībnieki bija bez ķermeņa deformācijām. Tajā pašā gadā Starptautiskā vieglatlētikas federācija (IAAF) aizliedza cilvēkiem ar O. Pistoriusa tipa (protēzes tiek sauktas par "Gepardu"^[1]) kāju protēzēm piedalīties šādās sacensībās, pamatojoties uz sacensību noteikumiem, ka sacensībās nevar startēt ar tehniskām palīgierīcēm.^[1] Vēlāk gan tika norādīts, ka šis paziņojums netika attiecināts tieši uz O. Pistoriusu, bet uz visiem paraolimpiešiem ar kāju protēzēm. Zinātnieki veica pētījumus, kuros atklājās, ka O. Pistoriusa protēžu tips dod priekšrocības attiecinājumā pret citiem sportistiem (tik liels plātņu dotais enerģijas daudzums nekad iepriekš nebija fiksēts cilvēka muskuļiem).^[1] Tādējādi IAAF nepielaida viņu pie sacensībām, tai skaitā 2008. gada Pekinas Olimpiskajām spēlēm. Šo lēmumu atcēla Starptautiskā Sporta arbitrāžas tiesa 2008. gada maijā, apgalvojot, ka O. Pistoriusam nav nekādu priekšrocību attiecībā pret citiem sportistiem.^[1]

Lai arī viņam tika dota atļauja startēt 2008. gada Olimpiskajās spēlēs, viņš tām nekvalificējās. Sportists neizpildīja kvalifikācijas normu 45,55 s, lai arī bija tuvu tai (46,25 s). Viņš piedalījās 2008. gada Vasaras Paraolimpiskajās spēlēs, kur izcīnīja zelta medaļu 100, 200 un 400 m sprintā (T44 sporta klasē).

Sasniegdams 2011. gada jūlijā 400 m distancē laiku 45,07 s, viņš ir izpildījis 2011. gada Pasaules čempionāta un 2012. gada Olimpisko spēļu A kvalifikācijas normatīvus.

Viņš veiksmīgi startēja 2011. gada Pasaules čempionātā, individuālajā 400 m distancē viņš kvalificējās pusfināliem, savukārt 4x400 m stafetē O. Pistoriuss piedalījās priekšskrējienos. Tā kā Dienvidāfrikas izlase finālā izcīnīja sudraba medaļu, medaļu par startu priekšsacīkstēs saņēma ar O. Pistoriuss, tādējādi kļūdams par pirmo paraolimpieti, kas Pasaules čempionātā vieglatlētikā izcīnījis medaļu, turklāt viņš ir pirmais paraolimpietis, kurš piedalās šajās sacensībās.^[2]

2012. gadā piedalījās 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kur kļuva par pirmo sportistu ar amputētu ķermeņa daļu, kas piedalījies Olimpiskajās spēlēs. Tajās viņš startēja 400 m distancē (sasniegts pusfināls) un 4×400 m stafetē (sasniegts fināls). Nesa Dienvidāfrikas karogu noslēguma ceremonijā. Piedalījās arī Paraolimpiskajās spēlēs, kur izcīnīja trīs zelta medaļas.

Apsūdzība slepkavībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gada 14. februārī Pistoriuss nošāva savu draudzeni Rīvu Stīnkempu, noturot viņu par mājā ielauzušos zagli. 2014. gada septembrī tika atzīts par vainīgu slepkavībā bez nodoma. Tā paša gada oktobrī viņam tika piespriests piecu gadu cietumsods. Pistoriuss tika uz laiku atbrīvots un atradās mājas arestā 2015. gadā, kamēr lieta tika iesniegta apelācijas kārtībā Dienvidāfrikas Augstākās Apelācijas tiesas kolēģijai, kas atcēla iepriekšējo spriedumu un notiesāja viņu par tīšu slepkavību.^[3] 2015. gada jūlijā tiesnese pagarināja Pistoriusa sodu līdz sešiem gadiem.^[4] Pēc valsts pārsūdzības, kas pieprasīja ilgāku cietumsodu, Augstākā apelācijas tiesa palielināja cietumsodu līdz 13 gadiem un pieciem mēnešiem.^[5] Kopš 2017. gada novembra viņam piespriestais sods tika palielināts līdz 15 gadiem. Pistoriusam būs tiesības uz nosacītu atbrīvošanu 2023. gadā.