Apskatīt Piens izejas kodu

[[Attēls:Milk glass.jpg|200px|thumbnail|Glāze piena]]
'''Piens''' ir [[zīdītāji|zīdītāju]] [[piena dziedzeri|piena dziedzeru]] [[sekrēcija]]s produkts. Dabā tas paredzēts kā [[barība]] zīdītāju jaunajiem pēcnācējiem, kamēr tie nav spējīgi [[gremošana|sagremot]] cita veida barību.

Līdzko mazulis ir gatavs pāriet uz cita veida barību, zīdītājiem piena veidošanās parasti beidzas. Izņēmums ir tie zīdītāji, kuriem cilvēku [[selekcija]]s, barošanas un kopšanas dēļ, kā arī slaukšanas laikā kairinot piena dziedzerus, piens izdalās vairāk un ilgāku laika posmu, nekā tas vajadzīgs jauno pēcnācēju barošanai.<ref name="Ozola, Ciproviča">{{Grāmatas atsauce |title=Piena pārstrādes tehnoloģija |author1=Lilita Ozola |author2=Inga Ciproviča |authorlink2=Inga Ciproviča |year=2002 |publisher=[[Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāte|LLU PTF]] |location=Jelgava |isbn=9984-596-37-0 |pages=[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?#panel:pp%7cissue:/g_001_0302018489%7cpage:11 7.—10.] un [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?#panel:pp%7cissue:/g_001_0302018489%7cpage:30 26.—28]}}</ref>

== Patērēšanas veidi ==
Pastāv divi atšķirīgi piena patērēšanas veidi: piens kā dabisks uztura avots zīdītāju mazuļiem un piens kā pārtikas produkts, ko cilvēki iegūst no citu sugu dzīvniekiem un lieto dažādos vecumos.

=== Barība zīdītāju mazuļiem ===
[[Attēls:Goat kid feeding on mothers milk.jpg|thumb|200px|Kazlēns barojas ar mātes pienu]]
Gandrīz visi zīdītāji saviem mazuļiem pienu baro, zīdot no krūts — vai nu tieši no krūts vai cilvēku gadījumā dažkārt izslaucot pienu un izmantojot to vēlāk. Dažās kultūrās gan vēsturiski, gan arī mūsdienās bērni tiek baroti no krūts līdz pat septiņu gadu vecumam.<ref>[http://www.timesonline.co.uk/tol/life_and_style/health/features/article388488.ece . . . or just go with the flow?]{{Novecojusi saite}}. The Times, May 5, 2005.</ref>

=== Pārtikas produkts cilvēkiem ===
Daudzās pasaules kultūrās, īpaši Rietumu pasaulē, cilvēki turpina lietot pienu pēc bērnības — lietojot citu dzīvnieku pienu (īpaši [[govs]]) kā pārtikas produktu. Gadu simtiem ilgi govs piens ticis pārstrādāts tādos piena produktos kā [[krējums]], [[sviests]], [[kefīrs]], [[jogurts]], [[saldējums]], [[biezpiens]] un [[siers]]. Rūpnieciskās zinātnes sasniegumu dēļ mūsdienās var iegūt arī [[kazeīns|kazeīnu]], sūkalu olbaltumvielas, [[laktoze|laktozi]], [[iebiezinātais piens|iebiezināto pienu]], pulverveida pienu ([[piena pulveris]]) un dažādas citas [[pārtikas piedeva]]s un produktus.

{|class="wikitable" align=left style="clear:left"
! colspan=4|Desmit galvenās piena patērētājvalstis (uz vienu cilvēku 2006. gadā)
|-
| Valsts || Litri || Siers (kg) || Sviests(kg)
|-
| {{FIN}} || 183,9 || 19,1 || 5,3
|-
| {{SWE}} || 145,5 || 18,5 || 1,0
|-
| {{IRL}} || 129,8 || 10,5 || 2,9
|-
| {{NED}} || 122,9 || 20,4 || 3,3
|-
| {{NOR}} || 116,7 || 16,0 || 4,3
|-
| {{ESP}} || 119,1 || 9,6 || 1,0
|-
| {{CHE}} || 112,5 || 22,2 || 5,6
|-
| {{GBR}} || 111,2 || 12,2 || 3,7
|-
| {{AUS}} || 106,3 || 11,7 || 3,7
|-
| {{CAN}} || 94,7 || 12,2 || 3,3
|-
|colspan=4 style="font-size:.7em"|Avots: [http://www.foodsci.uoguelph.ca/dairyedu/intro.html Introduction to Dairy Science and Technology: Milk History, Consumption, Production, and Composition]
|}

Cilvēki ir izņēmums dabiskajā pasaulē, jo tie lieto pienu arī tad, kad ir jau pieauguši. Daļa cilvēku pēc mazotnes zaudē spēju pilnībā pārstrādāt pienu (t.i. tie iegūst [[Laktozes nepanesība|laktozes nepanesību]]). Mūsdienās [[Eiropa|Eiropā]] vairumam cilvēku laktozi pārstrādāt nav grūtību, bet [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]] un daudzviet citur gandrīz visiem cilvēkiem joprojām raksturīga laktozes nepanesība. Laktozes cukuru satur tikai piens, [[forsītija|forsītiju]] ziedi un atsevišķi tropiskie krūmi. Visvairāk laktozes sašķeļošā fermenta [[laktāze]]s organismā ir īsi pēc piedzimšanas un tad to daudzums pakāpeniski samazinās, ja vien piens netiek lietots regulāri.<ref name="On Food and Cooking">{{Grāmatas atsauce |last = McGee |first = Harold  |authorlink = Harold McGee |title = On Food and Cooking: The Science and Lore of the Kitchen  |url = https://archive.org/details/onfoodcookingsci0000mcge |year = 1984 |publisher = Charles Scribner's Sons |location = New York |language = English |isbn = 0-684-18132-0 |pages = [https://archive.org/details/onfoodcookingsci0000mcge/page/3 3]—53 |chapter = Milk and Dairy Products}}</ref> No otras puses — tai sabiedrības daļai, kuru organisms spēj sašķelt laktozi, nereti nav problēmu pārstrādāt [[pieradināšana|pieradināto]] dzīvnieku pienu — ne tikai govs, bet arī [[aita]]s, [[kaza]]s, [[jaks|jaka]], [[ūdensbifelis|ūdensbifeļa]], [[zirgs|ķēves]] un [[kamielis|kamieļa]].

Ar jēdzienu ''piens'' apzīmē arī baltus šķidrumus, ko iegūst no [[soja]]s pupiņām, [[rīsi]]em, [[parastā mandele|mandelēm]] un [[kokosrieksti]]em. Pat atvemtais šķidrums, ko izstrādā gremošanas trakta augšgalā esošie kakla dziedzeri un ko [[baloži]] baro saviem mazuļiem, tiek dēvēts par "guzas pienu", kaut arī tam ir maz saistības ar zīdītāju pienu.

== Vēsture ==
[[Attēls:Holstein cows large.jpg|thumb|200px|Holšteinas šķirnes liellops — mūsdienu piena nozarē visbiežāk izmantotā šķirne]]
Zīdīšana aizsākās [[placentāļu]] rašanās laikā. Kaut arī precīzs laiks nav zināms, mūsdienu dzīvnieku tiešie senči visai līdzinājās [[kloākaiņi]]em, tostarp [[pīļknābji]]em. Šādiem dzīvniekiem mūsdienās pienveidīgs šķidrums rodas dziedzeros, kas atrodas uz ādas virsmas, taču tiem trūkst krūtsgalu, ar kuru palīdzību barot mazuļus pēc izšķilšanās no olām. Līdzīgi arī [[somaiņi]]em, kas ir kloākaiņu tuvākie radinieki, rodas pienam līdzīgs šķidrums no knupjveidīga orgāna, kas atrodas to "somās". Par senāko zināmo placentāļu tiešo senci tiek uzskatīts eomaija ({{val|en|eomaia}}) — neliels radījums, kas atgādina grauzējus, par kuriem uzskata, ka tie dzīvojuši pirms 125 miljoniem gadu [[Krīts (periods)|Krīta periodā]]. Visticamāk arī tam tāpat kā mūsdienu placentāļiem radās šķidrums, ko varētu uzskatīt par pienu.

[[Attēls:MilkMaid.JPG|thumbnail|175px|left|Meitene slauc govi]]
Pirmie zināmie gadījumi, kad cilvēki lietojuši citu sugu pienu, ir saistāmi ar dzīvnieku pieradināšanas laika sākumu. [[Govs]] pienu cilvēki pārtikā pirmoreiz lietoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. [[Kaza]]s un [[aita]]s tika pieradinātas Tuvajos Austrumos aptuveni 8 līdz 9 tūkstošus gadu pirms mūsu ēras{{Fact|date=February 2007}}. Aitas un kazas ir [[atgremotājdzīvnieki]]: zīdītāji, kas pielāgojušies sausas zāles barībai, kuru cilvēka organisms nespēj pārstrādāt. Iespējams, šos dzīvniekus sākotnēji turēja [[gaļa]]s un [[ādas|ādu]] iegūšanai.{{Fact|date=March 2007}}, taču turēšana ar nolūku iegūt pienu izrādījās efektīvāks zāļaino ganību teritoriju izmantošanas veids pārtikas ieguvei: gaļas iegūšanai nogalināta dzīvnieka uzturvērtība varētu tikt salīdzināta ar vienā gadā iegūstama piena vērtību no tā paša dzīvnieka, kas pienu turpinās ražot gadiem ilgi.<ref>McGee, 8-10</ref>

Ap 7000. gadu p.m.ē. [[Turcija]]s teritorijā tika audzēti liellopi. [[Neolīts|Neolīta]] laikmeta skeletu [[DNS]] pētījumu rezultātā ir noskaidrots, ka cilvēki [[Eiropa]]s ziemeļdaļā nevarēja lietot pienu, jo tiem trūka gēnu, kas nodrošina laktozes pārstrādāšanu organismā. Zinātnieki uzskata, ka visticamāk, sākoties piena iegūšanai, cilvēka organismā notikušas ģenētiskas mutācijas, kas radīja iespēju pārstrādāt pienu.<ref>http://news.bbc.co.uk/2/hi/health/6397001.stm Early man 'couldn't stomach milk</ref> [[Siers|Siera]] un [[sviests|sviesta]] lietošana izplatījās Eiropā, daļā [[Āzija]]s un daļā [[Āfrika]]s. Pieradinātās govis, kas agrāk apdzīvoja lielu [[Eirāzija]]s daļu, lielo ģeogrāfisko atklājumu laikā tika ieviestas Eiropas kolonijās.{{Fact|date=February 2007}}

== Ķīmiskais sastāvs ==
[[Attēls:Die Frau als Hausärztin (1911) 034 Vollmilch mit ihren Fettkügelchen.png|thumb|180px|Pilnpiena tauklodīšu emulsija ūdenī]]

Govs pienu veido 86—89% [[ūdens]] un 11—14% [[sausna]]s, no kā 2,5—6% [[tauki|tauku]] un 8—10% beztauku sausnas. Beztauku sausnā ietilpst [[olbaltumvielas]], [[piena cukurs]] un [[minerālvielas]], kas ir attiecīgi 2,9—5%, 3,8—5,5% un 0,6—0,9%. Galvenās pienā esošās olbaltumvielas ir [[kazeīns]] (2—3,5%) un sūkalu olbaltumvielas (0,6—1%), no kurām aptuveni 80% ir [[albumīni]]. Procentuāli nelielos daudzumos pienā ir arī [[vitamīni]], [[fermenti]], [[pigmenti]], [[hormoni]] un gāzes.<ref name="Ozola, Ciproviča"/>

Piena ķīmisko sastāvu ietekmē daudz un dažādi faktori, piemēram, barība, govs šķirne, dzīvnieka individuālās īpatnības, veselības stāvoklis, laktācijas periods, gadalaiks, turēšanas apstākļi utt.<ref name="Ozola, Ciproviča"/> Tā, piemēram, [[laktācija]]s sākumposmā (3—10 dienas pēc [[dzemdības|dzemdībām]]) zīdītājiem veidojas tā sauktais jaunpiens jeb pirmpiens ar paaugstinātu [[tauki|tauku]], [[minerālvielas|minerālvielu]], [[vitamīni|vitamīnu]] un jo sevišķi [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] saturu, no kurām aptuveni puse ir [[imūnglobulīni]].<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Populārā medicīnas enciklopēdija |url=http://www.neslimo.lv/pme/?name=jaunpiens |author=Anatolijs Bļugers |year=1984 |publisher=[[Galvenā enciklopēdiju redakcija]] |location=Rīga |isbn=}}</ref>

== Citu dzīvnieku piens ==
[[Attēls:Goat in melking stall 20050429-593.jpg|250px|thumb|Kaza slaukšanas kabīnē]]
Lai arī galvenokārt pienu patēriņam un tālākai pārstrādei cilvēki iegūst no govīm, zināmā mērā izplatīts ir arī piens no [[aita|aitām]], [[bifeļi]]em, [[Mājas ēzelis|ēzeļiem]], [[kamieļi]]em (u.c. Dienvidamerikas [[kamieļu dzimta]]s pārstāvjiem), [[kaza|kazām]], [[ziemeļbrieži]]em, [[ķēve|ķēvēm]] u.c. zīdītājiem. Dažādu zīdītāju dzīvnieku piena ķīmiskais sastāvs var būt ļoti atšķirīgs:

{| class="wikitable"
|-
!rowspan=2| Zīdītāji !!rowspan=2| Ūdens, % !! colspan=4 | [[Sausna]]
|-
! [[Olbaltumvielas]], % !! [[Tauki]], % !! [[Piena cukurs]], % !! [[Minerālvielas]], %
|-
| Govs || 87,4 || 3,3 || 3,8 || 4,7 || 0,8
|-
| Kaza || 86,4 || 3,6 || 4,3 || 4,5 || 0,8
|-
| Aita || 81,5 || 5,9 || 7,2 || 4,8 || 0,9
|-
| Ķēve || 89,3 || 2,1 || 1,8 || 6,4 || 0,4
|-
| Bifelis || 81,3 || 4,3 || 8,7 || 4,9 || 0,8
|-
| Kamielis || 85,0 || 3,8 || 5,5 || 5,0 || 0,7
|-
| Ziemeļbriedis || 63,3 || 10,3 || 22,5 || 2,6 || 1,4
|-
| Alnis || 67,1 || 15,0 || 11,0 || 5,3 || 1,6
|-
| Lama || 86,5 || 3,9 || 3,2 || 5,6 || 0,8
|-
| Ēzelis || 90,8 || 1,7 || 1,1 || 6,0 || 0,4
|-
|}

[[Krievija|Krievijā]] un [[Zviedrija|Zviedrijā]] pienu mēdz ņemt arī no [[Alnis|aļņiem]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.easyget.lv/latvija-un-pasaule/read/2818/ |date=2007. gada 17. augusts |title=Krievijā jau 45 gadus veiksmīgi darbojas aļņu ferma |author=[[LETA]] |work=easyget.lv |accessdate=2015. gada 4. februārī |language=latviski |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160306094908/http://www.easyget.lv/latvija-un-pasaule/read/2818/ |archivedate={{dat|2016|03|06||bez}} }}</ref> bet bifeļu pienu visvairāk iegūst [[Indija|Indijā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]]. Ēzeļu un ķēvju pienam ir zemākais tauku saturs, savukārt [[vaļveidīgie|vaļveidīgajiem]] (piemēram, [[delfīni]]em un [[vaļi]]em), kuru pienu cilvēki parasti uzturā nelieto, tauku saturs var pārsniegt pat 40%.<ref name="Ozola, Ciproviča"/>

Cilvēku piens netiek ražots vai izplatīts rūpnieciski vai komerciāli, tomēr pastāv piena bankas, kas pieņem ziedoto pienu un nodrošina ar to mazuļus, kam cilvēku piens dažādu iemeslu dēļ ir noderīgs (priekšlaicīgi dzimušajiem, alerģiskiem mazuļiem vai tiem, kas slimo ar iedzimtām [[vielmaiņa]]s kaitēm u.tml.).

Visu pārējo zīdītāju mātītēm rodas piens, taču no tā reti vai nekad netiek gatavoti piena produkti cilvēkiem.

== Piena īpašības ==

Pienam kā [[Dzīvnieku izcelsmes produkti|dzīvnieku izcelsmes produktam]] ir daudzas novērtējamās īpašības un rādītāji, kas raksturo tā piemērotību vai nepiemērotību lietošanai [[uzturs|uzturā]] un pārstrādei [[piena produkti|piena produktos]]. Piena īpašības var nosacīti iedalīt 2 grupās:
* Sensorajās īpašībās — ar [[maņu orgāni]]em uztveramajās īpašībās, ko veido visu pienā esošo vielu kopums. Novērtē piena ārējo izskatu un [[konsistence|konsistenci]], t.i., vai tas ir viendabīgs šķidrums bez mehāniskiem, ūdens vai citiem piemaisījumiem, kurā nav nekādas nogulsnes vai pārslas. Govs pienam, atkarībā no [[bēta karotīns|bēta karotīna]] un citu pigmentu satura, jābūt baltam vai ar gaiši dzeltenīgu nokrāsu. Garšai un smaržai jābūt svaigam pienam raksturīgai, bez nekādām svešām piegaršām vai smaržu piejaukumiem.
* Fizikāli-ķīmiskajās īpašībās, ko nosaka pienā esošās vielas un to daudzumi. Visbiežāk kontrolētās piena fizikāli-ķīmiskās īpašības ir piena skābums ([[pH]] jābūt no 6,5—6,7, bet [[titrējamais skābums|titrējamajam skābumam]] 16—18 [[Tērnera grādi|°T]]), blīvums (jābūt no 1028—1038 kg/m<sup>3</sup>), [[sasalšanas temperatūra]] (jābūt no -0,52 °C līdz -0,59 °C) un [[karstumizturība]] (vai paaugstinātā temperatūrā pienā neveidojas olbaltumvielu pārslas).

Kvalitātes rādītāju novirzes no normas var veidoties divējādi:
* iekšēji (endogēni), kas atklājamas tūlīt pēc piena izslaukšanas un parasti saistītas ar barību, [[zāles|zālēm]] vai kādiem traucējumiem zīdītāja organismā (piemēram, [[vielmaiņa|vielmaiņu]] vai veselības stāvokli).
* ārēji (eksogēni), kas rodas pēc piena izslaukšanas, visbiežāk neievērojot [[higiēna]]s noteikumus un pienam [[otrreizējais piesārņojums|otrreizēji piesārņojoties]] vai nenodrošinot piemērotus apstākļus tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas laikā, kas izraisa mikroorganismu savairošanos, piena ķīmiskas izmaiņas vai svešu smaržu uzņemšanu.<ref name="Ozola, Ciproviča"/>

== Ražošana mūsdienās ==
{| class="wikitable" align=left style="clear:left"
! colspan=2|10 lielākās valstis pēc piena saražojuma 2005. gadā<br />(tūkstošos tonnu)
|-
| {{IND}} || style="padding-left:10px" | 91,940
|-
| {{USA}} || style="padding-left:10px" | 80,264
|-
| {{CHN}} || style="padding-left:10px" | 32,179
|-
| {{RUS}} || style="padding-left:10px" | 31,144
|-
| {{PAK}} || style="padding-left:10px" | 29,672
|-
| {{DEU}} || style="padding-left:10px" | 28,487
|-
| {{FRA}}|| style="padding-left:10px" | 26,133
|-
| {{BRA}} || style="padding-left:10px" | 23,455
|-
| {{GBR}} || style="padding-left:10px" | 14,577
|-
| {{NZL}} || style="padding-left:10px" | 14,500
|-
|'''Kopā pasaulē''' || style="padding-left:10px" | '''372,353'''
|-
|colspan=2 style="font-size:.7em"|Avots: [http://faostat.fao.org/site/340/default.aspx UN Food & Agriculture Organisation] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070310232049/http://faostat.fao.org/site/340/default.aspx |date={{dat|2007|03|10||bez}} }}
|}

Mūsdienu Rietumu pasaulē govs piens tiek ražots rūpnieciskos apmēros. Tas ir visvairāk lietotais piena veids Rietumu pasaulē. Tā sauktajās attīstītajās valstīs absolūti lielāko daļu piena iegūst ar komerciālajā piensaimniecībā izmantotajām autmātiskās slaukšanas iekārtām. Tiek veidotas īpaša veida liellopu šķirnes, no kurām var iegūt vairāk piena, piemēram, [[Holšteinas šķirne]]s govis. Tiek uzskatīts, ka 90% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 85% no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] liellopiem ir tieši Holšteinas šķirnes govis.<ref>McGee, Harold (1984). "Milk and Dairy Products", On Food and Cooking: The Science and Lore of the Kitchen (in English). New York: Charles Scribner's Sons, p. 12. {{ISBN|0-684-18132-0}}.</ref> Visvairāk piena produktu mūsdienās saražo [[Indija]], ASV<ref>[http://www.fao.org/docrep/009/j7927e/j7927e09.htm FAO Food outlook: International dairy product prices are turning down: how far, how fast? FAO online publication, 1 June 2006]</ref> un Ķīna. Piena lopkopībai ir nozīmīga loma arī [[Piena lopkopība Latvijā|Latvijā]].

== Uzturvērtība un veselības aspekti ==
Piens satur [[kalcijs|kalciju]], [[vitamīni|vitamīnus]] un citas derīgas vielas, tādēļ tradicionāli uzskatāms par vērtīgu pārtikas produktu. Tomēr piena [[tauki]] satur daudz piesātināto taukskābju, kas nav vēlamas uzturā un paaugstina [[holesterīns|holesterīna]] līmeni organismā, tāpēc labāk lietot uzturā piena produktus, kas satur mazāk piena tauku (piemēram, [[paniņas]]).

Nesenā Hārvarda Sabiedrības veselības skolas zinātnieku atzinumā par kalcija uzņemšanu un piena ietekmi uz veselību secināts, ka piens nav labākais kalcija avots un to ieteicams aizstāt ar augu izcelsmes kalcija avotiem (kacenkāpostiem, krokoto lapu [[kāposti]]em, pupiņām un citiem [[pākšaugi]]em u.c.). Pētnieki minējuši vairākus iemeslus, kādēļ no piena ieteicams izvairīties: [[laktozes nepanesība]], augsts piesātināto tauku saturs, iespējams [[olnīca|olnīcu]] [[Vēzis (slimība)|vēža]] un [[prostata]]s vēža risks.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vegan.lv/veseliba/kalcijs-un-piens |date=2013. gada 8. janvāris |title=Hārvardas pētnieki: piens nav labākais kalcija avots |work=vegan.lv |accessdate=2015. gada 4. februārī |language=latviski}}</ref>

<!-- ==Pārstrāde== -->=== Piena piesārņotāji ===
Piens var tikt piesārņots gan govs organismā, gan slaukšanas, uzglabāšanas, transportēšanas, pārstrādes un arī pārdošanas un izmantošanas procesā. Viens no galvenajiem piesārņotājiem var būt mājlopu ārstēšanai lietotie medikamenti. [[Antibiotika|Antibiotiku]] atliekas pienā cilvēkam var izraisīt alerģiskas reakcijas, negatīvi ietekmēt gremošanas orgānu mikrofloru, traucēt [[Vitamīni|vitamīnu]] sintēzi, to ietekmē var veidoties pret konkrētu antibiotiku izturīgas baktērijas.<ref>Beta lactam antibiotics residues in cow’s milk: comparison of efficacy of three screening tests used in Bosnia and Herzegovina

http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4333998/</ref> Pat ļoti maza penicilīna deva ietekmē siera un biezpiena organoleptiskās īpašības, veicina nevēlamo mikroorganismu augšanu.

Otrs nozīmīgs piesārņotājs, kas var nonākt pienā caur govs organismu, ir [[pesticīdi]].<ref>Organochlorine pesticide residues in cow's milk, Nicaragua

http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/8754663</ref> Ja zāles un [[Graudaugi|graudaugu]] audzēšanas procesā neievēro pesticīdu lietošanas instrukcijas, tie ar barību nokļūst govs organismā un daļa var izdalīties ar pienu.

Barojot govis ar kombinētu barību, pienā nokļūst konservanti. Ja govis baro ar sapelējušu barību, pienā var nokļūt mikotoksīni, kas izraisa saindēšanos.<ref>Comparison of contaminant and residue levels in organic and conventional milk and meat products from northern Italy.

http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/15895606</ref> Šie toksīni ir bīstami cilvēka organismam, jo izraisa ļaundabīgo audzēju veidošanos vai aknu nekrozi.

Ja neievēro trauku mazgāšanas un [[dezinfekcija]]s instrukciju, [[Mazgāšanas līdzeklis|mazgāšanas līdzekļu]] atliekas no nepietiekami rūpīgi izskalotiem traukiem, iekārtām un cauruļvadiem nokļūst pienā. Ja piena sastāvā ir nevēlami ķīmiskie savienojumi, piena pārstrāde [[skābpiena produkti|skābpiena produktos]] un sierā ir apgrūtināta vai neiespējama.

== Mitoloģijā ==
[[Latviešu mitoloģija|Latviešu mitoloģijā]] par govju un citu mājlopu galveno sargātāju un aizgādni uzskatīja [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māru]], ko [[tautasdziesma|tautasdziesmās]] un buramvārdos dēvēja arī par Piena māti, un kura pati bieži vien bijusi govju slaucēja un sviesta taisītāja, viņas slaucenei simbolizējot dzīvības šķidruma uzkrājēju. Kā svētības nesējus mājlopiem godāja arī [[krupji|krupjus]], [[zalkšu dzimta|zalkšus]] un citas čūskas, ko, saskaņā ar 14.—18. gadsimta vēstures avotiem, [[latvieši]] turēja mājās pie [[kūts|kūtīm]] un baroja ar pienu. Dažkārt pati [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māra]] esot parādījusies zalkša veidolā, tādēļ arī krupjus un zalkšus mēdza saukt par Piena mātēm. Govju ganīšanā palīdzējušas arī [[cielavas]] un [[lakstīgala]]s.<ref name="piena simbolika">{{Tīmekļa atsauce | title= Piena simbolika latviešu tautasdziesmās | author= Dzidra Šķute | year= 1998 | work= vip.latnet.lv | url= http://www.vip.latnet.lv/lek/piena.htm | accessdate= 2015. gada 20. martā | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20161109020510/http://vip.latnet.lv/lek/piena.htm | archivedate= {{dat|2016|11|09||bez}} }}</ref>

Piens (reizēm kopā ar [[medus|medu]]) uzskatīts par atdzimšanas eliksīru, tāpēc bieži lietots dažādos ar cilvēka pāreju saistītos iesvētību rituālos. Tāpat tas bijis pārticības, veselības un skaistuma nodrošināšanas simbols, kas jaunavām esot sniedzis skaistu un baltu sejas ādu, kā arī staltu augumu, par ko liecina tautasdziesmās bieži sastopamās rindas „pienu ēdu, pienu dzēru, pienā muti nomazgāju”, piemēram<ref name="piena simbolika"/>:
{|
|
Es māmiņai viena meita,<br />
Es darīju, ko gribēju:<br />
Pienu ēdu, pienu dzēru<br />
Pienā muti nomazgāju. <br />
3310.
|
Man bij viena balta kaza,<br />
Tā man deva pulka piena:<br />
Pienu ēdu, pienu dzēru,<br />
Pienā muti nomazgāju.<br />
29109.
|
Citkārt bija labi laiki,<br />
Kad es biju kazu gans:<br />
Pienu ēdu, pienu dzēru,<br />
Pienā muti nomazgāju.<br />
29114.
|
Kur tu augi smuka meita,<br />
Ka es tevi neredzēju?<br />
- Es uzaugu pie māmiņas,<br />
Sarkan’ rožu dārziņā.<br />
Pienu ēdu, pienu dzēru,<br />
Pienā muti nomazgāju.<br />
5436
|
|}

Govju palikšanu tā saucamajās ālavās vai vecpienēs uzskatīja par lielu nelaimi, tāpēc pastāvēja dažādi rituāli un veidi, kā uzlabot to pienīgumu.<ref name="piena simbolika"/>

== Atsauces ==
{{Commons category|Milk|Piens}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Piens]]