Apskatīt Poļi izejas kodu

{{cita nozīme|tautība|cilvēkiem ar šādu uzvārdu|Polis (uzvārds)}}
{{Tautas infokaste
| attēls = 
| tauta = Polacy
| skaits = ~50 milj.
| vieta = {{Polija}} 38,5 milj. (98%)<br />
{{ASV}} 5,6 milj.<br />
{{Brazīlija}} 1,85  milj.<br />
{{Vācija}} 1,5 milj.<br />
{{Francija}} 1,0 milj.<br />
{{Baltkrievija}} 418 tūkst.<br />
{{Kanāda}} 400 tūkst.<br />
{{Argentīna}} 300 tūkst.<br />
{{Lietuva}} 258 tūkst.<br />
{{UKR}} 219 tūkst.<br />
{{UK}} 140 tūkst.<br />
{{Latvija}} 39 tūkst. (2023)
| valoda = [[poļu valoda]]
| reliģija = [[katolicisms]]
| grupas = [[kašūbi]]<br />[[mazuri]]<br />[[gurali]]
| radi = [[čehi]], [[slovāki]], [[sorbi]], [[baltkrievi]], [[ukraiņi]] un citas [[slāvi|slāvu]] tautas
| image = [[Attēls:Map_of_the_Polish_Diaspora_in_the_World.svg|214px]]
| image_caption = Poļi visā pasaulē
}}

'''Poļi''' ({{val|pl|Polacy}}) ir tauta [[Eiropa|Centrāleiropā]], [[Polija]]s pamatiedzīvotāji. Kopējais poļu skaits pasaulē ir apmēram 50 miljoni. Poļi ir viena no [[reliģija|reliģiozākajām]] tautām mūsdienu Eiropā.

== Izcelsme un vēsture ==

Poļu nosaukums radies no [[rietumslāvi|rietumslāvu]] cilts [[poļāni|poļānu]] (''polanie'') vārda, kas jau no 8. gadsimta dzīvoja mūsdienu [[Poznaņa]]s apkārtnē [[Varta]]s upes baseinā. Vārda ''polanie'' tulkojums ir ''lauku (tīrumu) iedzīvotāji'' (no {{val|pl|pole}} — 'lauks, tīrums'). Poļāni veidoja poļu tautas kodolu, šeit [[9. gadsimts|9. gadsimtā]] radās pirmā Polijas valsts [[Pjastu dinastija]]s vadībā, un šeit atradās pirmās Polijas galvaspilsētas — [[Gņezno]], [[Poznaņa]]. Konsolidējot ap sevi citas rietumslāvu ciltis [[Visla]]s baseinā, pamazām veidojās kopīga poļu identitāte.

Visu poļu tautas pastāvēšanas laiku viens no galvenajiem jautājumiem bija sadzīvošana vai pretdarbība [[vācieši]]em, kuru "Dzīšanās uz austrumiem" politika (''[[Drang nach Osten]]'') bija vērsta arī pret poļu apdzīvotajiem apgabaliem. Šajā ciņā tika piedzīvotas gan spožas uzvaras ([[Grīnvaldes kauja]]), gan rūgti zaudējumi ([[Polijas dalīšanas]]).
[[16. gadsimts|16. gadsimta]] vidū poļi kopā ar [[lietuvieši]]em spēja radīt [[Polijas-Lietuvas kopvalsts|Polijas-Lietuvas kopvalsti]] jeb Žečpospolitu (''Rzeczpospolita Obojga Narodów''), kas bija viena no tālaika Eiropas lielvarām ar savdabīgu valsts iekārtu (muižnieku [[republika|republiku]]). Tā ietekmēja  [[baltkrievi|baltkrievu]] un [[ukraiņi|ukraiņu]] tautu mentalitāti un kultūru.

[[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigās Polija-Lietuva dažādu iekšēju un ārēju iemeslu dēļ tika sadalīta starp spēcīgākajiem kaimiņiem - [[Prūsija|Prūsiju]], [[Krievija|Krieviju]] un [[Austrija|Austriju]], kas radīja pirmo poļu emigrantu vilni Eiropā un Amerikā.
Kopš Polijas valsts izzušanas [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] Eiropā radās t.s. ''poļu jautājums''. Poļi cīņā par savas valsts atjaunošanu kļuva par pastāvošā politiskā ''[[status quo]]'' niknākajiem ienaidniekiem. Polijā un Lietuvā notika [[Novembra sacelšanās]] (1830—1831) un [[Janvāra sacelšanās]] (1863—1864), arī vairāku citu Eiropas revolūciju laikā poļi bija nemiernieku pirmajās rindās.

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], sabrūkot [[Vācijas Impērija|Vācijas]], [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijām]], 1918. gada 11. novembrī atkal nodibinājās neatkarīga Polijas valsts (''Rzeczpospolita Polska'').
Smags izaicinājums poļu tautas pastāvēšanai bija [[Otrais pasaules karš]], jo pēc [[Ribentropa-Molotova pakts|Ribentropa-Molotova vienošanās]] divi agresori — [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Ādolfs Hitlers|hitleriskā]] [[Vācija]] okupēja Poliju un savās okupācijas zonās veica apzinātas poļu elites iznīcināšanas akcijas. Poļi atbildēja ar niknu pretošanos (skat. [[Polijas slepenā valsts]]). 
Lai arī Otrajā pasaules karā Polija zaudēja 22% no iedzīvotājiem un ievērojamas teritorijas valsts austrumos, kara rezultātā Polija ieguva ievērojamas teritorijas rietumos uz Vācijas rēķina, un, veicot [[etniskā tīrīšana|etniskās tīrīšanas]], faktiski kļuva par viennacionālu valsti.

== Latvijas poļi ==
{{pamatraksts|Latvijas poļi}}
Poļi ir viena no vēsturiskajām [[Latvijas mazākumtautības|Latvijas mazākumtautībām]]. Vairums [[Latvija]]s poļu dzīvo gan [[Daugavpils]] (12 934, 13,9%), [[Rīga]]s (12 916, 1,8%) un [[Jelgava]]s (1058, 1,9%) pilsētās, gan arī [[Daugavpils novads|Daugavpils novadā]] (3075, 12,6%) un [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]] (1326, 7,7%).

== Ārējās saites ==
* [http://www.polonia.lv/?cPath=0&lang=0 Latvijas Poļu savienība]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Polijas tautas]]
[[Kategorija:Poļi|*]]
[[Kategorija:Slāvi]]