Protoplanetārais miglājs

Protoplanetārais miglājs (PPM) ir astronomisks objekts, kas pastāv īsā laika posmā zvaigznes straujās evolūcijas laikā starp sarkanā milža vēlā asimptotiskā zara fāzi un tai sekojošo planetārā miglāja (PM) fāzi. Sarkanā milža asimptotiskā zara fāzes laikā zvaigzne zaudē masu, izdalot zvaigzni ieskaujošu ūdeņraža gāzes apvalku. Kad tuvojas šīs fāzes noslēgums, zvaigzne pāriet protoplanetārā miglāja fāzē.

Cenrtālā zvaigzne jonizē protoplanetāro miglāju, kā rezultātā tas izstaro spēcīgu infrasarkano radiāciju un kļūst par atstarojošo miglāju. Centrā esošās zvaigznes kolimētie vēji satricina un formē tās apvalku aksiāli simetriskā formā, izraisot strauju molekulāro vēju. Precīzu mirkli, kad protoplanetārais miglājs pārtop par planetāro miglāju, nosaka centrālās zvaigznes temperatūra. Protoplanetārā miglāja fāze turpinās līdz brīdim, kad centrālā zvaigzne sasniedz 30 000 K temperatūru un ir pietiekami karsta, lai jonizētu apkārtesošo gāzi.