Apskatīt Rīgas Mārtiņa luterāņu baznīca izejas kodu

{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name         = Rīgas Mārtiņa luterāņu baznīca
| image                 = Evaņģēliski Luteriskā Mārtiņa baznīca.jpg
| image_size            = 
| alt                   = 
| caption               = 
| map_type              = Rīga
| map_caption           = 
| map_alt               = 
| map_size              = 
| latd  = 56 | latm  = 57 | lats  = 1 | latNS  = N
| longd = 24 | longm =  4 | longs = 18 | longEW = E
| religious_affiliation = [[Luterisms]]
| rite                  = 
| location              = {{vieta|Latvija|Rīga|Slokas iela 34|3s=Slokas iela (Rīga)}}
| consecration_year     = 
| status                = 
| functional_status     = 
| heritage_designation  = 
| leadership            = Aivars Smuidris
| website               = http://martinadraudze.lv/
| architecture          = 
| architect             = [[Johans Daniels Felsko]]
| architecture_type     = 
| architecture_style    = 
| general_contractor    = 
| facade_direction      = 
| groundbreaking        = 
| year_completed        = [[1852. gads]]
| construction_cost     = 
| specifications        = 
| capacity              = 
| length                = 
| width                 = 
| width_nave            = 
| height_max            = 
| dome_quantity         = 
| dome_height_outer     = 
| dome_height_inner     = 
| dome_dia_outer        = 
| dome_dia_inner        = 
| minaret_quantity      = 
| minaret_height        = 
| spire_quantity        = 
| spire_height          = 
| materials             = 
| embedded              = 
}}

'''Rīgas Mārtiņa luterāņu baznīca''' ir 1852. gadā uzcelts [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[dievnams]], kas atrodas [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielā]] 34 [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]]. Tā ir senākā Pārdaugavas luterāņu baznīca, kas celta kā zāles jeb [[halle (arhitektūra)|halles]] tipa baznīca ar iebūvētām emporām (luktām, balkonu) un eklektiskās romāņu arhitektūras formās veidotām sarkano ķieģeļu fasādēm.

Šobrīd Rīgas Mārtiņa baznīcā kalpo mācītājs Aivars Smuidris.

== Vēsture ==
Lielākā daļa [[Pārdaugava]]s [[latvieši|latviešu]] jau kopš 17. gadsimta piederēja [[Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca|Sv. Jāņa luterāņu draudzei]] tagadējā [[Vecrīga|Vecrīgā]]. 18. gadsimta vidū Pārdaugavas iedzīvotāji Rīgas maģistrātam iesniedza lūgumu par atsevišķas draudzes dibināšanu [[Daugava]]s kreisajā krastā. Tomēr tikai [[1846. gads Latvijā|1846. gada]] 18. februārī [[Lielā ģilde]] nolēma atvēlēt līdzekļus baznīcas celšanai [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], kur bija uzceltas daudzas bagāto pilsoņu ārpilsētas mājas. Tā kā ģildes sapulce notika [[Mārtiņš Luters|Mārtiņa Lutera]] 300. nāves gadadienā, baznīcai deva [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa]]{{fact}} vārdu. Dievnama projektu 1851. gada 15. maijā pabeidza pilsētas arhitekts [[Johans Daniels Felsko]]. Baznīcai izvēlētā vieta atradās Āgenskalnā, Jāņa baznīcas kapsētas tuvumā pie [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ceļa]], ar mežu apaugušā uzkalnā. Mārtiņa baznīcas celšanai zemi dāvināja [[Švarcmuiža]]s īpašnieks Dr. S. Švarcs. Lielās ģildes vecākais Eberhards Mihaēls fon Bulmerinks (''v. Bulmerincq'') baznīcas celšanai ziedoja 20 tūkstošus rubļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.martinadraudze.com/draudzes%20v%C4%93sture/ |title=www.martinadraudze.lv |access-date={{dat|2010|07|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110714042302/http://www.martinadraudze.com/draudzes%20v%C4%93sture/ |archivedate={{dat|2011|07|14||bez}} }}</ref>


1851. gada 16. maijā tika likts pamatakmens, bet 1852. gada 26. oktobrī baznīcu svinīgi iesvētīja. Baznīcas būvdarbus veica Rīgas mūrnieku meistari Krīgers, Šteinerts un Kruts. Paralēli būvdarbiem abās pusēs jaunceltnei iestādīja Holandes liepu alejas un 1851. gada novembrī būvmeistars Krīgers (''Krüger'') sāka celt arī mācītāja māju [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa ielā]] 3, kur tagad atrodas draudzes kanceleja. 1855. gadā atklāja baznīcas pirmās ērģeles, kuras būvēja Rīgas ērģeļbūvētājs A. Martins.

No 1887. līdz 1888. gadam celtni pārbūvēja pēc [[Heinrihs Šēls|Heinriha Kārļa Šēla]] projekta. Nojauca nelielo veco torni un ēkai Slokas ielas pusē piebūvēja plašu priekštelpu ar diviem torņiem katrā pusē. Altāra galā izveidoja jaunu pusapaļu apsīdu. Paplašināja arī baznīcas draudzes telpu līdz 1200 sēdvietām. 1893. gadā baznīcā iebūvēja Valkera firmas ērģeles ar 2 manuāļiem un 20 balsīm. Baznīcas altārglezna ir igauņu mākslinieka [[Johans Kēlers|Johana Kēlera]] gleznas "Pieta" kopija.

<gallery>
Rīgas Mārtiņa baznīca pirms 1865.jpg|Rīgas Mārtiņa baznīca pirms pārbūves (arhitekts [[Johans Daniels Felsko]], 1852)
Attēls:Rīgas Svētā Mārtiņa evaņģēliski luteriskā baznīca.JPG|Mārtiņa baznīca 20. gadsimta sākumā
</gallery>

== Mārtiņa kapi ==
Netālu no baznīcas atrodas [[Mārtiņa kapi]]. Tie ietver bijušo Āgenskalna brīvkapsētu un Sv. Jāņa baznīcas kapus. Kapsēta šeit ierīkota 1773. gadā, un tie ir vecākie līdz mūsdienām saglabātie Pārdaugavas kapi.<ref>[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/22982/ Rīga. Mārtiņa kapi] Zudusī Latvija</ref>

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://martinadraudze.lv/ Rīgas Mārtiņa baznīca]

{{Latvijas baznīcas}}

[[Kategorija:Baznīcas Rīgā]]
[[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]]