Rīgas Mārtiņa luterāņu baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rīgas Mārtiņa luterāņu baznīca
Evaņģēliski Luteriskā Mārtiņa baznīca.jpg
Rīgas Mārtiņa luterāņu baznīca (Rīga)
Rīgas Mārtiņa luterāņu baznīca
Rīgas Mārtiņa luterāņu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Slokas iela 34, Rīga, Latvija
Koordinātas 56°57′1″N 24°4′18″E / 56.95028°N 24.07167°E / 56.95028; 24.07167Koordinātas: 56°57′1″N 24°4′18″E / 56.95028°N 24.07167°E / 56.95028; 24.07167
Piederība konfesijai Luterisms
Vadība Aivars Smuidris
Mājaslapa http://martinadraudze.lv/
Arhitektūras apraksts
Arhitekts Johans Daniels Felsko
Celtniecības beigas 1852. gads

Rīgas Mārtiņa luterāņu baznīca ir 1852. gadā uzcelts Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Slokas ielā 34 Pārdaugavā, Rīgā. Tā ir senākā Pārdaugavas luterāņu baznīca, kas celta kā Zāles tipa baznīca ar iebūvētām emporām (luktām, balkonu) un eklektiskās romāņu arhitektūras formās veidotām sarkano ķieģeļu fasādēm.

Šobrīd Rīgas Mārtiņa baznīcā kalpo mācītājs Aivars Smuidris.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa Pārdaugavas latviešu jau kopš 17. gadsimta piederēja Sv. Jāņa luterāņu draudzei tagadējā Vecrīgā. 18. gadsimta vidū Pārdaugavas iedzīvotāji Rīgas maģistrātam iesniedza lūgumu par atsevišķas draudzes dibināšanu Daugavas kreisajā krastā. Tomēr tikai 1846. gada 18. februārī Lielā ģilde nolēma atvēlēt līdzekļus baznīcas celšanai Āgenskalnā, kur bija uzceltas daudzas bagāto pilsoņu ārpilsētas mājas. Tā kā ģildes sapulce notika Mārtiņa Lutera 300. nāves gadadienā, baznīcai deva Svētā Mārtiņa[nepieciešama atsauce] vārdu. Dievnama projektu 1851. gada 15. maijā pabeidza pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko. Baznīcai izvēlētā vieta atradās Āgenskalnā, Jāņa baznīcas kapsētas tuvumā pie Daugavgrīvas ceļa, ar mežu apaugušā uzkalnā. Mārtiņa baznīcas celšanai zemi dāvināja Švarcmuižas īpašnieks Dr. S. Švarcs. Lielās ģildes vecākais Eberhards Mihaēls fon Bulmerinks (v. Bulmerincq) baznīcas celšanai ziedoja 20 tūkstošus rubļu.[1]

Mārtiņa baznīca 20. gs. sākumā

1851. gada 16. maijā tika likts pamatakmens, bet 1852. gada 26. oktobrī baznīcu svinīgi iesvētīja. Baznīcas būvdarbus veica Rīgas mūrnieku meistari Krīgers, Šteinerts un Kruts. Paralēli būvdarbiem abās pusēs jaunceltnei iestādīja Holandes liepu alejas un 1851. gada novembrī būvmeistars Krīgers (Krüger) sāka celt arī mācītāja māju Mārtiņa ielā 3, kur tagad atrodas draudzes kanceleja. 1855. gadā atklāja baznīcas pirmās ērģeles, kuras būvēja Rīgas ērģeļbūvētājs A. Martins.

No 1887. līdz 1888. gadam celtni pārbūvēja pēc akadēmiķa Heinriha Kārļa Šēla projekta. Nojauca nelielo veco torni un ēkai Slokas ielas pusē piebūvēja plašu priekštelpu ar diviem torņiem katrā pusē. Altāra galā izveidoja jaunu pusapaļu apsīdu. Paplašināja arī baznīcas draudzes telpu līdz 1200 sēdvietām. 1893. gadā baznīcā iebūvēja Valkera firmas ērģeles ar 2 manuāļiem un 20 balsīm. Baznīcas altārglezna ir igauņu mākslinieka Johana Kēlera gleznas "Pieta" kopija.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «www.martinadraudze.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 14. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 2. jūlijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]