Raganis (koks)
| Vīksna "Raganis" Wiedźmin | |
|---|---|
 Vīksna "Raganis" 2011. gadā | |
  Vīksna "Raganis"  Vīksna "Raganis" | |
| Koordinātas | 51°57′50″N 14°45′52″E / 51.96389°N 14.76444°EKoordinātas: 51°57′50″N 14°45′52″E / 51.96389°N 14.76444°E |
| Atrašanās vieta | Komorova, Gubinas gmina, Krosno apriņķis, Lubušas vojevodiste, Polija |
| Platums | apkārtmērs 930 cm |
| Augstums | 19 m |
Raganis (pazīstams arī kā Meško) ir parastās vīksnas (Ulmus laevis) koks, kas ir lielākā dokumentāli apstiprinātā vīksna Eiropā. Tas atrodas Komorovā, Krosno apriņķī, Lubušas vojevodistē, Polijā.[1]
Vīksnai ir īss, plats stumbrs ar lielu caurumu pie pamatnes. Tās apkārtmērs, mērot 1,3 m augstumā bija 930 cm (2011. gadā).[1] Caurā celma augstums sasniedz 5 metrus.
Koka augstums bija 19 m. Raganis iepriekš bija ievērojami augstāks (apmēram 35,5 m), diemžēl daļa vainaga sabruka 2004. gadā spēcīgā negaisā.[1][2]
Koka vecums pēc dendrohronoloģiskās metodes 2016. gadā bija vismaz 463 gadi.[2][3]
Raganis tiek oficiāli aizsargāts kopš 1971. gada kā dabas piemineklis.[4] Ap koku, kurš aug Vīksnas ielā (nosaukums piešķirts 2017. gadā),[5] ir izveidots aizsargžogs.[2] Gar koku iet "Nožēlu krustu taka Oderas krastos".[6]
Koka nosaukums "Raganis" cēlies no Andžeja Sapkovska grāmatu sērijas Raganis (Wiedźmin), un tas ir vārda "wiedźma" ("ragana") vīrišķā forma. Tas tika izvēlēts vietējo iedzīvotāju aptaujā.[1]
Otrais koka nosaukums “Meško” joprojām ir izplatīts starp vietējiem mežsaimniekiem.[2] Tas ņemts no Meško I, viena no pirmajiem Polijas valdniekiem.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Paweł Zarzyński, Robert Tomusiak, Krzysztof Borkowski, Drzewa Polski, PWN, Warszawa, 2016, ISBN 978-83-01-18438-4
- Krzysztof Borkowski, Polskie drzewa, Wyd. DALPO, Poznań, 2014, ISBN 978-83-61766-08-7
- Paweł Zarzyński, Robert Tomusiak, 90 drzew — Okazy niezwykłe Centrum Informacyjne Lasów Państwowych, Warszawa, 2014, ISBN 978-83-63895-16-7
- Szlakiem krzyży pokutnych po obu stronach Odry: kamienne zabytki dawnego prawa: informator-przewodnik turystyczny terenu Euroregionu-Sprewa-Nysa-Bóbr. Zielona Góra: Lubuska Regionalna Organizacja Turystyczna „LOTUR”, s. 9. ISBN 978-83-930067-0-0.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Krzysztof Borkowski, Robert Tomusiak, Paweł Zarzyński. Drzewa Polski. PWN. 2016. p. 404
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Krzysztof Borkowski. Polskie drzewa. DALPO. 2014. p.
- ↑ Robert Tomusiak, Paweł Zarzyński. 90 drzew. Okazy niezwykłe. Centrum Informacyjne Lasów Państwowych. 2014. p.
- ↑ «Rejestr form ochrony przyrody województwa lubuskiego. RDOŚ Gorzów Wielkopolski. #296.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 11.04.2020. Skatīts: 10.05.2020.
- ↑ Uchwała Rady gminy Gubin nr XXIX/184/2017 z dnia 30 sierpnia 2017 r. w sprawie zmiany nazwy ulicy na terenie wsi Komorów
- ↑ Szlakiem krzyży pokutnych po obu stronach Odry: kamienne zabytki dawnego prawa : informator-przewodnik turystyczny terenu Euroregionu-Sprewa-Nysa-Bóbr, s. 9