Romiešu skaitļi

Romiešu skaitļi ir skaitļu sistēma, kuru izmantoja senie romieši. Tā radās apmēram 500 gadus pirms mūsu ēras.

Romiešu skaitļu pierakstā svarīgi ir divi nosacījumi: ja skaitlī pēc lielāka cipara ir mazāks cipars, tad tie tiek saskaitīti, bet ja mazākais cipars ir pirms lielākā, tad no lielākā mazākais tiek atņemts. Tas tiek darīts tāpēc, lai skaitlī neatkārtotos četri un vairāk cipari pēc kārtas.

Vēsture

Romiešu skaitļu sistēma izveidojās Senajā Itālijā pirms klasiskās Romas Republikas perioda. Tās izcelsme nav pilnīgi skaidra, taču parasti to saista ar senākām Vidusjūras reģiona un Itālijas pussalas skaitīšanas tradīcijām, tostarp ar skaitīšanu, izmantojot iegriezumus uz koka, kaula vai akmens.

Agrīnie romiešu skaitļi, iespējams, attīstījās no praktiskām skaitīšanas zīmēm, ko izmantoja tirdzniecībā, nodokļu uzskaitē, militārajā administrācijā un ikdienas aprēķinos. Simbols I apzīmēja vienu vienību, V saistāms ar piecu vienību atzīmi, bet X — ar desmit vienību atzīmi. Vēlāk sistēmā nostiprinājās arī L, C, D un M.

Etrusku rakstība un skaitļu pieraksts būtiski ietekmēja romiešu skaitļu agrīno veidošanos. Romieši pārņēma un pielāgoja vairākas Itālijas pussalā jau pastāvošas zīmju sistēmas, padarot tās piemērotas latīņu valodas un romiešu administratīvās prakses vajadzībām.

Romas Republikas laikā romiešu skaitļi kļuva par galveno skaitļu pieraksta sistēmu valsts pārvaldē, tiesībās, būvniecībā, karaspēkā, tirdzniecībā un publiskajos uzrakstos. Tos izmantoja datumu, valdnieku un amatpersonu vārdu, likumu, militāro vienību, naudas summu un attālumu apzīmēšanai.

Romas impērijas laikā romiešu skaitļi izplatījās plašā teritorijā kopā ar latīņu valodu, romiešu administrāciju un monumentālo rakstību. Tie parādījās uz akmens uzrakstiem, triumfa arkām, ceļa stabiem, ēkām, monētām un oficiāliem dokumentiem.

Klasiskajā periodā romiešu skaitļu lietojums nebija pilnīgi vienāds visos gadījumos. Senajos uzrakstos sastopamas dažādas pieraksta formas, piemēram, IIII skaitļa 4 apzīmēšanai, nevis vēlāk plaši nostiprinātais IV. Līdzīgi arī VIIII varēja tikt lietots skaitļa 9 vietā IX. Subtraktīvais princips pakāpeniski kļuva izplatītāks vēlākos periodos.

Viduslaikos romiešu skaitļi turpināja tikt lietoti Eiropā, īpaši baznīcas, tiesību, hroniku, manuskriptu un valdnieku numerācijas tradīcijās. Tos izmantoja grāmatu nodaļu, pāvestu, valdnieku, koncilu un gadu apzīmēšanai. No vēlajiem viduslaikiem Eiropā arvien plašāk izplatījās arābu cipari, kas bija ērtāki sarežģītiem aprēķiniem un tirdzniecības uzskaitei. Tomēr romiešu skaitļi nepazuda, jo tie saglabāja prestižu, vēsturisku un dekoratīvu nozīmi.

Jaunajos laikos romiešu skaitļi galvenokārt tika lietoti formālos, simboliskos un estētiskos nolūkos. Tie saglabājās valdnieku un pāvestu numerācijā, pulksteņu ciparnīcās, grāmatu priekšlapās, nodaļu apzīmējumos, pieminekļos, filmu un sporta pasākumu numerācijā.

Mūsdienās romiešu skaitļi vairs netiek izmantoti kā praktiska aprēķinu sistēma, taču tie joprojām ir plaši pazīstami kā vēsturiska skaitļu pieraksta forma. Tos lieto izglītībā, vēsturiskos tekstos, arhitektūrā, kultūrā un simboliskos apzīmējumos, īpaši tur, kur nepieciešama saikne ar klasisko tradīciju.

Cipari

Cipars	Skaitlis
I	1 (unus)
V	5 (quinque)
X	10 (decem)
L	50 (quinquaginta)
C	100 (centum)
D	500 (quingenti)
M	1000 (mille)

II --- 2
III --- 3
IV --- 4
VI --- 6
VII --- 7
VIII --- 8
IX --- 9
XI --- 11
XXXII --- 32
XLV --- 45
V --- 5000
X --- 10000
L --- 50000
C --- 100000
D --- 500000
M --- 1000000
M --- 1000000000

Romiešu skaitļu pieraksta tabula

Vieni	I	II	III	IV	V	VI	VII	VIII	IX
Desmiti	X	XX	XXX	XL	L	LX	LXX	LXXX	XC
Simti	C	CC	CCC	CD	D	DC	DCC	DCCC	CM
Tūkstoši	M	MM	MMM	IV	V	VI	VII	VIII	IX
Desmittūkstoši	X	XX	XXX	XL	L	LX	LXX	LXXX	XC
Simttūkstoši	C	CC	CCC	CD	D	DC	DCC	DCCC	CM

Romiešu skaitļu piemēri

Daži romiešu skaitļi:

Romiešu skaitlis	Arābu skaitlis	Piezīmes
nav simbola	0
I	1
II	2
III	3
IV	4
V	5	Viduslaikos retāk tika izmantots arī IIIII.
VI	6
VII	7
VIII	8	Viduslaikos retāk tika izmantots arī IIX.
IX	9	10-1
X	10	Viduslaikos retāk tika izmantots arī VV.
XI	11
XII	12
XIII	13
XIV	14
XV	15
XVI	16
XVII	17
XVIII	18
XIX	19
XX	20
XXI	21
XXV	25
XXX	30
XL	40	50−10
XLV	45
XLIX	49
L	50
LX	60
LXIX	69
LXX	70
LXXX	80
XC	90	100−10
XCIX	99
C	100
CL	150
CC	200
CCC	300
CD	400	500 − 100
D	500
DC	600
DCLXVI	666
DCC	700
DCCC	800
CM	900	1000 − 100
M	1000
MCDXLIV	1444	Mazākais no skaitļiem, kurā ir izmantoti visi simboli
MDCLXVI	1666
MDCCCLXXXVIII	1888	Lielākais skaitlis, kurā visi simboli seko no lielākā līdz mazākajam
MCMXLV	1945
MCMXCVII	1997
MCMXCIX	1999
MM	2000
MMI	2001
MMII	2002
MMIII	2003
MMIV	2004
MMVIII	2008
MMIX	2009
MMD	2500
MMM	3000
MV	4000	5000 − 1000, dažreiz MMMM
V	5000
VMDCLXVI	6666	Šajā skaitlī ir izmantoti visi simboli līdz V (ieskaitot) vienu reizi.
X	10 000
L	50 000
C	100 000
D	500 000
M	1 000 000
M	1 000 000 000

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Romiešu skaitļi.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Skaitļu konvertēšanas programma skaitļiem līdz 3 999 999 Arhivēts 2021. gada 22. aprīlī, Wayback Machine vietnē.