Pāriet uz saturu

Romiešu skaitļi

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Romiešu cipari)
Romiešu skaitļi (1869—1913) virs LR Ārlietu ministrijas kreisajām parādes durvīm

Romiešu skaitļi ir skaitļu sistēma, kuru izmantoja senie romieši. Tā radās apmēram 500 gadus pirms mūsu ēras.

Romiešu skaitļu pierakstā svarīgi ir divi nosacījumi: ja skaitlī pēc lielāka cipara ir mazāks cipars, tad tie tiek saskaitīti, bet ja mazākais cipars ir pirms lielākā, tad no lielākā mazākais tiek atņemts. Tas tiek darīts tāpēc, lai skaitlī neatkārtotos četri un vairāk cipari pēc kārtas.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Romiešu skaitļu sistēma izveidojās Senajā Itālijā pirms klasiskās Romas Republikas perioda. Tās izcelsme nav pilnīgi skaidra, taču parasti to saista ar senākām Vidusjūras reģiona un Itālijas pussalas skaitīšanas tradīcijām, tostarp ar skaitīšanu, izmantojot iegriezumus uz koka, kaula vai akmens.

Agrīnie romiešu skaitļi, iespējams, attīstījās no praktiskām skaitīšanas zīmēm, ko izmantoja tirdzniecībā, nodokļu uzskaitē, militārajā administrācijā un ikdienas aprēķinos. Simbols I apzīmēja vienu vienību, V saistāms ar piecu vienību atzīmi, bet X — ar desmit vienību atzīmi. Vēlāk sistēmā nostiprinājās arī L, C, D un M.

Etrusku rakstība un skaitļu pieraksts būtiski ietekmēja romiešu skaitļu agrīno veidošanos. Romieši pārņēma un pielāgoja vairākas Itālijas pussalā jau pastāvošas zīmju sistēmas, padarot tās piemērotas latīņu valodas un romiešu administratīvās prakses vajadzībām.

Romas Republikas laikā romiešu skaitļi kļuva par galveno skaitļu pieraksta sistēmu valsts pārvaldē, tiesībās, būvniecībā, karaspēkā, tirdzniecībā un publiskajos uzrakstos. Tos izmantoja datumu, valdnieku un amatpersonu vārdu, likumu, militāro vienību, naudas summu un attālumu apzīmēšanai.

Romas impērijas laikā romiešu skaitļi izplatījās plašā teritorijā kopā ar latīņu valodu, romiešu administrāciju un monumentālo rakstību. Tie parādījās uz akmens uzrakstiem, triumfa arkām, ceļa stabiem, ēkām, monētām un oficiāliem dokumentiem.

Klasiskajā periodā romiešu skaitļu lietojums nebija pilnīgi vienāds visos gadījumos. Senajos uzrakstos sastopamas dažādas pieraksta formas, piemēram, IIII skaitļa 4 apzīmēšanai, nevis vēlāk plaši nostiprinātais IV. Līdzīgi arī VIIII varēja tikt lietots skaitļa 9 vietā IX. Subtraktīvais princips pakāpeniski kļuva izplatītāks vēlākos periodos.

Viduslaikos romiešu skaitļi turpināja tikt lietoti Eiropā, īpaši baznīcas, tiesību, hroniku, manuskriptu un valdnieku numerācijas tradīcijās. Tos izmantoja grāmatu nodaļu, pāvestu, valdnieku, koncilu un gadu apzīmēšanai. No vēlajiem viduslaikiem Eiropā arvien plašāk izplatījās arābu cipari, kas bija ērtāki sarežģītiem aprēķiniem un tirdzniecības uzskaitei. Tomēr romiešu skaitļi nepazuda, jo tie saglabāja prestižu, vēsturisku un dekoratīvu nozīmi.

Jaunajos laikos romiešu skaitļi galvenokārt tika lietoti formālos, simboliskos un estētiskos nolūkos. Tie saglabājās valdnieku un pāvestu numerācijā, pulksteņu ciparnīcās, grāmatu priekšlapās, nodaļu apzīmējumos, pieminekļos, filmu un sporta pasākumu numerācijā.

Mūsdienās romiešu skaitļi vairs netiek izmantoti kā praktiska aprēķinu sistēma, taču tie joprojām ir plaši pazīstami kā vēsturiska skaitļu pieraksta forma. Tos lieto izglītībā, vēsturiskos tekstos, arhitektūrā, kultūrā un simboliskos apzīmējumos, īpaši tur, kur nepieciešama saikne ar klasisko tradīciju.

Cipars Skaitlis
I 1 (unus)
V 5 (quinque)
X 10 (decem)
L 50 (quinquaginta)
C 100 (centum)
D 500 (quingenti)
M 1000 (mille)


  • II --- 2
  • III --- 3
  • IV --- 4
  • VI --- 6
  • VII --- 7
  • VIII --- 8
  • IX --- 9
  • XI --- 11
  • XXXII --- 32
  • XLV --- 45
  • V --- 5000
  • X --- 10000
  • L --- 50000
  • C --- 100000
  • D --- 500000
  • M --- 1000000
  • M --- 1000000000

Romiešu skaitļu pieraksta tabula

[labot | labot pirmkodu]
VieniIIIIIIIVVVIVIIVIIIIX
DesmitiXXXXXXXLLLXLXXLXXXXC
SimtiCCCCCCCDDDCDCCDCCCCM
TūkstošiMMMMMMIVVVIVIIVIIIIX
DesmittūkstošiXXXXXXXLLLXLXXLXXXXC
SimttūkstošiCCCCCCCDDDCDCCDCCCCM

Romiešu skaitļu piemēri

[labot | labot pirmkodu]

Daži romiešu skaitļi:

Romiešu skaitlis Arābu skaitlis Piezīmes
nav simbola 0
I 1
II 2
III 3
IV 4
V 5 Viduslaikos retāk tika izmantots arī IIIII.
VI 6
VII 7
VIII 8 Viduslaikos retāk tika izmantots arī IIX.
IX 9 10-1
X 10 Viduslaikos retāk tika izmantots arī VV.
XI 11
XII 12
XIII 13
XIV 14
XV 15
XVI 16
XVII 17
XVIII 18
XIX 19
XX 20
XXI 21
XXV 25
XXX 30
XL 40 50−10
XLV 45
XLIX 49
L 50
LX 60
LXIX 69
LXX 70
LXXX 80
XC 90 100−10
XCIX 99
C 100
CL 150
CC 200
CCC 300
CD 400 500 − 100
D 500
DC 600
DCLXVI 666
DCC 700
DCCC 800
CM 900 1000 − 100
M 1000
MCDXLIV 1444 Mazākais no skaitļiem, kurā ir izmantoti visi simboli
MDCLXVI 1666
MDCCCLXXXVIII 1888 Lielākais skaitlis, kurā visi simboli seko no lielākā līdz mazākajam
MCMXLV 1945
MCMXCVII 1997
MCMXCIX 1999
MM 2000
MMI 2001
MMII 2002
MMIII 2003
MMIV 2004
MMVIII 2008
MMIX 2009
MMD 2500
MMM 3000
MV 4000 5000 − 1000, dažreiz MMMM
V 5000
VMDCLXVI 6666 Šajā skaitlī ir izmantoti visi simboli līdz V (ieskaitot) vienu reizi.
X 10 000
L 50 000
C 100 000
D 500 000
M 1 000 000
M 1 000 000 000

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]