Apskatīt Ronis (zemūdene) izejas kodu

{{Citas nozīmes|zemūdeni|Ronis|Ronis}}
[[Attēls:Latvijas zemūdene Ronis Daugavā pie Rīgas pils.jpg|thumb|300px|Zemūdene "Ronis" Daugavā pie [[Rīgas pils]]]]
[[Attēls:Shadowgraph Ronis class submarine.svg|thumb|300px|Zemūdenes siluets]]
'''"Ronis"''' bija Latvijas Republikas ''Loire-Simonet'' klases zemūdene, nogremdēta Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā. Uzbūvēta 1926. gadā [[Nante|Nantē]], [[Francija|Francijā]].

[[Attēls:'Ronis' ja 'Spidola' Tallinna sadamas 1927.jpg|thumb|300px|"Ronis" un "Spīdola" Tallinas ostā 1927. gadā]]
[[Attēls:Ronis_submarine.jpg|thumb|300px|Zemūdene "Ronis" kaujas gatavībā]]

== Tehniskie parametri ==
Ūdensizspaids 395,5 t (virs ūdens) un 525 t (zem ūdens), garums 55 m, platums 4,6 m, iegrime 3,9 m. Maksimālais ātrums 17,5 mezgli (virs ūdens) un 10 mezgli (zem ūdens), darbības rādiuss 1660 jūras jūdzes (ar ātrumu 14 mezgli) vai 2000 jūras jūdzes (ar ātrumu 10 mezgli), zemūdens režīmā 85 jūras jūdzes (ar ātrumu 9 mezgli). Maksimālā iegrime 70 m, niršanas ātrums 10m/37s. Divi ''Sulzer'' dīzeļmotori (1300 ZS), divi ''Simonet'' elektromotori (700 ZS), degvielas krājums 19 t, divas dzenskrūves.

Bruņojums:
* 75 mm zenītlielgabals
* divi 7,7 mm ložmetēji
* seši 450 mm ''Whitehead'' torpēdaparāti (4 priekšgalā — no tiem 2 grozāmie, — 2 grozāmie aizmugurē)
* septiņas torpēdas ielādētā stāvoklī (viena rezervē)
* komandā 32 jūrnieki (3 virsnieki, 24 instruktori, 5 matroži)

== Vēsture ==
1923. gada 14. jūlijā [[Kara ministrija]] iesniedza [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinetam]] izskatīšanai likumprojektu par [[kara flote]]s būvprogrammu. Saskaņā ar iesniegto programmu ārzemēs būtu jāuzbūvē četras zemūdenes. Bet finansiālo līdzekļu trūkuma dēļ šo programmu nācās saīsināt, četru gadu laikā nolēma iepirkt divas zemūdenes. Pēc debatēm [[Saeima|Saeimā]], galu galā 1924. gada aprīlī pieņēma lēmumu, ka līdz 1928. gadam uzbūvēs divas zemūdenes, divus mīnu kuģus aizžogotājus un pašu spēkiem saražos 500 jūras mīnas.

1924. gada 25. oktobrī Kara ministrija parakstīja līgumu ar [[Francija]]s kuģubūvētavām ''[[Augustin Normand]]'' [[Havra|Havrā]] un ''[[Société anonyme des Ateliers et Chantiers de la Loire]]'' [[Nante|Nantē]] par divu zemūdeņu un divu mīnu traleru aizžogotāju būvi. No valsts budžeta par zemūdenēm samaksāja {{sk|6433800}} [[Lats|latus]]. 1926. gada 1. jūlijā Nantes [[Doks|dokos]] ūdenī ielaida zemūdeni "Ronis". Svinīgajā ceremonijā piedalījās Latvijas armijas komandieris ģenerālis [[Pēteris Radziņš]] un eskadras komandieris [[Arhibalds fon Keizerlings]]. Vēl pēc trim mēnešiem ūdenī nolaida arī otru Latvijas kara flotes zemūdeni — "[[Spīdola (zemūdene)|Spīdola]]". No Francijas ceļā uz Latviju zemūdenes pavadīja [[eskadra]]s [[flagmaņkugis]] "[[Virsaitis (karakuģis)|Virsaitis]]". 1927. gadā zemūdenes ieradās [[Rīga|Rīgā]].

1925. gadā kuģubūvētavā ''[[Ateliers & Chantiers de la Loire]]'' [[Nante|Nantē]] ([[Francija]]) uzsākta zemūdenes būvniecība, kurai piešķīra nosaukumu "Ronis". 1926. gada 1. jūlijā zemūdene nolaista uz ūdens. 1927. gadā ieskaitīta Latvijas [[Kara flote]]s Zemūdens laivu divizionā (no 1928. gada — Zemūdeņu divizionā), pieraksta osta ir Liepāja, bet no 1939. gada Rīga. 1940. gada 25. jūlijā ieskaitīta [[PSRS Jūras kara flote|PSRS Kara flotes]] 18. zemūdeņu brigādes sastāvā ar nosaukumu "Ronis". 1941. gada 22. jūnijā atradās remontā [[Tosmare (Liepāja)|Tosmares]] rūpnīcā [[Liepāja|Liepājā]]. Akumulatoru trūkuma dēļ nevarēja piedalīties militārās operācijās. 1941. gada 24. jūnija naktī uz 25. jūniju, kopā ar zemūdeni [[Spīdola (zemūdene)|"Spīdola"]] un vēl 4 padomju zemūdenēm, nogremdēta [[Vācijas kara flote]]s bloķētās [[Liepājas osta]]s akvatorijā. 1942. gadā sadragāto korpusu izcēla un nodeva pārkausēšanā.

Mūsdienās [[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzejā]] apskatāms "Ronis" komandai Nantes kuģu būvētavas dāvinātais cirvītis, kā arī uz zemūdenes dienējušā kaprāļa Gotharda Strautiņa formas tērps — svārki un cepure, kā arī zemūdenes modeli un dažādi dokumenti un fotoattēli.<ref name=":0" />

=== Komandieri ===
* [[jūras kapteinis]] [[Ādolfs Bergs-Kalns]] (1926—1938)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/index.php?title=Att%C4%93ls:Bergs-Kalns_Adolfs.jpg&limit=20|title=Attēls:Bergs-Kalns Adolfs.jpg - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2024-03-06}}</ref>
* [[komandkapteinis]] [[Reinholds Bļodnieks]] (1938—1940)<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.karamuzejs.lv/lkm/liecibas-par-latvijas-kara-flotes-zemudenem-kara-muzeja-krajuma|title=Liecības par Latvijas Kara flotes zemūdenēm Kara muzeja krājumā {{!}} Latvijas Kara muzejs|website=www.karamuzejs.lv|access-date=2024-03-06}}</ref>
* komandkapteinis [[Hugo Legzdiņš]] (1940—1941)
* [[Aleksandrs Madissons]] (''Александр Мадиссон'', padomju flote)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.gramata21.lv/users/legzdins_hugo/ Hugo Legzdiņš — zemūdenes "Ronis" komandieris] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071031102721/http://www.gramata21.lv/users/legzdins_hugo/ |date={{dat|2007|10|31||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20130719145444/http://www.dzivesstasts.lv/doc/RONIS-ievads.pdf Legzdiņš H. "Ronis" — mana būdiņa un pils. / Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija DZĪVESSTĀSTS, 2002.], {{ISBN|9984-9599-0-2}}

[[Kategorija:Latvijas zemūdenes]]