Ronis (zemūdene)

Šis raksts ir par zemūdeni. Par citām jēdziena Ronis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Zemūdene "Ronis" Daugavā pie Rīgas pils

Zemūdenes siluets

"Ronis" bija Latvijas Republikas Loire-Simonet klases zemūdene, nogremdēta Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā. Uzbūvēta 1926. gadā Nantē, Francijā.

"Ronis" un "Spīdola" Tallinas ostā 1927. gadā

Zemūdene "Ronis" kaujas gatavībā

Tehniskie parametri

Ūdensizspaids 395,5 t (virs ūdens) un 525 t (zem ūdens), garums 55 m, platums 4,6 m, iegrime 3,9 m. Maksimālais ātrums 17,5 mezgli (virs ūdens) un 10 mezgli (zem ūdens), darbības rādiuss 1660 jūras jūdzes (ar ātrumu 14 mezgli) vai 2000 jūras jūdzes (ar ātrumu 10 mezgli), zemūdens režīmā 85 jūras jūdzes (ar ātrumu 9 mezgli). Maksimālā iegrime 70 m, niršanas ātrums 10m/37s. Divi Sulzer dīzeļmotori (1300 ZS), divi Simonet elektromotori (700 ZS), degvielas krājums 19 t, divas dzenskrūves.

Bruņojums:

• 75 mm zenītlielgabals
• divi 7,7 mm ložmetēji
• seši 450 mm Whitehead torpēdaparāti (4 priekšgalā — no tiem 2 grozāmie, — 2 grozāmie aizmugurē)
• septiņas torpēdas ielādētā stāvoklī (viena rezervē)
• komandā 32 jūrnieki (3 virsnieki, 24 instruktori, 5 matroži)

Vēsture

1923. gada 14. jūlijā Kara ministrija iesniedza Ministru kabinetam izskatīšanai likumprojektu par kara flotes būvprogrammu. Saskaņā ar iesniegto programmu ārzemēs būtu jāuzbūvē četras zemūdenes. Bet finansiālo līdzekļu trūkuma dēļ šo programmu nācās saīsināt, četru gadu laikā nolēma iepirkt divas zemūdenes. Pēc debatēm Saeimā, galu galā 1924. gada aprīlī pieņēma lēmumu, ka līdz 1928. gadam uzbūvēs divas zemūdenes, divus mīnu kuģus aizžogotājus un pašu spēkiem saražos 500 jūras mīnas.

1924. gada 25. oktobrī Kara ministrija parakstīja līgumu ar Francijas kuģubūvētavām Augustin Normand Havrā un Société anonyme des Ateliers et Chantiers de la Loire Nantē par divu zemūdeņu un divu mīnu traleru aizžogotāju būvi. No valsts budžeta par zemūdenēm samaksāja 6 433 800 latus. 1926. gada 1. jūlijā Nantes dokos ūdenī ielaida zemūdeni "Ronis". Svinīgajā ceremonijā piedalījās Latvijas armijas komandieris ģenerālis Pēteris Radziņš un eskadras komandieris Arhibalds fon Keizerlings. Vēl pēc trim mēnešiem ūdenī nolaida arī otru Latvijas kara flotes zemūdeni — "Spīdola". No Francijas ceļā uz Latviju zemūdenes pavadīja eskadras flagmaņkugis "Virsaitis". 1927. gadā zemūdenes ieradās Rīgā.

1925. gadā kuģubūvētavā Ateliers & Chantiers de la Loire Nantē (Francija) uzsākta zemūdenes būvniecība, kurai piešķīra nosaukumu "Ronis". 1926. gada 1. jūlijā zemūdene nolaista uz ūdens. 1927. gadā ieskaitīta Latvijas Kara flotes Zemūdens laivu divizionā (no 1928. gada — Zemūdeņu divizionā), pieraksta osta ir Liepāja, bet no 1939. gada Rīga. 1940. gada 25. jūlijā ieskaitīta PSRS Kara flotes 18. zemūdeņu brigādes sastāvā ar nosaukumu "Ronis". 1941. gada 22. jūnijā atradās remontā Tosmares rūpnīcā Liepājā. Akumulatoru trūkuma dēļ nevarēja piedalīties militārās operācijās. 1941. gada 24. jūnija naktī uz 25. jūniju, kopā ar zemūdeni "Spīdola" un vēl 4 padomju zemūdenēm, nogremdēta Vācijas kara flotes bloķētās Liepājas ostas akvatorijā. 1942. gadā sadragāto korpusu izcēla un nodeva pārkausēšanā.

Mūsdienās Latvijas Kara muzejā apskatāms "Ronis" komandai Nantes kuģu būvētavas dāvinātais cirvītis, kā arī uz zemūdenes dienējušā kaprāļa Gotharda Strautiņa formas tērps — svārki un cepure, kā arī zemūdenes modeli un dažādi dokumenti un fotoattēli.

Komandieri

• jūras kapteinis Ādolfs Bergs-Kalns (1926—1938)
• komandkapteinis Reinholds Bļodnieks (1938—1940)
• komandkapteinis Hugo Legzdiņš (1940—1941)
• Aleksandrs Madissons (Александр Мадиссон, padomju flote)

Ārējās saites

• Hugo Legzdiņš — zemūdenes "Ronis" komandieris Arhivēts 2007. gada 31. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
• Legzdiņš H. "Ronis" — mana būdiņa un pils. / Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija DZĪVESSTĀSTS, 2002., ISBN 9984-9599-0-2