Apskatīt Rīsi izejas kodu

{{BioTakso infokaste
|          platums = 235px
|        nosaukums = Rīsi
|         binomial = Oryza
|           autors = [[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1753
|           attēls = Koeh-232.jpg
|       att_izmērs = 200px
|    att_nosaukums = [[Sējas rīss]] (''Oryza sativa'')
|           valsts = Plantae
|        valsts_lv = Augi
|       nodalījums = Magnoliophyta
|    nodalījums_lv = Segsēkļi
|            klase = Liliopsida
|         klase_lv = Viendīgļlapji
|            rinda = Poales
|         rinda_lv = Graudzāļu rinda
|           dzimta = Poaceae
|        dzimta_lv = Graudzāļu dzimta
|      apakšdzimta = Ehrhartoideae
|   apakšdzimta_lv = 
|            cilts = Oryzeae
|         cilts_lv = Rīsu cilts
|            ģints = Oryza
|         ģints_lv = Rīsi
|         sinonīmi = 
|        izplatība = 
|  izcelsmes_vieta = 
|       iedalījums = 
|      kategorijas = nē
}}

'''Rīsi''' (''Oryza'') ir [[graudzāļu dzimta]]s ģints. No šīs ģints tiek plaši kultivētas divas sugas [[sējas rīsi]] (Āzijas rīsi, ''Oryza sativa'') un [[Āfrikas rīsi]] (''Oryza glaberrima''). No tiem iegūst to cietos [[grauds|graudus]], kas tiek lietoti [[uzturs|uzturā]]. Rīsi ir viens no svarīgākajiem [[pārtika]]s produktiem pasaulē. Aptuveni puse no pasaules iedzīvotājiem, tajā skaitā gandrīz visi [[Austrumāzija]]s un [[Dienvidaustrumāzija]]s iedzīvotāji, ir pilnībā atkarīgi no rīsiem.<ref name="britannica"/> Tas ir plaša patēriņa produkts. 95% no pasaulē izaudzētās rīsu ražas apēd [[cilvēks|cilvēki]].<ref name="britannica"/> Tajos ir daudz [[minerālvielas|minerālvielu]], [[vitamīni|vitamīnu]] un [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]]. Regulāri lietojot uzturā rīsus, samazinās risks saslimt ar [[skleroze|sklerozi]],{{fact}} jo tie samazina [[holesterīns|holesterīna]] daudzumu asinīs. Dažādi apstrādājot rīsu graudus, iegūst rīsus, kas atšķiras pēc krāsas, garšas, pagatavošanas laika, kā arī pēc uzturvērtības. Pēc apstrādes veida rīsus iedala brūnajos, baltajos un ar tvaiku apstrādātajos. No rīsiem var pagatavot praktiski jebko — gan [[salāti (ēdiens)|salātus]], [[zupa]]s, [[saldais ēdiens|saldus ēdienus]], pat [[konditoreja]]s izstrādājumus un pīrādziņu pildījumu. Austrumnieki no rīsiem gatavo arī [[makaroni|makaronus]].<ref name="TVNET"/>

Tā kā rīsiem ir ļoti liela nozīme, tad 2004. gadā [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] to pasludināja par "Starptautisko rīsu gadu".

== Rīsu audzēšana ==
Lai audzētu rīsus, tiem ir nepieciešams [[siltums]] un [[mitrums]]. Vispiemērotākie apstākļi to audzēšanai ir [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], kur tiek izaudzēti aptuveni 90% no visas kopējas pasaules rīsu ražas. Rīsi izaug no 1 līdz 1,8 metru augsti. Tiem ir tievas [[lapas]], kuras ir 50–100 cm garas un 2–2,5 cm platas. Tiem ir ļoti mazi [[zieds|ziedi]]. To [[auglis|augļi]] ir [[grauds|graudi]], kuri ir 5–12 mm gari un 2–3 mm plati.

== Rīsu šķirnes ==
Tā kā rīsi ir viens no nozīmīgākajiem [[kultūraugi]]em, tad ir zināmas aptuveni 140 tūkstoši [[šķirne|šķirņu]]. Zinātniekiem pētot rīsus, atklājas arvien jaunas un jaunas šķirnes, tādēļ precīzs to skaits nav zināms. Šķirnes tiek klasificētas pēc tā, vai tās ir Āzijas rīsu vai Āfrikas rīsu šķirnes.

Āzijas rīsiem vēl izdala trīs pasugas:
* ''Oryza sativa indica'' (Indijas rīsi);
* ''Oryza sativa japonica'' (Japānas rīsi);
* ''Oryza sativa glutinosa''.

== Rīsu raža ==
{| class="wikitable" align="right" style="text-align:right"
|+ 10 lielākās rīsu audzētājvalstis 2010. gadā<ref name="faostat"/>
|-
! style="background:#ddf;" | Valsts
! style="background:#ddf;" | Novāktā raža<br />(miljoni [[tonna]]s)
! style="background:#ddf;" | Procenti no pasaules<br />kopējās ražas
|-
| align="left" | {{CHN}} || 197,2 || 28,3%
|-
| align="left" | {{IND}} || 144,0 || 20,7%
|-
| align="left" | {{IDN}} || 66,5 || 9,6%
|-
| align="left" | {{BGD}} || 50,1 || 7,2%
|-
| align="left" | {{VNM}} || 40,0 || 5,7%
|-
| align="left" | {{MMR}} || 33,2 || 4,8%
|-
| align="left" | {{THA}} || 31,6 || 4,5%
|-
| align="left" | {{PHL}} || 15,8 || 2,3%
|-
| align="left" | {{BRA}} || 11,2 || 1,6%
|-
| align="left" | {{USA}} || 11,0 || 1,6%
|}

Saskaņā ar [[Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]s (FAO) datiem, 2010. gadā rīsi bija trešais visvairāk audzētais [[kultūraugs]] pasaulē (696,3 miljoni tonnas) aiz [[cukurniedres|cukurniedrēm]] (1711,1 miljoni t) un [[kukurūza]]s (840,3 miljoni t).<ref name="faostat"/> Pēc produkcijas vērtības rīsi ir pārliecinoši pirmajā vietā.<ref name="faostat"/> Vislielākā rīsu raža tika ievākta [[Ķīna|Ķīnā]] (197,2 miljoni tonnas; 28,3% no pasaules produkcijas).<ref name="faostat"/> Kopumā 90,7% no visas pasaules rīsu ražas tiek ievāktas [[Āzija]]s valstīs.<ref name="faostat"/> Neņemot vērā Āzijas valstis, vislielākās rīsu ražas tiek ievāktas [[Brazīlija|Brazīlijā]] (1,6% no pasaules ražas), [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] (1,6%) un [[Madagaskara|Madagaskarā]] (0,6%).<ref name="faostat"/>

== Rīsu ēdieni ==
* [[Risoto]]
* [[Sakē]]
* [[Sušī|Suši]]

== Atsauces ==
{{commonscat|Rice|rīsi}}
{{atsauces|refs=
<ref name="britannica">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/502259/rice | title= Rice | publisher= Britannica.com | language= angliski | accessdate= 2011-07-21}}</ref>
<ref name="faostat">{{tīmekļa atsauce | url= http://faostat.fao.org/site/339/default.aspx | title= Rice | publisher= faostat.fao.org | language= angliski | accessdate= 2011-08-14 | archive-date= 2011-07-13 | archive-url= https://web.archive.org/web/20110713020710/http://faostat.fao.org/site/339/default.aspx }}</ref>
<ref name="TVNET">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.tvnet.lv/sievietem/vesela/76148-makaroni_dabiski_un_specinosi | title= Makaroni – dabiski un spēcinoši | publisher= TVNET.lv | accessdate= 2011-10-30 | language= latviski | archive-date= 2012-02-12 | archive-url= https://web.archive.org/web/20120212072551/http://www.tvnet.lv/sievietem/vesela/76148-makaroni_dabiski_un_specinosi }}</ref>
}}

{{pārtika-aizmetnis}}
{{botānika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Graudzāļu dzimta]]
[[Kategorija:Labība]]