Rīsi

Rīsi

Rīsi ir rīsu ģints (Oryza) labība no graudzāļu dzimtas, kuru izmanto pārtikā un kas veido vienu no galvenajiem pārtikas produktiem pasaulē, nodrošinot būtisku daļu cilvēces uztura. Rīsus galvenokārt iegūst no Āzijas rīsiem (Oryza sativa) un Āfrikas rīsiem (Oryza glaberrima). Tie ir pamatēdiens vairāk nekā pusei pasaules iedzīvotāju, īpaši Austrumāzijā, Dienvidaustrumāzijā un Dienvidāzijā, kur rīsi ieņem centrālu vietu gan uzturā, gan kultūras tradīcijās. Rīsi ir viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas labi pielāgojušies mitram un siltam klimatam. Aptuveni 95% pasaules rīsu ražas tiek izmantoti cilvēku pārtikā, un tie nodrošina iztiku miljoniem cilvēku, īpaši lauksaimniecības reģionos Āzijā un Āfrikā.

No rīsu graudiem iegūst putraimus, kas satur vidēji 6% olbaltumvielu, 0,5% tauku un 88% ogļhidrātu, kā arī minerālvielas un vitamīnus, nodrošinot augstu enerģētisko vērtību. Papildus uzturvērtībai rīsiem ir arī nozīmīga kultūras un simboliska loma — daudzviet tie saistīti ar pārticības, auglības un dzīvības simboliku, kā arī reliģiskiem rituāliem un svētkiem dažādās pasaules kultūrās.

Sējas rīss

Sējas rīsu skaras

Saimnieciski nozīmīgs ir sējas rīss (O. sativa L.). Sējas rīsu audzē apūdeņojamās platībās Āzijā, Eiropā, Amerikā, Āfrikā tropu un subtropu apgabalos. Tikai Āfrikā audzē kalnu rīsu (O. glaberrima). Sējas rīss ir viengadīgs lakstaugs. Sakne - bārkšsakne. Stiebri 50—100 cm augsti, zarojas no pamatnes. Lapas lineāri lancetiskas, apmēram 50 cm garas un 1 cm platas ar 1—2 mm garu mēlīti, kas mēdz būt ar sirpjveida austiņām. Zieds - vārpiņa, 9 mm garš, 4 mm plats. Ziedi sakārtoti skarās. Zied jūnijā — augustā. Auglis — grauds. Sējas rīsa izcelšanās apgabals ir Dienvidaustrumāzija. Tā kultivēšana aizsākās pirms 9 tūkstošiem gadu Dienvidaustrumāzijā un Indijā.

Tā kā rīsiem ir ļoti liela saimnieciskā nozīme, Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) pasludināja 2004. gadu par "Starptautisko rīsa gadu".

Rīsu audzēšana

Rīsu lauki pirms ražas novākšanas. Tam upes ieleja, Vjetnamā.

Rīsus audzē galvenokārt apūdeņotās platībās. Tos var sēt tieši tīrumā, bet produktivitātes palielināšanai rīsus vispirm izaudzē kā stādus un tad ar rokām vai mašīnām stāda tīrumos, kur ūdens līmenis ir apm. 5 cm. Vēlāk ūdenslīmeni pazemina apm. 15 cm zem zemes virsmas. Ūdenslīmeni vēlāk atkal paaugstina vai pazemina, atbilstoši augu augšanas laikā. Ūdens aizkavē slimību izplatīšanos un nezāļu augšanu. Rīsu augšanas periods ir apmēram 6 mēneši. Tos novāc ar rokām vai mehanizēti.

Rīsu šķirnes

Rīsa graudi Starptautiskajā rīsa izpētes institūta kolekcijā

Tā kā rīsi ir viens no nozīmīgākajiem kultūraugiem, tad ir zināmas aptuveni 140 tūkstoši šķirņu. Zinātniekiem pētot rīsus, atklājas arvien jaunas un jaunas šķirnes, tādēļ precīzs to skaits nav zināms. Šķirnes tiek klasificētas pēc tā, vai tās ir Āzijas rīsu vai Āfrikas rīsu šķirnes. Starptautiskajā rīsa izpētes institūtā (International Rice research institute) glabājas vairāk kā 100 000 dažādu rīsa šķirņu graudi.

Āzijas rīsiem vēl izdala trīs pasugas:

• Oryza sativa indica (Indijas rīsi);
• Oryza sativa japonica (Japānas rīsi);
• Oryza sativa glutinosa.

Dažādi apstrādājot rīsu graudus, iegūst rīsus, kas atšķiras pēc krāsas, garšas, pagatavošanas laika, kā arī pēc uzturvērtības. Pēc apstrādes veida rīsus iedala brūnajos, baltajos un ar tvaiku apstrādātajos. Indijā audzē un ražo basmati rīsus. Kambodžā, Laosā un Vjetnamā audzē un ražo smaržīgus jasmīna rīsus. No rīsiem pagatavojamo ēdienu klāsts ir plašs. Tos var izmantot, piemēram, salātu, zupu, saldo ēdienu, pat konditorejas izstrādājumu pagatavošanai. Tomēr galvenokārt rīsus izmanto kā piedevu dažādiem ēdieniem, no tiem gatavo arī rīsu nūdeles.

Rīsu raža

Rīsa lauki Sapas pievārtē, Vjetnama

10 lielākās rīsu audzētājvalstis 2010. gadā

Valsts	Novāktā raža (miljoni tonnas)	Procenti no pasaules kopējās ražas
Ķīna	197,2	28,3%
Indija	144,0	20,7%
Indonēzija	66,5	9,6%
Bangladeša	50,1	7,2%
Vjetnama	40,0	5,7%
Mjanma	33,2	4,8%
Taizeme	31,6	4,5%
Filipīnas	15,8	2,3%
Brazīlija	11,2	1,6%
ASV	11,0	1,6%

Saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem, 2010. gadā rīsi bija trešais visvairāk audzētais kultūraugs pasaulē (696,3 miljoni tonnas) aiz cukurniedrēm (1711,1 miljoni t) un kukurūzas (840,3 miljoni t). Pēc produkcijas vērtības rīsi ir pārliecinoši pirmajā vietā. Vislielākā rīsu raža tika ievākta Ķīnā (197,2 miljoni tonnas; 28,3% no pasaules produkcijas). Kopumā 90,7% no visas pasaules rīsu ražas tiek ievāktas Āzijas valstīs. Neņemot vērā Āzijas valstis, vislielākās rīsu ražas tiek ievāktas Brazīlijā (1,6% no pasaules ražas), Amerikas Savienotajās Valstīs (1,6%) un Madagaskarā (0,6%).

Rīsu ēdieni

• Paelja
• Plovs
• Risoto
• Sakē
• Suši

Rīsu biezputra

Šī recepte ir rīsu biezputras, nevis irdenu rīsu pagatavošanai ēdienu piedevām. Tā ņemta no vecas pavārgrāmatas. Mūsdienās tirdzniecībā ir arī jau daļēji pārstrādāti rīsu putraimi ātrai biezputras pagatavošanai.

Uz 1 glāzi rīsu ņem 4 glāzes piena, 1 ēdamkaroti cukura, 1/2 tējkaroti sāls. Rīsus noskalo, saber verdošā ūdenī un vāra 5 - 8 minūtres, pēc tam pārliek caurdurī vai sietā. Kad ūdens notecējis, rīsus liek kastrolī karstā pienā un maisot vāra uz mazas uguns 15 minūtes, tad pievieno cukuru un sāli, izmaisa, apsedz ar vāciņu un sautē ūdens peldē 10 - 15 minūtes. Pasniedzot biezputru var pielikt sviestu, ievārījumu.

Rīsu krēms

Izvāra irdenu rīsu biezputru un atdzesē. Saputo krējumu ar cukuru un sarīvētu citrona miziņu, putojot pievieno izšķīdinātu želatīnu un iecilā rīsus. Liek traukā un atdzesē. Pasniedz ar ogu (dzērveņu, ķiršu u.c.) mērci. Vienai porcijai ņem 25 g. rīsu, 100 g. ūdens, 15 g cukura, 50 g salda krējuma, 1 g želatīna, citrona miziņa.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rīsi.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)