Apskatīt Sīrija izejas kodu

{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = <span style="line-height:1.33em;"><big>{{lang|ar| الجمهورية العربية السورية }}</big><br />{{transl|ar|''Al-Jumhūriyyah al-ʿArabiyyah as-Sūriyyah''}}</span>
|    pilnais_valsts_nosaukums = <span style="line-height:1.33em;">Sīrijas Arābu Republika</span>
|            valsts_nosaukums = Syria
|               karoga_attēls = Flag of the United Arab Republic.svg
|            karoga_nosaukums = Sīrijas karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of arms of Syria.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Sīrijas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 85px
|                 valsts_moto = وحدة ، حرية ، اشتراكية ("Vienotība, brīvība, sociālisms") - Baath partijas sauklis
|                valsts_himna = ''[[Homat el Diyar]]''<small><br />''Valsts sargi''</small>
|               kartes_attēls = Syria_(orthographic_projection)_uncontrolled_highlighted.svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Damaska]]
| latd=33 | latm=30 | latNS=N | longd=36 | longm=18 |longEW=E
|             lielākā_pilsēta = [[Haleba]]
|              valsts_valodas = [[arābu valoda]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[Pusprezidentālisms|pusprezidentāla]] [[republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Sīrijas prezidenti|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Bašārs al Asads]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Sīrijas premjerministri|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Vaels Nāders al-Halki]]
|        neatkarības_iegūšana = [[Sīrijas vēsture|Neatkarība]]
|         neatkarības_piezīme = no [[Francija]]s
|        neatkarības_notikums = Pirmā deklarācija
|          neatkarības_datums = [[1936]]. gada septembrī
|       neatkarības_notikums2 = Otrā deklārācija
|         neatkarības_datums2 = {{dat|1944|1|1}}
|       neatkarības_notikums3 = Atzīta
|         neatkarības_datums3 = {{dat|1946|4|17}}
|                 platība_km2 = 185 180
|               platība_rangs = 88.
|              procenti_ūdens = 0,06
|          iedzīvotāju_skaits = 19 405 000
|     iedzīvotāju_skaita_gads = [[2007. gads|2007]]
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 55.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 103
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 110.
|                     IKP_PPP = $71 740 miljardi
|                IKP_PPP_gads = 2005
|               IKP_PPP_rangs = 65.
|          IKP_PPP_per_capita = $5 348
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 101.
|                         HDI = {{palielinājās}} 0,724
|                    HDI_gads = 2007
|              HDI_kategorija = <font color="#ffcc00">vidējs</font>
|                   HDI_rangs = 109.
|                      valūta = [[Sīrijas mārciņa]]
|                valūtas_kods = SYP
|                  laika_zona = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
|                  utc_offset = +2
|              laika_zona_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
|              utc_offset_DST = +3
|                      domēns = [[.sy]]
|              tālsarunu_kods = 963
|                iso_kods_num = 760
|              iso_kods_alfa2 = SY
|              iso_kods_alfa3 = SYR
}}

'''Sīrija''' ({{val|ar|سوريا}}), oficiāli '''Sīrijas Arābu Republika''' ({{ara|الجمهورية العربية السورية}}), ir valsts [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], dibināta 1946. gada 17. aprīlī.

Tā robežojas ar [[Libāna|Libānu]] rietumos, [[Izraēla|Izraēlu]] dienvidrietumos, [[Jordānija|Jordāniju]] dienvidos, [[Irāka|Irāku]] austrumos un [[Turcija|Turciju]] ziemeļos. Sīrijai ir starptautiski strīdi ar Izraēlu par tās okupētajām [[Golānas augstienes|Golānas augstienēm]], kā arī ar Turciju par Hatajas (''Hatay'') provinci.

== Vēsture ==
2004.—1340. gadā p.m.ē. Sīrijas austrumu daļu bija pakļāvusi [[Akadas valsts]] jeb Šumera-Akada. Uzskata, ka [[Haleba]]s vārds ''Ha-lam'' atrodams jau [[Senā Divupe|Senās Divupes]] [[Ķīļraksts|ķīļrakstos]] (ap 2500—2250 p.m.ē.). 16. un 15. gadsimta mijā p.m.ē. Sīriju iekaroja [[Senā Ēģipte]], 14. gadsimtā [[Heti|Hetu valsts]], 732. gadā p.m.ē. [[Asīrija]], 539. gadā p.m.ē. [[Ahemenīdu impērija]], 333. gadā p.m.ē. [[Maķedonijas Aleksandrs]].

[[Hellēnisms|Hellēnisma]] laikmetā tā atradās [[Seleikīdu impērija]]s sastāvā. 83. gadā p.m.ē. Sīriju iekaroja [[Armēnija]]s valdnieks [[Tigrans II|Tigrans Lielais]], bet 64. gadā p.m.ē. tā kļuva par [[Romas impērija]]s provinci. Pēc tās sadalīšanās Sīrija bija [[Austrumromas impērija]]s sastāvā.

661. gadā to iekaroja arābi, un [[Damaska]] bija [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] galvaspilsēta. 750. gadā to iekaroja [[Abāsīdu kalifāts]], [[Krusta kari|Krusta karu]] laikā Vidusjūras piekrastē izveidojās krustnešu valstis. 1148. gadā krustneši aplenca Damasku, taču ieņemt to nespēja. 1250. gadā Sīriju pakļāva [[Mameluks|mameluku sultanāts]].

No 1513. līdz 1918. gadam Sīrija atradās [[Osmaņu impērija]]s pakļautībā.

Pēc Osmaņu impērijas sakāves [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] tika izveidota [[Sīrijas Arābu Karaliste]], kura gan pastāvēja tikai dažus mēnešus, jo Sīrijas teritorija atradās Francijas [[Ietekmes zona|ietekmes zonā]]. Franču karaspēks sakāva sīriešu spēkus Majsalunas kaujā, ieņēma Damasku, un turpmākās desmitgades mūsdienu Sīrijas teritorija bija sadalīta vairākās valstiņās, kas pastāvēja [[Franču Sīrijas un Libānas mandātteritorija|Franču Sīrijas un Libānas mandātteritorijā]].

=== Pēc neatkarības pasludināšanas ===
1930. gadā tika izveidota [[Sīrijas Republika]], kas pilnīgu neatkarību ieguva 1946. gada 18. aprīlī pēc franču karaspēka aiziešanas. 1948. gadā Sīrija iesaistījās [[Izraēlas neatkarības karš|karā pret Izraēlu]].
1958. gadā Sīrija apvienojās ar Ēģipti, izveidojot [[Apvienotā Arābu Republika|Apvienoto Arābu Republiku]], kas beidza pastāvēt 1961. gadā pēc militāra apvērsuma Sīrijā.

Pēc [[Valsts apvērsums Sīrijā (1963)|militārā apvērsuma]] 1963. gada martā pie varas nāca [[Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija]] (''Baath''). Tika uzsāktas sarunas par [[Ēģipte]]s, Sīrijas un [[Irāka]]s [[federācija (valsts)|federācija]]s izveidošanu. 1963. gada 17. aprīlī Kairā tika parakstīta vienošanās par federācijas referenduma rīkošanu 1963. gada septembrī, taču jau drīz vien starp valstīm radās nesaskaņas un plāns izgāzās.
Pēc tam Sīrijas un Irākas valdība, kurās abās dominēja Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija, sāka sarunas par abu valstu apvienošanos. Sarunas pārtrūka 1963. gada novembrī, kad Arābu sociālistiskās atdzimšanas partijas valdība Irākā tika gāzta.

1964. gada maijā prezidents Amīns Hāfizs apstiprināja pagaidu konstitūciju, ar kuru tika izveidota Nacionālā Revolūcijas padome, iecelts parlaments, ko veidotu masu organizāciju pārstāvji, Prezidenta padome un Ministru kabinets.

1966. gada 23. februārī armijas virsnieki īstenoja [[Valsts apvērsums Sīrijā (1966)|valsts apvērsumu]], ieslodzīja prezidentu Hāfizu, pārtrauca pagaidu konstitūcijas darbību un izveidoja civilo ''Baath'' valdību. Šo apvērsumu tā rīkotāji raksturoja kā Arābu sociālistiskās atdzimšanas partijas principu apstiprināšanu. Šo režīmu vājināja arābu valstu militārā sakāve [[Sešu dienu karš|sešu dienu karā]], kad [[Izraēla]] iekaroja Golānas augstienes. Sāka parādīties nesaskaņas starp Arābu sociālistiskās atdzimšanas partijas mērenāko militāro daļu un radikālāko civilo politiķu daļu.

1970. gada 13. novembrī aizsardzības ministrs [[Hāfizs al Asads|Hāfizs Asads]] īstenoja valsts apvērsumu, atstūma no varas civilo ''Baath'' valdības un partijas vadību un kļuva par Sīrijas premjerministru.
2000. gadā pēc Hāfiza Asada nāves par prezidentu kļuva viņa dēls [[Bašārs al Asads|Bašārs Asads]].

=== Sīrijas pilsoņu karš ===

{{Pamatraksts|Sīrijas pilsoņu karš}}
2011. gada 15. martā [[Arābu pavasaris|Arābu pavasara]] iespaidā Sīrijā sākās protesti pret prezidenta Bašāra Asada valdību, un tie pārvērtās [[Sīrijas pilsoņu karš|pilsoņu karā]].

2014. gada jūnijā lielu daļu Sīrijas iekaroja t.s. [[Islāma valsts]] kaujinieki ([[džihādisti]]), ko vairāku militāro ofensīvu rezultātā līdz 2019. gada februārim padzina.

Lai gan 2023. gadā Asada valdība joprojām kontrolē tikai daļu Sīrijas teritorijas, tā sekmīgi noturējusies un pamazām atgūst starptautisko atzīšanu. 2023. gada maijā pēc 12 gadu pārtraukuma [[Arābu valstu līga]] atjaunoja Sīrijas dalību tajā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/features-65559652|title=Сирию вернули в арабский мир после 12 лет изоляции. Почему союзник России и Ирана Башар Асад снова стал рукопожатным|work=BBC News Русская служба|access-date=2023-05-21|language=ru}}</ref>
== Iedzīvotāji ==
Vairāk nekā puse Sīrijas iedzīvotāju ir [[arābi]] [[sunnītu islāms|sunnīti]] (ap 60%), lielākās minoritātes ir arābi [[šiītu islāms|šiīti]] — alavīti, ismailīti un t.s. "divpadsmitnieki" (13%), [[kristieši]] — [[Pareizticība|pareizticīgie]], grieķu katoļi, asīrieši, armēņi, protestanti (10%), [[kurdi]] (9%), [[turkmēņi]] (3%) un [[druzi]] (3%).

== Administratīvais iedalījums ==

{{Image label begin|image=Syria-blank-governorates.png|width=400|float=right}}
{{Image label|x=0.1325|y=0.6525|scale=400|text=[[Image:Capital city marker.svg|13px]] '''[[Damaska]]'''}}
{{Image label|x=0.2375|y=0.7125|scale=400|text=[[Damaskas muhāfaza|Damaska]]}}
{{Image label|x=0.0175|y=0.7225|scale=400|text=[[Kuneitras muhāfaza|Kuneitra]]}}
{{Image label|x=0.07|y=0.7825|scale=400|text=[[Daras muhāfaza|Dara]]}}
{{Image label|x=0.1775|y=0.7975|scale=400|text=[[Suveidas muhāfaza|Suveida]]}}
{{Image label|x=0.305|y=0.5075|scale=400|text=[[Himsas muhāfaza|Himsa]]}}
{{Image label|x=0.0725|y=0.4225|scale=400|text=[[Tartosas muhāfaza|Tartosa]]}}
{{Image label|x=0.06|y=0.3025|scale=400|text=[[Latakijos muhāfaza|Latakija]]}}
{{Image label|x=0.245|y=0.3725|scale=400|text=[[Hamas muhāfaza|Hama]]}}
{{Image label|x=0.1675|y=0.2525|scale=400|text=[[Idliba muhāfaza|Idliba]]}}
{{Image label|x=0.28|y=0.19|scale=400|text=[[Halebas muhāfaza|Haleba]]}}
{{Image label|x=0.4475|y=0.24|scale=400|text=[[Rakas muhāfaza|Raka]]}}
{{Image label|x=0.6525|y=0.39|scale=400|text=[[Deir ez Zoras muhāfaza|Deir ez Zora]]}}
{{Image label|x=0.6625|y=0.15|scale=400|text=[[Hasekas muhāfaza|Haseka]]}}
{{Image label end}}

Sīrija ir sadalīta 14 provincēs jeb ''muhāfazās'', kam ir šādi administratīvie centri:
* [[Haleba]]
* [[Haseka]]
* [[Damaska]]
* [[Dara]]
* [[Deir ez Zora]]
* [[Kuneitra]]
* [[Suveida]]
* [[Hama]]
* [[Himsa]]
* [[Idliba]]
* [[Latakija]]
* [[Raka]]
* [[Tartosa]]

== Daba ==
[[Vidusjūra]]s krasts pārsvarā augsts, klinšains, gar piekrasti stiepjas šaura (20—30 km) piejūras zemiene. Sīrijas lielāko daļu aizņem tukšnešaina [[plakankalne]] (200—1000 m virs jūras līmeņa), virs kura paceļas zemas kalnu grēdas. Ziemeļaustrumu daļā atrodas [[Džezīras tuksnesis]], bet dienvidaustrumos [[Sīrijas tuksnesis]]. Rietumu daļā Gābas tektoniskā ieplaka šķir Ansārijas grēdu no Akrāda, Semāna un Zāvijas kalniem. Dienvidrietumos iestiepjas [[Antilibāns]] ar Šeiha kalnu kā augstāko virsotni (2814 m) un Drūzu vulkāniskais masīvs.

Vasarā no Arābijas pussalas pūš sauss, karsts vējš. Sīrijas lielākā daļa ir beznoteces apgabals, sastopami [[vādī]]. Lielākā upe ir [[Eifrata]] ar kreisā krasta pietekām Hābūru un Belīhu, rietumu daļā uz Vidusjūru plūst [[Āsī]] upe.
Piejūras zemienē un kalnu nogāzēs aug ozolu, priežu, ciprešu, vīģeskoku un lauru koku meži un krūmāji. Savvaļas dzīvnieki ir [[Svītrainā hiēna|svītrainās hiēnas]], [[vilks|vilki]], [[šakāļi]], [[antilopes]], [[grauzēji]] un [[rāpuļi]].<ref>{{LPE|9|19.—20}}</ref>

== Ekonomika ==
2024. gadā Sīrija ieņēma otro vietu pasaulē pēc korupcijas līmeņa. Uzskata, ka valsts ekonomiku kontrolē trīs cilvēki - prezidents Bašārs Asads, viņa jaunākais brālis Mahers un sieva Asma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/articles/c4nn3lzg7xwo|title=Железная леди Сирии Асма Асад. Кто она, влиятельная жена сирийского президента?|website=BBC News Русская служба|access-date=2024-06-19|date=2024-06-15|language=ru}}</ref>

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Āzija-aizmetnis}}

{{Āzija}}
{{Padomju impērijas valstis}}
{{Arābu līga}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Āzijas valstis]]
[[Kategorija:Sīrija| ]]