Apskatīt Slovēņu valoda izejas kodu

{{Valodas infokaste
|name=Slovēņu valoda
|nativename=''slovenski jezik''
|states=[[Slovēnija]], [[Itālija]], [[Austrija]], [[Ungārija]], [[Horvātija]]
|speakers=2,2 milj.
|familycolor=Indoeiropiešu
|fam2=[[Slāvu valodas|Slāvu]]
|fam3=[[Dienvidslāvu valodas|Dienvidslāvu]]
|fam4=[[Rietumu dienvidslāvu valodas|Rietumu dienvidslāvu]]
|script=[[Latīņu alfabēts]] (slovēņu ortogrāfija)
|nation={{SVN}}<br />{{EU}}<br /> 
----
Reģionāla valoda:<br />{{AUT}}<br />{{HUN}}<br />{{ITA}}
|agency=Slovēnijas Zinātņu un Mākslas akadēmija
|iso1=sl|iso2=slv|iso3=slv
|map=[[Attēls:Idioma esloveno.png|center|280px]]<div style="text-align: center;"><small>Slovēņu valodas areāls</small></div>
}}

'''Slovēņu valoda''' (''slovenski jezik'' vai ''slovenščina'') ir [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu]] saimes [[slāvu valodas|slāvu]] atzara valoda, kurā runā vairāk kā 2 miljoni cilvēku, lielākoties [[slovēņi]], [[Slovēnija|Slovēnijā]] un tās pierobežā kaimiņvalstīs. Slovēņu valoda ir viena no divām mūsdienu valodām (otra ir [[slovāku valoda]]), kuras pašnosaukums tulkojumā nozīmē "slāvu valoda".

Slovēņu valoda, līdzīgi citām slāvu valodām, ir bagāta ar lietvārdu locījumu formām un ir ar brīvu vārdu kārtību (lai gan parastā kārtība ir [[teikuma priekšmets]] — [[izteicējs]] — objekts). Īpaša iezīme ir tajā saglabājies [[divskaitlis]]. No citām dienvidu slāvu valodām tā ir tuvāka [[horvātu valoda]]s čakaviešu un kaikaviešu dialektiem, taču ir ievērojamas saprašanās grūtības ar literārās horvātu un citu dienvidu slāvu valodas runātājiem leksikas, gramatikas un [[izruna]]s dēļ. Dažas kopīgas iezīmes slovēņu valodai ir nevis ar dienvidu, bet rietumu slāvu valodām.<ref>Dular, Janez (2001). "''Jezikovni položaj''". Government of the Republic of Slovenia.</ref>

== Vēsture ==
[[Attēls:Brižinski spomeniki 3.png|thumb|Lappuse no pirmā zināmā teksta slovēņu dialektā — "Freizingas manuskriptiem", kas uzrakstīts ap 10. gadsimtu]]
[[Attēls:Bista Primoža Trubara u Lendavi.jpg|thumb|Primoža Trubara piemineklis Lendavā]]
Lai gan [[senslāvu valoda]]s slovēņu dialekti zināmi kopš 10. gadsimta un bijuši izplatīti visai plašā toreiz slāvu apdzīvotā areālā tagadējā [[Austrija|Austrijā]], vēsturiski slovēņu valoda noformējās 18. un 19. gadsimtā, kad [[Ļubļana]]s apkaimes (Goreņjes un Doleņjes) dienvidu slāvu dialekti kļuva par vadošajiem visā teritorijā. Šo dialektu attīstību par valodu saista ar sākotnēji [[katolicisms|katoļu]], vēlāk [[protestantisms|protestantu]] mācītāju Primožu Trubaru, kurš 16. gadsimtā uzrakstīja pirmās grāmatas — [[katķisms|katķismu]] un [[ābece|ābeci]] — slovēniski. Pavisam viņš slovēniski uzrakstīja vai pārtulkoja 22 grāmatas. Tajās viņš pamatā vadījās no Ļubļanas izloksnes, kuru atzina par labskanīgāku nekā viņa dzimtā Doleņjes dialekta Rašicas izloksni, tomēr pievienoja tai arī dažas viņa dzimtās izloksnes īpatnības. Viņa veikumam sekoja arī citi protestantu mācītāji, pieņemot Trubara ieteikto valodas versiju. Pats Trubars savu grāmatu uzrakstīšanas laikā jau bija par protestantisma propagandu izsūtīts no katoliskās Austrijas kontrolētās Slovēnijas un atradis sev mītni [[Vācija|Vācijā]]. No citiem tālaika autoriem ievērojamu darbu veica Adams Bohoričs, kurš sastādīja pirmo slovēņu gramatiku, un Jurijs Dalmatinskis, kurš pārtulkoja visu [[Bībele|Bībeli]].

18. gadsimta beigas un [[Napoleona kari]] deva grūdienu nacionālajām kustībām [[Balkānu pussala|Balkānos]], un slovēņi sāka apjaust sevi kā atsevišķu nāciju. Nācijai bija vajadzīga vienota valoda, un dabiskā ceļā par to kļuva literāri visattīstītākais Ļubļanas dialekts. Šajā laikā reģionālās elites valoda tradicionāli bija vācu, un tā bija atstājusi lielu iespaidu arī uz slovēņu valodu, kura līdz pat 1918. gadam palika tikai vienkāršās tautas valodas statusā. 19. gadsimta atmodas laikā liela daļa ieplūdušo vācu vārdu tika aizstāta ar to horvātu un [[čehu valoda|čehu]] analogiem.

1920. un 1930. gados pirmās [[Dienvidslāvija]]s laikā valoda tika stipri [[serbhorvātu valoda|serbhorvatizēta]]; tas izsauca nepatiku slovēņu intelektuāļos, un līdz ar [[Tito]] režīma nodibināšanos šī prakse tika atmesta, ļaujot slovēņu valodai iet savu ceļu. Fašistiskajā [[Itālija|Itālijā]] šai pašā laikā slovēņu valoda tika stingri apspiesta, pēc 1938. gada [[anšluss|anšlusa]] analoģisks stāvoklis radās Austrijā. Pēc Otrā pasaules kara asimilācijas politika šajās valstīs tika mīkstināta.

== Valodas formas ==

Mūsdienu slovēņu valoda tiek iedalīta trīs pamatformās:

* kopējā valoda (''zborni jezik''): skolas, teātra utt. literārā valoda;
* parastā vai grāmatu tautas valoda (''splošno ali knjižnopogovorni jezik''): sarunvalodas literārais variants, ko galvenokārt izmanto Slovēnijas centrālajā daļā un pilsētās;
* reģionāli runātās valodas formas, kuras sīkāk iedalās dialektos un izloksnēs.

=== Dialekti un izloksnes ===
[[Attēls:Map of Slovenian dialects.svg|thumb|left|150px|Slovēņu valodas dialektu reģionālās grupas
{{legend|#00aa00|Goreņjes}}
{{legend|#33ff33|Doleņjes}}
{{legend|#ff8800|Štīrijas}}
{{legend|#ffff00|Pannonijas}}
{{legend|#aa0000|Karintijas}}
{{legend|#44aaff|Piejūras}}
{{legend|#aa00ff|Rovtaras}}]]
Neraugoties uz savu nelielo izplatības teritoriju, slovēņu valoda ir viena no dialektiem bagātākajām slāvu valodām.<ref name="Plotnikova">''Словенский язык''; Плотникова, О.С.; Изд-во: М.: Московский Университет, 1990 г.; ISBN 5-211-01793-5.</ref> Dažādi avoti nodala no 30 līdz 50 izloksnēm, kuras iedala 7 dialektu grupās. Tās ir Goreņjes, kas ietver sevī [[Ļubļana]]s, [[Kraņa]]s un [[Bleda]]s lauku apkaimi, Štīrijas (iekļauj [[Maribora]]s un [[Ceļe]]s apkaimi), Piejūras (piekraste ar [[Kopera|Koperu]] un Itālijas pierobežas daļu), Doleņjes ar [[Novo Mesto]], Pannonijas ar [[Ptuja|Ptuju]] un [[Murska Sobota|Mursku Sobotu]], Karintijas dialektu grupa Austrijas un Slovēnijas Karintijā un Rovtaras starp Ļubļanu un Piejūru. Reizēm kā īpašs astotais dialekts tiek izdalīts Kočevjes izlokšņu kopums Doleņjes dienvidos pie Horvātijas robežas. Slovēnijas galējos austrumos (Prekmurjē un Prlekijā) izplatītās izloksnes ir tuvu radnieciskas Vidushorvātijas [[horvātu valoda]]s kaikavu dialektam.<ref>Browne W. ''Serbo-Croat // The Slavonic Languages'' / Comrie B., Corbett G.. — London, New York: Routledge, 1993. — P. 306—387.</ref>

Slovēņu valodas iedalījums izloksnēs balstās uz dažādiem nelingvistiskiem un lingvistiskiem faktoriem. Ar valodu tieši nesaistīti faktori ir apdzīvoto vietu izvietojums un ģeogrāfiskās iezīmes (upes, kalni). Lingvistiskie faktori ietver arī valodas saskarsmi ar neslāvu valodām. Parasti galvenās atšķirīgās lingvistiskās pazīmes ir 1) toņa akcenta saglabāšana vai zaudēšana, 2) saglabājušies nazālie '''*ę''' un '''*ǫ''', vēsturiskie slāvu '''ě''' un jeri ([[kirilica]]s '''ѣ, ъ, ь''') un 3) (mazākā mērā) patskaņu faktiskais skaits, divskaņošanās (diftongizācija) un patskaņu reducēšanās pakāpe un veids.

Dažas no dialektu atšķirībām ir:
* neuzsvērtā vai jebkura '''o''' pāriešana skaņā '''a''' un '''g''' — '''ɣ''' skaņā (analoģiski parastajam [[baltkrievu valoda|baltkrievu]] '''г'''). Šāda tendence ir raksturīga valsts centram Goreņjē un Rovtarā;
* uzsvērtās zilbes patskaņu pagarināšanās raksturīga Štīrijas dialektiem;
* patskaņu pārvēršanās divskaņos, kas biežāka Doleņjē un Piejūrā.

== Slovēņu alfabēts ==
Slovēņu valoda lieto [[latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]] ("gajevicas" variantu). Alfabētā ir 25 burti, lai gan daži no tiem var apzīmēt vairākas skaņas. 22 no tiem ir standarta latīņu burti (bez Q, X, Y, W), kam pievienoti trīs burti ar "jumtiņiem" — Č, Š un Ž.

{| class="wikitable" style="text-align:center; table-layout:fixed"
|+ Slovēņu alfabēts
! Kārtas skaitlis ||1||2||3||4||5||6||7||8||9||10||11||12||13||14||15||16||17||18||19||20||21||22||23||24||25
|-
| Lielais burts
|[[A]]||[[B]]||[[C]]||[[Č]]||[[D]]||[[E]]||[[F]]||[[G]]||[[H]]||[[I]]||[[J]]||[[K]]||[[L]]||[[M]]||[[N]]||[[O]]||[[P]]||[[R]]||[[S]]||[[Š]]||[[T]]||[[U]]||[[V]]||[[Z]]||[[Ž]]
|-
| Mazais burts
|a||b||c||č||d||e||f||g||h||i||j||k||l||m||n||o||p||r||s||š||t||u||v||z||ž
|}

Reizēm tekstos tiek lietotas īpašas diakritiskās zīmes akcenta, patskaņu garuma un [[zilbes intonācija]]s apzīmēšanai, lai atšķirtu vienādi rakstāmus vārdus, taču tas tiek darīts reti un pastāv divas savstarpēji pretrunīgas apzīmējumu sistēmas.

== Slovēņu izruna ==

Slovēņu valodas izruna parasti ir bāzēta uz fonētisku atveidi, tomēr šis princips netiek konsekventi ievērots.

Latviešu valodas atveides noteikumi no slovēņu valodas nav definēti, taču parasti tiek atveidots analoģiski rakstībai, neievērojot patskaņu garumu izrunā un ''lj'', ''nj'' vienmēr atveidojot kā '''ļ''' un '''ņ''' (kas ne visos gadījumos atbilst izrunai).<ref name="LPA">“Lielais pasaules atlants”. Rīga: Karšu izdevniecība Jāņa sēta, 2008, ISBN 978-9984-07-532-7</ref>

{| class="wikitable"
|-
! Burts !! Fonēma<br /> ([[IPA]]) !! Piemērs !! Izruna !! Latviešu<br />atveide<br />īpašvārdos
|-
| '''A a''' || /aː/<br />/a/ || ''dan'' "diena"<br />''abeceda'' "alfabēts" || /ˈdáːn/, dȃn<br />/abɛˈtséːda/, abecẹ̑da || '''a'''
|-
| '''B b''' || /b/ || ''beseda'' "vārds" || /bɛˈséːda/, besẹ̑da || '''b'''
|-
| '''C c''' || /t͡s/ || ''cvet'' "zieds" || /ˈtsʋéːt/, cvẹ̑t || '''c'''
|-
| '''Č č''' || /t͡ʃ/|| ''časopis'' "laikraksts" || /tʃasɔˈpíːs/, časopı̑s || '''č'''
|-
| '''D d''' || /d/ || ''danes'' "šodien" || /ˈdàːnəs/, dánəs || '''d'''
|-
| '''E e''' || /eː/<br />/ɛː/<br />/ɛ/<br />/ə/ || ''sedem'' "septiņi"<br />''reči'' "sacīt"<br />''medved'' "lācis"<br />''sem'' "esmu" || /ˈsèːdəm/, sẹ́də́m<br />/ˈrɛ̀ːtʃi/, réči<br />/ˈmɛ̀ːdʋɛt/, médved<br />/ˈsə́m/, sə̏m || '''e'''
|-
| '''F f''' || /f/ || ''fant'' "puika" || /ˈfánt/, fȁnt || '''f'''
|-
| '''G g''' || /ɡ/ || ''grad'' "pils" || /ˈɡráːt/, grȃd || '''g'''
|-
| '''H h''' || /x/ || ''hiša'' "māja" || /ˈxìːʃa/, híša || '''h'''
|-
| '''I i''' || /iː/<br />/i/ || ''biti'' "būt"<br />''imeti'' "piederēt" || /ˈbìːti/, bíti<br />/iˈmèːti/, imẹ́ti || '''i'''
|-
| '''J j''' || /j/ || ''jabolko'' "ābols" || /ˈjàːbɔwkɔ/, jábołko || '''j'''
|-
| '''K k''' || /k/ || ''kmèt'' "zemnieks" || /ˈkmɛ́t/, kmȅt || '''k'''
|-
| '''L l''' || /l/<br />/w/ || ''letalo'' "lidmašīna"<br />''zrel'' "nobriedis" || /lɛˈtàːlɔ/, letálo<br />/ˈzrɛ́w/, zrȅł || '''l'''
|-
| '''M m''' || /m/ || ''misliti'' "domāt" || /ˈmìːsliti/, mísliti || '''m'''
|-
| '''N n''' || /n/ || ''novice'' "jaunums" || /nɔˈʋìːtsɛ/, novíce || '''n'''
|-
| '''O o''' || /oː/<br />/ɔː/<br />/ɔ/ || ''opica'' "mērksķis"<br />''okno'' "logs"<br />''gospa'' "kundze" || /ˈóːpitsa/, ọ̑pica<br />/ˈɔ̀ːknɔ/, ókno<br />/ɡɔˈspàː/, gospá || '''o'''
|-
| '''P p''' || /p/ || ''pomoč'' "palīdzība" || /pɔˈmóːtʃ/, pomọ̑č || '''p'''
|-
| '''R r''' || /r/<br />/ər/ || ''riž'' "rīss"<br />''trg'' "laukums" || /ˈríːʃ/, rȋž<br />/ˈtə́rk/, tȓg || '''r'''
|-
| '''S s''' || /s/ || ''svet'' "pasaule" || /ˈsʋéːt/, svẹ̑t || '''s'''
|-
| '''Š š''' || /ʃ/ || ''šola'' "skola" || /ˈʃóːla/, šọ̑la || '''š'''
|-
| '''T t''' || /t/ || ''tip'' "tips" || /ˈtíːp/, tȋp || '''t'''
|-
| '''U u''' || /uː/<br />/u/ || ''ulica'' "iela"<br />''mamut'' "mamuts" || /ˈùːlitsa/, úlica<br />/ˈmáːmut/, mȃmut || '''u'''
|-
| '''V v''' || /ʋ/<br />/w/ || ''voda'' "ūdens"<br />''lev'' "lauva" || /ˈʋɔ̀ːda/, vóda<br />/ˈlɛ́w/, lȅv || '''v'''
|-
| '''Z z''' || /z/ || ''zima'' "ziema" || /ˈzìːma/, zíma || '''z'''
|-
| '''Ž ž''' || /ʒ/ || ''življenje'' "dzīve" || /ʒiwˈljɛ̀ːnjɛ/, življénje || '''ž'''
|}

=== Īpaši gadījumi ===

* Slovēņu valodas burtu savienojumi ''lj'' un ''nj'' tiek izrunāti kā ''ļ'' un ''ņ'' (vai ''l'' un ''n'') vārdu beigās, bet kā ''lj'' un ''nj'' patskaņu priekšā. Latviski tos abos gadījumos atveido kā '''ļ''' un '''ņ'''.<ref name="LPA" />
* Pirms burta ''r'', kad tas ir starp līdzskaņiem vai vārda sākumā, slovēniski izskan neskaidrs patskanis ''ə'', kurš latviešu atveidē tiek ignorēts.<ref name="LPA" />
* Vairums līdzskaņu vārda beigās un/vai pirms cita līdzskaņa maina skanējumu — ''b''->''p'', ''c''->''dz'', ''č''->''dž'', ''d''->''t'', ''f''->''v'', ''g''->''k'', ''k''->''g'', ''l''->''w'', ''p''->''b'', ''s''->''z'', ''š''->''ž'', ''t''->''d'', ''v''->''w'', ''z''->''s'', ''ž''->''š''. Rakstos tas netiek attēlots.
* Savienojumos ''nk'', ''ng'' burts ''n'' izskan kā /''ŋ''/.<ref>Pretnar, Tone; Tokarz, Emil (1980), ''Slovenščina za Poljake: Kurs podstawowy języka słoweńskiego'', Katowice: Uniwersytet Śląski</ref>

=== Uzsvars ===
Uzsvars slovēņu valodā var būt uz jebkuras zilbes un atšķirīgs vienam vārdam dažādos dialektos. Atšķirībā no latviešu valodas, mūsdienu slovēņu valodā uzsvars un patskaņu garums ir cieši saistīti.
* ja patskanis ne pēdējā zilbē ir garš, tad šī zilbe ir uzsvērta;
* ja vārdā nav garo patskaņu, tad uzsvars parasti (bet ne vienmēr) ir uz pēdējās zilbes;
* tekstā neatzīmējamais patskanis ''ə'' pirms ''r'' paliek īss, arī uzņemoties uzsvaru.

== Gramatika ==

Kopējie gramatikas principi maz atšķiras no citām slāvu un arī baltu valodām.

=== Lietvārds ===

Slovēņu [[lietvārds|lietvārdi]] saglabājuši sešus no septiņiem parastajiem slāvu lietvārdu [[locījums|locījumiem]]: [[nominatīvs]], [[ģenitīvs]], [[datīvs]], [[akuzatīvs]], [[lokatīvs]] un [[instrumentālis]]. Nav izteikta [[vokatīvs|vokatīva]]; šajā lomā tiek lietots nominatīvs. Lietvārdiem, [[īpašības vārds|īpašības vārdiem]] un [[vietniekvārds|vietniekvārdiem]] ir trīs skaitļi: [[vienskaitlis]], [[divskaitlis]] un [[daudzskaitlis]].

Lietvārdi slovēņu valodā var būt vīriešu, sieviešu vai neitrālā [[dzimte (gramatika)|dzimtē]], turklāt pastāv atšķirība starp dzīvajiem un nedzīvajiem lietvārdiem. Tas attiecas tikai uz vīriešu dzimtes lietvārdiem un tikai vienskaitlī, atšķirībā no dažām citām slāvu valodām, piemēram, [[krievu valoda]]s, kurai šī atšķirība attiecas arī daudzskaitlī uz visiem dzimumiem. Dzīvajiem lietvārdiem ir akuzatīvā vienskaitļa forma, kas ir identiska ģenitīvam, savukārt nedzīvajiem lietvārdiem vienskaitļa akuzatīvs ir tāds pats kā nominatīvs. Vispārīgi runājot, lietvārds ir dzīvs, ja tas attiecas uz kaut ko tādu, kam parasti ir brīva griba vai spēja pārvietoties pēc paša vēlēšanās. Tas ietver visus cilvēku un dzīvnieku lietvārdus. Pārējie lietvārdi ir nedzīvi, tostarp augi un citas nekustīgas dzīvības formas, kā arī cilvēku vai dzīvnieku grupas. Tomēr pastāv arī izņēmumi.

=== Artikuls ===

Slovēņu valodā [[artikuls|artikulu]] nelieto, pie vajadzības norādīt uz konkrētu priekšmetu analoģiski latviešu valodai lieto norādāmo vietniekvārdu vai precizējošu īpašības vārdu. Dažos vīriešu dzimtes locījumos priekšmeta noteiktību var atšķirt arī no pavadošā īpašības vārda galotnes.

=== Skaitļa vārds ===

Skaitļa vārdi līdz 10 ir ''èn, dvá, tríje, štírje, pét, šést, sédem, ósem, devét, desét''. Pirmie četri mainās dzimtēs, citi ne. Uzskaitot parasti tiek lietota sieviešu dzimtes forma. Skaitļus no 11 līdz 19 veido ar galotni -''najst'' (''enajst, dvanajst''), 20 ir ''dvajset'', tālākos desmitus veido ar -''deset'' (''trideset''). Analoģiski [[vācu valoda]]i, skaitļus no 21 līdz 99 veido, lietojot desmitus beigās: 21 — ''enaindvajset'', 31 — ''enaintrideset''. No 100 (''sto'') lielākie cipari lieto parasto kārtību: 110 — ''sto deset'', 199 — ''sto devetindevetdeset'', 999 — ''devetsto devetindevetdeset''. Lielāki nodalījumi saglabā šo kārtību, bet tiek rakstīti dalīti: 5555 — ''pet tisoč petsto petinpetdeset''.

Lieliem skaitļiem tiek lietota t.s. garā skala: miljons — ''milijón'' (1 000 000), miljards — ''milijárda'' (1 000 000 000), triljons — ''bilijón'' (1 000 000 000 000), kvadriljons — ''bilijárda'' (1 000 000 000 000 000) utt.

Kārtas skaitļi (pirmais, otrais utt.) ir ''prvi, drugi, tretji, četrti, peti'' utt. Sākot no 5., visas formas tiek veidotas regulāri no parastajiem skaitļa vārdiem ar galotni ''-i''. Locījumos un dzimtēs kārtas skaitļi no 5 līdz 99 mainās kā īpašības vārdi: ''pêti/pêta/pêto''. Kārtas skaitļos no 100 galotni maina tikai pēdējais skaitļa vārds.

Vairākkārtīgi skaitļa vārdi (vienreiz, divreiz...) veidojas ar ar galotni -krat: ''ênkrat, dvakrat''.

Uzskaitot kādu daudzumu, tiek lietoti vārdi ''dvoje, troje, četvero, petero: dvoje oči, troje ljudi''.

=== Svešvārdi ===
Svešvārdi tiek iedalīti pēc to asimilācijas pakāpes. Tie var būt pilnībā asimilēti valodā ({{val|it|pizza}} — {{val|sl|pica}}), daļēji asimilēti, kā ''jazz'', ''wiki'' vai ''Shakespeare'' — slovēņu ģenitīvā ''Shakespearja'', vai tieši citēti rakstībā, kā ''first lady'' visos locījumos, lai gan faktiskā izruna var pielāgoties slovēņu valodai. Pilnībā asimilētie vārdi parasti ir senāk aizgūti no itāļu un vācu valodām, kamēr citi ir jaunāki un nāk galvenokārt no angļu valodas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{InterWiki|code=sl}}
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Slāvu valodas}}
{{ES oficiālās valodas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Slovēņu valoda]]