Sociālais tīkls

Šis raksts ir par sociālu struktūru. Par filmu skatīt rakstu Sociālais tīkls (filma).

Sociālais tīkls ir sociāla struktūra, kas sastāv no sociālajiem dalībniekiem (piemēram, privātpersonām vai organizācijām). Šo struktūru analizēšanai izmanto sociālo tīklu analīzi, lai noteiktu lokālos un globālos modeļus un pārbaudītu tīkla dinamiku.

Sociālie tīkli nav sinonīms sociālajiem medijiem vai sociālo tīklu portāliem. Šāda veida vietnes ir tikai vieni no piemēriem, kuros cilvēku sociālā tīklošanās izpaužas.

Vēsture

19. gadsimta deviņdesmito gadu beigās Emīls Dirkems un Ferdinands Tennīss savās teorijās un sociālo grupu izpētē aizsāka ideju par sociālajiem tīkliem. Tennīss apgalvoja, ka sociālās grupas var pastāvēt kā personiskas un tiešas sociālās saiknes, kas vai nu savieno indivīdus, kuriem ir kopīgas vērtības un ticība (vācu val. "Gemeinschaft”, parasti tulko kā "kopiena") vai bezpersoniskas, formālas un instrumentālas sociālās saiknes (vispārpieņemtais vācu valodā "Gesellschaft" kā "sabiedrība"). Dirkems sniedza nestandantistisku sociālo faktu izskaidrojumu, apgalvojot, ka sociālās parādības rodas, saskaroties ar indivīdiem, un to vairs nevar uzskatīt par atsevišķu dalībnieku īpašībām. Georgs Zimmels divdesmitā gadsimta mijā norādīja uz tīklu būtību, lieluma ietekmi uz mijiedarbību un sāka pētīt mijiedarbības varbūtību tīklos, nevis grupās. 1930. gadā lielas izmaiņas šajā jomā varēja redzēt vairākās grupās psiholoģijā, antropoloģijā un arī matemātikā.

Psiholoģijā 1930. gados Jakobs L. Moreno sāka sistemātiski reģistrēt un analizēt sociālo mijiedarbību mazās grupās, īpaši klasēs un darba grupās. Pētījumi sociālo tīklu kontekstā tika veikti arī tādās nozarēs kā antropoloģija un socioloģija.

Analīzes līmeņi

Mikro līmenis — molekulārā līmenī sociālā tīkla izpēte parasti sākas ar indivīdu, jo sociālas attiecības var rasties nelielā indivīdu grupā kādā konkrētā sociālajā kontekstā. Mikro līmeņa apakšlīmeņi ir diādes līmenis, triādes līmenis, aktiera līmenis un apakškopas līmenis.

Mezo līmenis — kopumā mezo līmeņa teorijas sākas ar populācijas lielumu, kas ir starp mikro un makro līmeni. Tomēr mezo līmenis var attiekties arī uz analīzi, kas ir īpaši izstrādāta, lai atklātu saikni starp mikro un makro līmeni. Mezo līmeņa tīkliem ir mazs blīvums, un tiem var būt cēloniski procesi, kas atšķiras no starppersonu mikro līmeņa tīkliem. Mezo līmenī ietilpst organizāciju tīkli, nejauši sadalīti tīkli un bezmēroga tīkli.

Makro līmenis — tā vietā, lai izsekotu starppersonu mijiedarbībai, makro līmeņa analīzes parasti izseko mijiedarbības rezultātus, piemēram, ekonomisko vai citu resursu pārsūtīšanas mijiedarbību lielā iedzīvotāju populācijā. Makro līmenī ietilpst plaša mēroga tīkli un kompleksie tīkli.

Teorētiskās saites

Importētās teorijas — sociālo tīklu analīzes vajadzībām tika importētas dažādas teorētiskās pamatnorādes. Visredzamākās no tām ir grafu teorija, bilances teorija, sociālās salīdzināšanas teorija un sociālās identitātes pieeja.

Vietējas teorijas — no sociālo tīklu analīzes viedokļa ir izveidotas divas teorijas (strukturālā lomu teorija un heterofīlijas teorija). Heterofīlijas teorijas pamatā ir viena pētījuma atklājums, ka vājās saites var būt svarīgas, meklējot informāciju un jauninājumus, jo pastāv tendence vairāk homogenizēt viedokļus, kā arī dalīties ar daudzām kopīgām iezīmēm.