Pāriet uz saturu

Soda kartīte

Vikipēdijas lapa
Brīdinājums
Noraidījums
Divas futbola tiesnešu izmantotās kartītes

Soda kartīte ir futbolā izgudrots un dažādos sporta veidos lietojams tiesneša signāls spēlētājam un apkārtējiem, ka spēlētājs (retāk — komanda, treneris vai cits komandas pārstāvis) par kaut ko tiek sodīts. Apliecinot sodu, tiesnesis kartīti izvelk no kabatas un demonstratīvi parāda spēlētājam, paceļot to virs galvas. Visbiežāk tiek lietotas dzeltenas krāsa kartīte kā brīdinājums un sarkanas krāsas kā noraidījums. Retos gadījumos kartītes var tikt izmantotas nevis kā soda, bet kā citas informācijas signāls.

Krāsu kartītes izgudroja britu tiesnesis Kens Estons (Ken Aston) pēc tam, kad 1966. gada pasaules čempionātā vairāki spēlētāji un treneris nebija sapratuši tiesneša izteiktu noraidījumu vienam no spēlētājiem. Lai atvieglotu saprašanos starp dažādu valodu runātājiem, Estons izdomāja visiem redzamu kartīšu sistēmu, abas krāsas ņemot no luksofora signāliem.

Sarkano un dzelteno kartīti ieviesa, sākot ar nākamo — 1970. gada pasaules futbola čempionātu. Pēc tam ideju pārņēma daudzi citi sporta veidi, bieži — pielāgojot kartīšu nozīmi saviem noteikumiem.

Kartīšu lietošana dažādos sporta veidos

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tiesnesis parāda dzelteno kartīti futbolistam Krištianu Ronaldu (sarkanā tērpā).

Dzeltenās un sarkanās kartītes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starp sporta veidiem, kuros noteikumi paredz dzelteno kartīšu lietošanu kā brīdinājumu un sarkano — kā izraidījumu no spēles, ir: bendijs,[1] futbols,[2] rokasbumba,[3] ūdenspolo un vieglatlētika.[4] Divas vienas spēles/sacensības laikā pēc kārtas saņemtas dzeltenās kartītes bieži (piemēram, futbolā) nozīmē automātiski saņemamu sarkano.

Īpaši varianti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Badmintonā sarkanā kartīte arī ir brīdinājums, otra sarkanā noved pie melnās — noraidījuma.[5]
  • Jāšanas sportā dzeltenā kartīte ir noraidījums, kuru jātnieks drīkst ignorēt, bet pēc tam pierādot savu taisnību disciplinārajai komisijai.[6]
  • Kriketā un florbolā lieto tikai sarkano kartīti.[7][8]
  • Lauka hokejā, maglu kalambolā jeb kvidičā, regbijā un kanupolo dzeltenā kartīte dod īslaicīgu noraidījumu, sarkanā — noraidījumu līdz spēles beigām.[9][10][11][12][13]
  • Paukošanā un volejbolā sarkanā kartīte nozīmē papildu punktu pretiniekam.[14]
  • Rokasbumbā īslaicīgos noraidījumus tiesnesis parāda nevis ar kartīti, bet ar žestu.[3]
  • Soļošanā pie diskvalifikācijas noved tikai trīs sarkanās kartītes no dažādiem tiesnešiem vienā gājienā.[15]
  • Vieglatlētikā brīdināšanai un noraidīšanai papildus lieto arī diagonāli dalītas divkrāsu dzeltenmelnas un sarkanmelnas kartītes.

Citas kartīšu krāsas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Retāk izmantotās kartītes
Paukošanas tiesnesis rāda melno kartīti sportistam, izslēdzot to no sacensībām.

Zaļā kartīte var norādīt uz dažādiem notikumiem: kļūdaina brīdinājuma atcelšanu (vieglatlētikā), brīdinājumu par nesportisku uzvedību (kanupolo un dažās mazās futbola līgās),[16] mazo brīdinājumu (trīsstūraina zaļa kartīte lauka hokejā). Ir bijis eksperiments futbolā, kurā zaļā kartīte nozīmēja noraidījumu ar tiesībām aizvietot spēlētāju.[17]

Baltā kartīte bendijā papildus parastajām kartītēm tiek lietota, lai apzīmētu piecu minūšu sodu komandai, bet zilā kartīte — lai apzīmētu desmit minūšu sodu.

Zilā kartīte tiek lietota arī citos sporta veidos: telpu futbolā kā zīme īslaicīgam noraidījumam (Amerikā) vai noraidījumam ar aizstāšanu (Eiropā), maglu kalambolā un pludmales futbolā īslaicīgam noraidījumam, un rokasbumbā kā papildinājums sarkanajai, aicinot disciplināro komisiju pieņemt mērus. Toties Grieķijas futbolā zilā kartīte var tikt parādīta kā pateicība par godīgu spēli.[18]

Melnā kartīte ir diskvalifikācijas signāls paukošanā un badmintonā.

  1. «Bandy – Rules of Play». internationalbandy.com. Skatīts: 2008. gada 10. jūnijs.
  2. «Laws of the Game». fifa.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 1. februārī. Skatīts: 2008. gada 6. jūnijs.
  3. 3,0 3,1 IHF: Rules of the Game
  4. «IAAF Starting Guidelines».
  5. «Laws of badminton». bwfbadminton.org. Badminton World Federation. 10–11. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 20. martā. Skatīts: 2015. gada 1. marts.
  6. «FEI General Regulations». fei.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 4. jūlijs. Skatīts: 2008. gada 17. septembris.
  7. «MCC recommends sendings off be introduced into laws of cricket». The Guardian. 2016. gada 7. decembris. Skatīts: 2016. gada 7. decembris.
  8. «The International Floorball Federation - Rules of the Game». Arhivēts no oriģināla, laiks: 26.01.2020. Skatīts: 01.02.2020.
  9. «Rules of Hockey». FIH. Skatīts: 2016. gada 16. novembris.
  10. «US Quidditch Rulebook». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 24. martā. Skatīts: 2020. gada 1. februārī.
  11. «Law 9 – Foul Play». Laws of the Game: Rugby Union. World Rugby. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 1. februārī. Skatīts: 2018. gada 21. marts.
  12. «Law 9 – Foul Play (Sevens Variation)». Laws of the Game: Rugby Union. World Rugby. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 1. februārī. Skatīts: 2018. gada 21. marts.
  13. «ICF Canoe Polo Rules 2019». canoeicf.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 9. novembrī. Skatīts: 2020. gada 1. februāris.
  14. «FIE Competition Rules». britishfencing.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 16. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 8. septembris.
  15. Mike Rosenbaum. «Olympic Race Walking Basics». About.com Sports. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. decembrī. Skatīts: 2020. gada 1. februārī.
  16. «¿Qué es la tarjeta verde? - Real Federación Española de Fútbol». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 1. februārī. Skatīts: 2020. gada 1. februārī.
  17. Evening standard: What is a green card in football? Will it be used at the World Cup?
  18. В Греции арбитр показал футболисту голубую карточку