Apskatīt Starptautiskais fonētiskais alfabēts izejas kodu

{{Infobox WS
 |nosaukums=Starptautiskais fonētiskais alfabēts
 |tips=[[Alfabēts]]
 |valodas=Rezervēts jebkuras valodas [[Fonētika|fonētiskajai]] un [[Fonēma|fonēmiskajai]] transkripcijai
 |laiks=no [[1888]]. gada
 |fam1=[[Latīniskais alfabēts]]
 |fam2=[[Fonotipiskais alfabēts]]
 |sample=IPA in IPA.svg
 |image_size=200px
 |IPAChartEng=include
 }}
<!-- {{IPAseries}} -->
'''Starptautiskais fonētiskais alfabēts''' ({{val|en|International Phonetic Alphabet}}, '''IPA'''){{efn|Abreviatūra "IPA" angļu valodā attiecināma vispirms uz [[Starptautisko fonētisko asociāciju]] ''International Phonetic Association''. Tomēr vispārīgā prakse ir šo abreviatūru attiecināt (arī latviešu valodā) uz pašu Starptautisko fonētisko alfabētu (no angļu valodas nosaukuma ''International Phonetic Alphabet''). No konteksta parasti ir saprotams, par kuru no abiem tiek runāts.}} ({{IPA2|s̪t̪arp.t̪au͡.t̪is̪.kai͡s̪ fɔ.neː.t̪is̪.kai͡s̪ al.fa.beːts͡}}) ir [[Fonētiskā transkribēšana|fonētiskās transkribēšanas]] sistēma, kas radīta uz [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] pamata un kuru [[Starptautiskā fonētiskā asociācija]] akceptējusi kā runāto valodu skaņu standartizētu attēlojumu. IPA lieto [[Lingvistika|lingvisti]], [[Runas un valodas patoloģija|runas patologi un terapeiti]], [[Svešvaloda|svešvalodu]] pasniedzēji un apguvēji, [[Dziedātājs|dziedātāji]], [[Aktieris|aktieri]], [[Leksikogrāfija|leksikogrāfi]] un [[Tulkošana|tulkotāji]].

IPA ir izstrādāts, lai attēlotu tikai [[Mutvārdu valoda|mutvārdu valodām]] raksturīgo: [[fonēma]]s, [[Intonācija (lingvistika)|intonācijas]], dalījumu [[Vārds|vārdos]] un [[Zilbe|zilbēs]]. Lai attēlotu citas runas iezīmes, kā zobu griešanu, šļupstēšanu, vai skaņas, ko rada ar šķeltu lūpu, lieto speciālu simbolu kopas paplašinājumu — [[Paplašinātais IPA|Paplašināto IPA]].

2007. gadā IPA pamatdaļā bija 107 burti un 56 [[Diakritiskā zīme|diakritiskās]] un suprasegmentālās zīmes. Starptautiskā fonētiskā asociācija organizē šī alfabēta papildināšanu, simbolu modificēšanu vai izslēgšanu.

== Vēsture ==
<!-- {{Pamatraksts|IPA vēsture}} -->
1886. gadā grupa [[Francija|franču]] un [[Apvienotā Karaliste|britu]] valodu pasniedzēju franču lingvista Pola Pasī ({{val-fr|Paul Passy}}) vadībā nodibināja biedrību, kura vēlāk (kopš 1897. gada līdz mūsu dienām) kļuva zināma ar nosaukumu [[Starptautiskā fonētiskā asociācija]] ({{val-fr|Association phonétique internationale}}). Oriģinālajam alfabētam par pamatu tika izmantota [[angļu valoda]]s pareizrakstības reforma, plašāk zināma kā [[latīniskais alfabēts]] (''Romic alphabet''). Lai atvieglotu alfabēta pielietošanu citām valodām, tika pieļauta simbolu vērtību variēšana dažādās valodās. Piemēram, skaņa {{IPA|/ʃ/}} (''š'' vārdā ''šalle'') oriģinālā tika apzīmēta ar burtu ''c'' angļu valodai, bet ar burtu ''x'' [[franču valoda]]i. Tomēr 1888. gadā alfabēts tika reformēts, lai tas būtu universāls visām valodām.

Kopš IPA izveidošanas patskaņu un līdzskaņu organizācija alfabētā ir palikusi pamatā nemainīta. Tomēr pats alfabēts ir vairākkārt revidēts. 1989. gada [[IPA Ķīles konvencija]] noteica vairākas izmaiņas [[IPA vēsture#1932|agrākajai 1932. gada versijai]]. Nelielas izmaiņas tika veiktas 1993. gadā, pievienojot [[Nenoapaļots zemi vidēja pacēluma vidējās rindas patskanis|nenoapaļoto zemi vidēja pacēluma vidējās rindas patskani]] un izslēdzot [[Nebalsīgs līdzskanis|nebalsīgo]] [[Implozīvs līdzskanis|implozīvu]] simbolus. Alfabēts pēdējo reizi tika revidēts 2005. gada maijā, kad tika pievienots [[labiodentāls flaps|labiodentālā flapa]] simbols. Bez simbolu iekļaušanas un izņemšanas no alfabēta, izmaiņas tiek veiktas arī simbolu un kategoriju nosaukumos un simbolu (burtu) grafikā.

Alfabēta paplašinājumi ir relatīvi neseni; [[Paplašinātais IPA]] tika izveidots 1990. gadā un to oficiāli apstiprināja [[Starptautiskā Klīniskās fonētikas un lingvistikas asociācija]] 1994. gadā. Arī [[skaņas kvalitātes simboli]] - VoQS (Voice Quality Symbols) tika ieviesti 1995. gadā, lai izveidotu sistēmu detālākam [[Fonācija|skaņas veidošanas]] aprakstam.

== Apraksts ==
[[Attēls:IPA chart 2018.pdf|thumb|right|300px|Diagramma, kas ilustrē Starptautisko fonētisko alfabētu (angļu valodā)]]
IPA pamatprincips ir viena konkrēta simbola atbilstība katrai atšķirīgai [[Skaņa (lingvistika)|skaņai]] vai [[Runas segments|runas segmentam]]. Tas nozīmē, ka IPA nelieto burtu kombinācijas, izņemot gadījumus, kad attēlojamā skaņa tiek uzskatīta par divu vai vairāku skaņu sekvenci.{{efn|Pretstatā tam daudzās valodās dažkārt tiek lietotas burtu kombinācijas lai attēlotu vienu skaņu, piemēram angļu [[Digrafs (ortogrāfija)|digrafs]] ''sh'' skaņai {{IPA|[ʃ]}}, vācu [[Trigrafs (ortogrāfija)|trigrafs]] ''sch'' skaņai {{IPA|[ʃ]}}.}} IPA nav atsevišķu [[Burts|burtu]] divām skaņām, ja nevienā zināmā valodā tās nenodala, tāpat netiek lietoti burti, kas apzīmē vairākas skaņas (kā ''x'' apzīmē līdzskaņu kopu {{IPA|[ks]}} angļu valodā). IPA nav arī neviena burta, kurš būtu atkarīgs no konteksta, kā ''c'' angļu valodā un daudzās citās Eiropas valodās.

IPA sastāv no 107 [[Burts|burtiem]] [[Līdzskanis|līdzskaņu]] un [[Patskanis|patskaņu]] apzīmēšanai, 31 [[Diakritiskā zīme|diakritiskās zīmes]], kas nosaka šo skaņu specifiku un 19 [[Suprasegmentālās zīmes|suprasegmentālajām zīmes]], kas apraksta tādas skaņu īpašības kā [[Garums (lingvistika)|garums]], [[Tonis (lingvistika)|tonis]], [[Uzsvars (lingvistika)|uzsvars]] un [[zilbes intonācija|intonācija]].

=== Burtu formas ===
Simboli IPA izvēlēti tā, lai tie būtu harmoniski ar [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]].{{efn|Starptautiskā fonētiskā alfabēta nelatīņu burti jāizveido tik kvalitatīvi cik iespējams, lai tie harmonizētu ar latīņu burtiem. Asociācija neatzīst surogātburtus; tā akceptē tikai burtus, kuri ir rūpīgi izveidoti, lai harmonizētu ar pārējiem burtiem.}} Tāpēc lielākā simbolu daļa ir vai nu [[Latīņu alfabēts|latīņu]] vai [[Grieķu alfabēts|grieķu]] alfabētu burti, vai arī to modifikācijas. Tomēr IPA ir arī simboli, kuri nepieder ne pie viena no šiem alfabētiem: piemēram, [[Glotālais slēdzenis|glotālo slēdzeni]] apzīmējošais simbols {{IPA|[ʔ]}} ir modificētas [[jautājuma zīme]]s formā un oriģinālā tika apzīmēts ar [[Apostrofs (zīme)|apostrofu]].{{efn|Tehniski simbols {{IPA|[ʔ]}} var tikt uzskatīts par cēlušos no latīņu alfabēta, jo jautājuma zīme ir radīta no "[[Jautājuma zīme#Izcelšanās|Qo]]" - latīņu vārda ''[[wiktionary:la:Quaestio|quæstio]]'' "jautājums" saīsinājuma.}} Tomēr daži simboli, kā balsīgais [[Faringāls spraudzenis|faringālais spraudzenis]] {{IPA|[ʕ]}}, lai arī modificēti, lai izskatītos latīņu alfabēta stilā, ir veidoti par pamatu ņemot citu rakstību [[grafēma]]s (šajā gadījumā - [[Arābu alfabēts|arābu]] burts {{rtl-lang|ar|<[[ﻉ]]>}}, ''`ain'').

Neskatoties uz to, ka priekšroka tiek dota ar latīņu alfabētu harmonizējošiem burtiem, Starptautiskā fonētiskā asociācija reizēm ir akceptējusi atšķirīgus simbolus. Piemēram, pirms 1989. gada IPA simboli [[Līdzskaņi (nepulmoniskie)|nepulmoniskajiem klikšķiem]] bija {{IPA|[[[Bilabiāls klikšķis|ʘ]]]}}, {{IPA|[[[dentāls klikšķis|ʇ]]]}}, {{IPA|[[[Alveolārs klikšķis|ʗ]]]}} un {{IPA|[[[Laterāli alveolārais klikšķis|ʖ]]]}}, kuri visi bija atvasināti no latīņu vai grieķu burtiem, kā arī no pieturzīmēm. Tomēr, izņemot {{IPA|[ʘ]}}, nevienu no šiem simboliem nelietoja [[Hoisu valodas|hoisu]] valodnieki (galvenie klikšķu pielietotāji). Kā rezultātā šie simboli ar 1989. gada IPA Ķīles konvenciju tika aizstāti ar mazāk latīniskiem, bet izplatītākiem simboliem {{IPA|[[[Bilabiāls klikšķis|ʘ]]]}}, {{IPA|[[[dentāls klikšķis|ǀ]]]}}, {{IPA|[[[Alveolārs klikšķis|ǃ]]]}}, {{IPA|[[[Palatāls klikšķis|ǂ]]]}} un {{IPA|[[[Laterāli alveolārais klikšķis|ǁ]]]}}.

=== Simboli un skaņas ===
Starptautiskais fonētiskais alfabēts ir veidots uz latīņu alfabēta pamata, lietojot pēc iespējas mazāku skaitu nelatīņu alfabētu simbolu. Lielākajai daļai alfabēta [[Līdzskanis|līdzskaņu]] vērtības atbilst to starptautiskajam lietojumam. Līdzskaņu burti {{IPA|"b"}}, {{IPA|"d"}}, {{IPA|"f"}}, {{IPA|"ɡ"}}, (cietais) {{IPA|"h"}}, {{IPA|"k"}}, {{IPA|"l"}}, {{IPA|"m"}}, {{IPA|"n"}}, {{IPA|"p"}}, (nebalsīgais) {{IPA|"s"}}, {{IPA|"t"}}, {{IPA|"v"}}, {{IPA|"w"}} un {{IPA|"z"}} atbilst to angliskajām vērtībām; [[Patskanis|patskaņu]] burti {{IPA|"a"}}, {{IPA|"e"}}, {{IPA|"i"}}, {{IPA|"o"}}, {{IPA|"u"}} atbilst to vērtībām [[Latīņu valoda|latīņu valodā]]. [[Latviešu alfabēts|Latviešu alfabēta]] burtiem tieši atbilst {{IPA|[b]}}, {{IPA|[d]}}, (šaurais) {{IPA|[e]}}, {{IPA|[f]}}, {{IPA|[ɡ]}}, {{IPA|[h]}}, {{IPA|[i]}}, {{IPA|[j]}}, {{IPA|[k]}}, {{IPA|[l]}}, {{IPA|[m]}}, {{IPA|[n]}}, {{IPA|[p]}}, {{IPA|[r]}}, {{IPA|[s]}}, {{IPA|[t]}}, {{IPA|[u]}}, {{IPA|[v]}} un {{IPA|[z]}}.

Standarta latīņu alfabēta burtu kopums paplašināts lietojot [[Lielie burti|lielos burtus]] vai [[Kursīvs|kursīva]] formas, [[Diakritiskā zīme|diakritiskās zīmes]], simbolu rotācijas. Alfabētā ir arī vairāki no [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] aizgūti burti: ({{IPA|"β"}}, {{IPA|"ɣ"}}, {{IPA|"ɛ"}}, {{IPA|"θ"}}, {{IPA|"ɸ"}}, {{IPA|"χ"}} un {{IPA|"ʋ"}}), bet to skaniskā vērtība var atšķirties no grieķu ortogrāfijas. Piemēram, "ʋ" [[Grieķu valoda|grieķu valodā]] ir patskanis ({{IPA|[i]}}), bet IPA - līdzskanis ([[labiodentāls spraudzenis]]).

Modificēto latīņu burtu skaniskajām vērtībām jābūt atvasinātām no oriģinālburtu vērtībām. Piemēram, burti ar pa labi pagrieztu apakšējo ķepu (kā {{IPA|"ɖ"}}) apzīmē atbilstošos [[Retroflekss līdzskanis|retrofleksos līdzskaņus]]; samazinātie lielie burti (kā {{IPA|"ʀ"}}) parasti apzīmē [[Uvulārs līdzskanis|uvulāros līdzskaņus]]. Lai gan zināms skaits burtu modifikāciju atbilst to apzīmēto skaņu modifikācijām, nepastāv paņēmiena, kā noteikt skaņu pēc burta izskata (atšķirībā no [[Redzamā runa|redzamās runas]]).

Alfabētā papildus burtiem tiek lietots plašs papildsimbolu klāsts, kas palīdz skaņu attēlošanā. [[Diakritiskā zīme|Diakritiskās zīmes]] kombinē ar IPA burtiem, lai transkribētu [[Fonēma|fonēmu]] vērtību modifikācijas vai [[Sekundārā artikulācija|sekundāro artikulāciju]]. Tāpat bieži tiek lietoti speciāli simboli [[Uzsvars (lingvistika)|uzsvaru]] un [[Tonis (lingvistika)|toņu]] apzīmēšanai.

== Lietojums ==
<!-- {{further|[[Fonētiskā transkribēšana]]}} -->
[[Attēls:Phonetik.svg|thumb|left|100px|Franču valodas vārda ''[[:wikt:fr:ébauche|ébauche]]'' ("uzmetums, nepabeigts darbs") transkripcija.]]
Kaut arī IPA ir vairāk nekā 100 simbolu runas transkribēšanai, ne vienmēr ir nepieciešams lietot visus iespējamos simbolus vienlaicīgi. Runu ir iespējams transkribēt ar dažādu līmeņu precizitāti. Visprecīzākais transkribēšanas paņēmiens, kurā skaņas tiek attēlotas tik detalizēti, cik vien ļauj IPA, neņemot vērā iegūto lingvistisko atšķirību nozīmi, sauc par ''smalko transkribēšanu''. Jebkura cita veida transkribēšanu nosacīti sauc par ''rupjo transkribēšanu''. Abos transkripcijas veidos lielākoties simbolus iekļauj [[Kvadrātiekavas|kvadrātiekavās]], bet rupjajai transkribēšanai lieto arī [[slīpsvītra]]s.

[[Attēls:RPGA international.svg|200px|thumb|Angļu valodas vārda "international" divu atšķirīgu [[Izruna|izrunu]] transkribējumi.]]
Rupjā transkripcija izšķir tikai skaņas, kuras par atšķirīgām uzskata konkrētās valodas runātāji. Skaņas, kuras var tikt izrunātas dažādi atkarībā no dialekta vai blakus esošajām skaņām, pieļaujams uzskatīt par to pašu skaņu tādēļ, ka tās ir vienas un tās pašas [[fonēma]]s [[Alofons|alofoni]]. Kad vārds tiek rakstīts kā fonēmas, to parasti iekļauj [[Slīpsvītra|slīpsvītrās]]. Piemēram, angļu valodas vārda "little" amerikānisko [[Izruna|izrunu]] rupjajā transkripcijā attēlo kā {{IPA|/lɪtl/}}. Šāda rupjā transkripcija identificē tikai fonētiski svarīgus vārda komponentus un neņem vērā blakusstāvošo fonēmu mijiedarbību. Smalkā transkribēšana (iekļauta [[Kvadrātiekavas|kvadrātiekavās]]) attēlo katras skaņas izrunu konkrētajā pozīcijā. Vārda "little" smalkā transkripcija, atkarībā no izrunas veida var būt: {{IPA|[lɪɾɫ]}}, {{IPA|[lɪʔɫ]}} vai {{IPA|[lɪːɫ]}} (tikai dažas no iespējām).

Ne rupjā, ne smalkā transkripcija neļauj veikt absolūtu izrunas aprakstu, drīzāk tās piedāvā nosacītu fonētisko skaņu aprakstu. Sevišķi tas attiecas uz IPA patskaņiem, jo nepastāv ciešas saites starp IPA simbolu un skaņu frekvences līmeņiem.

=== Lietojums vārdnīcās ===
Starptautiskais fonētiskais alfabēts bieži tiek lietots angļu valodas vārdnīcās vārdu izrunas attēlošanai. Plaši pielietots [[Anglija]]s (''Oxford Advanced Learner's Dictionary'' un ''Cambridge Advanced Learner's Dictionary''), kā arī amerikāņu un citu izdevniecību izdevumos. Lielākā daļa amerikāņu (un arī dažas britu) izdevniecības lieto to pašizstrādātas sistēmas, uzskatot, ka tās ir vieglāk uztveramas tiem lietotājiem, kuri nav pazīstami ar IPA. Piemēram, daudzas amerikāņu vārdnīcas (kā ''Merriam-Webster'') lieto "y" lai apzīmētu IPA {{IPA|[j]}} un "sh" — IPA {{IPA|[ʃ]}}, atainojot vispārpieņemto šo skaņu attēlojumu angļu valodā. (IPA, {{IPA|[y]}} apzīmē franču valodas skaņu ''u'' (kā franču vārdā ''tu'', vai vācu ''ü''), un {{IPA|[sh]}} attēlo skaņu ''s'' un ''h'' pāri.)

Latvijā IPA arī tiek lietots angļu-latviešu vārdnīcās, kā arī Tildes datorvārdnīcā. Latviešu valodas izrunas attēlošanai IPA lieto tikai specializētos valodnieciskos izdevumos.

=== Pielietojums ortogrāfijās un lielie burti ===
IPA simboli ir iekļauti vairāku valodu lietotajās ortogrāfijās, lielākoties [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]], bet arī citos reģionos. Piemēram: [[Hausu valoda|hausu]], [[Fulu valoda|fulu]], [[Akanas valodas|akanu]], [[Gbe valodas|gbe]], [[mandingu valodas]].

IPA simbolu lielo burtu piemēri no [[Kabiju valoda|kabiju]] ([[Togo]] ziemeļi) ortogrāfijas, kur ir {{unicode|Ɔ Ɛ Ŋ Ɣ Ʃ}} ({{IPA|ɔ ɛ ŋ ɣ ʃ}} lielie burti). Citi IPA-sapārotie lielie burti ir {{unicode|Ɓ/Ƃ Ƈ Ɗ/Ƌ Ə/Ǝ Ɠ Ħ Ɯ Ɲ Ɵ Ʈ Ʊ Ʋ Ʒ}}.

Šos un citus lielos burtus atbalsta [[Unicode]], bet tie atrodas atšķirīgās no IPA [[UNICODE kodu tabulas|kodu tabulās]].

== Burti ==
[[Attēls:IPA_zalais_glazuskunis2.svg|250px|thumb|Ciema nosaukums ''Zaļais Glāžušķūnis'' IPA pierakstā.]]
Starptautiskā fonētiskā alfabēta simboli dalās trijās kategorijās: pulmonskie līdzskaņi. nepulmoniskie līdzskaņi un patskaņi. Katram burtam ir piešķirts numurs, lai novērstu pārpratumus starp līdzīgiem burtiem (kā {{IPA|ɵ}} un {{IPA|θ}}), piemēram rokrakstos. Dažādām skaņu kategorijām ir piešķirtas dažādas numuru amplitūdas.

=== Līdzskaņi (pulmonālie) ===
{{Pamatraksts|Līdzskanis}}
Par [[Pulmonālā ekspirācija|pulmonālo]] līdzskani sauc līdzskani, ko rada aizšķērsojot [[Balss sprauga|balss spraugu]] (telpu starp balss saitēm) vai [[Mutes dobums|mutes dobumu]] (muti) un vienlaicīgi vai pakāpeniski izlaižot gaisu no plaušām. Pulmonālie līdzskaņi sastāda lielāko daļu no līdzskaņiem gan IPA , gan cilvēku runā vispār. Visi latviešu valodas līdzskaņi ietilpst šajā kategorijā.

Pulmonālo līdzskaņu tabula sakārtota rindās pēc [[Artikulācijas veids|artikulācijas veida]] (kā līdzskanis rodas) un ailēs pēc [[artikulācijas vieta]]s (kur balss traktā līdzskanis rodas). Galvenajā tabulā iekļauti tikai līdzskaņi ar vienu artikulācijas vietu.

{| class="IPA wikitable" style="text-align: center"
<!-- ! colspan=17 | [[Media:IPA consonants 2005.png|Skatīt šo tabulu kā attēlu.]]
|- -->
|- style="vertical-align: center; font-size: x-small; height: 2em"
| rowspan="2" style="font-size: 90%;" | [[Artikulācijas vieta]] →
! colspan="2" | [[Labiāls līdzskanis|Labiāls]]
! colspan="4" | [[Koronāls līdzskanis|Koronāls]]
! colspan="4" | [[Dorsāls līdzskanis|Dorsāls]]
! colspan="4" | [[Radikāls līdzskanis|Radikāls]]
! colspan="2" rowspan="3" style="width: 4em;" | [[Glotāls līdzskanis|Glotāls]]
|- style="vertical-align: center; font-size: x-small; height: 3em"
! rowspan="2" style="width: 4em;" | [[Bilabiāls līdzskanis|Bilabiāls]]
! rowspan="2" style="width: 4em;" | [[Labiodentāls līdzskanis|Labio‐<br />dentāls]]
! rowspan="2" style="width: 4em;" | [[Dentāls līdzskanis|Dentāls]]
! rowspan="2" style="width: 4em;" | [[Alveolārs līdzskanis|Alveolārs]]
! rowspan="2" style="width: 4em;" | [[Postalveolārs līdzskanis|Post‐<br />alveolārs]]
! rowspan="2" style="width: 4em;" | [[Retroflekss līdzskanis|Retro‐<br />flekss]]
! rowspan="2" style="width: 4em;" | [[Palatāls līdzskanis|Palatāls]]
! rowspan="2" style="width: 4em;" | [[Velārs līdzskanis|Velārs]]
! rowspan="2" colspan="2" style="width: 4em;" | [[Uvulārs līdzskanis|Uvulārs]]
! rowspan="2" colspan="2" style="width: 4em;" | [[Faringāls līdzskanis|Farin‐<br />gāls]]
! rowspan="2" colspan="2" style="width: 4em;" | [[Epiglotāls līdzskanis|Epiglo‐<br />tāls]]
|- style="vertical-align: center; font-size: x-small; height: 3em"
| style="font-size: 90%;" | [[Artikulācijas veids]] ↓
|- style="font-size: 120%;"
! style="font-size: x-small; text-align:left" | [[Nazāls līdzskanis|Nazāls]]
| &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Bilabiāls nazāls līdzskanis|{{IPA|m}}]]
| &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Labiodentāls nazāls līdzskanis|{{IPA|ɱ}}]]
| colspan="3" |&nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Alveolārs nazāls līdzskanis|{{IPA|n}}]] 
| &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Retroflekss nazāls līdzskanis|{{IPA|ɳ}}]]
| |&nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Palatāls nazāls līdzskanis|{{IPA|ɲ}}]]
| &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Velārs nazāls līdzskanis|{{IPA|ŋ}}]]</span>
| colspan="2" | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Uvulārs nazāls līdzskanis|{{IPA|ɴ}}]]
| colspan="6" style="background:#ccc" | &nbsp;
|- style="font-size: 120%;"
! style="font-size: x-small; text-align:left" | [[Eksplozīvs slēdzenis]]
| [[Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|p}}]] [[Balsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|b}}]]
| [[Nebalsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|p̪}}]] [[Balsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|b̪}}]]
| colspan="3" |[[Nebalsīgs alveolārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|t}}]] [[Balsīgs alveolārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|d}}]]
| [[Nebalsīgs retroflekss apikopostalveolārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|ʈ}}]] [[Balsīgs retroflekss apikopostalveolārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|ɖ}}]]
| [[Nebalsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|c}}]] [[Balsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|ɟ}}]]
| [[Nebalsīgs velārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|k}}]] [[Balsīgs velārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|ɡ}}]]
| colspan="2" | [[Nebalsīgs uvulārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|q}}]] [[Balsīgs uvulārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|ɢ}}]]
| colspan="2" style="background:#ccc" | &nbsp;
| colspan="2" | [[Epiglotāls slēdzenis|{{IPA|ʡ}}]]
| style="width: 1em;" | [[Glotāls slēdzenis|{{IPA|ʔ}}]]
| style="width: 1em; background:#ccc" | &nbsp;
|- style="font-size: 120%;"
! style="font-size: x-small; text-align:left" | [[Berzenis]]
| [[Nebalsīgs bilabiāls berzenis|{{IPA|ɸ}}]] [[Balsīgs bilabiāls berzenis|{{IPA|β}}]]
| [[Nebalsīgs labiodentāls berzenis|{{IPA|f}}]] [[Balsīgs labiodentāls berzenis|{{IPA|v}}]]
| [[Nebalsīgs dentāls berzenis|{{IPA|θ}}]] [[Balsīgs dentāls berzenis|{{IPA|ð}}]]
| [[Nebalsīgs alveolārs berzenis|{{IPA|s}}]] [[Balsīgs alveolārs berzenis|{{IPA|z}}]]
| [[Nebalsīgs alveopalatāls berzenis|{{IPA|ʃ}}]] [[Balsīgs alveopalatāls berzenis|{{IPA|ʒ}}]]
| [[Nebalsīgs retroflekss berzenis|{{IPA|ʂ}}]] [[Balsīgs retroflekss berzenis|{{IPA|ʐ}}]]
| [[Nebalsīgs palatāls berzenis|{{IPA|ç}}]] [[Balsīgs palatāls berzenis|{{IPA|ʝ}}]]
| [[Nebalsīgs velārs berzenis|{{IPA|x}}]] [[Balsīgs velārs berzenis|{{IPA|ɣ}}]]
| style="width: 1em;" | [[Nebalsīgs uvulārs berzenis|{{IPA|χ}}]] 
| rowspan="2" style="width: 1em;" | [[Balsīgs uvulārs berzenis|{{IPA|ʁ}}]]
| style="width: 1em;" | [[Nebalsīgs faringāls berzenis|{{IPA|ħ}}]] 
| rowspan="2" style="width: 1em;" | [[Balsīgs faringāls berzenis|{{IPA|ʕ}}]]
| style="width: 1em;" | [[Nebalsīgs epiglotāls berzenis|{{IPA|ʜ}}]] 
| rowspan="2" style="width: 1em;" | [[Balsīgs epiglotāls berzenis|{{IPA|ʢ}}]]
| rowspan="2" colspan="2" | [[Nebalsīgs glotāls berzenis|{{IPA|h}}]] [[Balsīgs glotāls berzenis|{{IPA|ɦ}}]]
|- style="font-size: 120%;"
! style="font-size: x-small; text-align:left" | [[Spraudzenis]]
| &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Bilabiāls spraudzenis|{{IPA|β̞}}]]
| &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Labiodentāls spraudzenis|{{IPA|ʋ}}]]
| colspan="3" | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Alveolārs spraudzenis|{{IPA|ɹ}}]] 
| &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Retroflekss spraudzenis|{{IPA|ɻ}}]]
| &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Palatāls spraudzenis|{{IPA|j}}]]
| &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Velārs spraudzenis|{{IPA|ɰ}}]]
| &nbsp;
| &nbsp;
| &nbsp;
|- style="font-size: 120%;"
! style="font-size: x-small; text-align:left" | [[Vibrants]]
| &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Bilabiāls vibrants|{{IPA|ʙ}}]]
| 
| colspan="3" | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Alveolārs vibrants|{{IPA|r}}]] 
| &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Retroflekss vibrants|{{IPA|*}}]]
| 
| style="background:#ccc" |
| colspan="2" | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Uvulārs vibrants|{{IPA|ʀ}}]]
| colspan="2" style="background:#ccc" |
| colspan="2" | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Epiglotāls vibrants|{{IPA|*}}]]
| colspan="2" style="background:#ccc" | &nbsp;
|- style="font-size: 120%;"
! style="font-size: x-small; text-align:left" | [[Flaps]] vai [[Vienpiesitiena spraudzenis|taps]]
| |&nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Bilabiāls flaps|{{IPA|ѵ̟}}]]<sup>†</sup>
| &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Labiodentāls flaps|{{IPA|ѵ}}]]<sup>†</sup>
| colspan="3" |&nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Apikolaveolārs vienpiesitiena spraudzenis|{{IPA|ɾ}}]]
| &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Apikolaveolārs retroflekss vienpiesitiena spraudzenis|{{IPA|ɽ}}]]
| &nbsp;
| style="background:#ccc" |
| colspan="2" | &nbsp;
| colspan="2" style="background:#ccc" | &nbsp;
| colspan="2" | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Epiglotāls flaps|{{IPA|*}}]]
| colspan="2" style="background:#ccc" | &nbsp;
|- style="font-size: 120%;"
! style="font-size: x-small; text-align:left" | [[Laterāls berzenis]]
| colspan="2" style="background:#ccc" |
| colspan="3" | [[Nebalsīgs alveolārs laterāls berzenis|{{IPA|ɬ}}]] [[Balsīgs alveolārs laterāls berzenis|{{IPA|ɮ}}]] 
| [[Nebalsīgs retroflekss laterāls berzenis|{{IPA|*}}]]&nbsp;&nbsp;&nbsp;
| [[Nebalsīgs palatāls laterāls berzenis|{{IPA|*}}]]&nbsp;&nbsp;&nbsp;
| [[Nebalsīgs velārs laterāls berzenis|{{IPA|*}}]]&nbsp;&nbsp;&nbsp;
| colspan="2" | &nbsp;
| colspan="7" style="background:#ccc" | &nbsp;
|- style="font-size: 120%;"
! style="font-size: x-small; text-align:left" | [[Laterāls spraudzenis]]
| colspan="2" style="background:#ccc" |
| colspan="3" | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Alveolārs laterāls spraudzenis|{{IPA|l}}]] 
| &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Retroflekss laterāls spraudzenis|{{IPA|ɭ}}]]
| &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Palatāls laterāls spraudzenis|{{IPA|ʎ}}]]
| &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Velārs laterāls spraudzenis|{{IPA|ʟ}}]]
| colspan="2" | &nbsp; 
| colspan="7" style="background:#ccc" | 
|- style="font-size: 120%;"
! style="font-size: x-small; text-align:left" | [[Laterāls flaps]]
| colspan="2" style="background:#ccc" | &nbsp;
| colspan="3" | &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Alveolāri laterāls flaps|{{IPA|ɺ}}]] 
| &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Retroflekss laterāls flaps|{{IPA|*}}]]
| &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Palatāli laterāls flaps|{{IPA|*}}]]
| &nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Velāri laterāls flaps|{{IPA|*}}]]
| colspan="2" | &nbsp;
| colspan="7" style="background:#ccc" | &nbsp;
|}

;Piezīmes
* Zvaigznīte ({{IPA|*}}) apzīmē skaņas, kurām līdz šim nav piešķirts oficiāls IPA simbols. 
* Krustiņš (†) apzīmē IPA simbolus, kuriem šobrīd nav oficiāla [[Unicode]] atbalsta. Tādēļ kopš 2005. gada maija [[Labiodentāls flaps|labiodentālā flapa]] simbolu (''v'' ar "labo āķi" - [[Attēls:Labiodental flap (Gentium).svg|9px|Labiodental flap]]) pagaidām aizstāj ar līdzīgo [[Ižica|ižicu]] ({{IPA|ѵ}}).
* Rindās, kurās simboli rādīti pa pāriem ([[Troksnenis|troksneņi]]), kreisais simbols apzīmē [[Balsīgs līdzskanis|balsīgu]] (izņemot [[Balsīga glotāla pāreja|balsīgo glotālo pāreju]] {{IPA|[ɦ]}}). Tāpat {{IPA|[ʔ]}} nevar būt balsīgs un {{IPA|[ʡ]}} balsīgums ir strīdīgs. Citās rindās ([[Skanenis|skaneņu]]) simbols apzīmē balsīgu līdzskani.
* Visiem koronālās artikulācijas līdzskaņiem ir viens simbols, bet berzeņus, atkarībā no to lietojuma valodās, dala alveolāros, alveopalatālos utt., kā pieņemts konkrētajā valodā. 
* Iekrāsotie sektori apzīmē neiespējamās artikulācijas vietas.
* Simboli {{IPA|[ʁ, ʕ, ʢ]}} apzīmē balsīgos berzeņus-spraudzeņus. 
* Daudzās valodās {{IPA|[h]}} and {{IPA|[ɦ]}} nav ne īsti glotāli berzeņi, ne arī spraudzeņi, bet gan glotālas [[Pāreja (lingvistika)|pārejas]].
* Berzeņus {{IPA|[ʃ ʒ]}}, {{IPA|[ɕ ʑ]}} un {{IPA|[ʂ ʐ]}} vairāk izšķir mēles forma, nekā tās pozīcija attiecībā pret alveolu.

==== Koartikulācija ====
[[Koartikulēts līdzskanis|Koartikulētie līdzskaņi]] ir skaņas, kuru radīšanā tiek iesaistītas divas [[artikulācijas vieta]]s vienlaicīgi (izrunā, lietojot divas [[Balss trakts|balss trakta]] vietas). [[Angļu valoda|Angļu valodā]] [w] vārdā "went" ir koartikulēts līdzskanis, jo to izrunā noapaļojot lūpas un paceļot mēles pakaļējo daļu.

{| class="IPA wikitable" 
! colspan=2 | [[Media:IPA co-articulated 2005.png|Skatīt šo tabulu kā attēlu]]
|-
| style="text-align:center; font-size:larger; width:2em;" | [[Nebalsīgs labiovelārs berzenis|{{IPA|ʍ}}]]
| Nebalsīgs labiovelārs berzenis
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Labiovelārs berzenis|{{IPA|w}}]]
| Balsīgs labiovelārs berzenis
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Labiāli palatāls spraudzenis|{{IPA|ɥ}}]]
| Balsīgs labiāli palatāls spraudzenis
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Nebalsīgs alveopalatāls berzenis|{{IPA|ɕ}}]]
| Nebalsīgs alveopalatāls berzenis
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Balsīgs alveopalatāls berzenis|{{IPA|ʑ}}]]
| Balsīgs alveopalatāls berzenis
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Nebalsīgs palatāli velārs berzenis|{{IPA|ɧ}}]]
| Nebalsīgs palatāli velārs berzenis
|}

;Piezīme
* {{IPA|[ɧ]}} aprakstīts kā "vienlaicīgs {{IPA|[ʃ]}} un {{IPA|[x]}}". Šis apgalvojums ir diskutabls.

==== Afrikātas un dubultā artikulācija ====
[[Afrikāta]]s un [[Dubultās artikulācijas līdzskaņi|dubultās artikulācijas]] slēdzeņi tiek attēloti ar diviem simboliem, apvienotiem ar loku virs vai zem tiem. Sešām visbiežāk lietotajām afrikātām pastāv [[ligatūra]]s, bet tām vairs nav oficiāla IPA atbalsta, jo visu afrikātu un dubultās artikulācijas slēdzeņu attēlošanai būtu nepieciešams liels skaits ligatūru. Kā alternatīva reizēm tiek lietota augšraksta notāciju forma, piemēram {{IPA|tˢ}} kā {{IPA|ts͡}}, {{IPA|kˣ}} kā {{IPA|kx͡}}. Palatālo eksplozīvo slēdzeņu simbolus {{IPA|<c ɟ>,}} bieži lieto kā {{IPA|[tʃ͡ dʒ͡]}} vai līdzīgu afrikātu aizstājējus pat oficiālās IPA publikācijās, tādēļ šādi gadījumi jāanalizē ar sevišķu uzmanību.

{| class="IPA wikitable"
<!-- ! colspan=3 | [[Media:Affricate ligatures.png|Skatīt šo tabulu kā attēlu.]]
|- -->
! Burtkopa
! Ligatūra
! Apraksts
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | {{IPA|ts͡}}
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Nebalsīgs apikāli dentāls afrikatīvs slēdzenis|{{IPA|ʦ}}]]
| nebalsīgs apikāli dentāls afrikatīvs slēdzenis.
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | {{IPA|dz͡}}
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Balsīgs apikāli dentāls afrikatīvs slēdzenis|{{IPA|ʣ}}]]
| balsīgs apikāli dentāls afrikatīvs slēdzenis
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | {{IPA|tʃ ͡}}
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Nebalsīgs alveopalatāls afrikatīvs slēdzenis|{{IPA|ʧ}}]]
| nebalsīgs alveopalatāls afrikatīvs slēdzenis
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | {{IPA|dʒ ͡}}
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Balsīgs alveopalatāls afrikatīvs slēdzenis|{{IPA|ʤ}}]]
| balsīgs alveopalatāls afrikatīvs slēdzenis
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | {{IPA|tɕ͡}}
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Nebalsīga alveolāri palatāla afrikāta|{{IPA|ʨ}}]]
| nebalsīga alveolāri palatāla afrikāta.
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | {{IPA|dʑ͡}}
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Balsīga alveolāri palatāla afrikāta.|{{IPA|ʥ}}]]
| balsīga alveolāri palatāla afrikāta.
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Nebalsīga alveolāri laterāla afrikāta|{{IPA|tɬ͡}}]]
| style="text-align:center; font-size:larger;" | &nbsp;—
| nebalsīga alveolāri laterāla afrikata
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Balsīga alveolāri laterāla afrikāta|{{IPA|dɮ͡}}]]
| style="text-align:center; font-size:larger;" | &nbsp;—
| balsīga alveolāri laterāla afrikata
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Nebalsīgs labiovelārs slēdzenis|{{IPA|kp͡}}]]
| style="text-align:center; font-size:larger;" | &nbsp;—
| nebalsīgs labiovelārs slēdzenis
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Balsīgs labiovelārs slēdzenis|{{IPA|ɡb͡}}]]
| style="text-align:center; font-size:larger;" | &nbsp;—
| balsīgs labiovelārs slēdzenis
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Labiovelārs nazāls slēdzenis|{{IPA|ŋm͡}}]]
| style="text-align:center; font-size:larger;" | &nbsp;—
| labiovelārs nazāls slēdzenis
|}

=== Līdzskaņi (nepulmonālie) ===
Nepulmonālie līdzskaņi ir skaņas, ko rada bez plaušu palīdzības. Šeit pieskaitāmi [[klikšķi]] (atrodami [[Hoisu valodas|hoisu valodās]] Āfrikā) un [[implozīvie līdzskaņi]] (atrodami tādās valodās, kā [[svahili]]).

{| class="IPA wikitable"
<!-- ! colspan=6 | [[Media:IPA non-pulmonic 2005.png|Skatīt šo tabulu kā attēlu]]
|- valign=top -->
! colspan="2" | [[Klikšķi]]
! colspan="2" | [[Implozīvie līdzskaņi|Implozīvi]]
! colspan="2" | [[Ežektīvi līdzskaņi|Ežektīvi]]
|- valign=top
| style="text-align:center; font-size:larger; width:2em;" | [[Bilabiāls klikšķis|ʘ]]
| bilabiāls
| style="text-align:center; font-size:larger; width:2em;" | [[Balsīgs bilabiāls implozīvs|ɓ]]
| bilabiāls
| style="text-align:center; font-size:larger; width:2em;" | ʼ 
| ''Piemēri:''
|- valign=top
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Dentāls klikšķis|ǀ]]
| lamināli alveolārs ("dentāls")
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Balsīgs alveolārs implozīvs|ɗ]]
| alveolārs
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Bilabiāls ežektīvs|pʼ]]
| bilabiāls
|- valign=top
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Postalveolārs klikšķis|ǃ]]
| apikāls postalveolārs ("retroflekss")
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Balsīgs palatāls implozīvs|ʄ]]
| palatāls
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Alveolārs ežektīvs|tʼ]]
| alveolārs
|- valign=top
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Palatāls klikšķis|ǂ]]
| lamināli postalveolārs ("palatāls")
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Balsīgs velārs implozīvs|ɠ]]
| velārs
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Velārs ežektīvs|kʼ]]
| velārs
|- valign=top
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Alveolāri laterāls klikšķis|ǁ]]
| laterāli koronārs ("laterāls")
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Balsīgs uvulārs implozīvs|ʛ]]
| uvulārs
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Alveolārs ežektīvs berzenis|sʼ]]
| alveolārs berzenis
|}

;Piezīmes 
* Klikšķiem piemīt dubulta artikulācija un tos tradicionāli apraksta kā priekšējās 'izplūdes' un pakaļējā 'akompanimenta', kur klikšķis veido 'izplūdi'. Tāpēc klikšķiem pareizam aprakstam ir nepieciešami divi burti: {{IPA|[kǂ͡, ɡǂ͡, ŋǂ͡, qǂ͡, ɢǂ͡, ɴǂ͡]}}, vai {{IPA|[ǂk͡, ǂɡ͡, ǂŋ͡, ǂq͡, ǂɢ͡, ǂɴ͡]}}.
* Nebalsīgo implozīvu simbolus {{IPA|[ƥ, ƭ, ƈ, ƙ, ʠ]}} IPA vairs neatbalsta, bet tie paliek ''[[Unicode]]''. Tā vietā IPA lieto balsīgo ekvivalentu ar nebalsīgo diakritisko zīmi: {{IPA|[ɓ̥, ʛ̥]}}, ''utt''. 
* Ežektīvais simbols bieži tiek aizstāts ar augšraksta glotālā slēdzeņa simbolu [[Glotāls līdzskanis|glotāliem]] bet pulmonāliem [[Skanenis|skaneņiem]], kā {{IPA|[mˀ], [lˀ], [wˀ], [aˀ]}}. Tie var tikt transkribēti arī kā čīkstoši {{IPA|[m̰], [l̰], [w̰], [a̰]}}.

=== Patskaņi ===
{{Pamatraksts|Patskaņi}}
[[Attēls:Cardinal vowels-Jones x-ray.jpg|thumb|200px|Skaņas {{IPA|[i, u, a, ɑ]}} rentgenuzņēmumā]]
[[Attēls:Cardinal vowel tongue position-front.png|thumb|200px|Priekšējās rindas [[Pamatpatskanis|pamatpatskaņu]] mēles pozīcija ar atzīmētu augstāko punktu. Augstākā punkta pozīcija nosaka patskaņa rindu un mēles pacēlumu]]

IPA definē patskaņus kā skaņas, kas veido zilbes kodolu. Zemāk ir dota IPA patskaņu diagramma. IPA klasificē patskaņus atkarībā no mēles pozīcijas.

Pa vertikālo asi diagramma attēlo patskaņus pēc [[Mēles pacēlums|mēles pacēluma]]. Patskaņi, kurus izrunā ar zemu mēles pacēlumu, atrodas diagrammas apakšā, bet ar augstu mēles pacēlumu izrunāti patskaņi — diagrammas augšā. Piemēram: {{IPA|[ɑ]}} (latviešu valodas patskanis <a>) ir izrunājama ar zemu mēles pacēlumu un atrodas tabulas apakšā, bet {{IPA|[u]}} ir tabulas augšā, jo skaņa tiek izrunāta ar augstu mēles pacēlumu.

Diagrammas horizontālā ass attēlo patskaņus atkarībā no mēles pozīcijas mutē horizontālā virzienā - [[patskaņa rinda]]s. Patskaņi, kurus izrunā, pavirzot mēli tuvu mutes atverei (kā {{IPA|[e]}} — latviešu valodas šaurais patskanis <e>), sauc par priekšējās rindas patskaņiem un tie atrodami diagrammā pa kreisi, bet patskaņi, kurus izrunājot mēle tiek atvirzīta atpakaļ (kā {{IPA|[ɔ]}} — latviešu valodas patskanis <o>) sauc par pakaļējās rindas patskaņiem, un tie attēloti diagrammā pa labi.

Ja patskaņi sakārtoti pa pāriem, labajā pusē ir [[Noapaļots patskanis|noapaļots]] (labializēts), bet kreisajā — [[Nenoapaļots patskanis|nenoapaļots]] (nelabializēts) patskanis.
<!-- * [[Media:IPA vowel chart 2005.png|Skatīt šo diagrammu kā attēlu]] -->
{{CSS IPA vowel chart}}
;Piezīmes
* {{IPA|[a]}} oficiāli apzīmē priekšējās rindas patskani, bet bieži to lieto kā vidējās rindas patskani.
* {{IPA|[ʊ]}} un {{IPA|[ɪ]}} vecākās IPA versijās attēloja ar {{IPA|<ɷ>}} un {{IPA|<ɩ>}}.

== Diakritiskās zīmes ==
<!-- {{Pamatraksts|Diakritiskā zīme}} -->
IPA diakritiskās zīmes ir mazas papildus zīmes virs, zem vai blakus IPA simbolam, kas norāda uz burta izrunas izmaiņām vai tās precīzāku raksturojumu. Apakšējās diakritiskās zīmes (zīmes, kuras parasti izvieto zem burta vai simbola) var tikt izvietotas virs simbola, ja tam ir apakšgarums (kā <g> vai <j>), piemēram {{IPA|ŋ̊}}.

Burtu i bez punkta <{{Unicode|ı}}> izmanto gadījumos, kad punkts konfliktē ar augšējo diakritisko zīmi. Citi IPA simboli var tikt lietoti kā diakritiskās zīmes augšrakstā, lai attēlotu fonētiskas detaļas: {{IPA|tˢ}} (frikatīvs), {{IPA|bʱ}} (ņurdošs), {{IPA|ˀa}} (glotāls sākums), o<sup>{{IPA|ʊ}}</sup> (diftongizācija). [[Paplašinātais IPA|Paplašinātajā IPA]] sadaļā atrodamas diakritiskās zīmes vēl specifiskāku izrunu aprakstīšanai.

{| class="IPA wikitable"
<!-- ! colspan=4|[[Media:IPA diacritics 2005.png|Skatīt šo tabulu kā attēlu]]
|- -->
! colspan=4|Zilbiskums
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | ɹ̩ n̩
| [[Zilbisks līdzskanis|zilbisks]]
| style="text-align:center; font-size:larger;" | e̯ ʊ̯
| [[Nezilbisks patskanis|nezilbisks]]
|-
! colspan=4|Līdzskaņu izruna
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | tʰ dʰ
| [[Aspirācija (fonētika)|aspirēts]]{{Efn-lr|Aspirētiem balsīgiem līdzskaņiem aspirācija arī ir balsīga. Daudzi lingvisti dod priekšroku ņurdošās skaņas zīmei.}}
| style="text-align:center; font-size:larger;" | d̚
| [[Aplozīvs slēdzenis|aplozīvs]] (nedzirdams)
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | dⁿ
| [[Nazāla izruna|nazāls]]
| style="text-align:center; font-size:larger;" | dˡ
| [[Laterāla izruna|laterāls]]
|-
! colspan=4|Skaņas izrunāšana
|-
| style="text-align:center; font-size:larger; width:4em;" | n̥ d̥
| [[Nebalsīgs līdzskanis|nebalsīgs]]
| style="text-align:center; font-size:larger;" | s̬ t̬
| [[Balsīgs līdzskanis|balsīgs]]
|-
| style="text-align:center; font-size:larger; width:4em;" | b̤ a̤
| [[Ņurdoša izruna|ņurdošs]]{{Efn-lr|Daži lingvisti lieto šo ņurdošās izrunas zīmi tikai [[Skanenis|skaneņiem]] un slēdzeņus transkribē kā {{IPA|bʱ}}.}}
| style="text-align:center; font-size:larger;" | b̰ a̰
| [[Čīkstoša izruna|čīkstošs]]
|-
! colspan=4|Artikulācija
|-
| style="text-align:center; font-size:larger; width:4em;" | t̪ d̪
| [[Dentāls līdzskanis|dentāls]]
| style="text-align:center; font-size:larger;" | t̼ d̼
| [[Lingvolabiāls līdzskanis|lingvolabiāls]]
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | t̺ d̺
| [[Apikāls līdzskanis|apikāls]]
| style="text-align:center; font-size:larger;" | t̻ d̻
| [[Lamināls līdzskanis|lamināls]]
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | u̟ t̟
| [[Izvirzīta skaņa|izvirzīts]]
| style="text-align:center; font-size:larger;" | i̠ t̠
| [[Atvirzīta skaņa|atvirzīts]]
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | ë ä
| [[Centrēta skaņa|centrēts]]
| style="text-align:center; font-size:larger;" | e̽ ɯ̽
| [[Vidēji centrēta skaņa|vidēji centrēts]]
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | e̝ ɹ̝ ˔
| colspan=3 | [[Pacelta skaņa|pacelts]] ('''ɹ̝''' = [[Balsīgs alveolārs berzenis#Balsīgs alveolārs nesvelpjošs berzenis|balsīgs alveolārs nesvelpjošs berzenis]])
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | e̞ β̞ ˕
| colspan=3 | [[Nolaista skaņa|nolaists]] ('''β̞''' = [[bilabiāls spraudzenis]])
|-
! colspan=4|Koartikulācija
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | ɔ̹ x̹
| lielāks [[noapaļojums]]
| style="text-align:center; font-size:larger;" | ɔ̜ x̜ʷ
| mazāks [[noapaļojums]]
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | tʷ dʷ
| [[Labializācija|labializēts]]
| style="text-align:center; font-size:larger;" | tʲ dʲ
| [[Palatalizācija|palatalizēts]]
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | tˠ dˠ
| [[Velarizācija|velarizēts]]
| style="text-align:center; font-size:larger;" | tˁ dˁ
| [[Faringalizācija|faringalizēts]]
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [[Velarizēts alveolāri laterāls spraudzenis|ɫ]] z̴
| colspan=3 | velarizēts ''vai'' faringalizēts
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | e̘ o̘
| [[izvirzīta mēles pamatne]]
| style="text-align:center; font-size:larger;" | e̙ o̙
| [[atvirzīta mēles pamatne]]
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | ẽ z̃
| [[Nazalizācija|nazalizēts]]
| style="text-align:center; font-size:larger;" | ɚ ɝ
| [[Rotizēts patskanis|rotizēts]]
|}

;Piezīmes
{{notelist-lr}}

[[Balss sprauga]]s stāvokli arī apraksta ar diakritiskajām zīmēm. Alveolārus eksplozīvus slēdzeņus [[Fonācija|fonācijā]] no atvērtas līdz slēgtai balss spraugai attēlo:

{| class="IPA wikitable"
|-
| style="text-align:center; font-size:larger; width:2em;" | [t]
| [[Nebalsīgs līdzskanis|nebalsīgs]]
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [d̤]
| [[Ņurdoša fonācija|ņurdošs]]
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [d̥]
| [[Gausa fonācija|gauss]]
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [d]
| [[Balsīgs līdzskanis|normāls]]
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [d̬]
| [[Stīva fonācija|stīvs]]
| style="text-align:center; font-size:larger;" | [d̰]
| [[Čīkstoša fonācija|čīkstošs]]
|-
|style="text-align:center; font-size:larger;" | [ʔ͡t]
| balss sprauga slēgta
|}

== Suprasegmentālās zīmes ==
Šie simboli apraksta pāri atsevišķiem līdzskaņiem un patskaņiem stāvošus runas elementus, tādus kā [[prosodija]], [[Tonis (lingvistika)|tonis]], [[Fonēmas garums|garums]] un [[uzsvars]], kas parasti operē ar zilbēm, vārdiem vai [[Frāze|frāzēm]]; respektīvi, tādiem valodas elementiem kā skaņas intensitāte, augstums un [[geminācija]]; kā arī runas [[Ritms|ritmu]] un [[Intonācija (lingvistika)|intonāciju]]. Kaut arī lielākā daļa šo simbolu apraksta fonēmiskās atšķirības vārda līmenī, ir arī [[Fonoloģiskā hierarhija|intonācijas simboli]] [[Teikums|teikumiem]] un teikumu daļām.

{| class="IPA wikitable"
<!-- ! colspan=5|[[Media:IPA suprasegmentals 2005.png|Skatīt šo tabulu kā attēlu]]
|- -->
! colspan=5|Garums, uzsvars un ritms
|-
| colspan=2 style="text-align:center; font-size:larger;" | ˈa
| Primārais [[uzsvars]] (pirms<br />uzsvērtās zilbes)
| style="text-align:center; font-size:larger;" | ˌa
| [[Sekundārais uzsvars]] (pirms<br />uzsvērtās zilbes)
|-
| colspan=2 style="text-align:center; font-size:larger;" | aː kː
| [[Fonēmas garums|Garums]] ([[Patskaņu garums|garš patskanis]] vai<br />[[Līdzskaņu garums|geminēts līdzskanis]])
| style="text-align:center; font-size:larger;" | aˑ
| Pusgarš
|-
| colspan=2 style="text-align:center; font-size:larger;" | ə̆
| Pārīss
| style="text-align:center; font-size:larger;" | a.a
| [[Zilbe|Zilbju]] dalījums
|-
| colspan=2 style="text-align:center; font-size:larger;" | s‿a
| colspan=3 | [[Sakars (lingvistika)|Pārrāvuma atcelšana]]
|-
! colspan=5|Intonācija
|-
| colspan=2 style="text-align:center; font-size:larger;" | <nowiki>|</nowiki>
| [[Prosodija|Mazā pauze]]
| style="text-align:center; font-size:larger;" | ‖
| [[Prosodija|Lielā pauze]]
|-
| colspan=2 style="text-align:center; font-size:larger;" | ↗
| [[Intonācija#Transkribēšana|Pieaugums]]
| style="text-align:center; font-size:larger;" | ↘
| [[Intonācija#Transkribēšana|Kritums]]
|-
! colspan=5|Toņi
|-
| style="text-align:center; font-size:larger; width:2em;" | ŋ̋ e̋ || style="text-align:center; font-size:larger; width:2em;" | e˥
| Ļoti augsts
| style="text-align:center; font-size:larger;" | ŋ̂ ê
| Krītošs
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | ŋ́ é 
| style="text-align:center; font-size:larger;" | e˦
| Augsts
| style="text-align:center; font-size:larger;" | ŋ̌ ě
| Kāpjošs
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | ŋ̄ ē 
| style="text-align:center; font-size:larger;" | e˧
| Vidējs
|
|
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | ŋ̀ è 
| style="text-align:center; font-size:larger;" | e˨
| Zems
| style="text-align:center; font-size:larger;" | <sup>↓</sup>ke
| Kritums
|-
| style="text-align:center; font-size:larger;" | ŋ̏ ȅ 
| style="text-align:center; font-size:larger;" | e˩
| Ļoti zems
| style="text-align:center; font-size:larger;" | <sup>↑</sup>ke
| colspan=3 | Kāpums
|}

== Novecojušie un nestandarta simboli ==
<!-- {{Pamatraksts|Starptautiskā fonētiskā alfabēta novecojušie un nestandarta simboli}} -->
IPA ir pārmantojis dažādus, reizumis dublējošos, simbolus no vairākām fonētiskā pieraksta sistēmām, bet galu galā palicis viens simbols katrai skaņai. Citi simboli tiek uzskatīti par novecojušiem. Piemēram, {{IPA|ɷ}} tika standartizēts kā {{IPA|ʊ}}. Vairāki sekundāro artikulāciju norādošie simboli tika atcelti kā kopums ar domu, ka artikulāciju jānorāda ar diakritisko zīmju palīdzību; piemēram simbols {{IPA|ƍ}} aizstāts ar {{IPA|zʷ}}. Arī reti sastopamo nebalsīgo implozīvu simboli {{IPA|ƥ ƭ ƈ ƙ ʠ}} tika atcelti un tagad tie tiek attēloti kā {{IPA|ɓ̥ ɗ̥ ʄ̊ ɠ̊ ʛ̥}}.

Pastāv arī oficiāli neatbalstītie vai ''[[ad hoc]]'' simboli, kuri tiek lietoti kopā ar standarta IPA simboliem. Šādi simboli lielākoties tiek lietoti specifiskās situācijās un atspoguļo vietējās valodniecības tradīcijas. Sevišķi bieži tas attiecas uz afrikatām, kā piemēram, {{IPA|ƛ}} tiek lietots standarta {{IPA|t͡ɬ}} vietā - "tl" afrikata vārdā ''"Nahuatl"''.

== IPA paplašinājumi ==
<!-- {{Pamatraksts|Paplašinātais IPA}} -->
Paplašinātais IPA (bieži lietota abreviatūra extIPA) ir simbolu grupa, kuras sākotnējais mērķis bija [[Runas defekti|runas defektu]] precīza attēlošana. 1989. gada [[IPA Ķīles konvencija]]i lingvistu grupa iesniedza Paplašinātā IPA sākotnējo simbolu kopu. Paplašinātais IPA pirmo reizi tika publiskots 1990. gadā un vairākas reizes modificēts līdz tā oficiālajai publicēšanai izdevumā ''Journal of the International Phonetic Association'' 1994. gadā un tika oficiāli pieņemts lietošanā ar [[ICPLA]] akceptu. Kaut arī sākotnējais mērķis bija runas defektu aprakstīšana, lingvisti lieto paplašināto IPA arī lai aprakstītu daudzas unikālas skaņas parastās runas kontekstā: [[Stostīšanās|stostīšanos]], zobu griešanu, lūpu čāpstināšanu. Paplašināto IPA lieto arī indivīdu runas īpatnību aprakstam, tādām kā "runāšana degunā".

Bez extIPA tiek lietots arī runas kvalitātes simbolu kopums (VoQS), lai aprakstītu, piemēram, čukstēšanu.

== Skaņas bez IPA simboliem ==
IPA tabulas atlikušās tukšās (baltās) vietas nepieciešamības gadījumā iespējams bez grūtībām aizpildīt. Daži ''[[ad hoc]]'' simboli ir jau lietoti literatūrā, piemēram retrofleksais laterālais flaps un nebalsīgie laterālie berzeņi, epiglotālais vibrants un labiodentālie slēdzeņi. (Skatīt pelēkos simbolus PDF diagrammā). Diakritiskās zīmes var nodrošināt pārējo, kas būtu sevišķi atbalstāmi gadījumos, ja skaņas ir allofoni.

=== Līdzskaņi bez burtiem ===
Līdzskaņu simboli tiek veidoti pievienojot diakritiskās zīmes burtiem ar tādu pašu skaņas vērtību. Spāņu valodas bilabiālais spraudzenis parasti tiek attēlots kā pazemināts berzenis {{IPA|[β̞]}}. Līdzīgā veidā balsīgie laterālie berzeņi tiek attēloti kā pacelti laterālie spraudzeņi {{IPA|[ɭ˔ ʎ̝ ʟ̝]}}. Dažās valodās (kā [[Bandas valoda|banda]]) citur lietotā labiodentālā flapa allofons ir bilabiāls flaps. To mēdz attēlot kā izvirzītu labiodentālo flapu {{IPA|[ѵ̟]}}.

Līdzīgā veidā labiodentālo vibrantu apzīmē {{IPA|[ʙ̪]}} (bilabiāls vibrants ar dentālo zīmi) un labiodentālo slēdzeni {{IPA|[p̪ b̪]}}, nevis ar dažkārt literatūrā sastopamajiem ''ad hoc'' simboliem. Citus vienpiesitiena spraudzeņus (tapus) var apzīmēt kā pārīsus slēdzeņus vai laterāļus, piemēram {{IPA|[ɟ̆ ɢ̆ ʟ̆]}}, kaut arī dažos gadījumos diakritiskā zīme ir jānovieto zem burta. Retrofleksu vibrantu var apzīmēt kā atvirzītu {{IPA|[r̠]}}. Pārējie līdzskaņi (uvulāri laterāļi ({{IPA|ʟ̠}} u.c.) un palatāli vibranti), ja arī nav neiespējami, tad tomēr ir ļoti grūti izrunājami un maz ticams, ka būtu sastopami pat kā allofoni kādā no Pasaules valodām.

=== Patskaņi bez burtiem ===
Līdzīgā veidā ar diakritisko zīmju palīdzību organizē patskaņus tos paceļot, nolaižot, izvirzot, atvirzot, centrējot un vidēji centrējot. Piemēram, {{IPA|[ʊ]}} nenoapaļoto ekvivalentu var apzīmēt ar vidēji centrētu {{IPA|[ɯ̽]}}; {{IPA|[æ]}} noapaļoto ekvivalentu kā paceltu {{IPA|[ɶ̝]}}. Vidēja mēles pacēluma patskaņi ir nolaistie {{IPA|[e̞ ø̞ ɘ̞ ɵ̞ ɤ̞ o̞]}}, bet centrētie {{IPA|[ɪ̈ ʊ̈]}} un {{IPA|[ä]}} ir respektīvie gandrīz augsta un augsti vidēja mēles pacēluma patskaņi. Vienīgie zināmie patskaņi, kurus nav iespējams attēlot pēc šīs shēmas, ir [[Noapaļoti patskaņi|saspiestie]] patskaņi, kuriem būtu nepieciešams īpašs simbols (tāds kā{{IPA|[ʏ̫]}}).

== Simbolu nosaukumi ==
<!-- {{Pamatraksts|Starptautiskā fonētiskā alfabēta nosaukumu konvencija}} -->
IPA simbolus visbiežāk atšķir pēc skaņas, ko tiem ir paredzēts aprakstīt, jo rupjajā transkripcijā neeksistē stingra atbilstība starp simbolu un skaņu. Kaut arī Starptautiskās fonētiskās asociācijas rokasgrāmata (''Handbook of the International Phonetic Association'') apgalvo, ka simboliem nav oficiālu nosaukumu, turpat ir minēts, ka katram burtam ir viens vai vairāki populāri nosaukumi. Arī [[Unicode]] standartā simboliem nav atbilstīgu nosaukumu. Daudzos gadījumos ''Unicode'' un IPA nosaukumi nesakrīt. Piemēram, {{IPA|ɛ}} IPA sauc "epsilonu", bet ''Unicode'' sauc to par "mazais burts atvērtais E".

Tradicionālie latīņu un grieķu burtu nosaukumi parasti tiek lietoti nemodificētiem burtiem.{{efn|Piemēram, [p] tiek saukta par "mazais P" un [χ] - "hi."}} No šiem alfabētiem tieši neatvasinātiem burtiem (kā {{IPA|[[Balsīgs faringāls berzenis|[ʕ]]]}}) var būt dažādi nosaukumi, dažkārt pēc simbola izskata, dažkārt pēc attēlojamās skaņas.

Diakritiskajām zīmēm ir divas nosaukumu veidošanas metodes. Tradicionālajām diakritiskām zīmēm tiek lietoti šī simbola nosaukumi attiecīgajā valodā, piemēram '''{{IPA|ä}}''' ir ''[[diairēze]]'' vai "umlauts". Netradicionālajām diakritiskajām zīmēm parasti tiek piešķirti asociatīvi nosaukumi, piemēram '''{{IPA|d̪}}''' sauc par ''tiltiņu''.

== Skatīt arī ==
{{Commons|International Phonetic Alphabet|International Phonetic Alphabet}}
<!-- * [[Fonētiskā transkribēšana]]
* [[Artikulatīvā fonētika]]
* [[Fonētikas tematu saraksts]]
* Fonētiskās pieraksta metodes ASCII standartā: [[SAMPA]], [[X-SAMPA]] un [[Kirshenbaum]].
* [[Unicode fonētiskie simboli]]
* [[Unicode un HTML]] -->
* [[Starptautiskais Sanskrita Transliterācijas Alfabēts]] (IAST)
<!-- * [[IPA diagramma latviešu valodai]] -->

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Avoti ==
{{Refbegin}}
* {{Laikraksta atsauce|last=Ball| first=Martin J.| coauthors=John H. Esling & B. Craig. Dickson|year=1995| title=The VoQS system for the transcription of voice quality| journal=Journal of the International Phonetic Alphabet|volume=25| issue=2| pages=71-80}}
* {{Laikraksta atsauce |last=Duckworth |first=M. |coauthors=G. Allen, M.J. Ball |year=1990 |month=decembrī |title=Extensions to the International Phonetic Alphabet for the transcription of atypical speech |journal=Clinical Linguistics and Phonetics |volume=4 |issue=4 |pages=273-280 |doi=}}
* {{Laikraksta atsauce |last=Hill |first=Kenneth C. |coauthors= |year=1988 |month=martā |title=Review of ''Phonetic symbol guide'' by G. K. Pullum & W. Ladusaw |url=https://archive.org/details/sim_language_1988-03_64_1/page/143 |journal=Language |volume=64 |issue=1 |pages=143-144 |doi=10.2307/414792}}
* {{Laikraksta atsauce|author=International Phonetic Association|year=1989| title=Report on the 1989 Kiel convention| journal=Journal of the International Phonetic Alphabet|volume=19| issue=2| pages=67-80}}
* {{Grāmatas atsauce|author=International Phonetic Association|year=1999|title=Handbook of the International Phonetic Association: A guide to the use of the International Phonetic Alphabet|url=https://archive.org/details/handbookofintern0000inte|location=Cambridge|publisher=Cambridge University Press|id={{ISBN|0-521-65236-7}} (hb); {{ISBN|0-521-63751-1}} (pb)}}
* {{Grāmatas atsauce |last=Jones |first=Daniel| authorlink=Daniel Jones (phonetician) |title=English pronouncing dictionary |year=1988| edition= revised 14th edition |publisher=Dent |location=London |oclc=18415701}}
* {{Laikraksta atsauce |last=Ladefoged |first=Peter| authorlink=Peter Ladefoged |year=1990 |month=septembrī |title=The revised International Phonetic Alphabet |url=https://archive.org/details/sim_language_1990-09_66_3/page/550 |journal=Language |volume=66 |issue=3 |pages=550-552 |doi=10.2307/414611}}
* {{Laikraksta atsauce |last=Ladefoged |first=Peter |coauthors=Morris Hale |year=1988 |month=septembrī |title=Some major features of the International Phonetic Alphabet |url=https://archive.org/details/sim_language_1988-09_64_3/page/577 |journal=Language |volume=64 |issue=3 |pages=577-582 |doi=10.2307/414533}}
* {{Grāmatas atsauce|last=Laver|first=John|title=Principles of Phonetics|url=https://archive.org/details/principlesofphon0000lave|year=1994|publisher=Cambridge University Press|location=New York|id={{ISBN|0-521-45031-4}} (hb); {{ISBN|0-521-45655-X}} (pb)}}
* {{Grāmatas atsauce |last=Pullum |first=Geoffrey K. |authorlink=Geoffrey Pullum |author2=William A. Laduslaw |title=Phonetic symbol guide |url=https://archive.org/details/phoneticsymbolgu0000pull |year=1986 |publisher=University of Chicago Press |location=Chicago |isbn=0-226-68532-2}}
* {{Grāmatas atsauce |last=Skinner |first=Edith |coauthors=Timothy Monich, and Lilene Mansell |title=Speak with Distinction |url=https://archive.org/details/speakwithdistinc0000skin |location=New York, NY |publisher=Applause Theatre Book Publishers |year=1990}}
{{Refend}}

== Ārējās saites ==
=== Vispārējas ===
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20071201102324/http://www.personal.rdg.ac.uk/~llsroach/encyc.pdf Mazā fonētikas enciklopēdija], Pīters Roučs, fonētikas prof., Rīdingas Universitāte, AK. (pdf)
* [https://web.archive.org/web/20081023153307/http://www.arts.gla.ac.uk/IPA/ Starptautiskās fonētiskās asociācijas mājaslapa]
* [https://web.archive.org/web/20081219183132/http://www.arts.gla.ac.uk/IPA/IPA_chart_(C)2005.pdf Starptautiskais fonētiskais alfabēts (2005.g.)] Visu valodu simboli vienas lappuses diagrammā.
* [http://www.ipa.webstuff.org/ IPA kopēt & ielikt diagramma, tastatūru dziņi u.c. ''Webstuff.org'']
* [https://web.archive.org/web/20060717015119/http://cla.calpoly.edu/~jrubba/phon/learnipa.html Apgūt IPA angļu valodai], (Standarta amerikāņu angļu valoda)
* [http://www.omniglot.com/writing/ipa.htm ''Omniglot'' informācija par IPA]
* [https://web.archive.org/web/20060615102643/http://www.linguiste.org/phonetics/ipa/chart/ IPA diagramma] ''Unicode'' un XHTML/CSS standartos
* [https://web.archive.org/web/20070928152232/http://linguisticmystic.com/2007/03/08/using-ipa-fonts-with-mac-os-x-the-comprehensive-guide/ IPA fontu lietošana Mac OS X: Visaptveroša rokasgrāmata]

=== Bezmaksas IPA fontu lejupielādēšana ===
* [https://web.archive.org/web/20080517034451/http://scripts.sil.org/FontDownloadsGentium Gentium], profesionāls fonts (latīņu, grieķu, [[kirilica]]), [[Antīkva burti|antīkvas]] un [[Kursīvie burti|kursīvie]] burti, iekļauj IPA, bet nav toņu un jaunā labiodentālā flapa.
* [https://web.archive.org/web/20080705135103/http://scripts.sil.org/CharisSILfont Charis SIL], pilns burtu komplekts (latīņu, grieķu, kirilica), antīkvas, kursīvie un [[Treknraksta burti|treknraksta]] burti, iekļauti toņu burti un toņu diakritiskās zīmes virs IPA patskaņiem, jaunais labiodentālais flaps un daudzi nestandarta fonētiskie simboli. Izveidots uz [[Bitstream Charter]] pamata.
* [https://web.archive.org/web/20080705134947/http://scripts.sil.org/DoulosSILfont Doulos SIL], ''Times/Times New Roman'' stila fonts. Simbolu komplekts kā ''Charis SIL'', bet tikai antīkvas burti.
* [https://web.archive.org/web/20081121083558/http://webmasterei.com/en/ipa/index SIL93] vecie SIL IPA93 fonti (''Manuscript'' un ''Sophia'') pārkodēts ''Unicode'' standartā.
* [http://tug.ctan.org/cgi-bin/ctanPackageInformation.py?id=tipa TIPA]{{Novecojusi saite}}, fonts un sistēma IPA simbolu ievadīšanai [[LaTeX]] dokumentos.

=== Tastatūras ===
* [https://web.archive.org/web/20080704075615/http://www.linguiste.org/phonetics/ipa/chart/keyboard/ Tiešsaistes tastatūra]
* [http://scripts.sil.org/cms/scripts/page.php?site_id=nrsi&item_id=ipa-sil_keyboard Lejupnolādējams IPA-SIL tastatūras izkārtojums Mac OS X] [[Unicode]] IPA ievadei
* [https://web.archive.org/web/20090407021712/http://www.rejc2.co.uk/ipakeyboard/ Lejupnolādējams IPA tastatūras izkārtojums ''Microsoft Windows''] [[Unicode]] IPA ievadeid
* [https://web.archive.org/web/20071201175436/http://staff.washington.edu/dmontero/IPACharmap/ IPACharMap] ekrāna tastatūra
* [http://www.blugs.com/IPA/ IPA Palette] ''IPACharMap'' Mac OS X versija.
* [http://www.jamesabela.co.uk/beginner/IPA.htm Microsoft Template] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071217065133/http://www.jamesabela.co.uk/beginner/IPA.htm |date={{dat|2007|12|17||bez}} }} - izveido rīku paleti ''Microsoft Word''

=== Skaņu faili ===
* [https://web.archive.org/web/20030604130512/http://hctv.humnet.ucla.edu/departments/linguistics/VowelsandConsonants/ Pītera Ladefogeda fonētikas kurss (ar skaņu failiem)]
* [http://hctv.humnet.ucla.edu/departments/linguistics/VowelsandConsonants/course/chapter1/chapter1.html IPA diagramma] ar [[AIFF]] skaņu failiem IPA simboliem
* [http://hctv.humnet.ucla.edu/departments/linguistics/VowelsandConsonants/vowels/contents.html Ievads valodu skaņās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050703083533/http://hctv.humnet.ucla.edu/departments/linguistics/VowelsandConsonants/vowels/contents.html |date={{dat|2005|07|03||bez}} }}
* [http://web.uvic.ca/ling/resources/ipa/ipa-lab.htm IPA diagramma] ar [[MP3]] skaņu failiem visiem IPA simboliem diagrammā
* [http://www.paulmeier.com/ipa/charts.html IPA diagrammas ''Flash'' versija ar skaņu paraugiem]
* [https://web.archive.org/web/20060712074807/http://www.ling.hf.ntnu.no/ipa/full/ IPA skaņu paraugi]
* [http://www.yorku.ca/earmstro/ipa/ Pilnīga IPA diagramma ar skaņu paraugiem (iekļauj angļu divskaņus)]

=== Unicode diagrammas ===
* {{PDFlink|[http://www.unicode.org/charts/PDF/U0250.pdf Galveno IPA burtu Unicode diagramma]|118&nbsp;[[Kibibyte|KiB]]<!-- application/pdf, 121609 bytes -->}}
* {{PDFlink|[http://www.unicode.org/charts/PDF/U02B0.pdf IPA modifikatoru Unicode diagramma]|90.0&nbsp;[[Kibibyte|KiB]]<!-- application/pdf, 92261 bytes -->}}
* {{PDFlink|[http://www.unicode.org/charts/PDF/U0300.pdf IPA diakritisko zīmju Unicode diagramma]|104&nbsp;[[Kibibyte|KiB]]<!-- application/pdf, 106881 bytes -->}}
* [https://web.archive.org/web/20071202074019/http://www.phon.ucl.ac.uk/home/wells/ipa-unicode.htm Starptautiskais fonētiskais alfabēts Unicode standartā]
* [https://web.archive.org/web/20060828010645/http://tlt.its.psu.edu/suggestions/international/bylanguage/ipachart.html Unicode-HTML IPA simbolu kodi:] Simbolu nosaukumu un HTML kodu tabulas [[Pensilvānijas Universitāte|Pensilvānijas Universitātē]].

{{Labs raksts}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Alfabēti]]
[[Kategorija:IPA]]
[[Kategorija:Fonētiskie alfabēti]]
[[Kategorija:Unicode]]