Stratēģiskā plānošana

Stratēģija ir organizācijas ilgtremiņa pamatmērķu un darbības virzienu noteikšana, to sasniegšanai nepieciešamo resursu izdalīšana. Stratēģija ir māksla vadīt organizāciju. Kā katram vadītājam un arī katram līderim neatkarīgi no tā, cik augstā amatā tas atrodas, viņam ir konkrēti uzdevumi un konkrētas funkcijas, kuras jāpilda. Arī stratēģiskajam līderim ir jāveic konkrētas funkcijas un pienākumus.

Stratēģijas sastāvdaļas

Vārds stratēģija radies no grieķu vārda strategos, kas nozīmē ģenerālā māksla. Mūsdienās stratēģija neapšaubāmi saglabājusies kā militārs termins, taču kopš 20. Gadsimta sešdesmitajiem gadiem tas ieguvis jaunu nozīmi pilnīgi citā jomā. Vārdu stratēģija plaši sāka lietot organizācijas menedžmentā, ar to saprotot darbības virzienu.

Kā aprakstīts V. Praudes un I.Beļčikova grāmatā "Menedžments", tad galvenās organizācijas stratēģijas sastāvdaļas ir šādas:

Darbības joma(sfēra)

Saistīta ar konkrētām precēm, pakalpojumiem un tirgiem, kuros tie ir konkurētspējīgi. Piemēram, kompānijas Mars darbības jomas ir ne tikai elektronika, bet arī pārtikas produktu ražošana, mājdzīvnieku barības izgatavošana.

Resursu izvietojums un sadale

Arī ir stratēģiska problēma. Kā sadalīt ierobežotus resursus starp dažādām darbības jomām, lai rezultātā sasniegtu maksimālu kapitāla atdevi.

Īpatnējās (atšķirīgās) spējas

Tas ir kaut kas tāds, ar ko organizācija var izcelties salīdzinājumā ar konkurentiem.

Attīstība un kapitāla atdeve

Darbības jomu, resursu sadales un īpatnējo spēju apvienojuma rezultāts. Organizācijai jānosaka savi attīstības mērķi un vēlamā peļņa. Šajā sakarībā, jānosaka, piemēram, sadales veidi (tieša tirdzniecība vai ar starpniecību), ražošanas specializācija (pašam ražot detaļas vai izmantot piegādātāju). Pastāv trīs stratēģijas plānošanas līmeņi

1. Organizācijas stratēģija
2. Biznesa stratēģija
3. Funkcionālā stratēģija