Apskatīt Surinama izejas kodu

{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = Republiek Suriname
|    pilnais_valsts_nosaukums = Surinamas Republika
|            valsts_nosaukums = Suriname
|               karoga_attēls = Flag of Suriname.svg
|            karoga_nosaukums = Surinamas karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of arms of Suriname.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Surinamas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 105px
|                 valsts_moto = Justitia - Pietas - Fides{{nbsp|2}}<small>{{la ikona}}<br />"Taisnība - pienākums - lojalitāte"
|                valsts_himna = [[God zij met ons Suriname]]
|               kartes_attēls = SURINAME_orthographic.svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Paramaribo]]
| latd=5 |latm=50 |latNS=N |longd=55 |longm=10 |longEW=W
|             lielākā_pilsēta = [[Paramaribo]]
|              valsts_valodas = [[nīderlandiešu valoda]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Parlamentāra republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Surinamas prezidentu uzskaitījums|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Čans Santoki]]
|        neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]]
|         neatkarības_piezīme = no [[Nīderlande]]s
|        neatkarības_notikums = Datums
|          neatkarības_datums = {{dat|1975|11|25}}
|                 platība_km2 = 163 820
|               platība_rangs = 91.
|              procenti_ūdens = 1,1
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2017
|          iedzīvotāju_skaits = 591.919
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 3,6
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 
|                     IKP_PPP = $9.044 miljardi
|                IKP_PPP_gads = 2019
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = $15,845
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = 0.720
|                    HDI_gads = 2017
|              HDI_kategorija = <span style="color:#ffcc00;">vidējs</span>
|                   HDI_rangs = 100.
|                        Gini = 
|                   Gini_gads = 
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[Surinamas dolārs]]
|                valūtas_kods = SRD, 968
|                  laika_zona = [[ART]]
|                  utc_offset = -3
|              laika_zona_DST = neievēro
|              utc_offset_DST = -3
|                      domēns = [[.sr]]
|              tālsarunu_kods = 597
|                iso_kods_num = 740
|              iso_kods_alfa2 = SR
|              iso_kods_alfa3 = SUR
}}

'''Surinama,''' oficiāli '''Surinamas Republika''' ({{val|nl|Republiek Suriname}}) ir valsts [[Dienvidamerika]]s ziemeļos. Tā bija gan [[Anglija]]s, gan [[Nīderlande]]s kolonija no 17. līdz 20. gadsimtam.

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Suriname-CIA WFB Map.png|left|thumb|Surinamas karte]]
Tā robežojas ar [[Franču Gviāna|Franču Gviānu]] austrumos (robežas garums — 510 km) un [[Gajāna|Gajānu]] rietumos (robežas garums — 600 km). Dienvidos Surinama robežojas ar [[Brazīlija|Brazīliju]] (robežas garums — 597 km), bet valsts ziemeļu daļu apskalo [[Atlantijas okeāns]]. Pirms 1975. gada, kad Surinama ieguva neatkarību no [[Nīderlande]]s, to sauca par [[Holandiešu Gviāna|Holandiešu Gviānu]]. Surinama ir mazākā suverēnā valsts Dienvidamerikā — tās platība ir 163 820 kvadrātkilometri, kas nozīmē, ka tā ir 91. lielākā valsts pasaulē. Surinamas augstākais kalns [[Julianatops]] ir 1286 metrus augsts.

Surinamā ir trīs ģeogrāfiski atšķirīgi rajoni: šauras un vietām purvainas piekrastes zemienes, neliels plato, ko aizņem savannas zālāji un skrajmežs, un plašas biezu tropisko lietus mežu joslas. Lietus meži klāj 90% valsts teritorijas, un tos caurvij tikai daži ceļi. Atšķirībā no kaimiņvalstīm Gajānas un Franču Gviānas, Surinamas teritorijā ir vairāki lieli ezeri. Šeit uz dienvidiem no Brokopondo atrodas arī [[Dienvidamerika]]s lielākais mākslīgais ezers — ūdenskrātuve pie [[hidroelektrostacija]]s.

== Klimats ==

Surinama atrodas pie [[ekvators|ekvatora]] un Surinamā ir karsts un mitrs klimats. Gaisa temperatūra praktiski nemainās (± 2 °C robežās), vidējā gada temperatūra [[Paramaribo]] ir +26 °C.
 
Gadā ir divas lietus sezonas: no decembra līdz februāra sākumam un no aprīļa beigām līdz augusta vidum.

Gadā ir līdz 200 lietainām dienām un nokrišņi no 2000—2500 mm. Spēcīgi pasātu vēji.

== Vēsture ==
Surinamas piekrasti atklāja [[Alonso de Oheda]] un [[Visente Jaņess Pinsons]] 1499. gadā. Vietā, kur mūsdienās [[Surinama (upe)|Surinamas]] upes krastos atrodas galvaspilsēta [[Paramaribo]], angļi 1651. gadā nodibināja koloniju. 1667. gadā Lielbritānija un Nīderlande samainīja savus Amerikas īpašumus: Lielbritānija atdeva Surinamu pret Jauno Amsterdamu, kas šodien pazīstama kā [[Ņujorka]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. No 1667. gada Surinama bija Nīderlandes īpašums, izņemot no 1799.—1802. un 1804.—1816. gadus.

17. gadsimta beigās Surinama kļuva par vienu no vadošajām cukura piegādātājām Eiropai.

1922. gadā Surinamu oficiāli beidza saukt par koloniju un tā kļuva par Nīderlandes Karalistei pievienoto teritoriju.

1954. gadā Surinama ieguva autonomiju. Nīderlande nodarbojās tikai ar aizsardzību un ārlietām.

Neatkarību no [[Nīderlande]]s Surinama ieguva 1975. gada 25. novembrī.

== Iedzīvotāji ==
Darbam plantācijās holandieši ieveda vergus ne tikai no [[Āfrika]]s, bet arī no daudziem [[Āzija]]s rajoniem. Tā Surinamā izveidojās ļoti dažādu kultūru sajaukums. Aptuveni 37% ir [[indieši]], 31% — [[kreoli]], bet 15% ir [[Indonēzieši|indonēziešu]] izcelsme. Tā kā iedzīvotājiem ir tik dažāda izcelsme, tad arī reliģijas ir dažādas. Surinamā ir izplatītas trīs vislielākās reliģijas — gan [[hinduisms]], gan [[islāms]], gan [[kristietība]]. Surinamā ir arī vērā ņemama [[Ķīnieši|ķīniešu]] kopiena un vietējo [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņu]] pēcnācēji. Valstī 2017. gadā bija 591 919 iedzīvotāji.

== Reliģija ==
{| class="wikitable"
!Reliģija !! Procenti<br /></tr>
| [[Hinduisms|Hinduisti]] ||  22.3% </tr>
| [[Romas katoļi]] || 21.6% </tr>
| [[Islāms Surinamā|Musulmaņi]] <td> 13.8% </td></tr>
| [[Baptisti]] || 11.2% </tr>
| [[Luterāņi]] || 0.5% </tr>
| Citi [[protestanti]] || 16.3% </tr>
| citi || 6.7% </tr>
| [[Ateisms|Ateisti]] || 7.5% </tr>
|}

== Teritoriālais iedalījums ==
{{main|Surinamas administratīvais iedalījums}}
[[Attēls:Suriname districts numbered.png|thumb|Surinamas apgabalu karte alfabētiskā secībā]]
{|
|-
| Surinama ir iedalīta 10 apgabalos:
<div style="-moz-column-count:2; column-count:2;">
# [[Brokopondo apgabals|Brokopondo]]
# [[Kommevijnes apgabals|Kommevijne]]
# [[Koronī apgabals|Koronī]]
# [[Marovijnes apgabals|Marovijne]]
# [[Nikerī apgabals|Nikerī]]
# [[Paras apgabals|Para]]
# [[Paramaribo apgabals|Paramaribo]]
# [[Saramakas apgabals|Saramaka]]
# [[Sipalivini apgabals|Sipalivini]]
# [[Vanikas apgabals|Vanika]]
</div>
|}
Tālāk tiek iedalītas 62 tiesu iecirkņos.

=== Robežstrīdi ===
Surinamas teritoriālās pretenzijas ir saistītas galvenokārt ar diviem robežstrīdiem: ar [[Gviāna|Francijas Gviānu]] un [[Brazīlija|Brazīliju]].

# Strīds ar Francijas Gviānu ([[Maruāni apgabals]]):
#* Surinama apgalvo, ka teritorija uz austrumiem no ''Lawa'' upes līdz Maruāni (''Maroni'') upei pieder tai. Francija, savukārt, apgalvo, ka šī teritorija ir daļa no Francijas Gviānas. Šis strīds aizsākās 19. gadsimtā un joprojām nav pilnībā atrisināts.
# Strīds ar Brazīliju ([[Cipolino apgabals]]):{{nepieciešama atsauce}}
#* Šis strīds ir mazāk zināms un skar nelielu teritoriju gar Surinamas un Brazīlijas robežu. Abas valstis nav pilnībā vienojušās par precīzu robežlīniju, kas atrodas attālā un reti apdzīvotā reģionā.
Vēl Surinamai bija strīds ar Gajānu par jūras robežu, kurā abas puses sev centušās iegūt lielāku daļu no potenciāli naftu nesošā [[Kontinentālais šelfs|šelfa]],<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latin American Regional Reports: Caribbean & Central America report|url=https://books.google.lv/books?id=1nKxAAAAIAAJ&q=tense+confrontation&redir_esc=y|publisher=Latin American Newsletters|date=1998}}</ref> un ir strīds par Gajānas kontrolēto Tigri apgabalu.

== Ekonomika ==
Ekonomikas pamatā ir kalnrūpniecība, [[mežsaimniecība]] un lauksaimniecība. Ārvalstu, galvenokārt amerikāņu, kapitāls kontrolē visas galvenās nozares. [[Ekonomikas izaugsme|Ekonomiskās izaugsmes]] temps ir atkarīgs no pasaules izejvielu cenām. Reālais IKP pieaugums ir 4,7% (2013); ārvalstu tiešo investīciju apjoms ir 112,8 miljoni ASV dolāru, IKP struktūrā (2013. gadā) pakalpojumu sektora īpatsvars ir 54,5%, rūpniecība un būvniecība — 36,6% (ieskaitot apstrādes rūpniecību 21%), lauksaimniecība ar mežsaimniecību un zivsaimniecību — 8,9%.

=== Lauksaimniecība ===
Zemes fondi: aramzeme: 0,36%, ieskaitot graudaugus: 0,06% (2005. gadā). Vairāk nekā 90% teritorijas sedz meži. Apūdeņotā zeme: 510 kv km (2003).

Galvenā kultūra ir rīsi, kurus audzē galvenokārt valsts piekrastes zonās. Surinamas svarīgākais rīsu audzēšanas apgabals ir Vageningena ar 10 000 hektāru platību, kur gadā tiek novāktas divas rīsu ražas. Tur galvenokārt strādā indonēzieši. Kopš septiņdesmito gadu beigām Surinamā vidējā rīsa raža sasniedza 170—180 tūkstošus tonnu gadā, un to eksportēja 50—60 tūkstošus tonnu gadā.

Otrs svarīgākais lauksaimniecības produkts joprojām ir banāni, kuriem ir liela nozīme Surinamas iedzīvotāju apgādē ar pārtiku, kā arī valsts eksporta ieņēmumos. Cukurniedrēm, kafijai, kakao, apelsīniem, greipfrūtiem un kokosriekstiem arī ir zināma nozīme lauksaimniecībā. Novāktās cukurniedres pilnībā apstrādā vienīgā Surinamas cukura rūpnīca Marienburgā.

Attīstīta lopkopība un zveja (ieskaitot garneļu zveju), kā arī vērtīgās koksnes apstrāde.

=== Enerģijas un naftas ražošana ===
Valsts degvielas un enerģijas bilances struktūrā 2013. gadā naftas produktu īpatsvars ir aptuveni 54%, hidroenerģija — aptuveni 46%, biodegviela — mazāk nekā 1%. Naftas ieguves, pārstrādes, transportēšanas un pārdošanas monopoltiesības pieder valsts uzņēmumam “''Staatsolie Maatschappij Suriname''” (“Staatsolie”). Naftas ieguve ir 0,83 miljoni tonnu (2014), notiek Saramakas apgabalā (lielākā atradne ir Tambaredho, nodrošina apmēram 3/4 no kopējās naftas produkcijas), daļēji — jūras šelfā; aptuveni puse no iegūtās naftas tiek eksportēta. Vienīgā naftas pārstrādes rūpnīca (ražo 0,39 miljonu tonnu jēlnaftas gadā) darbojas 12 km uz dienvidiem no Paramaribo. Etanola ražošana no biomasas (40 tūkstoši tonnu gadā).

Elektroenerģijas ražošana ir 1,75 miljardi kWh (2013), ko galvenokārt veic ''Surinama Aluminium Company'' (Suralco, līdz 2015. gadam Alcoa kontrolē) un ''Staatsolie Power Company Surinam'' (SPCS, Staatsolie nodaļa). Lielākā spēkstacija ir Afobakas HES (180 MW jauda uz Surinamas upes Brokopondo rajonā, saražo apmēram 1/2 valsts elektroenerģijas), mazuta TES ir ''Saramaccastraat'' Paramaribo (68 MW) un SPCS (62 MW).

=== Zelta ieguve ===
Lielākā daļa no Surinamā iegūtā zelta nāk no nelielām raktuvēm, nevis lielajiem starptautiskiem uzņēmumiem. No 27,8 tonnām valstī saražotā dārgmetāla 2015. gadā ar roku darbu tika iegūtas 18,9 tonnas. 2016. gada beigās valstī darbojas tikai divas lielas rūpnieciskās raktuves, ''IAMGOLD Rosebel'' (2016. gadā zelta ražošana bija 9,2 tonnas, pierādītās un iespējamās rezerves — 62 tonnas), un 2016. gada beigās atklāja ''Newmont Mining'' “Merian” (zelta ražošana gadā — 11—12 tonnas, pārbaudītās un iespējamās rezerves — 133 tonnas). "''Rosebel''" atradne ir ievērojama ar 5 MW saules elektrostacijas palaišanu 2014. gadā.

== Ārējā tirdzniecība ==
Dati par 2016. gadu.

Eksports — 1,6 miljardu [[ASV dolāri|ASV dolāru]]. Galvenās preces: zelts (64%), nafta un naftas produkti (8,6%), kokmateriāli (4,3%), banāni, rīsi, boksīts, garneles, zivis. Galvenie pircēji: [[Šveice]] (30%), [[Apvienotie Arābu Emirāti]] (27%), [[Beļģija]] un [[Luksemburga]] (9,6%), [[Gajāna]] (5,6%) un [[ASV]] (4,5%).

Imports — 1,32 miljardu [[ASV dolāri|ASV dolāru]]. Galvenās preces: naftas produkti, mašīnas un iekārtas (ieskaitot kalnrūpniecību un automobiļus), ķīmiskie produkti, pārtika. Galvenie piegādātāji ir ASV (24%), [[Trinidāda un Tobago]] (13%), Nīderlande (13%), [[Ķīna]] (8,6%) un [[Sentlūsija]] (3,2%).

== Valsts svētki ==
* 1. janvāris — Jaunais Gads (''Nieuw jaar'')
* 27. februāris — Kirasao karnevāls (''Curacao Carnival'', mainīgs datums)
* 1. maijs — Strādājošo diena (''Dag van de arbeid'')
* 1. jūlijs — Verdzības atcelšana (''Keti Koti'')
* 25. novembris — Neatkarības diena (''Dag van de onafhankelijkheid'')
* 25. decembris — Ziemassvētki (''Kerst'')

== Attiecības ar Nīderlandi ==
Arī pēc Surinamas neatkarības iegūšanas [[Nīderlande]] sniedz būtisku atbalstu bijušajai kolonijai, un 80% no visiem tūristiem ir nīderlandieši. Surinama ir politiski nestabila valsts, bieži notiek militāri apvērsumi. Daudzi Surinamas iedzīvotāji ir emigrējuši uz Nīderlandi.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Dienvidamerika-aizmetnis}}
{{Dienvidamerika}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Surinama| ]]