Diskusija:Baltu pirmvaloda

Lapas saturs netiek atbalstīts citās valodās.
Vikipēdijas lapa

Raksta nosaukums[labot pirmkodu]

Vai ir latviešu PIRMvaloda? Rakstam ir jāsaucas 'Baltu valoda'. --80.233.154.146 2021. gada 12. jūnijs, plkst. 12.24 (EEST)[atbildēt]

Nekādas latviešu pirmvalodas nebija, jo ir ļoti labi zināms par latviešu un leišu kopīgo valodas izcelsmi, kas visticamāk, ka bija kopīga ar krivičiem. 88.111.117.73 2023. gada 6. marts, plkst. 03.05 (EET)[atbildēt]

"Pagātnes formas - darinātas ar tematiskajiem patskaņiem *-ā-, *-ē-, *-ī-". Ar *-ī- pagātnes nebija. Tas ir laikam jaukts ar nenoteiksmes piedēkli pagatnē: dar-ī-ja < darīj-ā, sal. mēs darīj-ā-m — tematiskais patskanis *-ā- (vecāka forma *darē, darēmē; sal. ar Kurzemes un Latgales bezpiedēkļu verbiem nese, vede). Vairums no verbiem mēdza saglabāt nenoteiksmes piedēkli pagātnē: redzēt - redzēja < redzēj-ā, mēs redzēj-ā-m (balt. pirmv. *mes regēj-ā-mē; tem. patsk. *-ā-), taču nav jāskatas nenoteiksmes piedēklī, tas nav tematiskais patskanis.--Ed1974LT (diskusija) 2018. gada 29. marts, plkst. 12.55 (EEST)[atbildēt]

Uzskats, ka ar -ī- nebija, balstās tikai uz lietuviešu formām ar ė galotnē (rašė), tomēr lietuviešu rašiau norāda uz agrāku *rašījau. Formas ar ė var būt redukcija no (rašė < rašiā). Redukciju varēja veicināt uzvars uz pēdējās zilbes 1.personā. Jo citādi nav izskaidrojams kāpēc liet. nešė, rašė (galotnes vienādas), bet latv. nesa, rakstīja (galotnes atšķirīgas!) un nevis kā būtu gaidāms: **nesīja, rakstīja vai **nesa, raksta. Te nevar nepieminēt arī interesantu pāri: liet. nakčiai, bet latv. naktij(ai), proti, liet. ar afrikātu, latv. - bez. Roberts7 (diskusija) 2018. gada 29. marts, plkst. 20.35 (EEST)[atbildēt]
Tematiskais patskanis atrodas starp celmu un galotni. Jebkādā gadījumā, *rakstījĀu, *rakstījĀi, *rakstījĀ', *rakstījĀmē, *rakstījĀtē pieder *-ā- celmam (dodiet, lūdzu, paraugu ar *-ī- celma nogali — ar tematisko patskani — pagātnē). *rašē attistībai jābūt tādai: nenoteiksme *raš-ī-tei (pilnā pakāpē) > *raš--ē (vājā pakāpe) > *rašē (es *rašĒu, tu *rašĒi), jo puspatskanis *i̯ (= *j) baltu pirmvalodā pirms priekšējās rindas patskaniem *ē (e), *ī (i) nesaglabājās (**žemi̯ē < *žemē; *i̯ pastāvēšanu apliecina tikai daudzskaitļa genitīvs lt. žemių, latv. zemju). (Verbu pagātnes darīnāšana bija saistīta ar nenoteiksmi). Vēlāk baltu *ēu/*eu > *i̯au (latv. ļaut, lt. liautis [=ļautis]; latv. ļaudis, lt. liaudis [=ļaudis]).
Lt. nakčiai, latv. naktij ir sekundāras galotnes un tām atškirīga izcelsme:
  1. lt. naktis, latv. nakts (< naktis) pieder *-i- lietvārdu celmam, bet lietuviešu datīva galotne ņēmta no balt. *-i̯ā- celma: N. *valdi̯ā 'vara, valdīšana' > lt. valdžia — D. *valdi̯āi > lt. valdžiai : nakčiai (balt. *di̯ > lt. dž, latv. ž; balt. *ti̯ > lt. č [tš], latv. š). Baltu pirmvalodā *-i- celma lietvārdu galotne bija *-ei, nevis **-i̯āi > lt. -iai.
  2. latv. nakt-i-j: balt. *-ei vārdu beigās > latv. *-i (vedi no *vedei; par sekundāriem -ai, -ei gadījumiem galotēs citureiz) plus -j analoģijā ar divskaniem egle-i, liepa-i (kam savukārt sekundāras -ei, -ai).
Latviešu literārā valodā verbu konjugēšana vienkāršota. Tagatnē izzuda -i- celms (guļam - lt. gulime), pagātnē izzuda -ē- celms (veda, nesa - lt. vedė, nešė). Tie saglabājās latv. izloksnēs, senprūšu un liet. valodās. Latv. nes-u, rakstīj-u, nes-i, raksīj-i, nes-a, rakstīj-a galotnes vienādas. Jūs laikam nevarat indentificēt, kas par lietu ir rakstĪJ- — tas ir sufikss celmā, nevis galotne vai tematiskais patskanis.--Ed1974LT (diskusija) 2018. gada 29. marts, plkst. 22.51 (EEST)[atbildēt]
Ok, ar -ī- tematisko patskani es domāju -ī(jā)-, manuprāt tas tomēr ir jāizdala atsevišķi no -ā-. Par *rašĒu, no kurienes tas ir ņemts? žemių ir jaundarinājums senākā žemēn/žemīn vietā. Nesaprotu kāpēc b.p. ir rekonstruēts kaut kāds *žemi̯ōn, sanskritā ir -īnām, piem., patnīnām 'pašu'.
Kā tu izskaidro Sanskrita i/ī celmu datīva galotni -yāi, piem., matyāi 'domai' / patnyāi 'pašai'? Tā arī ir cēlusies no -ei??? Roberts7 (diskusija) 2018. gada 30. marts, plkst. 01.35 (EEST)[atbildēt]
Trīs verbi pagātnē: (su-)pelijo < *pelijā, regėjo < *regējā, vedė < *vedē. Kādi tajos tematiskie patskani?--Ed1974LT (diskusija) 2018. gada 30. marts, plkst. 13.21 (EEST)[atbildēt]
Visos trijos ir -ā- modifikācijas. :) -(-ī)ā-, -(-ē)ā- un -(-i)ā-, jo *vedē < *vediā!
Latviešu valoda ir vienīgā baltu valoda, kur ir saglabājušās i-celmu pazīmes nākotnē. Sal. latv. vedĪs / vezĪs, nesĪs, ēdĪs, sanskritā *vadIsyati (> vatsyati) / vahiṣyati, naśiṣyati, *adIsyati( > atsyati), kamēr liet. val. pilnīga redukcija: ves/veš, neš, ės. Kā redzi sankrita formas vahiṣyati, naśiṣyati pilnībā atbilst latviešu vedīs, nesīs. Līdz ar to šis apgalvojums "Šaknies priebalsio ir priesagos *-s(i)- sandūrų pokyčiai: š, ž + s(i) = š(i) (*nešsi̯ō > *neši̯ō, *vežsi̯ō > *veši̯ō); t, d + s(i) = s(i) (*metsi̯ō > *mesi̯ō, *vedsi̯ō > *vesi̯ō).": pirmbaltu valodai ir nepatiess! Tas der lietuviešu valoadai, bet neder latviešu valodai! Roberts7 (diskusija) 2018. gada 30. marts, plkst. 14.21 (EEST)[atbildēt]
Rakstā „Baltų prokalbė“ 167 atsauces, tas ir vērtīgs raksts. Attiecīgajā rakstā krievu valodā - 54 atsauces, tas ir labs raksts. Abos līdzīgās rekonstrukcijas (*žem-i̯ōn; pagātnē verbi ar *-ā-, *-ē, bet ar *-ī- nepastāv). Tas nav jaunums, ka liet. un senprūšu valodas savās formās ir senākas par latv. valodu (sal. ar ltg. as vešu, mešu; vedīšu tapa darīšu (lt. darysiu) analoģijas dēļ). Es rakstīju pamatojoties uz vēsturiskās valodniecības vielu:
  • Villanueva Svensson, M. (2012). Indoeuropiečių kalbotyros pagrindai. Vilnius: Vilniaus universitetas
  • Schmalstieg, W. R. (1998). “The Baltic Languages”, The Indo-European Languages. London — New York: Routledge
  • Stang, Chr. (1966). Vergleichende Grammatik der Baltischen Sprachen. Oslo-Bergen-Tromsö: Universitetsforlage
  • Kortlandt, Frederik (2009), Baltica & Balto-Slavica
  • Corbett G., Comrie B. (2001; 2003). The Slavonic Languages. London and New York: Routledg
  • Elizarenkova, T. (1982). Vedų kalbos gramatika. Maskva: Nauka, 228-232. ISBN 4602020000-124
  • Euler W.„Der Schwund des Duals in der Flexion Indogermanischen Einzelsprachen". Studia Etymologica Cracoviensia, Jagiellonian University Press, Kraków, Nr. 15, 91-95, (2010) ISBN 978-83-233-2919-0
  • Derksen, R. (2015). Etymological Dictionary of the Baltic Inherited Lexicon. Leiden, Boston: Brill, xii + 684. ISBN 978-9004278981.
  • Vanags P.. „On the history of Baltic u-stem adjectives“. Baltistica, XXV (2) (1989).
  • Pietro Umberto Dini. Baltų kalbos. – Vilnius, 2000. – ISBN 5-420-01444-0
  • Zigmas Zinkevičius. Lietuvių kalbos istorinė gramatika. T. I. Vilnius, 1980.
  • Zigmas Zinkevičius. Lietuvių kalbos istorinė gramatika. T. II. Vilnius, 1981
  • Zigmas Zinkevičius. Lietuvių kalbos istorija. T. I. – Vilnius, 1984.
  • Zigmas Zinkevičius. Lietuvių kalbos istorija. T. II. – Vilnius, 1987.
  • utt.
Gribat veikt individuālo pētīšanu?..--Ed1974LT (diskusija) 2018. gada 30. marts, plkst. 17.03 (EEST)[atbildēt]
Vai dotajam sarakstam ir jebkāds sakars ar tēmu - baltu pirmvaloda? 88.111.117.73 2023. gada 6. marts, plkst. 03.59 (EET)[atbildēt]
Protams, ka ir. Visā šajā literatūrā tiek atvasinātas pirmbaltu formas.--Ed1974LT (diskusija) 2023. gada 28. novembris, plkst. 13.16 (EET)[atbildēt]

Pirmbaltu un kopbaltu perioda šķīrums[labot pirmkodu]

Ir vēl viena lieta, kā zināms slāvu valodās izšķir divus laika posmus - Proto-Slavic un Common-Slavic, arī baltu valodās var izšķirt tieši šādus divus laika posms - Pirmbaltu un Kopbaltu. Diemžēl lietuviešu Baltų prokalbės rakstā šie abi posmi ir sajaukti kopā, tā ir tā lielākā problēma. Ar ko šie periodi atšķiras - pirmbaltu valodā nav tādu ē celmu, tie ir tikai kopbaltu valodā. Otrām kārtām lietuviešu valodas raksts pēc būtības ir nevis pirmbaltu valoda, bet gan pirmlietuviešu valoda - pralietuvių kalba, tas ir ārkārtīgi nekorekti lietuviešu pirmvalodu uzdot par visu baltu pirmvalodu! Baltų prokalbės rakstā ir ļoti daudz kļūdu, piemēram, par -l-/-s- celmiem, kādi pirmbaltu valodā nekad nav bijuši, jo īpaši attiecībā uz vārdu ābele, kas kopbaltu valodā ir -ē- celms (*ābelnē), bet pirmbaltu valodā - -ī- celms (*ābalnī, loka tāpat kā *patnī 'pati'). Tāpat raksta piemēros ir izmantoti vārdi, kuri ir tikai lietuviešu/prūšu valodā (renkants, turints, laikānts, arvis, butas, sūnus, mīlimas) un kuru nav un iespējams nekad nav bijis latviešu valodā un līdz ar to latviskajā šī raksta versijā nav izmantojami! Tāpat jau kopbaltu valodā ir bijis arī ablatīvs, kurš joprojām ir latviešu valodā un ir arī sanskritā, bet nav mūsdienu lietuviešu valodā un loģiski, ka nav arī Baltų prokalbės rakstā. Līdz ar to diemžēl Baltų prokalbės rakstā esošās locīšanas tabulas nav nekādi izmantojamas latviešu wikipēdijā, jo tās ir pretrunā ar latviešu valodas vēsturiskajiem datiem un leksiku. Roberts7 (diskusija) 2018. gada 30. marts, plkst. 18.06 (EEST)[atbildēt]

  1. Vissenākā pakāpe saucama par baltu pirmvalodu (baltų prokalbė), un Commom-Slavic apzīmē vēlāko pakāpi par Proto-Slavic jeb šie vārdi lietoti sinonīmiski.
  2. Konsonantiskie un daži citi celmi novājājās, panīka baltu valodās. Tas attiecas arī uz lietuviešu obelis, debesis (nevis **obuo, -eles, **debas,-eses)
  3. Tā kā lietuviešu un senprūšu locīšanas sistēmas ir senākas, tās ir tuvākas rekonstrukcijām, bet rekonstruētas formas ir senākas par mūsdienu liet. v. vai izzudušo senprūšu v., un tabulās sniegti dati, kuri ir vistuvākie indoeiropiešu pirmvalodas datiem.
  4. Paraugos ņemts vissenākais slānis (latv. meita, dēls - jaunākie vārdi). Daļa no tam pastāv latv. v. izloksnēs.
  5. Kas attiecas uz 2., raksts nav orientēts ne uz vienu no baltu valodām, tikai uz senāko slāni (senāko valodas stāvokli). Tapēc tas nav svarīgs, cik tas atbilst - neatbilst mūsdienu latv. v. vai liet. v.
  6. Jūs cenšaties noliegt datus, kuri neatbilst mūsdienu lat. v. datiem. Dabūjiet rokā kaut vienu no vēsturiskās baltu gramatikas grāmatām (piem.Pjetro Umberto Dini. Baltu valodas. – Rīga, 2000) un neveiciet individuālo pētīšanu, pēc sava ieskata neetimoloģizējiet un nesanskritiskojiet baltu valodu datus. Ar to šī diskusija izsmelta.--Ed1974LT (diskusija) 2018. gada 30. marts, plkst. 19.13 (EEST)[atbildēt]
    1. Kā reiz piedāvātais proto-slavic tiek lietots nevis lai apzīmētu laiku, kad veidojās(un pēc definīcijas šis tad ir periods ar kuru apzīmē proto) slāvi 600AD, bet tas tiek attiecināts uz 2000BC, kad nekādi slāvi nebija un pat nebija slāvu senči. Šī ir viena no problēmām, jo jau tiek jauktas definīcijas. Par šo wiki rakstu ir tieši tāds pats jautājums - jo palasot diskusijas komentārus nerodas skaidrs priekšstats par to, ka wiki ekspertiem ir pašiem saprotams, ka latviešu un lietuviešu valodas ir ļoti jaunas baltu valodas, kurās sākotnēji runāja baltificēti somugri, kas ieguva baltu valodu arhaiskuma artifaktus tikai pēc tam, kad latviešu un lietuviešu valodas iespaidoja latviešu un lietuviešu asimilētās/pakļautās baltu tautas ar savām daudz arhaiskākajām baltu valodām.
    2. -
    3. Šī ir vikipēdijas ekspertu problēma, kas uztver pētījumus, kā pabeigtu darbu. Lietuviešu izcelsme vēl pie tam ir bias šajā gadījumā. Ja kas, tad prūšu valoda mūsdienās nevar būt sena(jo tajā ir milzīga slāvu, vācu un arī lietuviešu ietekme) un arī lietuviešu valodā ir notikušas daudzas pārmaiņas. Neviens šeit neapgalvo, ka vāciskotā un somugriskotā latviešu valoda ir vairāk arhaiska, bet to, ka latviešu valodā var pastāvēt daudz arhaiskākas vārdu formas, kādas lietuviešu valodā nav saglabājušās vispār un nekad nav pastāvējušas. Nez kāpēc šeit vispār tiek ignorēta žemaišu valodas eksistence. Man, piemēram, ļoti interesētu kas ir šajā sakarā žemaišiem saglabājies, jo acīmredzami latviešu valodas arhaiskums nāk no sēļiem un arī zemgaļu valodām bija līdzība, bet acīmredzami lietuvieši šajos jautājumos var būt šovinisti, jo ja var pilnīgi ignorēt latviešu valodas arhaiskumu, tad žemaišu valodu var nepieminēt vispār.
    4. -
    5. -
    6. IMO, Pjetro Umberto Dini grāmatas nozīme ir tikai tajā ka ārzemnieks ir rakstījis par baltu valodām. Jūs tak nopietni neapgalvojiet, ka šai grāmatai ir nopietna nozīme baltu valodu pētniecībā?
    88.111.117.73 2023. gada 6. marts, plkst. 04.34 (EET)[atbildēt]
Kādreiz bija īpašumā P.U. Dini grāmata "Baltu valodas" un nevaru īsti pateikt, kas man nepatika, bet radās iespaids, ka autoram nav sajēgas par baltiem un ka tā ir iestigusi aizpagājušajā gadsimtā - bez tam ap 90tajiem un 2000 Krievijā nāca laukā svaigi pētījumi baltistikā. Vispār, mans personiskais novērtējums tai grāmatai bija pilnīgs sū@s un nevar tikt likts kā nopietns avots uz ko atsaukties.
Ar senprūšu valodu arhaiskumu ir savas problēmas, jo viņi ļoti nesenā vēsturē tika pakļauti gotu ietekmei. Drīzāk bija jēga pieminēt to, ka senprūšiem ir pārejas formas uz slāvu valodu - vai arī ietekmējušies no slāviem.
Arhaiskākais mūsdienu baltu valodas substrāts, kas bija izplatīts ne tikai Latvijā un Lietuvā, bet arī Igaunijā un Somijā ir saistīts ar augšzemniekiem(sēļiem/augstaišiem), kas nereti tiek jaukts ar lietuvisko. Lietuvieši nekad neizplatījās uz ziemeļiem - latvieši ir ziemeļlietuvieši. Un Lietuviešu versijā arī ir grūtības ar šo jautājumu, jo tad būtu politiski jāatzīst žemaišu valoda un jautājums par tās sākotnējo arhaiskumu pār lietuvisko. Drīzāk ir jautājums kāda bija latviešu-lietuviešu pirmvaloda un cik ļoti tā jau bija ietekmējusies no somugriskā, jo N1a ieplūšana Baltijā ir saistāma tieši ar to periodu, kad ieradās latviešu-lietuviešu senči. y-dna pirms latviešu-lietuviešu ierašanās baltu apdzīvotajās teritorijās Baltijā gandrīz 100% bija R1a. Un tas ir nesens periods - 1500-2000 YBP.
Nekur neredzu pieminētu latviešu-lietuviešu kopējās valodas periodu. Galu galā vēsture un izcelsme norāda uz kopēju avotu un visas pārējās baltu valodas Latvijas un Lietuvas teritorijā veidoja savu kopu, kas atšķīrās no latviešu-lietuviešu. Sēļu valodā bija tā pati ē forma, kas prūšiem vārdā Deiws/Dews, kur latvieši un lietuvieši lieto ie - Dievs.
Vai meita vispār ir baltu vārds? Lietuvieši meitu dēvē par dukte un meita latviešu valodā drīzāk izskatās aizguvums no lejasvāciešu meiden formas.195.147.206.144 2019. gada 2. februāris, plkst. 10.33 (EET)[atbildēt]
Nav vainas, ja gribat pierādīt kaut ko otrādi, balstieties uz autoritatīvajiem (zinātnieku sniegtajiem) avotiem, tos norādot. Vikipēdijā jautājumi tiek risināti tieši tā. Ja jums gribas, lai rekonstruētie vārdi pastāv tieši mūsdienu literārā latviešu valodā (kas ir diezgan bezjēdzīgi), *buta(n) vietā ņemiet *ežera(n) 'ezers', *turētei vietā *mīlētei 'mīlēt', *laikītei vietā *mākītei 'mācīt'. Taču nevienmēr iespējams sniegt vārdu, lai tas atbilst visām trim baltu valodām, piem. *arṷis rekonstruēts tikai no senprūšu valodas datiem, jo i celma īpašības vārdi austrumbaltu valodās pavisam slikti saglabājušies. Indoeiropiešu vārdi *suHnus, *dʰugh₂tḗr (> pirmbaltu *sūnus, *duktē) latviešu valodā bija nomainīti ar jaundarinājumu dēls un aizguvumu no vācu valodas meita (< lejasvācu meid). Vārdam 'dēls' sākumā bijusi nozīme '(piena) zīdējs' (sal. ar lietuviešu dėlė, latviešu dēle < (asins) sūkātāja, zīdēja). Austrumbalti vārdu *brāterē pārvērsa par *brālīs vienkāršojot deminutīvu *brāterelīs 'brālītis' > austrumbaltu *brālīs. Ne visi pirmbaltu vārdi un vārdu formas sastopami mūsdienu literārajā latviešu valodā (kā arī lietuviešu, žemaišu, latgaliešu valodās) – tas ir pats par sevi saprotams.--Ed1974LT (diskusija) 2023. gada 28. novembris, plkst. 17.11 (EET)[atbildēt]

Detaļas[labot pirmkodu]

Nazālās skaņas (ą, ę, į, ų) pastāv tikai liet. v., tās nav senas.
Variants ar *-ī- nominatīvā raksturīgs *–ā- , nevis *-ē- celmam: Nom. *martī 'mārša, vedekla', Ģen. martjās, Dat. martjāi, Ak. martjān utt.
(Hronoloģija:) "Pēc V. Toporova un V. Ivanova domām no II tūkstošgades p. m. ē. līdz I tūkstošgadei p. m. ē. vidusslāvu pirmvaloda..." Te minēts: "...līdz I tūkstošgades p. m. ē. vidum (vidus?) slāvu pirmvaloda..." (ne vidusslāvi)
Ir tāds toponīms Tšinecas (poļu Trzciniec) un runa iet par tā kultūru (Tšineco kultūra). Latviski varbūt tas būs Tšineca, Tšinecas kultūra.--Ed1974LT (diskusija) 2018. gada 31. marts, plkst. 09.12 (EEST)[atbildēt]

Senprūšu valodā nepastāvēja *-ū, *-ī-, kuri senātnē (ide.) deklinēti līdzīgi *-u-, *-i- celmiem. "Sembų tarmėje baltų ā buvo išlikęs sveikas, pvz., III katekizmo brāti 'brolis', acc. sg. sālin 'žolę', tik po lūpinių ir gomurinių priebalsių išvirtęs ū, pvz., III kat. mūti 'motina', lāiku 'laiko', mergū = Elb. ž. mergo < *mergā, galllū = Elb. ž. galvo < *galvā 'galva'".[1]

Par zansī:"sansy „gans (Gans) – žąsis“ E 719 nom. sg. fem. = pr. (E) *zansī, kurį fonetiškai kildinti iš pr. *zansē „t. p.“ (Trautmann AS 419, plg. Endzelīns SV 62, Fraenkel LEW 1292) negalima: pr. (E) *zansī yra ī-/i̯ā-kamienis žodis" Senprūšu datu baze, sk. sansy. ī-/i̯ā- kā vārdā *martī. Ja tas piederēs *-ē- celmam, tas tā un tā norāda uz prūšu jaundarinājumu (*ē sašaurināšana > i, ī; sal. ar mūti < *mātē, sālin < *žālēn).
Vienskaitļa *-a- celma datīvā galotne u ir jaundarinājums, jo pirmbaltu *-ō meitu valodās attistījās *-ō > uo > u. Tas pats attiecas uz uz instrumentāli un divskaitļa nominatīvu (lt. su geru vyru, su geruoju vyru; du geru vyru, du geruoju vyru)

Illatīvs veidots ar pēcliku *nā 'uz', kas bija pievienots pie vienskaitļa un daudzskaitļa akuzatīviem. P.U. Dini un vairums no valodniekiem neuzskata, ka baltu pirmvalodā pastāvēja ablatīvs. Dini un Zinkevičs baltu pirmvalodai nerekonstruēja daudzskaitļa ģenitīvu *-jūn - tā ir vēlāka austrumbaltu galotne.[2]--Ed1974LT (diskusija)--Ed1974LT (diskusija) 2018. gada 31. marts, plkst. 13.00 (EEST)[atbildēt]

*-ī- celms ir tas pats *-ē- celms, pēdējais sevī iekļauj arī daļu -i- celma, jo -ē- celms izveidojies, saplūstot -ī- un -i- celmam. Sal. sengrieķu polis, bet jaungrieķu polē. Lietuviešu anglis (-i- celms), bet latviešu ogle (-ē- celms). Tu taču neapgalvosi, ka anglis < *anglē jeb mums ir dubultstandarti?!
Ja jau "*zansī yra ī-/i̯ā-kamienis žodis", tad kāpēc baltu prokalbes rakstā nav tāda ī-/i̯ā- celma?? Turklāt tajā rakstā žąsis vispār ir pievienots pie līdzskaņa celmiem, ļoti oriģināls piegājiens, a kā tad paliek ar nakti (sanskritā: naktam), aci/ausi (senslāvu: oko/uho)?
Ok, ja galū < galvō, tad varbūt galva < golova, a kāpēc ne??
Ja jau ir sašaurināšanās *ē > ī/i, tad kāpēc nav *ā > ē/e' , un tad varbūt *-ē- celms < *-ā- celma?
P.U. Dini un vairums no valodniekiem neuzskata, ka baltu pirmvalodā pastāvēja ablatīvs. Piedod, bet agrāk (un daži joprojām[3]) uzskatīja, ka saule griežas ap zemi...
Speciāli priekš tevis:
Vsk. 2sk. Dsk.
N. strīds strīdu strīdi
Ģ. strīdus[4] strīdus strīdu
Abl. strīda strīdam strīdiem(s)
D. strīdam strīdam strīdiem(s)
Instr. strīdu strīdam strīdiem(is) / strīdis
Ak. strīdu strīdu strīdus
Lok. strīdā, -an strīdos strīdos
Vok. strīd(u)! strīdu! strīdi!
Un arī
Vsk. 2sk. Dsk.
Sanskritā dūrvāyās dūrvābhyām dūrvābhyā(m)s
Latv. val. no druvas no druvām(a) no druvām(s)
Lietuv. val. nuo pievos nuo pievaus nuo pievų
Roberts7 (diskusija) 2018. gada 31. marts, plkst. 15.13 (EEST)[atbildēt]
Rakstā Balų prokalbė rakstams par *-jā celmu:
  • 1, 2 Šalia o kamieno prabaltai turėjo variantus su (i)i̯ prieš ide. kamiengalį o, taigi i̯o ir ii̯o kamienus: *sveti̯as 'svečias', *dagii̯as 'dagys'. Tokių daiktavardžių linksnių galūnės niekuo nesiskyrė nuo grynojo o kamieno galūnių. Taip pat greta ā kamieno būta varianto i̯ā (ir su ī, kilusiu iš ide. *i̯ə, vienaskaitos vardininke): *valdi̯ā 'valdžia', *martī (vns. kilm. *marti̯ās) 'marti'. Šie daiktavardžiai irgi linksniuoti taip pat, kaip atitinkami grynojo ā kamieno daiktavardžiai.
No garā *-ī- celma baltu un slāvu valodās ir tikai paliekas: vsk. nom. *aldī 'laiva', ģen. *aldījeis utt. *-i- celms baltu valodās nīkst, tāpēc tas nomainās uz *-ē- celmu (ir tendence deklinēšanas sistēmu vispārināt dažos locīšanas tipos: vīr. dz. -o-/(i)i̯o, siev. dz, -ā-/-ē-). Senprūšu valodā ā pārvēršas par ū pēc lūpu līdzskaniem, jo ū ir apaļots lūpu patskanis un tas stāv tai pašā pozicijā kā lūpu līdzskani. Jūs dodat atsauces uz avotiem (Dini, Zinkevičs), kurus es varu pārbaudīt, un jūsu teiktais nevisulaik atbilst avotiem. Tas atteicas arī uz ablatīvu baltu pirmvalodā. Atsevišķo ablatīva galotni ide. varēja saņemt tikai *-o- celma vārdi. Baltu valodās gan *-asa, gan. *-ā lietots tikai ģenitīva nozīmē (prepozicija + ģenitīvs nav ablatīvs). Un oriģinālā *-a- (ide. *-o-) celma ģen. galotne ar *-asa (-as) saglabājās tikai senprūšu valodā, pārējos gadījumos tas ir sekundārs. Pamatojaties uz autoritatīviem baltistikas specialistiem, neveiciet individuālo pētīšanu.--Ed1974LT (diskusija) 2018. gada 31. marts, plkst. 16.38 (EEST)[atbildēt]
P.S. Jūsu minētie vārdi: zoss, nakts, auss, kā arī lt. dantis, šaknis, širdis kaut kad piederēja līdzskaņu tipam. To signalizē daži locījumi: zosu, ne **zošu, lt. naktų, ne **nakčių, veco rakstu un izlokšņu vsk. ģen. naktes, dantes (liter. v. nakties, danties) utt. Līdzskaņu tipus šajos vārdos apstiprina citu valodu dati, kuri nāc no ide. Tie pārgaja vispirms *-i- celmā, jo abos tipos daži locījumi saplūst (piem. vsk. un dsk. akuzatīvi).--Ed1974LT (diskusija) 2018. gada 31. marts, plkst. 17.18 (EEST)[atbildēt]

Darbības vārds[labot pirmkodu]

"Buvo išplėtota veiksmažodžių daryba iš vardažodžių ir kitų veiksmažodžių su priesagomis *-āi̯o-, *-ēi̯o-, *-ii̯o-, *-ōi̯o-, *-ina- / *-inā ir kt. Būtajame laike jos įgydavo ā kamiengalį (*-āi̯ā-, *-ēi̯ā- ir t. t.)[5]" Darbības vārds "dabūt", "dabūja" – adaptēts aizguvums no slāvu dabytj. P. U. Dini to nesniedz. Vai dosiet piemēru ar latviskas izcelsmes darbības vārdu?..--Ed1974LT (diskusija) 2018. gada 31. marts, plkst. 19.11 (EEST)[atbildēt]

Ide. aoristu un perfektu lemj vispirms galotnes, bet ne bija/ buvo. Nākotnes iezīme ir piedēklis *-s-, kurš raksturīgs visām trim baltu valodām, nevis tikai lietuviešu v.: latv. tu stāsi, lt. tu stosi, senprūš. tū (pas-)stāsei.--Ed1974LT (diskusija) 2018. gada 31. marts, plkst. 19.29 (EEST)[atbildēt]

Aorista galotnes
A. Sihler R. Beekes B. Fortson D. Ringe
Vienaskaita I asmuo *-m *-m *-m *-m
II asmuo *-s *-s *-s *-s
III asmuo *-t *-t *-t *-t
Dviskaita I asmuo *-we *-we *-we- *-we
II asmuo *-tom *-tom *-to- *-tom
III asmuo *-tām *-teh₂m *-teh₂- *-tām
Daugiskaita I asmuo *-me *-mo/e *-me- *-me
II asmuo *-te *-te *-te(-) *-te
III asmuo *-nt, *-(ē)r *-nt *-nt *-nt
Perfekto galūnės
A. Sihler R. Beekes W. Fortson D. Ringe
Vienaskaita I asmuo *-h₂e *-h₂e *-h₂e *-h₂e
II asmuo *-th₂e *-th₂e *-th₂e *-th₂e
III asmuo *-e *-e *-e *-e
Dviskaita I asmuo ? ? ? *-we
II asmuo ? ? ? ?
III asmuo ? ? ? ?
Daugiskaita I asmuo *-me- *-me *-me- *-me
II asmuo *-e *-(h₁)e *-e *-e
III asmuo *-ēr *-(ē)r *-ēr, *-r̥s *-ēr

Valodas pašnosaukums[labot pirmkodu]

Kā var zināt, kā baltu pirmvalodas runātāji savu valodu saukuši, ja neviens tās rakstu paraugs nav saglabājies, un, ja arī rekonstruē iespējamo formu, vai tiešām saukuši par „pirmvalodu”? Rekonstruēto jaunprūšu valodas variantu ar atsauci var norādīt ievadā aiz lietuviešu valodas. —Turaids (diskusija) 2018. gada 11. aprīlis, plkst. 05.48 (EEST)[atbildēt]

Šādu pašu jautājumu varētu uzdot arī par kuršu, zemgaļu, sēļu utt. valodām, jo arī tur neviens nevienu kursi nav dzirdējis sevi saucam par kursi, tas ir latīņu izdomājums. Vairums tautu/valodu nosaukumu ir kaimiņtautu izdomājumi (kaut vai piemēram krievi/rusi - skandināvu ruotsi 'airētāji'). Tautu/valodu nosaukumi var būt tiešām kuriozi, par piemēru kaut vai paņemot dienvidbaltu (trāķiešu) cilti, kuru grieķi bija nosaukuši par grieķu: Μοισοί - 'Moizi/Maizi') (raksts:Moēzi), par pamatu paņemot vārdu kā cilvēki saukuši maizi. Tādējādi radās maiziešu tauta (Moesians) un teritorija: Maizija (angļu: Moesia, latvieši iztulkojuši kā Mēzija, kas ir nekorekti, būtu jābūt Maizijai, lai cik smieklīgi arī tas nebūtu). Roberts7 (diskusija) 2018. gada 11. aprīlis, plkst. 12.48 (EEST)[atbildēt]
Izmantotais lauks paredzēts pašu valodas runātāju lietotajam nosaukumam, nevis tam, ko tam devis Roberts vai kāds cits. Baltu pirmvaloda savukārt ir valodas nosaukums mūsdienu latviešu valodā, kas ne vienmēr ir viens un tas pats. —Turaids (diskusija) 2018. gada 11. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST)[atbildēt]
Tas vēl nav viss. Pēc katra Roberta ieguldījuma raksts kļūst "bagātāks", pateicoties viņa radošanas iztēlei.--Ed1974LT (diskusija) 2018. gada 12. aprīlis, plkst. 19.12 (EEST)[atbildēt]
Pietrūkst dažādu viedokļu atspoguļojums, kas pie tam vēl ir arī politisks, un tiek tiražēts uzskats par baltu-slāvu valodas hipotēzi, kā pierādītu, kur vēl pie tam tiek tiražēts viedoklis par kaut kādu slāvu valodu senumu.
Jaunākie pētījumi kā reiz norāda uz slāvu valodu kā baltu valodas atzarojumu - ja konkrēti, tad slāvu valodas pamatā ir jātvingu senču(kādus 5 gadsimtus pirms paši jātvingi tiek minēti rakstu avotos) valodas vienkāršots variants.
Tāpat tiek ignorēta kopīga latviešu un lietuviešu valodas izcelsme - tā it kā latviešu un lietuviešu zinātnieku atzinums par to, ka latviešu un lietuviešu valodu atšķirības uzradās tikai pēc tam, kad latvieši ieradās Latvijas teritorijā(kur dzīvoja citas ciltis, kas iespaidoja latviešu valodu - piemēram, sēļi un zemgaļi un arī līvi) un tas pats attiecas uz lietuviešu valodu, kura atšķīrās no latviešu pēc tam, kad to iespaidoja aukštaišu un jātvingu valodas. Cienītie, jūs variet pašķirstīt LZA arhīvu par šo tēmu - tas ka tā nav aktuāla(un netiek finansiāli atbalstīta), nenozīmē ka par šiem jautājumiem nav skaidrības.
Diemžēl baltu pirmvalodas jautājums nevar tikt skatīts atrauti no PIE valodas - kā reiz balti ir saglabājuši arhaiskāko PIE valodu - kas pie reizes tad arī ir baltu pirmvaloda. Sanksrita valodas senči kādreiz dzīvoja tieši kaimiņos baltu tautām kā Fatjanovas-Balanovas kultūra, kuras kultūru ļoti ilgi uzskatīja par baltu kultūru.
Problēma ar slāvu valodas pirmvalodu ir tāda, ka pirms 500-600AD nekādi slāvi nepastāvēja. Pat neskatoties uz to, ka slāvu senči ir ar arhaiskāku R1a paveida izcelsmi kā balti(jo baltu izcelsme arī nāk no Eiropas stepes Donas-Dņepras baseina), diemžēl šo slāvu senču ģenētiskā arhaika neatspoguļojas valodniecībā - lai kā to vēlētos pie daudzskaitlīgās slāvu saimes piederošie, jo pašu slāvu izcelsme ir datējama ar ~600AD, un viņu etnoģenēze notika jau baltu apdzīvotajās zemēs. Slāvu senči pirms tie ieradās Vislas upes augštecē visticamāk, ka bija Eiropas skitu vai kimēriešu vai viņiem radniecīgu tautu pārstāvji, kuru lingvistika nevarēja būt arhaiska pēc definīcijas dēļ tā ka stepes bija seno laiku ātrgaitas šosejas pa kurām kursēja dažādas tautības, kas iespaidoja Eiropas skitu valodas.—Šo komentāru pievienoja 88.111.117.73 (diskusijadevums).
Atļaušos piezīmēt, ka tieši tāpat, kā šajā un līdzīgos rakstos tikusi pāris cilvēku uztiepta baltu un slāvu valodu vienotības hipotēze (un citiem vienkārši apnika ar viņiem strīdēties, jo fanātiķu darbaholisms vienmēr pārspēj neitrālā viedokļa paudēju centību; to mēs novērojam arī citur, piemēram, katoliskos un klimatiskos rakstos), tāpat arī antihipotēzes ir apmēram tikpat adekvātas un politiskajos uzskatos balstītas. --Egilus (diskusija) 2023. gada 6. marts, plkst. 10.17 (EET)[atbildēt]

Atsauces[labot pirmkodu]

  1. Z. Zinkevičius. Lietuvių kalbos istorija. I. Vilnius : „Mokslas“, 1984. 295–296. lpp. ISBN 5420001020.
  2. P.U. Dini. Baltų kalbos. Lyginamoji istorija. Vilnius : Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas, 2000. 95–99. lpp. ISBN 5-420-01444-0.
  3. Trešdaļa latviešu domā, ka Saule riņķo ap Zemi - Jauns.lv
  4. "Strīdus ābols"
  5. Z. Zinkevičius. Lietuvių kalbos istorinė gramatika. II. Vilnius : „Mokslas“, 1981. 91–93. lpp. ISBN 4602010000.