Diskusija:Renesanse

Man liekas otrādi:

• renesanse plašākā nozīmē - kultūras parādība - šķietama vai faktiska atgriešanās pie kaut kā iepriekš bijuša. Skat. angļu rakstus - Bengal Renaissance [1], Harlem Renaissance [2], San Francisco Renaissance [3] utt.
• renesanse šaurākā nozīmē - Dižrenesanse - konkrēts vēstures posms, kurš sākās Itālijā utt. --Feens 08:51, 31 decembrī, 2006 (UTC)

Taču, ja mēs runājam par vēstures posmiem, kā Tu saki, tad droši vien aptveram ne jau tikai kultūru un zinātni vien, bet daudz plašāku vēsturisku procesu spektru - saimniecību, politiku un daudz ko citu. Tad no šī viedokļa tā kā nesanāktu "šaurāka nozīme". Varbūt vispār šeit nelietot šos jēdzienus "plašāks" vai "šaurāks"? Man sāk šķist, ka tās ir citas dimenses. Piekrītu, ka Dižrenesanse sākās Itālijā, bet, kā Tu domā, kur un kad tā izbeidzās, vai pārgāja citā vēstures kateorijā?--Keps 10:05, 31 decembrī, 2006 (UTC)

Es ne vienmēr paļaujos tikai uz Vikipēdiju, tās angļu vai citu valodu versijām. Vikipēdijai, manuprāt, bez daudzām būtiskām priekšrocībām, ir viens trūkums - tajā grūti nodrošināt sistemātisku kādas jomas izklāstu, vismaz pašreizējā tās veidošanās posmā. Piemēram, angļu versijā portāls History pagaidām ir pilnīgi nesaprotams no periodizācijas, sistematizācijas un iekšējās organizācijas viedokļa. Tādēļ es cenšos, iespēju robežās, papētīt tradicionālos avotus. Runājot par Renesansi, pieejas ir ļoti atšķirīgas. Vienā no fundamentālākajiem Eiropas vēstures darbiem - Norman Davies, Europe, A History, London, 1997. - Renesanse un Reformācija tiek apskatīti vienotā sadaļā un kontekstā ar Zinātnisko revolūciju, Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem, Nīderlandes kariem, pilsoņu karu Anglijā un daudz ko citu vēl.

Savukārt J.M.Roberts (History of Europe, London, 1997.) pret Renesanses jēdzienu kā tādu vispār izturas ar skepsi, uzskata to par visai nosacītu un īpaši neizdala no Viuslaiku vēstures. To pašu var teikt par H.G. Konigsbergeru (H.G.Koenigsberger. Medieval Europe 400-1500, London, 1996.), kurš Renesansi traktē kā vienu no Viduslaiku pilsētu dzīves aspektiem, līdz ar starppilsētu kariem, tirdzniecību, politiku un tml. Tiesa, diezgan vienots visiem ir uzskats, ka Renesanse ir kultūras parādība. Taču jau par zinātnes iekļaušanu Renesanses jēdzienā (Zinātnisko revolūciju) sastopamas diezgan lielas atšķirības.

Līdz ar to, kādam Renesanses (Dižrenesanses) izklāsta modelim mums sekot, man liekas, ir gandrīz vai gaumes jautājums. Būtu jauki dzirdēt kādus ieteikumus.--Keps 11:32, 31 decembrī, 2006 (UTC)

Nē, nē, es šeit faktiski gribēju atzīmēt divu jēdzienu atdalīšanu - renesanse (dažreiz šo vārdu lieto visai plaši, apmēram latviešu Atmodas nozīmē) un Renesanse (konkrēts kultūrvēsturisks process, kurš sākās (ja skaidri var vispār var definēt to "sākumu") Itālijā). Protams, par tās itāļu (vēlāk visas Eiropas) Renesanses definīciju un saturu arī var diskutēt ilgi. --Feens 11:52, 31 decembrī, 2006 (UTC)

Mihails v Miķelis

Raksta attēlā kāda Minhenes renesanses katoļu baznīca nosaukta "Mihaila" vārdā, kā Latvijas pareizticīgie drīzāk dara. Katoļiem ir Erceņģelis Miķelis. Nomainīšu ja nebūs iebildumu. --IndulisMX (diskusija) 06:48, 16 maijā, 2013 (EEST)

Lielie burti

Laikmeti jāraksta ar mazo burtu: renesanse, viduslaiki, jaunie laiki, senie laiki utt. --Apekribo (diskusija) 2017. gada 23. aprīlis, plkst. 16.19 (EEST)

Laikmeti jā, bet renesanse nav īsti laikmets, tur atkarībā no konteksta prasās arī lielais. --ScAvenger (diskusija) 2017. gada 12. maijs, plkst. 09.11 (EEST)

Arī citās nozīmēs (arhitektūras un mākslas virziens, stils; pārn. noz. izplatīšanās no jauna) raksta ar mazo, sk. LLVV. --Apekribo (diskusija) 2017. gada 13. maijs, plkst. 10.18 (EEST)