Diskusija:Īpašvārdu atveidošana

Tas ir visai intresanti no juridiska viedokļa, ka SIA Jāņa Rozes grāmtanīca var izdot "normatīvu dokumentu" (kas teorētiski ir pat juridiski saistošs?) - no vienas puses atgādina en:Chicago Manual of Style principu, diez ar ko tad nodarbojas ZA...? (es pat zināt negribētu!) Wordsthink 00:16, 23 februārī, 2008 (UTC)

No juridiskā viedokļa tur lielākā vai mazākā mērā ir kārtība, jo visiem šiem izdevumiem ir VVK, VVA, VVC vai ZA recenzijas. Izdevniecība šajos gadījumos vienkārši ir uzņēmums, kurš piekritis par to niecīgo finansējumu, kas sagrabināts šādas pavisam nekomerciālas grāmatas sagatavošanai, to izdot. Šādi "normatīvi dokumenti" līdz šim nekad nav sagatavoti MK līmenī, kaut arī nemaz tas nebūtu slikti. --Kikos 08:02, 23 februārī, 2008 (UTC)

A kas tie VVK, VVA, VVC vai ZA ir, un kāpēc viņi ir veseli četri? :) Kāpēc tad rakstā rakstīts, ka par latviešu valodu "atbild" tikai Valsts Valodas centrs (laikam, tas ir tas VVC ;) )? --Feens 17:31, 23 februārī, 2008 (UTC)

Vēl ir TTA, LU LVI, LU LFF, LĢIA utt., bet laikam jau no tā mums vieglāk nepaliek ;-) Varam uztaisīt par katru kantori rakstu vikipēdijā un sarakstīt, ar ko tiem jānodarbojas un ko tie nedara. Tautai taču jāzina savi varoņi... --Kikos 17:43, 23 februārī, 2008 (UTC)

Tiešām interesanti saskaitīju visus, sanāca astoņi(!). Runājot par "uzblīdušo birokrātijas aparātu" diez vai viņus ir piemeklējusi restrukturalizācija kopš lielajiem taupības un budžeta deficīta samazināšanas laikiem? Jebkurā gadījumā man liekas šai info vajadzētu būt arī rakstā, jo pašlaik raksta diskusija ir izglītojošāka nekā pats raksts. SV 21:46, 15 aprīlī, 2011 (UTC)

Azerbaidžāņu

• Izrādās, ka azerbaidžāņu valoda izmanto latīņu alfabētu tikai kā papildus alfabētu arābu skriptam, bet pierakstīju par azerbaidžāņu valodu, ja reiz sāku.
• pierakstīju, ka lietuviešu valoda vairs neizmanto adaptuotoji asmenvardžio forma.

Wordsthink 11:11, 25 martā, 2008 (UTC)

Par lietuviešu valodu nav taisnība. Paveries kaut vai lietuviešu vikipēdijā. --Kikos 11:53, 25 martā, 2008 (UTC)

OK, sekojošais teikums izskatās turošs kaut kādu nozīmi:

"Sovietmečiu tai buvo pagrindinis asmenvardžių rašymo būdas, po 1990 metų rašyba tapo įvairi – rašoma tiek originalo kalba, tiek ir sulietuvintai."

• google:Sovietmečiu - padomju laiku (?)
• pagrindinis - galvenais ([1])
• asmenvardžių rašymo būdas - īpašvārdu rakstības veids (?)
• po - nu šitas ir viens grūts, nozīmē gan pirms gan pēc
• įvairus - atšķirīgs ([2])
• tapo - droši vien pagātne no tapti ([3])
• tiek - droši vien, no tikti ([4])

Diezgan droši var interpretēt "rašoma tiek originalo kalba" kā "rakstīta tiek oriģināla valoda", bet "tiek ir sulietuvintai" - "tiek un pārlietuviskoti"? Tas doesn't make sense manā uztverē tas nekvalificējas par normālu teikumu, vārdnīca ir dod vienu tulk. - un ([5]). Jebkurā gadījumā es par to sāku runāt tikai tāpēc, ka nejauši uzdūros lt rakstam lt:Pierre Curie, tāpēc nevar teikt, ka pietiek paskatīties lt.wiki, jo man rezultāti likās gluži pretēji. Būtu jauki, ja kāds ar labāku liet. val. izpratni varētu dot ieskatu, kas tajā rakstā un atsaucē ir teikts, varbūt vajag paprasīt uz lt Village Pump. Wordsthink 15:01, 25 martā, 2008 (UTC)

Nu es iespamoju viņu kopienas portālā lt:Wikipedia:Forumas#Translation. Wordsthink 15:27, 25 martā, 2008 (UTC)

Neskatoties uz to ka viņu Village Pump ir kaut kādā citā vietā nevis lt:Wikipedia:Forumas, kāds tomēr atbildēja: lt:Wikipedia:Forumas#Translation. tātad saskaņā ar to ko viņš saka, tas zīmīgais teikums saka: "In the soviet times that was the main way to write names of persons, after 1990 various ways are used - both in the original language and Lituanized", izrādās ka man ir tīri normālas lietuviešu valodas tulkošanas prasmes :D Neviennozīmību gan tas nekliede, šķiet, ka šo pašu teikumu tikai latviski varētu iekļaut rakstā. Wordsthink 21:25, 28 martā, 2008 (UTC)

Nesteidzies, tas neko nenozīmē. Arī latviešu valodā ir gadījumi, kad atveidotā forma grafiski sakrīt ar oriģinālo (Roma-Roma). Literārā rakstībā viņi visu lituanizē. Tas nenozīmē, ka visi buti tiek fonētiski pārlikti, toties viss tiek gramatizēts (galotnes). Jāpameklē vēl. Un uz viena čomaka (kaut arī aborigēna) izteikta komentāra pamata es nelabotu rakstu :) Varbūt vēlamais tiek uzdots par notikušu. Arī Latvijā notiek diskusijas par atveidošanas aizstāšanu ar oriģinālformām, bet tās ir tikai diskusijas. Man ir lietuviešu skolu altants (ģeogrāfijas) un tur es neatradu nevienu nosaukumu oriģinālformā. --Kikos 21:35, 28 martā, 2008 (UTC)

Īpšvārdi

@Kikos: Sadaļā "LPSR_ZA_Valodas_un_literatūras_institūts" grāmatu nosaukumos vairākas reizes lietots vārds "īpšvārdi" (un tā tas darīts arī "avotos" lapās par čehu, slovāku un vācu valodu īpšvārdu atveidošanu). Interesanti, tā ir pārrakstīšanās, kuru pa 10 gadiem neviens nav ievērojis, jeb vai tā arī jābūt un es esmu palaidis garām vēl vienu oficiālo valodnieku ģeniālu ideju?) --Egilus (diskusija) 2018. gada 11. februāris, plkst. 01.47 (EET)

TIK ģeniāla tā ideja nevarētu būt ... --ScAvenger (diskusija) 2018. gada 11. februāris, plkst. 05.41 (EET)

:D --Edgars2007 (diskusija) 2018. gada 11. februāris, plkst. 11.05 (EET)

Iedalījums un papildinājumi

Mulsina iedalījums normatīvajos un LPSR izdevumos. Jebkurā gadījumā saraksts jāpapildina: Armēņu valoda. Armēņu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Valda Salmiņa. LU Latviešu valodas institūts. 2009, ISBN 978-9984-742-47-2 Baltkrievu valoda. “Baltkrievu īpašvārdu atveide latviešu valodā”. Valodas prakse 18. Nadežda Kolopoveca. Latviešu valodas aģentūra. 2023. 124.—144. lpp. ISSN 1691-273X Grieķu (jaungrieķu) valoda. Grieķu personvārdu atveide latviešu valodā. Ilze Rūmniece. Latviešu valodas aģentūra. 2015, ISBN 978-9984-829-27-2 Horvātu valoda. “Horvātu valoda un horvātu īpašvārdu atveide”. Valodas prakse 6. Ojārs Bušs. Latviešu valodas aģentūra. 2011. 149.–158. lpp. Islandiešu valoda. “Ieteikumi islandiešu īpašvārdu atveidei latviešu valodā”. Valodas prakse 17. Dens Dimiņš. Latviešu valodas aģentūra. 2022. 210.–239. lpp. Korejiešu valoda. Korejiešu īpašvārdu atveide latviešu valodā: ieteikumi. Džinsoks So. Latviešu valodas aģentūra. 2020, ISBN 978-9984-829-67-8 Latīņu valoda. “Latīņu valodas īpašvārdu atveide latviešu valodā”. Latviešu valodas kultūras jautājumi 21. Ābrams Feldhūns. Avots. 1985 Nīderlandiešu valoda. “Ieteikumi nīderlandiešu īpašvārdu atveidei latviešu valodā”. Valodas prakse 17. Dens Dimiņš. Latviešu valodas aģentūra. 2022. 187.–209. lpp. Portugāļu valoda. Portugāļu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Ieteikumi. Alla Placinska. Latviešu valodas aģentūra. 2015. ISBN 978-9984-829-20-3 Sengrieķu valoda. Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā, XIII: sengrieķu valodas īpašvārdi. Ābrams Feldhūns. 1974 Turku valoda. Ieteikumi turku personvārdu atveidei latviešu valodā. Projekts. Liena Rašmeiere, Uldis Bērziņš. Latvijas Vēstnesis. 1997 Ukraiņu valoda. Ukraiņu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Ieteikumi. Arturs Hansons, Māra Poļakova. Latviešu valodas aģentūra. 2023, ISBN 978-9934-617-43-0 --Apekribo (diskusija) 2024. gada 22. februāris, plkst. 15.21 (EET)

ne par tēmu (ja sarakstā kaut kas trūkst, droši liec iekšā), bet - interesanti, vai tie jaunie izdevumi parādīsies personvarduatveide.lv mājaslapā :) Edgars2007 (diskusija) 2024. gada 22. februāris, plkst. 17.41 (EET)

Normatīvi laikam ir tikai MK noteikumi nr. 114, kas norādīti apakšā pie literatūras. Ja kādus atveides norādījumus ieteicis VVC, tad tie ir ieteicami, nevis normatīvi. Kvalitātes ziņā, piemēram, franču 1963. gada izdevums joprojām ir vislabākais. Tā ka varētu MK noteikumus (tajos aplūkota personvārdu atveide no vairākām valodām) uzrādīt kā normatīvos, bet pārējos likt vienā sarakstā pēc alfabēta. (@Kikos: ?) Personvārdu atveides vietnē jaunos izdevumus parasti ieliek aptuveni gadu pēc izdošanas, taču reizēm bez vietvārdu sadaļas. --Apekribo (diskusija) 2024. gada 22. februāris, plkst. 17.55 (EET)

(tagad neskatījos, bet pēc atmiņas) jaunajām grāmatām, šķiet, ka visu pdfu nopublicē. vismaz portugāļiem un grieķiem. Edgars2007 (diskusija) 2024. gada 22. februāris, plkst. 19.21 (EET)

Jā, jaunākajiem izdevumiem ir ielikts viss fails. Ķīniešu (2016) un jaungrieķu norādījumos jau oriģinālā vietvārdi nav aplūkoti. --Apekribo (diskusija) 2024. gada 22. februāris, plkst. 20.01 (EET)