Pāriet uz saturu

Termogrāfija

Vikipēdijas lapa
Ēku termogrāfija

Termogrāfija, siltuma attēlveidošana jeb siltuma video ir attēla veidošana, izmantojot infrasarkano starojumu. Termogrāfiskās ierīces reaģē uz starojumu elektromagnētiskā spektra infrasarkanās daļas robežās (aptuveni 900 -1400 nm jeb 0,9 — 1,4 μm) un pārveido to redzamās gaismas attēlā.

Tā kā infrasarkano starojumu izstaro visi priekšmeti, kuru temperatūra nav absolūtā nulle (tātad visi reālajā dzīvē sastopami priekšmeti), tad saskaņā ar melnā ķermeņa starojuma likumu, termogrāfija ļauj “redzēt” apkārtējo vidi arī bez cilvēka acij redzamās gaismas. Izstaroto infrasarkano staru intensitāte palielinās, paaugstinoties temperatūrai, tādēļ termogrāfija ļauj saskatīt temperatūras izmaiņas laikā un dažādu objektu temperatūru starpības.

Lietojot termogrāfisko ierīci, var redzēt cik labi silti priekšmeti izceļas uz vēsāka fona, piemēram, cilvēki un siltasiņu dzīvnieki apkārtnē kļūst viegli saskatāmi gan dienā, gan naktī, bet nekvalitatīvi nosiltinātas ēku fasādes vietas ir radikāli citā krāsā nekā fasāde, ļaujot ieraudzīt tā sauktos "termiskos tiltus" — vietas, kur noplūst siltums.

Termogrāfijas pielietojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Siltumnoplūdes apskate ar infrasarkano staru kameras (termokameras) palīdzību dod iespēju laikus konstatēt nekvalitatīvi veiktus būvniecības vai remonta darbus, avārijas vietas, kuras radušās dzīvojamo un ražošanas ēku ekspluatācijas gaitā, bojājumus siltuma un elektroinstalācijas tīklos, ārsienu uzstādīšanas defektus, paviršu siltumizolācijas instalāciju ēku sienām un jumtiem, kondensēšanās vietas, elektrisko tīklu defektus, bojātas izolatoru savienojuma vietas, elektrisko un siltumtehnisko ierīču (transformatoru, elektroģeneratoru, katlu agregātu u.c.) bojājumus, oderējuma un siltumizolācijas defektus.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]